Vai tieÅ¡Äm darbs dara veselu, kÄ tas Å¡Ä·iet Reira ministrijai?
Ivars Jakovels* · 06.09.2017. · Komentāri (25)Ikviens no mums kÄdreiz ir bijis saaukstÄ“jies, patiesÄ«bÄ saaukstÄ“šanÄs ir biežÄkais iemesls skolas un darba kavÄ“šanai, tÄ ir viena no biežÄk cilvÄ“ku minÄ“tajÄm saslimšanÄm. VidÄ“ji gada laikÄ cilvÄ“ks saaukstÄ“jas trÄ«s reizes. TÄ kÄ slimÄ«ba parasti ilgst septiņas dienas, strÄdÄjošajiem nÄkas ņemt slimÄ«bas lapu. Ja Ä«stenosies LabklÄjÄ«bas ministrijas ierosinÄjums – nemaksÄt par pirmajÄm trÄ«s dienÄm, daudzi noteikti aizdomÄsies, vai tiešÄm palikt mÄjÄs un ÄrstÄ“ties.
Par pirmajÄm trÄ«s dienÄm maksÄt nevÄ“las
LabklÄjÄ«bas ministrija ir rosinÄjusi noteikt, ka darba devÄ“js slimÄ«bas naudu nemaksÄ par pirmajÄm trÄ«s dienÄm. Proti, darba devÄ“js slimÄ«bas naudu izmaksÄs par laika periodu no 4. lÄ«dz 11. darbnespÄ“jas kalendÄra dienai un ne mazÄk kÄ 80% apmÄ“rÄ no darba ņēmÄ“ja vidÄ“jÄs izpeļņas par laiku no 6. lÄ«dz 11. darbnespÄ“jas kalendÄra dienai. DomÄju, ka daudzi darbinieki izvÄ“lÄ“sies nezaudÄ“t atalgojumu par trÄ«s dienÄm un dosies uz darbu, neraugoties uz veselÄ«bas stÄvokli.
Uz darbu pašÄ vÄ«rusa aktÄ«vÄkajÄ periodÄ
Å…emsim par piemÄ“ru to pašu izplatÄ«to saaukstÄ“šanos - lielÄkais vÄ«rusu daudzums organismÄ un to maksimÄlÄ izpausme ir 2. un 3. infekcijas dienÄ. LabklÄjÄ«bas ministrijas rosinÄjums, kas spiež cilvÄ“kus doties uz darbu, lai nezaudÄ“tu atalgojuma daļu, nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki strÄdÄs arÄ« pašÄ akÅ«tÄkajÄ vÄ«rusa periodÄ. LoÄ£iski secinot, vÄ«russ izplatÄ«sies arÄ« citu kolÄ“Ä£u vidÅ«, kuri to nodos aizvien tÄlÄk, un mÅ«su valsts iegÅ«s kÄrtÄ«gu epidÄ“miju, nemaz nerunÄjot par darbspÄ“jÄm un darba kvalitÄti šajÄ laikÄ.
RadÄ«s nopietnas saslimšanas
GribÄ“tos cerÄ“t, ka LabklÄjÄ«bas ministrijas vadÄ«bÄ ir kÄds kompetents cilvÄ“ks, kurš ir dzirdÄ“jis, ka, lai ÄrstÄ“tu saaukstÄ“šanos, nepieciešams miers un atpÅ«ta, nevis trÄ«s aktÄ«vas darba dienas pašÄ slimÄ«bas karstumÄ. Un saaukstÄ“šanÄs ir tikai viens no piemÄ“riem, - jebkuras slimÄ«bas ÄrstÄ“šana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinÄjums faktiski nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ki slimÄ«bas laikÄ zaudÄ“s sociÄlo aizsardzÄ«bu. Tas ne tikai mudinÄs cilvÄ“kus nÄkt uz darbu slimiem, bet arÄ« veicinÄs slimÄ«bas “ielaišanu”, kas attiecÄ«gi novedÄ«s pie daudz nopietnÄkÄm veselÄ«bas problÄ“mÄm.
Iesaka ÄrstÄ“ties “pa daļÄm”
Ministrija šoreiz izvÄ“lÄ“jusies ļoti nepiemÄ“rotu veidu, kÄ cÄ«nÄ«ties ar fiktÄ«vajÄm slimÄ«bas lapÄm ar nepamatoti ilgiem slimÄ«bas termiņiem. VÄ“l interesantÄks šÄ·iet ministrijas piedÄvÄjums, ka darba ņēmÄ“js var neierasties darbÄ trÄ«s dienas gadÄ, informÄ“jot par to darba devÄ“ju. ŠÄ«s dienas darbinieks var izmantot vienÄ reizÄ“ vai pa daļÄm. Neesmu mediÄ·is, taÄu domÄju, ka to pašu saaukstÄ“šanos nevar ÄrstÄ“t pa daļÄm, izmantojot trÄ«s atsevišÄ·as dienas gada laikÄ. Tad jau vidÄ“jam darba ņēmÄ“jam bÅ«tu jÄdomÄ: “Mazliet paÄrstÄ“šos tagad, tad vÄ“l vienu dienu nÄkamajÄ mÄ“nesÄ« un vÄ“l vienu pirms JÄņiem un bÅ«šu labs darbinieks LabklÄjÄ«bas ministrijas izpratnÄ“.”
Citviet EiropÄ slimÄ«bas lapas apmaksÄ no pirmÄs dienas
Vai tiešÄm esam nonÄkuši lÄ«dz situÄcijai, kad budžeta izdevumus samazinÄsim uz mÅ«su cilvÄ“ku veselÄ«bas rÄ“Ä·ina? PaaugstinÄt pensijas vecumu, bÄ“rnus ÄtrÄk sÅ«tÄ«t skolÄ, lai ÄtrÄk absolvÄ“ un dodas strÄdÄt, nemaksÄt par slimošanas laiku – šÄdu politiku grÅ«ti nosaukt par tÄdu, kas orientÄ“ta uz valsts attÄ«stÄ«bu un iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bu. AcÄ«mredzot politika tiek veidota tÄ, lai tie iedzÄ«votÄji, kuri vÄ“l nav aizbraukuši no Latvijas, vÄ“lreiz apdomÄtu šÄdu iespÄ“ju. LatvijÄ jau tÄ patlaban ir viens no Ä«sÄkajiem slimÄ«bas pabalsta ilgumiem Eiropas SavienÄ«bÄ, piemÄ“ram, NÄ«derlandÄ“, PortugÄlÄ“ un BulgÄrijÄ slimÄ«bas pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgÄk. LielÄ daÄ¼Ä ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksÄts no pašas pirmÄs vai vismaz otrÄs dienas, tÄda kÄrtÄ«ba ir UngÄrijÄ, MaltÄ, PolijÄ, LietuvÄ, ZviedrijÄ, DÄnijÄ u.c. valstÄ«s[1].
Darbs dara veselu
MÄ“s visi zinÄm bÄ“dÄ«gi slaveno teicienu – darbs dara brÄ«vu, kas bija lasÄms uz nacistu koncentrÄcijas nometnÄ“m VÄcijÄ, izskatÄs, ka mÅ«su pašu LabklÄjÄ«bas ministrija ir lÄ“musi, ka darbs dara arÄ« veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura vÄ“las atņemt vienu no bÅ«tiskÄkajiem sociÄlajÄm garantijÄm, ir apšaubÄmi saukt par “labklÄjÄ«bas”.
* Jelgavas domes deputÄts
[1] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf