Iesaki rakstu:

Vai tiešÄm Augstākā tiesa ir kategoriski nospriedusi, ka Latvijas pilsonim ir aizliegts veikt filmÄ“šanu, piemÄ“ram, policijas iecirknÄ«, kur attiecÄ«bā uz viņu tiek veiktas kādas darbÄ«bas, jo šÄdā veidā viņš pārkāpj policijas darbinieku tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi? Pietiek šodien pilnā apmÄ“rā publicÄ“ Senāta spriedumu, kurš nebÅ«t nav tik viennozÄ«mÄ«gi traktÄ“jams.

Lieta Nr. A420502213, SKA-6/2019 Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 19.martā

Tiesa šÄdā sastāvā: senatores LÄ«vija Slica, Veronika KrÅ«miņa, Ieva VišÄ·ere

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Sergeja Buivida pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2013.gada 30.augusta lÄ“muma Nr. 2-1/6417 atzÄ«šanu par prettiesisku un kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, sakarā ar Sergeja Buivida kasācijas sÅ«dzÄ«bu par AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js Sergejs Buivids, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmÄ“ja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bas procesā. UzfilmÄ“tajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. PieteicÄ“js videomateriālu ievietoja interneta vietnÄ“ www.youtube.com.

Datu valsts inspekcija ar 2013.gada 30.augusta lÄ“mumu Nr. 2-1/6417 konstatÄ“ja, ka pieteicÄ“js pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzÄ«bas likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesÄ«bu normā noteikto informāciju par paredzÄ“to personas datu apstrādes mÄ“rÄ·i.

PieteicÄ“js arÄ« Datu valsts inspekcijai nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnÄ“ mÄ“rÄ·i, kas apliecinātu iecerÄ“tā mÄ“rÄ·a atbilstÄ«bu Fizisko personas datu aizsardzÄ«bas likumam. TāpÄ“c Datu valsts inspekcija lÅ«dza pieteicÄ“ju nodrošināt, lai www.youtube.com un citās interneta vietnÄ“s videomateriāls tiktu dzÄ“sts.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot Datu valsts inspekcijas lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs ar videomateriālu mēģinājis pievērst sabiedrības uzmanību, pieteicēja ieskatā, prettiesiskai policijas darbībai.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.

[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Videomateriālā redzams policijas iecirknis, daži policijas darbinieki, veicot dienesta pienākumus, nofilmÄ“ta saruna ar policijas darbinieku procesuālo darbÄ«bu veikšanas laikā, kā arÄ« ir dzirdamas policijas darbinieku, pieteicÄ“ja un viņa biedra balsis. Videomateriālā nav redzami un dzirdami citi policijas iecirkņa apmeklÄ“tāji.

[3.2] Tā kā pieteicÄ“js nav veicis filmÄ“šanu žurnālistikas vajadzÄ«bām saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzÄ«bām, nav piemÄ“rojams Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 5.pants. LÄ«dz ar to, filmÄ“jot policijas darbiniekus to darba vietā dienesta pienākumu izpildes gaitā un nenorādot konkrÄ“tajiem policijas darbiniekiem informāciju par paredzÄ“to viņu personas datu apstrādes mÄ“rÄ·i, pieteicÄ“js ir pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzÄ«bas likuma 8.panta pirmo daļu.

[3.3] Datu valsts inspekcija pieteicÄ“jam uzdevusi dzÄ“st no interneta vietnÄ“m tajās ievietoto videomateriālu. Šis pienākums ir tiesisks un samÄ“rÄ«gs, jo pieteicÄ“js prettiesiski apstrādājis datus, bet datu dzÄ“šana no interneta vietnes nepieciešama Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

[3.4] Šajā lietā nav iespÄ“jams vÄ“rtÄ“t pieteicÄ“ja tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu konkurenci ar citu personu tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi, jo pieteicÄ“js nav norādÄ«jis, ar kādu mÄ“rÄ·i publiskojis videomateriālu. ArÄ« videomateriālā nav saskatāmas sabiedrÄ«bai aktuālas ziņas vai policijas darbinieku negodprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba.

[4] Par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa nav neņēmusi vērā tiesībsarga 2014.gada 28.maija atzinumu Nr. 6-6/53, kā arī judikatūru, proti, Augstākās tiesas 2008.gada 26.septembra lēmumu lietā Nr. SKA-525/2008 (A42480306), kurā atzīts, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nevar atsaukties uz cilvēktiesībām. Personas datu aizsardzības regulējums piemērojams tikai tad, ja datu apstrāde skar personas tiesības uz privāto dzīvi.

[4.2] Pieteicēja tiesības publiskot videomateriālu izriet no viņa tiesībām uz vārda brīvību, pieteicējam nav jānorāda cits tiesiskais pamats.

[4.3] Tiesas nepamatoti nekonstatÄ“ja pārkāpumus policijas amatpersonu darbÄ«bā. PieteicÄ“jam prettiesiski tika liegtas tiesÄ«bas ar savu tehnisko lÄ«dzekli fiksÄ“t savu privāto dzÄ«vi. Nepamatoti tika uzsākta administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«ba par filmÄ“šanu policijas iecirknÄ«.

[5] Datu valsts inspekcijas paskaidrojumā par kasācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējs iesniedza lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā.

AdministratÄ«vā procesa likuma 339.panta pirmā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa administratÄ«vo lietu izskata rakstveida procesā. Atbilstoši minÄ“tā likuma 112.1panta otrajai daļai, ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderÄ«gāk izskatÄ«t tiesas sÄ“dÄ“, tā pÄ“c sava ieskata var noteikt šÄ«s lietas izskatÄ«šanu mutvārdu procesā.

No minÄ“tā regulÄ“juma izriet, ka kasācijas instancÄ“ procesa dalÄ«bniekam nav tiesÄ«bu pieprasÄ«t lietas izskatÄ«šanu mutvārdu procesā. Procesa dalÄ«bnieks var pieteikt šÄdu lÅ«gumu, taču tas nav saistošs tiesai. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā Senāts atzÄ«st, ka nav nepieciešams lietu izskatÄ«t mutvārdu procesā.

[7] Lietas izvÄ“rtÄ“šanā jānoskaidro, vai pieteicÄ“ja publicÄ“tajā videomateriālā ir ietverti personas dati, vai pieteicÄ“js ir veicis personas datu apstrādi un vai uz veikto datu apstrādi ir attiecināms izņēmums, kas paredzÄ“ts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra DirektÄ«vas 95/46/EK par personas aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti (turpmāk DirektÄ«va 95/46) 9.pantā, proti, videoieraksts veikts, publicÄ“ts un izplatÄ«ts žurnālistikas vajadzÄ«bām.

[8] Ar jÄ“dzienu „personas dati” atbilstoši DirektÄ«vas 95/46 2.panta „a” punktā norādÄ«tajai definÄ«cijai ir aptverta jebkura informācija attiecÄ«bā uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisku personu. Par identificÄ“jamu ir uzskatāma persona, kuru var identificÄ“t tieši vai netieši, norādot vienu vai vairākus šai personai raksturÄ«gus fiziskās identitātes faktorus.

Saskaņā ar Eiropas SavienÄ«bas Tiesas pastāvÄ«go judikatÅ«ru ar videokameru ierakstÄ«ts personas attÄ“ls un balss ir personas dati, ciktāl tas ļauj identificÄ“t attiecÄ«go personu (sal. Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā Ryneš, C-212/13, ECLI:EU:C:2014:2428, 22.punkts).

Tā kā apgabaltiesa konstatÄ“ja, ka videoierakstā ir redzami un dzirdami policijas darbinieki, tad šÄdi ierakstÄ«tie personu attÄ“li ir personas dati DirektÄ«vas 95/46 2.panta „a” punkta izpratnÄ“ (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 32.punkts).

[9] Savukārt jÄ“dziens „personu datu apstrāde” DirektÄ«vas 95/46 2.panta „b” punktā ir definÄ“ts kā jebkura ar personas datiem veikta darbÄ«ba vai darbÄ«bu kopums kā vākšana, reÄ£istrÄ“šana, organizÄ“šana, uzglabāšana, piemÄ“rošana vai pārveidošana, labošana, konsultÄ“šana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsÅ«tÄ«šanu, izplatÄ«šanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupÄ“šana vai savienošana, piekļuves noslÄ“gšana, dzÄ“šana vai iznÄ«cināšana.

SaistÄ«bā ar video novÄ“rošanas sistÄ“mu Eiropas SavienÄ«bas Tiesa ir nospriedusi, ka personu videoieraksts, kas tiek uzglabāts pastāvÄ«gi ierakstošÄ iekārtā, proti, šÄ«s sistÄ“mas cietajā diskā, saskaņā ar DirektÄ«vas 95/46 2.panta „b” punktu un 3.panta 1.punktu ir personas datu apstrāde ar automatizÄ“tiem lÄ«dzekļiem (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā Ryneš, C-212/13, ECLI:EU:C:2014:2428, 23. un 25. punkts).

Eiropas SavienÄ«bas Tiesa, ņemot vÄ“rā pieteicÄ“ja apgalvojumus tiesas sÄ“dÄ“, ka attiecÄ«gā videoieraksta veikšanai viņš izmantoja digitālo fotoaparātu, atzina, ka runa ir par personu videoierakstu, kas tiek uzglabāts pastāvÄ«gi ierakstošÄ iekārtā, proti, minÄ“tā aparāta atmiņā. TādÄ“jādi šÄds videoieraksts ir automatizÄ“ta personas datu apstrāde DirektÄ«vas 95/46 3.panta 1.punkta izpratnÄ“ (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 35.punkts). Eiropas SavienÄ«bas Tiesa ir nospriedusi, ka darbÄ«ba, ko veido personas datu izvietošana interneta vietnÄ“, arÄ« tiek uzskatÄ«ta par šÄdu apstrādi (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā Lindqvist, C-101/01, ECLI:EU:C:2003:596, 25.punkts, kā arÄ« 2014.gada 13.maija sprieduma lietā Google Spain, C-131/12, ECLI:EU:C:2014:317, 26.punkts).

TādÄ“jādi ir jāuzskata, ka tas, ka videoieraksts tiek publicÄ“ts interneta vietnÄ“, kurā lietotāji tādus videoierakstus kā attiecÄ«gais videoieraksts, kurā ir iekļauti personas dati, var nosÅ«tÄ«t un apskatÄ«t, kā arÄ« dalÄ«ties ar tiem, ir pilnÄ«bā vai daļēji automatizÄ“ta datu apstrāde DirektÄ«vas 95/46 2.panta „b” punkta un 3.panta 1.punkta izpratnÄ“ (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 39.punkts).

[10] Eiropas SavienÄ«bas Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicÄ“ja lietā C-345/17 norādÄ«ja, ka tas, ka tiek filmÄ“ti policijas darbinieki, tiem pildot dienesta pienākumus, neļauj šÄdu personas datu apstrādi izslÄ“gt no DirektÄ«vas 95/46 piemÄ“rošanas jomas. Šajā direktÄ«vā nav paredzÄ“ts neviens izņēmums, ar ko no minÄ“tās direktÄ«vas piemÄ“rošanas jomas bÅ«tu izslÄ“gta tāda personas datu apstrāde, kas attiecas uz ierÄ“dņiem (44.-45.punkts). Turklāt no Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka tas, ka informācija ietilpst profesionālās darbÄ«bas kontekstā, nevar liegt to kvalificÄ“t kā „personas datus” (2015.gada 16.jÅ«lija spriedums lietā ClientEarth un PAN Europe/EFSA, C-615/13 P, EU:C:2015:489, 30.punkts un tajā minÄ“tā judikatÅ«ra).

Kaut arÄ« nav iespÄ“jams sniegt izsmeļošu privātās dzÄ«ves definÄ«ciju, tomÄ“r tajā ir iekļauta arÄ« personas dzÄ«ve gan darbā, gan ārpus tā. Tieši darba tiesisko attiecÄ«bu ietvaros lielākajai daļai cilvÄ“ku ir iespÄ“ja veidot un attÄ«stÄ«t attiecÄ«bas ar citiem cilvÄ“kiem. Ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams nošÄ·irt, kuras no personas darbÄ«bām ir profesionālās darbÄ«bas sastāvdaļa un kuras nav. Tādēļ tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi attiecināmas arÄ« personas darba tiesiskajām attiecÄ«bām (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 1992.gada 16.decembra spriedums lietā NÄ«mits pret Vāciju, iesniegums Nr. 13710/88, 29.punkts; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2000.gada 16.februāra spriedums lietā Amans pret Sveici, iesniegums Nr. 27798/95, 65.punkts). Turklāt tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi ietver arÄ« tādus personÄ«gās identitātes aspektus kā personas vārds, fotogrāfija, kā arÄ« fiziskā un morālā integritāte. Personas attÄ“ls ir viena no galvenajām personÄ«bas iezÄ«mÄ“m, jo tā atklāj personas unikālās pazÄ«mes un atšÄ·ir viņu no citām personām (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95. un 103.punkts).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, kā nepamatoti noraidāmi pieteicÄ“ja kasācijas sÅ«dzÄ«bas argumenti, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā uz policijas darbiniekiem nav attiecināmas Fizisko personas datu aizsardzÄ«bas likuma normas par personas datu apstrādi, jo nav filmÄ“ta šo policijas darbinieku privātā dzÄ«ve, bet darba pienākumu veikšana.

[11] Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 5.pantam, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un vārda brÄ«vÄ«bu, šÄ likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemÄ“rots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistikas vajadzÄ«bām saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzÄ«bām un ja likumā nav noteikts citādi. ŠÄ« norma ieviesta no DirektÄ«vas 95/46 9.panta.

Kā izriet no DirektÄ«vas 95/46 preambulas trÄ«sdesmit septÄ«tā apsvÄ“ruma, tās 9.panta mÄ“rÄ·is ir saskaņot divas pamattiesÄ«bas - no vienas puses, privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un, no otras puses, vārda brÄ«vÄ«bu. To veikt ir dalÄ«bvalstu pienākums. Lai saskaņotu šÄ«s abas pamattiesÄ«bas direktÄ«vas izpratnÄ“, dalÄ«bvalstis ir aicinātas datu aizsardzÄ«bai un tādÄ“jādi II, IV un VI nodaļā paredzÄ“tajām pamattiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu paredzÄ“t zināmas atkāpes vai ierobežojumus. ŠÄ«s atkāpes ir jāizdara tikai žurnālistikas vai literārās, vai mākslinieciskās izteiksmes nolÅ«kos, kas saistÄ«ti ar pamattiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu, tikai tiktāl, ciktāl tās ir vajadzÄ«gas, lai saskaņotu tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ar noteikumiem, kas regulÄ“ vārda brÄ«vÄ«bu (Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, ECLI:EU:C:2008:727, 54.-55.punkts).

Eiropas SavienÄ«bas Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicÄ“ja lietā C-345/17 norādÄ«ja, ka, lai tiktu ievÄ“rota vārda brÄ«vÄ«bas nozÄ«me demokrātiskā sabiedrÄ«bā, ar to saistÄ«tie jÄ“dzieni, ieskaitot žurnālistiku, ir jāinterpretÄ“ plaši (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 56.punkts). No DirektÄ«vas 95/46 sagatavošanas darbiem izriet, ka šÄ«s direktÄ«vas 9.pantā paredzÄ“tie izņēmumi un atkāpes ir piemÄ“rojami ne tikai plašsaziņas lÄ«dzekļu uzņēmumiem, bet arÄ« visām personām, kas nodarbojas ar žurnālistiku (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 58.punkts). No Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«ras izriet, ka „žurnālistikas darbÄ«bas” ir darbÄ«bas, kuru mÄ“rÄ·is ir publiskot informāciju, viedokļus vai idejas ar jebkāda izplatÄ«šanas lÄ«dzekļa palÄ«dzÄ«bu (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 61.punkts).

[12] Eiropas SavienÄ«bas Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicÄ“ja lietā C-345/17, norādot, ka iesniedzÄ“jtiesai jāpārbauda, vai šajā gadÄ«jumā pieteicÄ“ja veiktā personas datu apstrāde atbilst minÄ“tajam mÄ“rÄ·im, sniedza novÄ“rtÄ“šanai nepieciešamos interpretācijas elementus.

Tas, ka pieteicÄ“js pÄ“c profesijas nav žurnālists, neizslÄ“dz, ka uz attiecÄ«gā videoieraksta veikšanu un publicÄ“šanu interneta vietnÄ“, kurā lietotāji var nosÅ«tÄ«t un apskatÄ«t videoierakstus un dalÄ«ties ar tiem, varÄ“tu attiekties DirektÄ«vas 95/46 9.pantā ietvertā tiesÄ«bu norma. It Ä«paši tas, ka pieteicÄ“js ir ievietojis šo ierakstu tiešsaistÄ“ šÄdā interneta vietnÄ“, šajā gadÄ«jumā vietnÄ“ www.youtube.com, pats par sevi nevar liegt šÄdu personas datu apstrādi kvalificÄ“t kā tādu, kas veikta „tikai žurnālistikas nolÅ«kiem” DirektÄ«vas 95/46 9.panta izpratnÄ“. Proti, ir jāņem vÄ“rā sakaru un informācijas izplatÄ«šanas lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«ba un skaita palielināšanās. TādÄ“jādi Eiropas SavienÄ«bas Tiesa jau ir nospriedusi, ka lÄ«dzeklim, ar kura palÄ«dzÄ«bu apstrādātie dati tiek nodoti tālāk, - vai tas bÅ«tu klasisks lÄ«dzeklis, tāds kā papÄ«rs vai radio viļņi, vai arÄ« elektronisks, kā internets, - nav noteicošas nozÄ«mes, lai novÄ“rtÄ“tu, vai darbÄ«ba tiek veikta „tikai žurnālistikas nolÅ«kiem”. To paturot prātā, nevar uzskatÄ«t, ka „žurnālistikas darbÄ«bu” jÄ“dziens attiecas uz jebkuru internetā publicÄ“to informāciju, kas ietver personas datus, un ka uz to šajā saistÄ«bā attiecas DirektÄ«vas 95/46 9.pantā paredzÄ“tie izņēmumi un atkāpes. Šajā lietā iesniedzÄ“jtiesai ir jāpārbauda, vai no attiecÄ«gā videoieraksta izriet, ka minÄ“tā video filmÄ“šanas un publicÄ“šanas vienÄ«gais mÄ“rÄ·is bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas (55.-59.punkts).

Šim nolÅ«kam iesniedzÄ“jtiesa tostarp varÄ“tu ņemt vÄ“rā, ka atbilstoši pieteicÄ“ja apgalvotajam attiecÄ«gais videoieraksts interneta vietnÄ“ tika publicÄ“ts, lai pievÄ“rstu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu apgalvotajām policijas prettiesiskajām darbÄ«bām, kas esot notikušas viņa paskaidrojumu sniegšanas laikā. TomÄ“r ir jāprecizÄ“, ka šÄdu prettiesisku darbÄ«bu konstatÄ“šana nav viens no nosacÄ«jumiem DirektÄ«vas 95/46 9.panta piemÄ“rojamÄ«bai. TurpretÄ«, ja izrādÄ«tos, ka šÄ videoieraksta filmÄ“šanai un publicÄ“šanai mÄ“rÄ·is nebija vien publiskot informāciju, viedokļus un idejas, nevar uzskatÄ«t, ka attiecÄ«gā personas datu apstrāde pamatlietā tika veikta „tikai žurnālistikas nolÅ«kiem” (turpat 60.-62.punkts).

Turklāt ir jāatgādina, ka DirektÄ«vas 95/46 9.pantā paredzÄ“tie izņēmumi un atkāpes ir piemÄ“rojami tikai tad, ja tie ir vajadzÄ«gi, lai saskaņotu divas pamattiesÄ«bas, proti, tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu. Lai lÄ«dzsvarotu tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir izstrādājusi vairākus svarÄ«gus kritÄ“rijus, kas ir jāņem vÄ“rā, tostarp tādus kā pienesums sabiedrÄ«bas interešu debatÄ“s, skarto personu publiskas atpazÄ«stamÄ«bas pakāpe, reportāžas priekšmets, attiecÄ«gās personas iepriekšÄ“ja rÄ«cÄ«ba, publikācijas saturs, forma un sekas, veids un apstākļi, kādos informācija tika iegÅ«ta, kā arÄ« šÄ«s informācijas ticamÄ«ba, kā arÄ« žurnālistam vai publicÄ“tājam noteiktais sods (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2017.gada 27.jÅ«nija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr. 931/13, 165.punkts). Tāpat ir jāņem vÄ“rā personas datu apstrādātāja iespÄ“ja veikt pasākumus, lai samazinātu iejaukšanās tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu apmÄ“ru. Šajā lietā no Eiropas SavienÄ«bas Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka nav izslÄ“gts, ka attiecÄ«gā videoieraksta filmÄ“šana un publicÄ“šana, kas ir notikusi, neinformÄ“jot attiecÄ«gās personas par šÄ« videoieraksta veikšanu un tās mÄ“rÄ·iem, ir iejaukšanās šo personu, proti, šajā videoierakstā redzamo policijas darbinieku, pamattiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu. Ja izrādÄ«tos, ka attiecÄ«gā videoieraksta filmÄ“šanas un publicÄ“šanas vienÄ«gais mÄ“rÄ·is bija publiskot informāciju, viedokļus un idejas, iesniedzÄ“jtiesai bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“, vai DirektÄ«vas 95/94 9.pantā paredzÄ“tie izņēmumi un atkāpes ir vajadzÄ«gi, lai tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu saskaņotu ar noteikumiem par vārda brÄ«vÄ«bu, un vai šie izņēmumi un atkāpes tiek piemÄ“roti, stingri ievÄ“rojot vajadzÄ«gās robežas (turpat 63.-68.punkts).

[13] IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ« ņemot vÄ“rā to, ka ir notikusi iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzÄ«vÄ“, Senāts vÄ“rtÄ“s, vai iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzÄ«vÄ“ ir bijusi samÄ“rÄ«ga ar pieteicÄ“ja tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu.

[14] VÄ“rtÄ“jot, vai publicÄ“tajā materiālā, kurā atklātas personas privātās dzÄ«ves detaļas, ir skartas sabiedriski nozÄ«mÄ«gas intereses, jāņem vÄ“rā jautājuma nozÄ«mÄ«gums sabiedrÄ«bai un atklātās informācijas bÅ«tÄ«ba. SabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt ir bÅ«tiskas demokrātiskā sabiedrÄ«bā. Tādēļ žurnālistu uzdevums ir dalÄ«ties ar informāciju un idejām par visai sabiedrÄ«bai svarÄ«giem jautājumiem. Parasti sabiedriskā interese saistÄ«ta ar jautājumiem, kas ietekmÄ“ sabiedrÄ«bu tādā mÄ“rā, ka tai var rasties leÄ£itÄ«ma interese, tie piesaista uzmanÄ«bu vai rada nopietnu satraukumu, jo Ä«paši, ja runa ir par iedzÄ«votāju labklājÄ«bu vai kopienas dzÄ«vi. TomÄ“r tas vien, ka sabiedrÄ«bas interese nav radusies, nenozÄ«mÄ“, ka publikācija neatbilst žurnālistikas mÄ“rÄ·iem (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2017.gada 27.jÅ«nija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr. 931/13, 165. un 171.punkts; Eiropas SavienÄ«bas Tiesas Ä£enerāladokvātes Kokotas Dž. 2008.gada 8.maija viedoklis lietā Nr. C-73/07, 66. un 78.punkts).

Apgabaltiesas spriedumā norādÄ«ts, ka pieteicÄ“js ne iestādei, ne paskaidrojumos tiesai un apelācijas sÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«jis, ar kādu mÄ“rÄ·i videomateriāls publiskots. Senāta ieskatā, minÄ“tais apgabaltiesas secinājums nav pilnÄ«bā pareizs, jo pieteicÄ“ja paskaidrojumos un tiesai iesniegtajos dokumentos ir atrodama norāde, ka pieteicÄ“ja mÄ“rÄ·is bijis pievÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, pieteicÄ“ja ieskatā, prettiesiskajām policijas darbinieku darbÄ«bām, kas notikušas pieteicÄ“ja paskaidrojumu sniegšanas laikā policijas iecirknÄ«.

Senāta ieskatā, policija kā valsts iestāde, kuras pienākumi ir aizsargāt personas, sabiedrÄ«bas un valsts intereses no noziedzÄ«giem un citiem prettiesiskiem apdraudÄ“jumiem, var bÅ«t sabiedrÄ«bas intereses skarošu diskusiju objekts. Jo Ä«paši, ja tas attiecas uz policijas darbinieku prettiesisku rÄ«cÄ«bu. Å…emot vÄ“rā sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanos iespÄ“jamu nelikumÄ«bu ziņošanā un publiskā apspriešanā, nav izslÄ“gts, ka policijas veikto operatÄ«vo darbÄ«bu videoieraksts kļūst par sabiedrÄ«bas debašu priekšmetu. Tas var bÅ«t gadÄ«jumā, kad filmÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir pievÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu policijas prettiesiskām darbÄ«bām.

[15] Nepieciešams nošÄ·irt personas, kuras darbojas privāti un personas, kuras darbojas publiski kā politiskas personas vai publiskas personas. AttiecÄ«gi privātpersona, kura nav zināma sabiedrÄ«bai var prasÄ«t Ä«pašu savas privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu, bet tas pats nav attiecināms uz publiskām personām. Personas atpazÄ«stamÄ«ba un publiskais tÄ“ls ietekmÄ“ aizsardzÄ«bu, kas var bÅ«t nodrošināta viņa privātajai dzÄ«vei. Ir bÅ«tiski nošÄ·irt ziņošanu par indivÄ«da privātās dzÄ«ves detaļām un ziņošanu par faktiem, kam var bÅ«t nozÄ«mÄ«ga loma demokrātiskas sabiedrÄ«bas diskusijā attiecÄ«bā uz publiskām personām (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 91.punkts; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedums lietā Kuderk un Ašet Filipači asociācija pret Franciju, iesniegums Nr. 40454/07, 117.-118.punkts; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr.2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95.- 97.punkts).

Privātās dzÄ«ves koncepts ietver arÄ« tādus privātās identitātes aspektus kā personas vārds, attÄ“ls vai fiziskā un morālā integritāte. TiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi mÄ“rÄ·is ir primāri nodrošināt personas pilnveidošanos attiecÄ«bās ar citiem cilvÄ“kiem, bez iejaukšanās no ārpuses. Personas attÄ“ls ir viena no galvenajām personÄ«bas iezÄ«mÄ“m, kas atklāj personas unikālās Ä«pašÄ«bas un atšÄ·ir to no citiem cilvÄ“kiem. TādÄ“jādi prezumÄ“jams, ka personai ir tiesÄ«bas kontrolÄ“t savu attÄ“lu un tā izmantošanu (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95.-96.punkts).

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“js filmÄ“ja policijas darbiniekus viņu darba pienākumu izpildes laikā. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 1.pantu policijas darbinieki veic publiskas funkcijas, aizsargājot personu dzÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, Ä«pašumu, sabiedrÄ«bas un valsts intereses no noziedzÄ«giem un citiem prettiesiskiem apdraudÄ“jumiem. TādÄ“jādi arÄ« darba pienākumu pildÄ«šanas laikā tās uzskatāmas par publiskām personām.

Kasācijas sÅ«dzÄ«bā pieteicÄ“js savas tiesÄ«bas filmÄ“t un publicÄ“t videoierakstu pamato ar to, ka policijas darbinieku filmÄ“šana laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, neskar viņu privāto dzÄ«vi.

Senāta ieskatā pieteicÄ“ja argumenti ir nepamatoti. Pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesÄ«bas uz noteiktu privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bas lÄ«meni. PretÄ“jā gadÄ«jumā tiktu aizskarta tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi bÅ«tÄ«ba, padarot tiesÄ«bas bezjÄ“dzÄ«gas. Kā norādÄ«ts iepriekš, personai ir tiesÄ«bas kontrolÄ“t savu attÄ“la izmantošanu, ņemot vÄ“rā, ka tas atklāj personas unikālās Ä«pašÄ«bas, kas ļauj to identificÄ“t starp citiem cilvÄ“kiem. TādÄ“jādi arÄ« policijas darbiniekiem konkrÄ“tajā lietā ir tiesÄ«bas ne tikai uz savu attÄ“lu, bet arÄ« tiesÄ«bas kontrolÄ“t tā izmantošanu.

[16]  Jebkuram žurnālistam, izmantojot tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, ir jāatceras arÄ« par uzliktajiem pienākumiem un atbildÄ«bu. Proti, tiek prezumÄ“ts, ka ziņojot par jautājumiem, kas ir sabiedrÄ«bas interesÄ“s, žurnālists rÄ«kojas labā ticÄ«bā, lai sniegtu precÄ«zu un uzticamu informāciju ievÄ“rojot žurnālistu Ä“tikas normas (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2017.gada 27.jÅ«nija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr.931/13, 158.punkts; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springerspret Vāciju, iesniegumsNr.39954/08, 93.punkts).

Neskatoties uz to, ka iepriekš norādÄ«tie principi attiecināmi uz žurnālistiem, tomÄ“r, Senāta ieskatā, tie ir piemÄ“rojami arÄ« konkrÄ“tajā lietā. Pat gadÄ«jumā, kad persona nav uzskatāma par žurnālistu, tā var publicÄ“t informāciju žurnālistikas nolÅ«kiem, proti, lai radÄ«tu vai veicinātu diskusiju par sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem jautājumiem. LÄ«dz ar to, personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicÄ“jot informāciju, tieši tāpat ir jāievÄ“ro pienākums par precÄ«zas un uzticamas informācijas sniegšanu, kā arÄ« jārÄ«kojas labā ticÄ«bā.

Å…emot vÄ“rā lietas apstākļus, Senāts prezumÄ“, ka pieteicÄ“ja publicÄ“tais videoieraksts bija patiess un uzskatāms par uzticamu, Ä«paši ņemot vÄ“rā to, ka ne Datu valsts inspekcija, ne policija nav apšaubÄ«jusi pieteicÄ“ja publicÄ“tajā videoierakstā redzamo un dzirdamo informāciju.

[17] VÄ“rtÄ“jot publicÄ“tās informācijas saturu, formu un sekas, jāņem vÄ“rā veids, kādā attÄ“ls vai video ir publicÄ“ts, kādā veidā attÄ“lā vai video redzamā persona ir attÄ“lota, kā arÄ« platforma, kurā informācija ir publiskota un tās pieejamÄ«ba citiem cilvÄ“kiem (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 93.punkts; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 112.punkts). Turklāt pirms informācijas publicÄ“šanas, personai ir jāizsver iespÄ“jamā ietekme uz attÄ“lā, videomateriālā vai rakstā minÄ“tās vai redzamās personas privāto dzÄ«vi (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedums lietā Kuderk un Ašet Filipači asociācija pret Franciju, iesniegums Nr. 40454/07, 140.punkts).

PieteicÄ“js videoierakstu ievietojis interneta vietnÄ“ www.youtube.com. Pieeja konkrÄ“tajam videomateriālam nav nekādā veidā ierobežota. Jebkura persona to var skatÄ«ties un dalÄ«ties ar to. TādÄ“jādi arÄ« policijas darbinieku attÄ“ls ir pieejams neierobežotam personu lokam, turklāt pašiem darbiniekiem nav iespÄ“jas kontrolÄ“t konkrÄ“tā videomateriāla izplatÄ«šanu.

Apgabaltiesa spriedumā konstatÄ“ja, ka pieteicÄ“js ir norādÄ«jis, ka viņam tiek liegtas tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, bet nav pamatojis, kādā veidā vārda brÄ«vÄ«bas izmantošana konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir nozÄ«mÄ«gāka par personas tiesÄ«bām uz privātumu. Apgabaltiesa atzina, ka atsaukšanās uz vārda brÄ«vÄ«bu ir nepamatota. Senāta ieskatā minÄ“tās atziņa ir pareiza. PieteicÄ“js nav paskaidrojis, kāpÄ“c uzskatÄ«ja par bÅ«tisku informÄ“t sabiedrÄ«bu par policijas darbinieku rÄ«cÄ«bu. PieteicÄ“js, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, nav izvairÄ«jies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzÄ«vÄ“, jo tādu pašu mÄ“rÄ·i varÄ“ja sasniegt anonimizÄ“jot videoierakstu tā, lai nebÅ«tu iespÄ“jams identificÄ“t konkrÄ“tus policijas darbiniekus. Policijas darbinieku personas datu publicÄ“šanu nevar uzskatÄ«t par absolÅ«ti nepieciešamu.

[18] VÄ“rtÄ“jot iejaukšanās privātajā dzÄ«vÄ“ samÄ“rÄ«gumu ar tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu, jāņem vÄ“rā arÄ« personai piemÄ“rotās sankcijas, to bÅ«tÄ«ba un smagums. Proti, vai piemÄ“rotās sankcijas varÄ“tu atturÄ“t citas personas no informācijas publiskošanas, vai tās nerada nesamÄ“rÄ«gu finansiālu slogu (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 93.punkts).

Atbilstoši lietas materiāliem pieteicÄ“jam nav piemÄ“rotas nekādas finansiālas sankcijas. Viņam uzlikts pienākums nodrošināt videomateriāla izdzÄ“šanu no interneta vietnes. Senāta ieskatā, piemÄ“rotās sankcijas ir samÄ“rÄ«gas, jo nav radÄ«jušas nesamÄ“rÄ«gu slogu pieteicÄ“jam. Tāpat tās nav atturÄ“jušas pieteicÄ“ju no citu materiālu publiskošanas.

[19] Å…emot vÄ“rā visus iepriekš minÄ“tos principus un apsvÄ“rumus, Senāts uzskata, ka pieteicÄ“ja darbÄ«bā nav panākts taisnÄ«gs lÄ«dzsvars starp tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu un privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

[20] IevÄ“rojot minÄ“to, Senāts atzÄ«st, ka pieteicÄ“ja kasācijas sÅ«dzÄ«ba ir noraidāma kā nepamatota, kā arÄ« nav pamata apgabaltiesas sprieduma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu, bet Sergeja Buivida kasācijas sūdzības noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.