Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstÄ“jies, patiesÄ«bā saaukstÄ“šanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavÄ“šanai, tā ir viena no biežāk cilvÄ“ku minÄ“tajām saslimšanām. VidÄ“ji gada laikā cilvÄ“ks saaukstÄ“jas trÄ«s reizes. Tā kā slimÄ«ba parasti ilgst septiņas dienas, strādājošajiem nākas ņemt slimÄ«bas lapu. Ja Ä«stenosies LabklājÄ«bas ministrijas ierosinājums – nemaksāt par pirmajām trÄ«s dienām, daudzi noteikti aizdomāsies, vai tiešÄm palikt mājās un ārstÄ“ties.

Par pirmajām trīs dienām maksāt nevēlas

Labklājības ministrija ir rosinājusi noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no 4. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai. Domāju, ka daudzi darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un dosies uz darbu, neraugoties uz veselības stāvokli.

Uz darbu pašÄ vÄ«rusa aktÄ«vākajā periodā

Å…emsim par piemÄ“ru to pašu izplatÄ«to saaukstÄ“šanos - lielākais vÄ«rusu daudzums organismā un to maksimālā izpausme ir 2. un 3. infekcijas dienā. LabklājÄ«bas ministrijas rosinājums, kas spiež cilvÄ“kus doties uz darbu, lai nezaudÄ“tu atalgojuma daļu, nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki strādās arÄ« pašÄ akÅ«tākajā vÄ«rusa periodā. LoÄ£iski secinot, vÄ«russ izplatÄ«sies arÄ« citu kolÄ“Ä£u vidÅ«, kuri to nodos aizvien tālāk, un mÅ«su valsts iegÅ«s kārtÄ«gu epidÄ“miju, nemaz nerunājot par darbspÄ“jām un darba kvalitāti šajā laikā.

RadÄ«s nopietnas saslimšanas

GribÄ“tos cerÄ“t, ka LabklājÄ«bas ministrijas vadÄ«bā ir kāds kompetents cilvÄ“ks, kurš ir dzirdÄ“jis, ka, lai ārstÄ“tu saaukstÄ“šanos, nepieciešams miers un atpÅ«ta, nevis trÄ«s aktÄ«vas darba dienas pašÄ slimÄ«bas karstumā. Un saaukstÄ“šanās ir tikai viens no piemÄ“riem, - jebkuras slimÄ«bas ārstÄ“šana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinājums faktiski nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki slimÄ«bas laikā zaudÄ“s sociālo aizsardzÄ«bu. Tas ne tikai mudinās cilvÄ“kus nākt uz darbu slimiem, bet arÄ« veicinās slimÄ«bas “ielaišanu”, kas attiecÄ«gi novedÄ«s pie daudz nopietnākām veselÄ«bas problÄ“mām.

Iesaka ārstÄ“ties “pa daļām”

Ministrija šoreiz izvÄ“lÄ“jusies ļoti nepiemÄ“rotu veidu, kā cÄ«nÄ«ties ar fiktÄ«vajām slimÄ«bas lapām ar nepamatoti ilgiem slimÄ«bas termiņiem. VÄ“l interesantāks šÄ·iet ministrijas piedāvājums, ka darba ņēmÄ“js var neierasties darbā trÄ«s dienas gadā, informÄ“jot par to darba devÄ“ju. ŠÄ«s dienas darbinieks var izmantot vienā reizÄ“ vai pa daļām. Neesmu mediÄ·is, taču domāju, ka to pašu saaukstÄ“šanos nevar ārstÄ“t pa daļām, izmantojot trÄ«s atsevišÄ·as dienas gada laikā. Tad jau vidÄ“jam darba ņēmÄ“jam bÅ«tu jādomā: “Mazliet paārstÄ“šos tagad, tad vÄ“l vienu dienu nākamajā mÄ“nesÄ« un vÄ“l vienu pirms Jāņiem un bÅ«šu labs darbinieks LabklājÄ«bas ministrijas izpratnÄ“.”

Citviet Eiropā slimības lapas apmaksā no pirmās dienas

Vai tiešÄm esam nonākuši lÄ«dz situācijai, kad budžeta izdevumus samazināsim uz mÅ«su cilvÄ“ku veselÄ«bas rÄ“Ä·ina? Paaugstināt pensijas vecumu, bÄ“rnus ātrāk sÅ«tÄ«t skolā, lai ātrāk absolvÄ“ un dodas strādāt, nemaksāt par slimošanas laiku – šÄdu politiku grÅ«ti nosaukt par tādu, kas orientÄ“ta uz valsts attÄ«stÄ«bu un iedzÄ«votāju labklājÄ«bu. AcÄ«mredzot politika tiek veidota tā, lai tie iedzÄ«votāji, kuri vÄ“l nav aizbraukuši no Latvijas, vÄ“lreiz apdomātu šÄdu iespÄ“ju. Latvijā jau tā patlaban ir viens no Ä«sākajiem slimÄ«bas pabalsta ilgumiem Eiropas SavienÄ«bā, piemÄ“ram, NÄ«derlandÄ“, PortugālÄ“ un Bulgārijā slimÄ«bas pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk. Lielā daļā ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtÄ«ba ir Ungārijā, Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā u.c. valstÄ«s[1].

Darbs dara veselu

MÄ“s visi zinām bÄ“dÄ«gi slaveno teicienu – darbs dara brÄ«vu, kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnÄ“m Vācijā, izskatās, ka mÅ«su pašu LabklājÄ«bas ministrija ir lÄ“musi, ka darbs dara arÄ« veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura vÄ“las atņemt vienu no bÅ«tiskākajiem sociālajām garantijām, ir apšaubāmi saukt par “labklājÄ«bas”.

* Jelgavas domes deputāts


[1] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0