Iesaki rakstu:

Lielu satraukumu un plašas pārdomas izraisÄ«jušas vācu domātāja, filozofa Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas svinÄ«bas. Marksisma ideoloÄ£ijas pamatlicÄ“js Kārlis Markss ir dzimis pirms divsimt gadiem - 1818. gada 5. maijā Vācijas pilsÄ“tā TrÄ«rÄ“. SvinÄ«bās ar runu piekrita piedalÄ«ties arÄ« Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Taču viņa piedalÄ«šanās pasākumā par godu Marksam izraisÄ«jusi arÄ« kritiku un apsÅ«dzÄ«bas par komunisma upuru piemiņas aizvainošanu.  

Junkera birojs Eiropas Komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja lÄ“mumu aizstāv. Viņi norāda, ka Junkers “ļoti labi apzinās vÄ“sturiskos faktus un jÅ«tÄ«gumu”, tomÄ“r, lai arÄ« kādi ir cilvÄ“ku uzskati par Marksu, “neviens nevar noliegt, ka Kārlis Markss ir persona, kas tā vai citādi ir veidojusi vÄ“sturi”. Tādēļ nerunāšana par viņu bÅ«tu „tuvu vÄ“stures noliegšanai.” SvinÄ«bu ietvaros tika atklāta 5,5 metrus augsta Marksa statuja, kas ir dāvana no komunistiskās Ķīnas.

Marksa mantojuma aizstāvji norāda, ka tieši viņš aizsāka diskusijas par darbaļaužu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bu, kas noveda pie tā, ka mÅ«sdienās civilizÄ“tā pasaulÄ“ ir astoņu stundu darba diena, divas brÄ«vdienas nedēļā, bÄ“rni netiek nostrādināti fabrikās, bet iet skolās, sievietÄ“m ir vÄ“lÄ“šanu tiesÄ«bas. Protams, akadÄ“miskajā vidÄ“ nerimst diskusijas, vai civilizÄ“tā pasaule pie tā nebÅ«tu nonākusi arÄ« bez marksistu ideoloÄ£ijas.

Tomēr viņa mantojumā ir arī tādi nežēlīgi autoritāri režīmi kā, piemēram, bijusī Padomju Savienība un komunistiskā Ķīna. Marksisma ideoloģijas sekotāja Staļina režīms ir atbildīgs par daudzu desmitu miljonu cilvēku nāvi.

Marksisma ideoloÄ£ijas sekotājs Ķīnas valdnieks Mao Dzeduns viņa ideju iespaidā sāka postošo “KultÅ«ras revolÅ«ciju,” kuras laikā tika nogalināti apmÄ“ram 7 miljoni cilvÄ“ki. VÄ“lāk viņa marksistiskie eksperimenti noveda pie tā dÄ“vÄ“tā ekonomiskā “Lielā lÄ“ciena”. Šis briesmÄ«gais eksperiments noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un Lielā Ķīnas bada no 1959. lÄ«dz 1961. gadam. Tā laikā gāja bojā apmÄ“ram 30 miljoni cilvÄ“ku. Citi uzskata, ka vismaz 45 miljoni cilvÄ“ku. To uzskata par vienu no lielākajiem komunistu noziegumiem pret cilvÄ“ci.

Padomju SavienÄ«bas dibinātājs, aktÄ«vs “Sarkanā terora” atbalstÄ«tājs Ä»eņins bija marksists.

Par Gulaga cietumu sistÄ“mu un vispārÄ“jā terora ārprātu, “Golodomor” briesmÄ«go badu Ukrainā, kas laupÄ«ja vairāku miljonu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, vaina gulstas uz Josifu Staļinu - marksistu.

Kambodžas asiņainais diktators Pols Pots, kura režīms arÄ« nogalināja miljonus - arÄ« viņš bija marksists.

Poļu filozofs, Oksfordas profesors, marksisma pÄ“tnieks Lešeks Kolakovskis savā grāmatā “Marksisma galvenie strāvojumi” norāda, ka marksisms ir neparasti jaudÄ«ga sekulārā reliÄ£ija. Marksisms atšÄ·irÄ«bā no islāma radikālajiem novirzieniem ir viegli adaptÄ“jams gandrÄ«z jebkurā sabiedrÄ«bā no Krievijas, Ķīnas, Tuvajiem Austrumiem lÄ«dz Latīņamerikai un Eiropai. Lielā daļā pasaules reÄ£ionu tas bija un patiesÄ«bā joprojām ir populārs. Britu vÄ“sturnieks Tonijs Džads rakstÄ«ja: “Marksisms ir unikāls - un patiesi oriÄ£ināls - romantiski prometejisko ilÅ«ziju un dzelžainā vÄ“sturiskā determinisma sajaukums.”

Marksisms, kā jau minÄ“ju, ir jaudÄ«ga sekulārā reliÄ£ija. Tā ir neiecietÄ«ga pret citām ticÄ«bām, un marksistu kontrolÄ“tajos režīmos vienmÄ“r ir bijušas plašas ticÄ«go cilvÄ“ku vajāšanas.

20. gadsimts ir bijis visasiņainākais visā civilizācijas vÄ“sturÄ“. Tik daudz upuru viena gadsimta laikā nav bijuši nekad iepriekš. AtbildÄ«ba par lielāko daļu no šiem prātam neaptveramajiem noziegumiem gulstas tieši uz Marksa ideoloÄ£ijas sekotājiem - Ä»eņinu, Staļinu, Mao Dzedunu, Polu Potu un citiem.

TāpÄ“c šodien daudzi ir aizvainoti un neizpratnÄ“, ka viens no Eiropas SavienÄ«bas augstākajiem vadÄ«tājiem - Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedalās svinÄ«bas par godu Kārlim Marksam, kura ideoloÄ£ija iedvesmojusi civilizācijas lielākos slepkavas, asiņainākos režīmus.

Marksisma ideoloÄ£ijas sekotāji izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju desmitus tÅ«kstošus Latvijas pilsoņus. Viņi nogalināja, spÄ«dzināja un vajāja vÄ“l daudzus tÅ«kstošus. Latvijas Republiku teju piecdesmit gadus biju okupÄ“jis marksistu režīma sekotāji.

Šodien, 2018. gadā Eiropas SavienÄ«bas komisijas prezidents Kārļa Marksa dzimšanas dienu svinÄ«bās ir...

Vai mēs sagaidīsim, ka par to stingru vārdu teiks Latvijas Republikas pārstāvji Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sagaidīsim?! Jā vai nē?!

Kolāža no Daily Express