Iesaki rakstu:

“GriezÄ“ju” un “konsolidatoru” politika, kuras mÄ“rÄ·is ir samazināt Latvijas ekonomiku un kas var izraisÄ«t jaunu emigrācijas vilni, ir atpakaļ. Tikai šoreiz tai priekšgalā nav pat ne Valdis Dombrovskis kā “vÄ«Ä£es lapa”, ar ko piesegties.

Laikā pirms Krišjāņa Kariņa valdÄ«bas apstiprināšanas, kad bija jau iezÄ«mÄ“jies koalÄ«cijas sastāvs, izteicu šÄdu viedokli: “Kariņa (Ašeradena, RinkÄ“viča, Reira...) OIK shÄ“motāju valdÄ«ba — precÄ«zi tas, PRET ko vÄ“lÄ“tāji nobalsoja Saeimas vÄ“lÄ“šanās. OIK afÄ“ras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bÄ“gļu un migrantu mÄ«lÄ“šana vairāk nekā atbalsts pamatiedzÄ«votājiem — šÄ« ir tā politika, pret kuru aizvadÄ«tā gada 6. oktobrÄ« viennozÄ«mÄ«gi nobalsoja vÄ“lÄ“tājs.

Politologs Filips Rajevskis to raksturoja šÄdi: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastÄ“. [...] Kariņa valdÄ«bas stādÄ«šanas laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalÄ«ti portfeļi.” Jā, katrs Saeimas vÄ“lÄ“tājs, aizvadÄ«tajā oktobrÄ« balsojot par populistiem, liberāļiem utt., cerÄ“ja uz citu, jaunu politiku, nevis atkal kārtÄ“jo reizi redzÄ“t ministru krÄ“slos tos pašus OIK shÄ“motājus un valsts Ä«pašuma prihvatizatorus, migrantu mÄ«lÄ“tājus un “tumbočkas” naudas saņēmÄ“jus.”

Tā es rakstÄ«ju pirms pusgada, un man visu lasÄ«tāju priekšÄ jāatzÄ«st, ka es kļūdÄ«jos. ĪstenÄ«bā ir vÄ“l sliktāk.

Skola brÅ«k, bet naudu nav iespÄ“jams aizņemties — pat ne uz kādiem procentiem

Alojas novada dome tika nostādÄ«ta katastrofas priekšÄ: novadā vienÄ«gajai palikušajai vidusskolai pienācis laiks veikt kārtÄ«gu remontu, projekts gatavs, konkurss izsludināts, bÅ«vnieki atrasti, bet Valsts kase nedod aizdevumu! Skolnieki septembrÄ« mācÄ«sies dušÄs un gaiteņos, skolotāju istaba tiks pārcelta uz pirti!

Ielāgojiet: Aloja neprasÄ«ja naudu IEDOT no valsts budžeta (kas bÅ«tu loÄ£iski, jo nodokļu maksātāju nauda taču domāta izglÄ«tÄ«bai un citiem tādiem pašiem sabiedriskiem mÄ“rÄ·iem), bet gan AIZDOT to no Valsts kases — tas ir, aizdot uz procentiem. Tikai pÄ“c publiskas skandalÄ“šanas valsts atļāva aizņemties.

Valsts kasÄ“ visu laiku guļ vairāki miljardi, bet tos pašvaldÄ«bām... neaizdod!

To pašu ziņoja Sigulda: “Valsts kasÄ“ pašvaldÄ«bām nav iespÄ“jams pieprasÄ«t un saņemt aizņēmumus. PašvaldÄ«ba turpina šajā situācijā meklÄ“t risinājumus. Patlaban kā viena no prioritātÄ“m ir pabeigt pagājušajā gadā iesāktos Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“tos projektus — Siguldas Valsts Ä£imnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbÅ«vi u.c. [...] Siguldas novada pašvaldÄ«bas aizņēmumi ir pieļaujami lÄ«dz 20% apmÄ“rā no pašu ieņēmumiem, aizņēmumu apjoms pašlaik ir tikai 9,07%.”

Tukums piebalso: nav pārliecÄ«ba, ka izdosies pabeigt pusizbÅ«vÄ“to Kurzemes ielu, jo gluži vienkārši nav iespÄ“jams aizņemties naudu, lai darbus pabeigtu. BÅ«vnieki strādā uz godavārda.

LasÄ«tāji teiks: “Ja neaizdod Valsts kase, tad komercbankas taču vienmÄ“r gatavas aizdot! Tās priecājas slÄ“gt lÄ«gumus ar tādiem stabiliem, uzticamiem klientiem kā pašvaldÄ«bas!”

Diemžēl Latvijā realitāte ir cita: valdÄ«ba nosaka pašvaldÄ«bām aizņemšanās griestus. Izrādās, ka valdÄ«ba var noteikt, kuras pašvaldÄ«bas drÄ«kst aizņemties, cik un kāpÄ“c. Ne tikai aizņēmumi Valsts kasÄ“ jāsaskaņo ar Ministru kabinetu — arÄ« kredÄ«tam komercbankā neizdosies saņemt saskaņojumu.

ReÄ£ionālās reformas debašu gaitā publiskajā apspriešanā VentspilÄ« kā viens no argumentiem (un konkrÄ“tais arguments nemirst jau kopš deviņdesmito beigām, kad Kandavas novads pirmais sāka uzsÅ«kt sevÄ« apkārtÄ“jos pagastus) bija šÄds: jo lielāka pašvaldÄ«ba, jo lielākas tai esot iespÄ“jas aizņemties.

Diemžēl tÅ«lÄ«t pat izrādÄ«jās, ka pašvaldÄ«ba te pati nelemj neko: lai cik liela vai maza tā bÅ«tu, valdÄ«ba nosaka pašvaldÄ«bu aizņemšanās limitus, pie kam tos uzliek ne vien izšÄ·Ä“rdÄ«gām domÄ“m, bet jo Ä«paši tādus uzliek sekmÄ«gi strādājošajām pašvaldÄ«bām.

Tātad naudu pašvaldÄ«bām ne vien nedod no valsts budžeta, bet pat aizņemties uz maziem procentiem vairs neļauj!

Jautājums: vai ir izdarÄ«ts kāds ekonomiskais aprÄ“Ä·ins, cik valstij un sabiedrÄ«bā kopumā izmaksā šÄda pašvaldÄ«bu ierobežošana to pamatfunkciju veikšanā, un cik valsts zaudÄ“ no attiecÄ«gās naudas NEIEPLŪŠANAS ekonomikā?

Premjers satraucas par algu... PIEAUGUMU?

Kādā intervijā Kariņš spriedis šÄdi: “MÅ«su ekonomika turpina augt, bet lÄ“nākā tempā. Neviens nezina, kā bÅ«s. Bet neziņa uzņēmÄ“jdarbÄ«bā vienmÄ“r nozÄ«mÄ“ atliktas investÄ«cijas. [...] Latvijā ir arÄ« diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palÄ“nina investÄ«ciju tempu. Tā nav laba tendence.” AttiecÄ«bā uz algu palielināšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzÄ“sÄ“jiem un mediÄ·iem premjers komentÄ“jis šÄdi: “Nav pareizi ielikt naudu sistÄ“mā, tikai lai palielinātu algas.”

Produktivitātes palikšana iepakaļ algu kāpumam ir nevÄ“lama, taču jājautā — kāpÄ“c algām ir tendence kāpt? Vai ne tāpÄ“c, ka Latvijā tās visu laiku bijušas pārāk zemas un tām jāsteidz panākt Rietumeiropas lÄ«meni? Ja reiz cenas pie mums vairākām produktu grupām jau pārsniegušas ES vidÄ“jās?

“NegatÄ«va fiskālā telpa”

Gada sākumā, kad tika runāts par nākamo trÄ«sgadu valsts budžeta plānošanas periodu, tika uzdots šÄds rÄ“buss: “Nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa ir negatÄ«va.” Tika minÄ“ti dažādi skaitļi: sākot no 45,2 negatÄ«viem miljoniem šogad, mÄ«nus 37,8 miljoniem nākamgad, citviet izskanÄ“ja pat 143 negatÄ«vi miljoni.

AprÄ«lÄ« Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. — 2022. g. Finanšu ministrija prognozÄ“ja, ka valsts 2020. gada budžeta fiskālā telpa bÅ«s negatÄ«va 11,9 miljonu eiro apmÄ“rā. 2021.gadā varÄ“tu bÅ«t mÄ«nus 81,1 miljons eiro, bet pozitÄ«va šÄ« te “fiskālā telpa” varÄ“tu bÅ«t tikai 2022. gadā, sasniedzot plus 176,3 miljonus eiro.

Tulkojumā no politfinansistu pīļrunas tas nozīmē: valsts budžetam uz 2020. gadu var draudēt samazinājums, ne pieaugums!

Šo domu tālāk attÄ«sta vienas visiem labi zināmas pilsÄ“tas mÄ“rs, kurš pÄ“c izglÄ«tÄ«bas ir ekonomists: triju gadu valsts budžeta plānošanas periodā tas varÄ“tu nozÄ«mÄ“t, ka no valsts ekonomikas aprites tiek izņemts kopumā aptuveni pusmiljards eiro, kas neieplÅ«st ekonomikā, netiek samaksāts algās un valsts pasÅ«tÄ«jumos.

ŠobrÄ«d Ministru kabinets vismaz šajā jautājumā ir mainÄ«jis viedokli, plānojot, ka samazinājums tomÄ“r nenotikšot: nākamā gada valsts budžets pirmo reizi vÄ“sturÄ“ pārsniegšot desmit miljardus eiro.

Griešana un konsolidÄ“šana kā pie Dombrovska, tikai bez Dombrovska

Ekonomika ir dzÄ«vs un elpojošs sabiedriskais organisms, kurā asinsriti nodrošina naudas aprite. Paziņojiet, ka “rÄ«tdien cilvÄ“ka organismā bÅ«s negatÄ«va koagulatÄ«vā telpa”, izsÅ«ciet viņam litru ar asinÄ«m, un šis cilvÄ“ks saslims. Paziņojiet, ka “sarkanās kaulu smadzenes saņem pārāk lielus resursus un barÄ«bas vielas, tāpÄ“c sarkanās kaulu smadzenes ir jāsamazina un jākonsolidÄ“!”, un organismam vairs nebÅ«s iespÄ“ja atjaunot notecinātās asinis. Paziņojiet, ka “muskuļi saņem pārāk daudz!”, nogrieziet tiem barÄ«bas vielas, un organisms zaudÄ“s vÄ“l atlikušÄs niecÄ«gās darbaspÄ“jas.

Ja pašvaldÄ«bām nav iespÄ“jams nupat ne vairs saņemt naudu no valsts budžeta, bet pat kredÄ«tu vairs nedrÄ«kst ņemt (pat vispār netiekot lÄ«dz jautājumam, uz cik procentiem gadā), tad cieš ne jau tikai pašvaldÄ«bas un to iedzÄ«votāji. BÅ«vfirmām pazÅ«d ienākumi un darbavietas, samazinās nodokļu maksājumi, nauda neieplÅ«st visās tajās neskaitāmajās nozarÄ“s, kuras piegādā bÅ«vniekiem un remontniekiem izejvielas, materiālus un pakalpojumus. Samazinot valsts budžeta izdevumus (vienalga, kādam mÄ“rÄ·im), notiek tas pats, tikai vÄ“l lielākos mÄ“rogos.

OIK afÄ“ra ir pretÄ«gs gadÄ«jums ar t.s. “valsts nozagšanu”, kad politiÄ·i pārsimt privātuzņēmÄ“ju interesÄ“s iekārto sistÄ“mu, kurā visi spiesti uzturÄ“t parazÄ«tus. Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu padzÄ«šana un nomaiņa Meroni grupÄ“juma interesÄ“s ir vÄ“l viens lÄ«dzÄ«gs gadÄ«jums, kurš tāpat iekļaujas “valsts nozagšanas” kategorijā. FKTK vadÄ«bas (tās pašas, kura sekmÄ«gi pÄ“dÄ“jos divus gadus apkaro moikbankas) padzÄ«šana ar pātagu un burkānu ir vÄ“l pretÄ«gāka. LasÄ«tāji noteikti varÄ“s pievienot vÄ“l pāris šÄdus piemÄ“rus katrs.

NekļūdÄ«jos, kad vÄ“l pirms Kariņa valdÄ«bas apstiprināšanas mÄ“Ä£ināju prognozÄ“t, apmÄ“ram ar ko nodarbosies Kariņa valdÄ«ba — ministri taču valdÄ«bā lielākoties vecie, par kuriem jau zināms, ko viņi darÄ«juši iepriekš. Bet šÄdas prognozes, stājoties amatos jaunai valdÄ«bai, taču nav Latvijā grÅ«ti izteikt — piekritÄ«siet, vai ne? DÄ«vaini bÅ«tu, ja šÄdas prognozes nepiepildÄ«tos!

Bet — publiski atzÄ«stu kļūdu — pirms pusgada, sastādot raksta sākumā minÄ“to prognozi, kas man neienāca prātā: tā bija varbÅ«tÄ«ba, ka lÄ«dz ar Krišjāņa Kariņa kabinetu Latvijā atgriezÄ«sies kā rÅ«gta nāve noriebusies konsolidācijas un mazināšanas politika. Tā pati, kuras rezultātā aizveras firmas, cilvÄ“ki spiesti emigrÄ“t, bet valsts nolaižas lÄ«dz trešÄs pasaules valstu lÄ«menim, klanoties ValÅ«tas fondam un tirgojot uzturÄ“šanās atļaujas krievu bandÄ«tiem. Laimdotas Straujumas abi kabineti un Māra Kučinska klusā, tomÄ“r — vismaz dažās jomās — puslÄ«dz kompetentā valdÄ«ba jau lika mums aizmirst par situāciju, kurā premjers aktÄ«vi domā, kādos vÄ“l veidos naudu no ekonomiskās aprites IZÅ…EMT. Vai arÄ«, ja nevar izņemt, tad vismaz nodrošināt, ka tā nenonāk tautsaimnieciskajā apritÄ“.

DokumentÄ“tais lÄ«menis domāšanas griestiem: 5000 eiro mÄ“nesÄ«

Kad Ilmārs Poikāns jeb hakeris Neo publiskoja pierādÄ«jumus par to, kā RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“ti uzņēmumi maksā 5000 eiro mÄ“nesÄ« Artusa Kaimiņa SuņubÅ«dai, mani pārsteidza ne tikai fakts (kaut ko tādu mÄ“s visi jau klusÄ«bā gaidÄ«jām), bet niecÄ«gā summa. Tad parādÄ«jās dokumenti, kā Ä¢irts Valdis Kristovskis uz savu firmu saņem tādu pašu summiņu mÄ“nesÄ«, un es pie sevis domāju — tiešÄm šie visnotaļ atpazÄ«stamie politiÄ·i, savu sarakstu lÄ«deri, pārdod velnam dvÄ“seli par pieciem tÅ«kstošiem mÄ“nesÄ«?

Es saprotu, ka dažādi lokālie, vietÄ“jie bezÄ£eļņiki un neveiksminieki (kaut vai tādi kā Landmaņu brāļi) uzskata par savu pienākumu kampt pa pieciem tÅ«kstošiem mÄ“nesÄ« (jo, strādājot vadošos amatos uzņēmumos ar daudzmiljonu statÅ«tkapitāliem un desmitmiljonu apgrozÄ«jumiem, vairāk nopelnÄ«t neprot), bet vai tiešÄm tas ir Latvijas politisko partiju domāšanas lÄ«menis — pildÄ«t pasÅ«tÄ«jumus pašam smirdÄ«gākajam ārzemju darbonim, kāds vien Latvijā kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas zināms, un pārdoties par nieka pieciem tÅ«kstošiem?

Diemžēl pagaidām jākonstatÄ“, ka tas ir šo politiÄ·u lÄ«menis. Viņu domāšanas griesti ir pieci tÅ«kstoši mÄ“nesÄ«, turklāt viņus principiāli neinteresÄ“, kas tā par naudu un no cik pretÄ«giem darboņiem tā nāk. Viņi ņem naudu, atstājot papÄ«ru “astes”, un pieÄ·eršanas brÄ«dÄ« pat nemÄ“Ä£ina atzÄ«t, ka bÅ«tu kļūdÄ«jušies savās darbÄ«bās. Viņi tik tiešÄm izrādās nespÄ“jÄ«gi domāt pat vienas pašvaldÄ«bas, pat savas partijas nākotnes kategorijās, viņi savā prātā nespÄ“j aptvert pat vienu procentu no IKP vai kaut vienu tautsaimniecÄ«bas nozari.

Jaunais romāns “Nauda” (jeb “Bailes — 3”) raksturo korumpÄ“tus iekšlietu iestāžu darboņus ar vādiem: “Viņam sejā bija ierakstÄ«ts vārds MILJONS — tas šÄdiem darboņiem bija centienu augstākais punkts. Nokampt un izshÄ“mot MILJONU — viņu aprindās tas bija lielākais vispār iedomājamais sasniegums.”

Tad, lÅ«k: politikā mums darÄ«šana ar pusprocentu no šÄ« lÄ«meņa. (Nepārprotiet: es neuzskatu, ka shÄ“motājs, kurš pārdodas par divsimt reizes mazāku naudu, bÅ«tu ar kaut ko labāks. Sodāmi ir kā vieni, tā otri. Viņi visi jātur pa gabalu no valsts lietām. VienÄ«gā valsts struktÅ«ra, ar kuru tādiem vajadzÄ“tu bÅ«t saskarei, ir IeslodzÄ«juma vietu pārvalde.)

No kurienes atkal izlÄ«dusi mazināšana un konsolidÄ“šana?

Divas nedēļas lÄ“nām domāju: kā to izskaidrot, ka mÄ“s pÄ“c četru gadu augšupejas esam atkal lejupejošÄs spirāles sākumpunktā? Korupcija — pie kam par grašiem — kombinācijā ar konsolidatoru un mazinātāju, griezÄ“ju un žņaudzÄ“ju ekonomisko politiku?

TÄ«ra korupcija, kukuļņemšana vien nevar izskaidrot šo truluma lÄ«meni. Par korupciju savulaik tikuši notiesāti ne vien sÄ«ki shÄ“motāji, bet arÄ« dažs visnotaļ labi izglÄ«tots cilvÄ“ks ar plašu redzesloku — piemÄ“ram, Vācijā izstudÄ“jušais advokāts Arnis NÄ«cgalis. Korupcija ceļas no alkatÄ«bas, bet no kurienes ceļas vispārÄ“jais truluma lÄ«menis, kurš pa mÅ«su neatkarÄ«bas gadiem tikai pieaudzis un tiešÄ ceļā nav saistāms ar paņemto kukuļu apjomu?

Te tāds negribÄ«gs izskaidrojums saistāms ne tik daudz ar apzinātas ļaunprātÄ«bas iespÄ“jamÄ«bu kā ar politiÄ·u un partiju, “smadzeņu tanku”, valsts universitāšu un privāti dibināto pÄ“tniecÄ«bas institÅ«ciju vispārÄ“jo sapratnes lÄ«meni. Man rodas sajÅ«ta (ceru, ka pārliecināsiet — tā ir nepareiza sajÅ«ta), ka Latvijas partiju spices vÄ«ru un sievu vidÅ« esošie vispār nezina, ka pasaulÄ“ pastāv kas cits bez griešanas, mazināšanas un konsolidÄ“šanas.

Viņi nestādās priekšÄ, ko savulaik paveica Dž. Meinards Keinss, ne vien izpÄ“tot krīžu cikliskumu, bet arÄ« izstrādājot pretindi ekonomiskajām recesijām (pārsteigums: Ä«stā metode ir tieši pretÄ“ja mazināšanai un konsolidÄ“šanai), un nav dzirdÄ“juši, kā strādāja t.s. Māršala plāns, un ir pilnÄ«gā nesaprašanā — kāpÄ“c Francijā gadu gadiem var bÅ«t augstāks dzÄ«ves lÄ«menis un algas nekā pie mums, pat ja viņi atļaujas strādāt tikai 35 stundas nedēļā? TikmÄ“r pie mums Ä£imenes cilvÄ“ki raujas divos darbos un vÄ“l tad meklÄ“, kur piepelnÄ«ties, lai iznākumā tāpat dzÄ«votu tikai no algas lÄ«dz algai.

Bet, ja tā padomā — no kurienes mÅ«su valsts vadÄ«tāji, lÄ“mumu pieņēmÄ“ji vai kaut tikai ieinteresÄ“ti, zinātkāri pilsoņi varÄ“tu uzzināt kaut ko par tautsaimniecÄ«bu, par naudas apriti, par reālo, ražojošo ekonomiku? No tā piemiņas monÄ“tiņu štancÄ“tāju kantora, kas dÄ“vÄ“jas par Latvijas Banku un kas jau sesto gadu nodarbojas ar bojātu naudaszÄ«mju savākšanu un eirocentu pārpakošanu papÄ«riem apviņķītos stabiņos? No komercbankām, kuru darbinieki nezina, vai rÄ«tā viņu kredÄ«tiestādÄ“ nebÅ«s atklājusies naudas pārskaitÄ«šana Ziemeļkorejas ballistisko raÄ·ešu programmai, un vai viņiem vÄ“l bÅ«s darbs, vai arÄ« viņi visi rindiņā sÄ“dÄ“s KNABā un rakstÄ«s paskaidrojumus?

No LU Ekonomikas un vadÄ«bas fakultātes, kuras dekāns akcionāru sapulcÄ“ mikroautobusā pÄ“kšÅ†i nokļūst Olainfarm vadÄ«bā, viņam tas varbÅ«t iepatÄ«kas, viņš sajÅ«t panākumu garšu un uzsāk cīņu vÄ“l arÄ« par LU rektora amatu — tikai šoreiz bez sapulces mikroautobusā? No Ekonomisko pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta, kurš bija viens no LETA pakalpojumu servisiem un par kuru pÄ“dÄ“jās pÄ“das atrodamas pirms gadiem desmit? No Ventspils Augstskolas ekonomikas lektora Smirnova, kuru par ekonomiskas prognozes izteikšanu savulaik saņēma ciet policija?

No uzņēmÄ“ju organizācijām, kuras katra nodarbojas ar savas nozares lobÄ“šanu — vieni grib izcirst mežus pa tÄ«ro, otri grib izzvejot jÅ«ru pa tukšo, trešie grib monopolizÄ“t visu atkritumu nozari, ceturtie grib aizbÅ«vÄ“t visus pilsÄ“tu parkus ar lielveikaliem, piektie turpat blakus katrā dzÄ«vojamās mājas paģītÄ« grib ierÄ«kot spēļu elles utt., utt.? VarbÅ«t kāda tautsaimnieciskā kompetence slÄ“pjas pašvaldÄ«bās — tajās pašÄs, kuras projektÄ“ tramvajus uz kapiem un tuneļus paralÄ“li Daugavai, piejÅ«ras kÅ«rortpilsÄ“tu pamanās izmantot Zviedrijas atkritumu ievešanai un glabāšanai, plāno olu rÅ«pnÄ«cas ar vistu miljoniem, bet bez mÄ“slu savāktuvÄ“m?

Bet varbÅ«t ko noderÄ«gu varÄ“sim gÅ«t privātās biedrÄ«bās un “domnÄ«cās”, kuru slapjākais sapnis ir iegÅ«t lÄ«dzekļus no sazin kurienes, lai atkal finansÄ“tu migrācijas mÄ«lÄ“šanas kampaņu vai — ja pavisam paveicas — par vÄ“l lielāku naudu attaisnotu Moldovas krāpnieku miljardu izmazgāšanu caur Latviju, jo tur taču, redziet, no Moldovas tautas apzagšanas rodoties liela peļņa?

Vārdu sakot, esmu secinājis: mana personÄ«gā vaina slÄ“pjas tajā, ka es to visu saprotu, bet Ä«sti neesmu mÄ“Ä£inājis piedāvāt šÄ«s zināšanas citiem. Automātiski uzskatÄ«ju: ja es, parasts cilvÄ“ks no Kurzemes laukiem, kas izauga zem tirgus letÄ“m un kartupeļu vagās, skolas brÄ«vlaikā vasarā pļāva zāli un atzaroja egles ziemā, palÄ«dzÄ“ja Ä£imenei pelnÄ«t ar taras klučiem, rabarberiem, Ä·iršiem, ogām, āboliem (vai jebko citu, kas lauku saimniecÄ«bā izaug) un vÄ“l tagad atceras, kā braukt ar DT-75 kāpurnieku — ja es tā visa rezultātā daudzmaz saprotu, no kurienes rodas un kā cirkulÄ“ nauda reālā darba darÄ«tāju vidÅ«, tad tas vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka citiem bÅ«tu gadÄ«jusies tikpat noderÄ«ga pieredze, kas nes lÄ«dzi zināmu devu ar izpratni. Nu no kurienes tāds Artuss vai tāds Ä¢irts Valdis zinās, kas tas tāds ir — reāls darbs, un kā no tā rodas vÄ“rtÄ«ba?

Es vairākas nedēļas šaubÄ«jos, vai ir vÄ“rts rakstÄ«t šÄdu viedokli, ierosinot un uzaicinot arÄ« citus cilvÄ“kus reflektÄ“t par šiem un citiem jautājumiem. (Pie kam aicinu tos uztvert kā jautājumus un iespÄ“jas padomāt par kaut ko jaunu, nevis problÄ“mas!) Parasti reakcija uz mÄ“Ä£inājumu uzsākt publiskas sarunas par jebkādiem interesantiem jautājumiem izpaužas komentāros par to, cik ļoti autors mÄ«lot Kremli, jo neko citu taču nevarÄ“tu nozÄ«mÄ“t tas, ja jebkāds autors ar skeptiskām acÄ«m apskata konsolidatoru un mazinātāju dievÄ«go politiku.

Taču jaunākais JurÄ£a Liepnieka raksts, kurā viņš analizÄ“ mediju un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bas (bet mediji un žurnālistika ir tā nozare Latvijā, kurā nenotiek vispār nekāda pašrefleksija), met izaicinājumu mÅ«su pašu trulumam un slinkumam smadzeņu kustināšanā un pārliecina, ka vajag tomÄ“r padomāt reizÄ“ ar lasÄ«tājiem. Cerot, ka no viņu puses pa vidu naidÄ«giem komentāriem bÅ«s vismaz divas DOMAS.

Lasītāj! Mēs taču ar tevi neesam vārgāki par Liepnieku, vai ne?

https://www.pietiek.com/raksti/ja_mediji_ir_ceturta_vara,_vai_tiem_nebutu_jauznemas_ari_vismaz_ceturta_dala_atbildibas

Daži avoti:

“Alojas skola nesaņem naudu remontam – skolÄ“niem mācÄ«bas notiks dušÄs”

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/alojas-skola-nesanem-naudu-remontam-skoleniem-macibas-notiks-dusas-bet-skolotajiem-kabinets-sauna-un-tualete/

“Valsts kasÄ“ nepieejamo aizņēmumu dēļ apdraudÄ“ta vairāku projektu Ä«stenošana arÄ« Siguldā”

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valsts-kase-nepieejamo-aiznemumu-del-apdraudeta-vairaku-projektu-istenosana-ari-sigulda.d?id=51254155&fbclid=IwAR0odkBCp-7Kvchz_YBtMezpdjBj1sa8Z2YjlDcW1ukuyNbspfHy7GJ2SKU

“FM: turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa bÅ«s negatÄ«va”

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-turpmakos-divus-gadus-latvijas-fiskala-telpa-bus-negativa-14194924

“Premjeru bažī pārāk straujais algu kāpums uzņēmumos”

http://jauns.lv/raksts/bizness/338160-premjeru-bazi-parak-straujais-algu-kapums-uznemumos 

Gada sākuma viedoklis:

https://www.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas