Iesaki rakstu:

Nesen ASV noslÄ“dzās Ä«pašÄ prokurora Roberta Millera (Mueller) vadÄ«tā izmeklÄ“šana par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanās. Nav šaubu, ka Krievija aktÄ«vi cenšas ietekmÄ“t politiskos procesus ārvalstÄ«s, kur vien tas ir iespÄ“jams. Latvijā šajā ziņā ir vairāk neatbildÄ“tu jautājumu, nekā atbildÄ“tu. Īpaši pÄ“dÄ“jos gados satraucošas ziņas ir sekojušas viena pÄ“c otras, bet Latvijas augstākā politiskā elite tās uzkrÄ«toši ignorÄ“jusi.

Valsts kontrolÄ“tais kabeļtelevÄ«zijas operators „Lattelecom” (tagad „Tet”) burtiski uzspiedis saviem klientiem Krievijas propagandas kanālus. To izplatÄ«ba un popularitāte neapšaubāmi nopietni ietekmÄ“ja Latvijas politisko klimatu. IzrādÄ«jies, ka pielaides valsts noslÄ“pumiem piešÄ·irtas ļoti ietekmÄ«gām amatpersonām, kuras vÄ“lāk pieÄ·ertas apšaubāmās situācijās un kontaktos. Vairumā gadÄ«jumu pÄ“das nepārprotami ved Kremļa virzienā.

Tas viss noticis gadiem, bet diskusijas par šiem jautājumiem ir nevis izmeklÄ“tas, bet Saeimas lÄ«menÄ« apklusinātas, burtiski paslaucÄ«tas „zem tepiÄ·a”. Vairāki gadÄ«jumi identiskās situācijās atbildÄ«gās rietumvalstÄ«s nekavÄ“joties kļūtu par nacionāla lÄ«meņa skandāliem un sāktos nopietni izmeklÄ“šanas procesi. Latvijā nekas tāds nav noticis. KonfrontÄ“ti ar tiešiem jautājumiem – kāpÄ“c tā – politiÄ·i izvÄ“las apklust un skatÄ«ties citā virzienā.

Situācijas labākai izpratnei nepieciešams apskatÄ«t notikumus vairāku gadu kopainā. BÅ«tiska robežšÄ·irtne varÄ“tu bÅ«t 2013. gads, kad par Satversmes aizsardzÄ«bas biroja, faktiski ietekmÄ«gākās nacionālās drošÄ«bas iestādes vadÄ«tāju Saeimā tika ievÄ“lÄ“ts bijušais Ä£enerālprokurors Jānis MaizÄ«tis. Otra bÅ«tiska robežšÄ·irtne ir 2014. gads, kad Krievija uzbruka Ukrainai un okupÄ“ja tai piederošo Krimas pussalu. ŠÄ« krÄ«zes situācija skaudri atklāja Latvijas vājumu un neaizsargātÄ«bu, ja Krievija censtos uzbrukt arÄ« Latvijai.

IzrādÄ«jās, ka Latvijas bruņotie spÄ“ki gadiem ilgi ir dzÄ«vojušo hroniskā lÄ«dzekļu deficÄ«tā, Latvija, pretÄ“ji NATO dotajiem solÄ«jumiem, aizsardzÄ«bai veltÄ«ja nevis 2% no IKP, bet gan 0.7-1%. Tas bija arÄ« krietni mazāk, nekā kaimiņvalstÄ«s Igaunijā un Lietuvā. Kā liecināja daudzi zemessargi, tad situācija ar zemessardzes apgādi bija novesta teju lÄ«dz bankrotam. Latvijā nebija arÄ« pienācÄ«gi NATO spÄ“ki, kas varÄ“tu atvairÄ«t iespÄ“jamo pirmo uzbrukuma vilni, kaut vai simboliski. Nebija sagatavoti arÄ« plāni, kā šos spÄ“kus operatÄ«vi ievest.

AtbildÄ«ba par šo situāciju gulstas uz toreizÄ“jo varas partiju „VienotÄ«ba” un tā laika partijas biedru, aizsardzÄ«bas ministru Arti Pabriku. Tieši viņš bija atbildÄ«gs par valsts aizsardzÄ«bu vairāk nekā trÄ«s gadus. VÄ“lāk jautāts, kāpÄ“c bija izveidojusies šÄda situācija, viņš atbildÄ“ja, ka neesot bijusi pietiekama politiskā griba. Bet viņš noklusÄ“ faktu, ka viņš pats bija tobrÄ«d ietekmÄ«gās „VienotÄ«bas” ietekmÄ«gs politiÄ·is un ministru prezidenta biedrs. Pab­rikam bija visas iespÄ“jas ietekmÄ“t šos procesus, bet viņš to, bÅ«dams ministrs, nebija izdarÄ«jis.

VÄ“l viena atruna, ka 2014. gads ir pÄ“ckrÄ«zes laiks. Te gan jāatgādina, ka 2014. gadā jau bija pagājuši pieci gadi kopš globālās finanšu krÄ«zes un valsts aizsardzÄ«ba nav jautājums, ar kuru drÄ«kst vilcināties. Valsts drošÄ«ba bija kritiskā stāvoklÄ«, bet nopietna situācijas analÄ«ze un atbildÄ«go noskaidrošana nenotika ne toreiz, ne arÄ« tagad. Artis Pabriks ir nomainÄ«jis partiju un atkal ir aizsardzÄ«bas ministrs, bet SAB ir piešÄ·Ä«ris viņam visas iespÄ“jamās pielaides valsts noslÄ“pumiem.

Nākamais uzkrÄ«tošais valsts drošÄ«bas apdraudÄ“jums bija zināms jau krietni pirms 2014. gada krÄ«zes, bet netika atrisināts ne toreiz, ne arÄ« šobrÄ«d – piecus gadus vÄ“lāk. Krievija savas intereses Latvijā brÄ«vi un netraucÄ“ti gadiem ilgi realizÄ“ja, masÄ«vi izmantojot savu televÄ«zijas kanālu plašo izplatÄ«bu visā Latvijā. Šie kanāli nekautrÄ“joties reklamÄ“ja un atbalstÄ«ja Krievijai draudzÄ«gus politiskos spÄ“kus un neapšaubāmi tādā veidā iejaucās Latvijas iekšpolitikā.

2014. gadā, kad notika uzbrukums Ukrainai, Kremļa kanāli izvÄ“rsa Ä«paši agresÄ«vu propagandas kampaņu, kas netraucÄ“ti pārpludināja Latvijas informatÄ«vo telpu. Latvija atkal izrādÄ«jās pilnÄ«gi negatava arÄ« informatÄ«vā kara situācijai. VÄ“l trakāk – izrādÄ«jās, ka lielākais kabeļtelevÄ«zijas operators, Latvijas valstij daļēji piederošais uzņēmums „Lattelecom” nodrošina šo kanālu izplatÄ«bu un dara to Ä«paši uzkrÄ«toši. Proti, neviens klients nevarÄ“ja iegādāties „Lattelecom” kabeļtelevÄ«zijas pamata paketi bez Krievijas propagandas kanāliem. Faktiski tie tika uzspiesti bez izvÄ“les iespÄ“jām tos nepasÅ«tÄ«t un nemaksāt Krievijas propagandas mašinÄ“rijai.

ŠÄ« absurdā situācija daļēji ir saglabājusies joprojām. Uzņēmuma vadÄ«ba tai vietā, lai atteiktos no Kremļa kanāliem vai vismaz tos izņemtu no obligāti pasÅ«tāmo saraksta, gadiem ilgi meklÄ“ja attaisnojumus, lai to nedarÄ«tu. Atrunas vÄ“lāk izrādÄ«jās maldinošas. Vispirms „Lattelecom” stāstÄ«ja, ka nevar izslÄ“gt no savas piedāvājuma paketes šos kanālus, jo tam nav likumÄ«ga pamatojuma. Viņi manipulÄ“ja ar sabiedrisko domu, jo šos kanālus „Lattelecom” neviens netraucÄ“ja izņemt vismaz no piedāvājuma pamata paketes. Paradoksālā kārtā valsts uzņēmums bija padarÄ«jis Kremļa propagandas kanālus par simbolisku OIK jeb Obligātā iepirkuma komponenti kabeļtelevÄ«zijas klientiem.

Tas bija tikai un vienÄ«gi labas gribas jautājums tos ievietot kādā citā, neobligātā piedāvājumā. Tas netika izdarÄ«ts. VÄ“l uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka šÄda rÄ«cÄ«ba ietekmÄ“tu viņu finanšu rādÄ«tājus, kas ir viņu pamata uzdevums. Pavisam nesen konkurÄ“jošais, arÄ« kabeļtelevÄ«zijas pakalpojumu piedāvājošais uzņēmums LMT paziņoja, ka nepiedāvā saviem klientiem Kremļa propagandas kanālus un nav izjutis bÅ«tiskus komerciālus zaudÄ“jumus. Uzņēmuma vadÄ«tājs Juris Binde, atbildot uz jautājumu, kāpÄ“c LMT viedtelevÄ«zijā nav pieejami Krievijas federālie kanāli, atbildÄ“ja: „Es neredzu iemeslu, kāpÄ“c vajadzÄ“tu pārraidÄ«t mums [Latvijai] nedraudzÄ«gu informāciju. MÄ“s neplānojam to darÄ«t."

Tādā veidā Krievijai bija visas iespÄ“jas plaši atbalstÄ«t sev draudzÄ«gus politiÄ·us Saeimas, pašvaldÄ«bu un Eiropas parlamenta vÄ“lÄ“šanās. Daudzos gadÄ«jumos sekmes neizpalika, jo TV joprojām ir viens no efektÄ«vākajiem politiskās reklāmas medijiem. Un atkal – neviena atbildÄ«gā iestāde vai organizācija – ne SAB, ne Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisija, ne arÄ« RÄ«gā bāzÄ“tais NATO StratCom COE, jeb NATO StratÄ“Ä£iskās Komunikācijas IzcilÄ«bas Centrs nepievÄ“rsa šai situācijai pienācÄ«gu uzmanÄ«bu. „Lattelecom” ilgstoši izvairÄ«jās kaut ko mainÄ«t, tā augstākie vadÄ«tāji saglabāja amatus. Ik pa brÄ«dim notika kādas diskusijas, bet redzami rezultāti izpalika. Jāatgādina, ka Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisiju toreiz vadÄ«ja „VienotÄ«bas” pārstāve Solvita Ä€boltiņa un vÄ“lāk Inese LÄ«biņa-Egnere. ŠobrÄ«d komisijas vadÄ«tājs ir ZZS deputāts, bijušais ministru prezidents Māris Kučinskis.

Pavisam nesen atklājās, ka „Lattelecom” padomes vadÄ«tājs Gatis Kokins ir atrodams tā dÄ“vÄ“tajos „čekas maisos”. Šis fakts SAB noteikti nebija noslÄ“pums arÄ« agrāk. ŠÄ« ilgstošÄs Krievijas ietekmes ignorÄ“šana visus šos vairāk nekā piecus gadus faktiski ir noklusÄ“ta, un aktÄ«va rÄ«cÄ«ba ir izpalikusi.

LÄ«dzÄ«gi nopietni jautājumi ir par pielaižu piešÄ·iršanu visaugstākajām amatpersonām. AizdomÄ«gi gadÄ«jumi ir vairāki, bet apskatÄ«sim tikai divus – visskaļākos. 2013. gadā Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti tika pārvÄ“lÄ“ts Ilmārs RimšÄ“vičs. Tas notika neskatoties uz to, ka viņam, kā vÄ“lāk izrādÄ«jās bija gana liela ietekme uz visu banku sektoru, Latviju gadiem ilgi bija satricinājuši ļoti smagi banku sabrukšanas gadÄ«jumi un valsts saņēmusi regulārus pārmetumus par milzÄ«gu aizdomÄ«gas naudas apriti. Tāpat nesen atklājās, ka viens no tuvākiem RimšÄ“viča draugiem, biežu ceļojumu biedrs bija Krievijas vÄ“stniecÄ«bā un politiskajā aprindās labi zināmais, nu jau mirušais Olainfarm valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un lÄ«dzÄ«pašnieks ValÄ“rijs Maligins. ŠobrÄ«d atklājies, ka abi ceļojuši uz Krieviju zvejot, kur ceļi viņiem it kā nejauši krustojušies ar Krievijas militārās industrijas ietekmÄ«giem darboņiem.

Tāpat atklājies, ka RimšÄ“vičs piedalÄ«jies neoficiālās sanāksmÄ“s tā dÄ“vÄ“tajās „Taureņu pirtÄ«s”, kur piedalÄ«jies sarunās ar apšaubāmas reputācijas, šobrÄ«d apsÅ«dzÄ“tiem biznesmeņiem. TiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m šie fakti bija labi zināmi jau 2013. gadā, bet tas SAB netraucÄ“ja viņam piešÄ·irt augstākas kategorijas valsts noslÄ“puma pielaidi un ieņemt augsto un ietekmÄ«go amatu. 2018. gadā pÄ“c korupcijas apkarošanas biroja – KNAB iesnieguma prokuratÅ«ra uzsāka kriminālvajāšanu pret RimšÄ“viču saistÄ«bā ar kukuļņemšanu. AtklātÄ«bā nākusÄ« informācija nevarÄ“ja bÅ«t noslÄ“pums SAB jau agrāk, bet jautājums, kāpÄ“c viņi šo informāciju ignorÄ“ja, netiek uzdots.

Tikpat satraucoša situācija atklājās 2017. gadā. Toreiz SAB pÄ“kšÅ†i atņēma pielaidi valsts noslÄ“pumam Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei PÄ“tersonei-Godmanei. Te jāatceras, ka tas faktiski ir viens no ietekmÄ«gākajiem amatiem valsts iekšÄ“jās drošÄ«bas sistÄ“mā, šajā pozÄ«cijā ir pieeja visnopietnākajiem valsts noslÄ“pumiem. Neoficiāli avoti vÄ“sta, ka SAB bija spiesti atņemt viņai pielaidi pÄ“c tam, kad kāds sabiedroto izlÅ«kdienests bija pamanÄ«jis viņu ar vÄ«ru, ballÄ“joties ietekmÄ«gā Krievijas naftas un gāzes kompānijas „Itera” Latvijas nodaļas vadÄ«tāja Jura Savicka dzimšanas dienas ballÄ«tÄ“. Savickis PSRS laikos bija augsta ranga čekists un šobrÄ«d tiek uzskatÄ«ts par Kremļa neoficiālo rezidentu Latvijā. „Itera” faktiski kontrolÄ“ bijušo čekistu brālÄ«ba ar Krievijas prezidentu Vladmiru Putinu priekšgalā.

Saprotams, ka sabiedroto valstu izlÅ«kdienesta pārstāvji varÄ“ja bÅ«t šokÄ“ti, ka NATO dalÄ«bvalsts Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ä£imeniski atpÅ«šas un svin kopÄ«gus svÄ“tkus ar tik ietekmÄ«gu, ar Krieviju saistÄ«tu personu. Latvijā jo­projām neatbildÄ“ts jautājums ir, kāpÄ“c SAB šo „neparasto” draudzÄ«bu nebija pamanÄ«juši jau kopš 2009. gada, kad PÄ“tersone-Godmane kļuva par ministrijas valsts sekretāri. To nebija „pamanÄ«jis” arÄ« pašreizÄ“jais SAB vadÄ«tājs Jānis MaizÄ«tis, kurš savā amatā tobrÄ«d bija jau vairāk nekā četrus gadus. Piedevām, Godmaņu Ä£imene savas tuvās attiecÄ«bas ar ietekmÄ«gu miljonāru, Krievijas uzņēmuma filiāles vadÄ«tāju pat Ä«paši neslÄ“pa. Latvijā viņi bija kopÄ«gi redzami daudzos publiskos pasākumos.

TomÄ“r MaizÄ«ša vadÄ«tajai iestādei atšÄ·irÄ«bā no sabiedrotajiem tā nešÄ·ita uztraukuma vÄ“rta situācija. Gadiem ilgi. PÄ“c pielaides zaudÄ“šanas PÄ“tersone-Godmane nekavÄ“joties tika pie ļoti labi apmaksāta darba Savicka kontrolÄ“tajā, ar Krieviju saistÄ«tajā uzņēmumā AS „Latvijas gāze” meitasuzņēmumā, sadales sistÄ“mas operatorā AS „Gaso”. PÄ“tersone-Godmane šajā uzņēmumā tagad ir valdes priekšsÄ“dÄ“tāja.

Jebkurā citā valstÄ« šÄda situācija, kad Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre izrādās tik cieši saistÄ«ta ar Krievijas visaugstāko biznesa un politisko vidi, bÅ«tu vismaz izmeklÄ“šanas vÄ“rts jautājums par SAB nevÄ“rÄ«bu gadu garumā. Latvijā nenotiek nekas.

VÄ“l viens lÄ«dzÄ«gs gadÄ«jums. Gadu mijā sabiedrÄ«ba uzzināja, ka darbu pametis ietekmÄ«gais un pretrunÄ«gu slavu iemantojušais Satver­smes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks Aigars Sparāns. Neoficiāli avoti vÄ“sta, ka tas noticis pÄ“c stratÄ“Ä£iskā sabiedrotā – ASV vÄ“stniecÄ«bas – nopietniem jautājumiem SAB vadÄ«bai. AcÄ«mredzot jautājumi bijuši tik nopietni un atbildes tik nepatÄ«kamas, ka MaizÄ«tis bija spiests darbinieku atlaists. Skaidrs, ka ASV bez nopietna iemesla tā nerÄ«kotos. Bet atkal – neviens pat nav uzsācis diskusijas par SAB darba kvalitāti, kad kārtÄ“jo reizi tiek konstatÄ“ta tik augsta lÄ«meņa nevÄ“rÄ«ba un nolaidÄ«ba. Tas nevarÄ“tu notikt, ja MaizÄ«tim nebÅ«tu kādi ļoti augsta lÄ«meņa politiskie aizbildņi, kuri ir ieinteresÄ“ti, ka SAB turpina darboties tikpat vāji, kā lÄ«dz šim.

Protams, nevar noliegt, ka zināmas aktivitātes, meklÄ“jot Krievijas ietekmes cilvÄ“kus, ir notikušas. TomÄ“r tās izskatās dekoratÄ«vas un formālas, gluži vai kā dÅ«mu aizsegs, lai kaut kā attaisnotu iepriekšminÄ“tās neizdarÄ«bas un izgāšanās. Ik pa brÄ«dim tiek trenkāts prokremliskais aktÄ«vists Aleksandrs Gapoņenko. Kaut gan katram nopietnam drošÄ«bas jautājumu ekspertam ir skaidrs, ka Gapoņeko ir margināls darbonis, kurš taisa vairāk troksni un neko nopietni ietekmÄ“t nevar. Saprotams, ka viņam nav un nekad nebÅ«s pieeja kādiem nopietniem noslÄ“pumiem un augstākās politiskās varas rÄ«kiem.

Tāpat ir notverti trÄ«s iespÄ“jamie spiegi – viens no viņiem ir pensionārs LatgalÄ“, otrs „Latvijas dzelzceļa” meistars. VisdrÄ«zākais, ka viņiem arÄ« bija darÄ«šana ar Krievijas izlÅ«kdienestiem, bet skaidrs, ka runa ir par viszemākā lÄ«meņa darboņiem, kurus nevienam spiegu dienestam nebÅ«tu žēl atmest, lai piesegtu daudz nopietnāka lÄ«meņa darboņus.

Šie gadÄ«jumi labi kalpo, lai nomierinātu sabiedrÄ«bas uztraukumu par drošÄ«bas dienestu maz rezultatÄ«vo darbu. TomÄ“r tie nedod atbildi, kāpÄ“c Latvijā, atšÄ·irÄ«bā no Igaunijas, nav notverts neviens visaugstākā lÄ«meņa nodevÄ“js? Specdienesti gan skaidro, ka ik pa brÄ«dim tiek izraidÄ«ts kāds Krievijas vÄ“stniecÄ«bas darbonis, kurš pieÄ·erts aizdomÄ«gos sakaros. Bet gaisā paliek karājoties neatbildÄ“ts jautājums – vai šie Krievijas spiegi ir darbojušies bez lÄ«dzdalÄ«bniekiem visaugstākajos politiskajos lÄ«meņos?

2018. gada sākumā, neskatoties uz iepriekš aprakstÄ«tajām problÄ“mām SAB darbā, Jānis MaizÄ«tis Saeimā bez nopietnām diskusijām tika atkārtoti pārvÄ“lÄ“ts savā amatā.

Šajā rakstā ir pieminÄ“tas tikai dažas no vairākām aizdomÄ«gajām epizodÄ“m, kur redzama nepārprotama Krievijas interešu piesegšana visaugstākā lÄ«menÄ«. Ir kādi skaļi nepateikti iemesli, kas politiÄ·iem un medijiem liek klusÄ“t situācijās, kas citās valstÄ«s bÅ«tu izraisÄ«juši ļoti nopietnus skandālus.

Viens ir diezgan droši prognozÄ“jams – arÄ« pÄ“c šÄ« raksta publicÄ“šanas Latvijas augstākā politiskā elite atturÄ“sies uzdot nopietnus jautājumus par SAB vadÄ«tāja atbilstÄ«bu ieņemamam amatam. Pat labi apzinoties, ka viņa bezdarbÄ«ba ir sekmÄ“jusi nopietnus Latvijas nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jumus. Kādi tam ir iemesli – mÄ“s varam tikai minÄ“t.

Pārpublicēts no https://jaunagaita.net/