Iesaki rakstu:

KamÄ“r valsts budžetā nepietiek lÄ«dzekļu veselÄ«bas aprÅ«pei un slimnÄ«cu darbÄ«bas nodrošināšanai, bet valsts apmaksātie medicÄ«nas darbinieki gatavi streikot, atsevišÄ·i ar medicÄ«nas biznesu saistÄ«ti privātuzņēmumi uz valsts rÄ“Ä·ina iekārtojušies tik Ä“rti, ka Ä«pašniekiem var nodrošināt ievÄ“rojumu peļņu. PÄ“tot, kas notiek veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, Pietiek uzmanÄ«bu pievÄ“rsa SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centrs - uzņēmumam, kura kapitāla atdeve (peļņa pret ieguldÄ«jumiem kapitālā) pÄ“rn bijusi viena no lielākajām valstÄ«. Taču, kā izrādās, tā nav privātuzņēmÄ“ju veiksme, - šis septiņām privātpersonām piederošais medicÄ«nas uzņēmums lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem gÅ«st no valsts, turklāt gandrÄ«z par velti izmantojot valstij piederošÄs Gaiļezera slimnÄ«cas (RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«ca) telpas un aparatÅ«ru.

Pietiek uzmanÄ«bu pievÄ“rsa fakts, ka Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centrs ar 2002 latu pamatkapitālu, kuru izveidojuši septiņi Ä«pašnieki, iegÅ«stot katrs daļas 200 lÄ«dz 333 latu vÄ“rtÄ«bā, pÄ“rn guvis gandrÄ«z 300 tÅ«kstošu (Ls 287 979) latu lielu peļņu. ŠÄ« tÄ«rā peļņa ir 22% apmÄ“rā no centra gada apgrozÄ«juma, kas pÄ“rn veidojis 1,316 miljonus latu. Savulaik ekonomiskās krÄ«zes sākumā tieši šis uzņēmums kā pozitÄ«vs piemÄ“rs tika demonstrÄ“ts raidÄ«jumā Latvija var, un centra vadÄ«tājs norādÄ«ja, ka veiksmÄ«gais bizness izveidots, pateicoties centra privatizācijai.

PÄ“tot, kas veido uzņēmuma ienākumus, Pietiek secināja, ka pÄ“c nonākšanas privātās rokās šis Gaiļezera slimnÄ«cā strādājošais mikroÄ·irurÄ£ijas centrs lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem saņem no valsts, nevis no komerciāliem pakalpojumiem - skaistuma operāciju alkstošiem pacientiem.

Kā liecina RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas preses sekretāres Daces Kārkliņas sniegtā informācija, 2011.gadā Gaiļezera slimnÄ«ca Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centram par neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu samaksājusi 907 tÅ«kstošus latu. VÄ“l 71 tÅ«kstoti latu centrs saņēmis no Nacionālā veselÄ«bas dienesta par ambulatoro pacientu ārstÄ“šanu. LÄ«dz ar to no privātajiem pacientiem iekasÄ“tās summas apmÄ“rs ir tikai nedaudz lielāks par to, ko savā peļņā norāda uzņēmums, un likumsakarÄ«gi sanāk, ka galvu reibinošo peļņu centrs gÅ«st tieši no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas.

SākotnÄ“ji Gaiļezera slimnÄ«ca bija ļoti negribÄ«ga atklāt informāciju par norÄ“Ä·iniem ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centru. Kārkliņa paskaidroja, ka centrs darbojas Gaiļezera slimnÄ«cas telpās un maksā par to nomas maksu, Ä«rÄ“jot operāciju zāles un anesteziologa pakalpojumus. Bet gadÄ«jumos, kad centrs sniedz neatliekamo palÄ«dzÄ«bu, kad nepieciešami mikroÄ·irurga vai rekonstruktÄ«vās Ä·irurÄ£ijas pakalpojumi, piemÄ“ram, gadÄ«jumos, kad neatliekami tiek stacionÄ“ts pacients ar norautu kādu Ä·ermeņa daļu – pirkstu, plaukstu utt., operāciju zāle ir bez maksas, bet par pašu operāciju centram maksā Gaiļezera slimnÄ«ca.

Taujāta par precÄ«zām summām, cik centrs maksā slimnÄ«cai un cik slimnÄ«ca centram, Kārkliņa atbildÄ“ja, ka šo informāciju var atrast slimnÄ«cas mājas lapā, aicinot aplÅ«kot slimnÄ«cas pakalpojumu cenrādi, kurā redzams, cik pacientam jāmaksā par gultas dienu un cik par paaugstināta servisa palātu. Uz lÅ«gumu tomÄ“r sniegt precÄ«zas summas, cik un kurā virzienā gada laikā tiek pārskaitÄ«ta nauda, Kārkliņa aizbildinājās, ka šo informāciju nepieciešams saskaņot ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centru.

Tikai tad, kad šie paši jautājumi tika uzdoti RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Viesturam Bokam, uz tiem tika saņemtas atbildes. Izrādās, ka centrs slimnÄ«cai par operāciju zāles Ä«ri, anesteziologa pakalpojumiem, biroja telpām un ar to apsaimniekošanu saistÄ«tiem pakalpojumiem pÄ“rn samaksājis vien 53,9 tÅ«kstošus latu.

IzpÄ“tot SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centrs bilanci, ir skaidrs, ka pašam uzņēmumam nekāda vÄ“rtÄ«ga aparatÅ«ra nepieder. Tās pamatlÄ«dzekļi ir vien 104 tÅ«kstošu latu vÄ“rtÄ«bā. ArÄ« nekādi ieguldÄ«jumi mikroÄ·irurÄ£ijas aparatÅ«ras iegādÄ“ un modernizācijā pÄ“dÄ“jos gados nav veikti. Kā ilgtermiņa ieguldÄ«jumi norādÄ«ta summa 113,9 tÅ«kstoši latu.

LÄ«dz ar to šis centrs faktiski bez maksas izmanto Gaiļezera slimnÄ«cas aparatÅ«ru, bet visu valsts samaksu par pakalpojumu „ieliek” Ä«pašnieku kabatās, arvien audzÄ“jot peļņu. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kas ir juridiskais pamats Gaiļezera slimnÄ«cas sadarbÄ«bai tieši ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centrs un kāpÄ“c tikai šis uzņēmums izpilda valsts pasÅ«tÄ«jumus.

Interesanti, ka tik lielus ieņēmumus neizdodas gÅ«t nevienam citam plastiskās Ä·irurÄ£ijas centram Latvijā, arÄ« tiem, kuri sākuši pievilināt ārvalstniekus medicÄ«nas tÅ«risma pakalpojumu izmantošanai. PiemÄ“ram, Plastikas Ä·irurÄ£ijas klÄ«nika, kas zināma kā Jāņa Ģīļa klÄ«nika, kā rāda Lursoft dati, pÄ“rn strādājusi ar 671 tÅ«kstoša latu lieliem ieņēmumiem un 29 tÅ«kstošu latu peļņu (4% no apgrozÄ«juma), bet Zaržecka privātprakse – ar 124 tÅ«kstošu latu apgrozÄ«jumu un 6,7 tÅ«kstošu latu peļņu. JāatzÄ«mÄ“, ka šÄ«s abas klÄ«nikas nepilda valsts pasÅ«tÄ«jumu un ienākumus gÅ«st tikai no privātiem klientiem un darbojas brÄ«vas konkurences apstākļos, kamÄ“r Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centra Ä«pašnieki smeļ peļņu no valsts kabatas par pusvelti darbojoties Gaiļezera slimnÄ«cas telpās, turklāt laikā, kad lielākajai daļai valsts slimnÄ«cu ir ļoti smaga finansiālā situācija.

Kā rāda Lursoft dati, Latvijas Plastiskās, rekonstruktÄ«vās un mikroÄ·irurÄ£ijas centra Ä«pašnieki ir Haralds Adovičs, Mārtiņš Kapickis, Gundars Krauklis, Jānis Krustiņš, Kalvis Pastars, Aivars Tihonovs un Olafs Libermanis.