Iesaki rakstu:

Nākamā gada budžets ir nonācis Saeimas koridoros un iezīmējas ar naudas palielinājumu vairākās nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē. Premjers Māris Kučinskis Saeimas sēdēs uzrunā pareizi atzīmēja, ka liela nauda ir liela atbildība un veselības nozare "brēc" pēc reformām.

Jau ilgāku laiku veselÄ«bas nozare ir Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) pārraudzÄ«bā, kur savu darbÄ«bu ar lielu „uzrāvienu” sāka bijušais veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs. Ar mainÄ«giem un pretrunÄ«giem panākumiem, taču nokļuva lÄ«dz obligātās veselÄ«bas aprÅ«pes apdrošināšanas modeļiem un rÄ«cÄ«bas plāna to ieviešanai.

PašreizÄ“jā situācijā no abām šÄ«m ZZS veselÄ«bas ministra iecerÄ“m ir iznācis pilnÄ«gs čiks - nav izpildÄ«ts valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns paredzÄ“tos termiņos, un arÄ« no obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas redzams vien apšaubāmas kvalitātes likumprojekts. Rodas sajÅ«ta, ka tas viss tikai Ä·eksÄ«tim un pa Ä«stam šo apdrošināšanu ieviest neviens nemaz netaisās.

Lielu atbildÄ«bu no VeselÄ«bas ministrijas (VM) prasÄ«tu arÄ« lielais naudas pieplÅ«dums mediÄ·u algām ar to taisnÄ«gu sadalÄ«jumu, taču arÄ« šeit jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. VienÄ«gā, kurai viss skaidrs, esot veselÄ«bas ministre A.ÄŒakša, kura ar lepnumu pozicionÄ“ kā savu personÄ«go panākumu gandrÄ«z 200 miljonu eiro pieaugumu nozarei kopumā.

A.ÄŒakšai jau ir aizmirsies, ka 1% no sociālām algas iemaksām veselÄ«bas aprÅ«pei novirzÄ«ja partijas VienotÄ«ba ultimāta dēļ un pašai ZZS nekādu risinājumu un reālu piedāvājumu lÄ«dz tam nebija. Tāpat nevar uzskatÄ«t par ieguvumu budžeta deficÄ«ta pieaugumu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir parāds, kurš bÅ«s jāatdod mÅ«su bÄ“rniem. Turklāt tas nemaz netiek novirzÄ«ts visu gaidÄ«tajām un sen jau nepieciešamajām strukturālajām reformām (kam tas bÅ«tu paredzÄ“ts), bet gan atsevišÄ·u nozaru finanšu pieaugumam (kas nav uzskatāms par reformu).

Šo budžeta deficÄ«tu pamato ar cilvÄ“ka mūža garuma pagarināšanu. Tiesa, kā norāda PVO dati, šis rādÄ«tājs Latvijā uzlabojas neatkarÄ«gi no VM darbÄ«bas vai bezdarbÄ«bas, lÄ«dz ar to atsaukšanās uz šo kritÄ“riju ir nekas cits kā lÄ“ts populisms... Jāsaka, ka visa veselÄ«bas nozare ir izveidota, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, ārstÄ“tu cilvÄ“kus un pagarinātu mūža ilgumu. Sanāk, ka VM ir aizmirsusi, ka ļoti svarÄ«gi ir darba tirgÅ« atgÅ«t darba spÄ“jÄ«gos cilvÄ“kus (pilnvÄ“rtÄ«gus sabiedrÄ«bas locekļus), nodrošinot savlaicÄ«gu, kvalitatÄ«vu un izmaksu efektÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi.

Vārds "kvalitāte" visvairāk nepatÄ«k ministrei A.ÄŒakšai. Viņa no tā izvairās kā velns no krusta... No 2014. gada, kad no ES naudas tika piešÄ·irti 4,5 miljoni eiro kvalitātes un vadlÄ«niju izstrādei veselÄ«bas aprÅ«pei, šim mÄ“rÄ·im iztÄ“rÄ“ta vien trešdaļa, un tā pati samaksāta par Pasaules bankas pÄ“tÄ«jumiem, kas atrodami Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) mājas lapā, bet ieteikumi nav atrodami VM informatÄ«vajā ziņojumā par plānoto reformu gaitu nozarÄ“.

Vienkārši nekādu reformu nav. To apliecina skaļi pieteiktais stratÄ“Ä£iskais iepirkums, kas ne ar ko bÅ«tiski neatšÄ·iras no ikgadÄ“jā ambulatoro pakalpojumu konkursa ko izsludina NVD.

BÅ«tu interesanti zināt, kad informatÄ«vajam ziņojumam sekos arÄ« rÄ«cÄ«bas plāns ar ieviešanas termiņiem, aprÄ“Ä·iniem, mÄ“rÄ·iem, jo tie uz šo brÄ«di tik svarÄ«gā Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes stratÄ“Ä£iskā jautājumā kā slimnÄ«cu lÄ«meņu sadalÄ«jums, to teritoriālā struktÅ«ra, kapacitāte, organizācija un sadarbÄ«bas modeļi plānotajās teritorijās ir iegājuši strupceļā. Tas labi, ka ministre A.ÄŒakša visu saprot, vÄ“l labāk bÅ«tu, ja to saprastu tie, uz kuriem tas attiecas un kam jāpieņem lÄ“mumi, turklāt ilgtermiņā.

Ar zināmu pārākumu ZZS izturas vairākās savās pārraudzÄ«bas jomās, taču tālāk par augstprātÄ«bu un iedomÄ«bu darbi nevedas. PÄ“c gada bÅ«s jaunās Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kad vÄ“lÄ“tāji vÄ“rtÄ“s politiskos spÄ“kus, tādēļ tas pārsteidz vÄ“l vairāk, Skaidrojums ir vienkāršs - Latvijā vÄ“l joprojām pastāv esošÄ klātienes balsošanas sistÄ“ma un netiek paredzÄ“ts, ka nākamgad varÄ“sim balsot elektroniski, kas bÅ«tiski varÄ“tu ietekmÄ“t kopÄ“jos vÄ“lÄ“šanu rezultātus, pieaugot vÄ“lÄ“tāju skaitam.

Tādēļ var uzvesties augstprātÄ«gi, jo galvenais elektorāts ir konservatÄ«vs un ZZS var lepoties ar saviem reitingu procentiem (it sevišÄ·i lokālā pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«). Kaimiņos Igaunijā ne tikai sen jau balso elektroniski, bet jaunākus iedzÄ«votājus rosina piedalÄ«ties politiskos procesos valstÄ«. Pie mums rÄ«cÄ«ba ir pilnÄ«gi pretÄ“ja - ka tik nekas nemainÄ«tos, lai viss pÄ“c iespÄ“jas ilgāk ir stagnÄ“ts.

Pašlaik valstÄ« palikušajiem iedzÄ«votājiem galvenā rÅ«pe ir komunālie maksājumi un izdzÄ«vošana ikdienā, tādēļ visam pārÄ“jam tiek pievÄ“rsta maza vÄ“rÄ«ba. Lai pievÄ“rstu uzmanÄ«bu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas problÄ“mām un ačgārnÄ«bām, Ä£imenes ārsti pieteica streiku un izteica dažādus piedāvājumus VM, lai uzlabotu primāro aprÅ«pi.

Taču ministre A.ÄŒakša komunikācijā izmanto ziņu aÄ£entÅ«ru, pat neuzskatot par vajadzÄ«gu oficiāli atbildÄ“t uz Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācijas (LGAA) iesniegumiem. Lai radÄ«tu imitāciju par pozitÄ«vu virzÄ«bu, ZZS biedre, Saeimas deputāte L.Kozlovska kā Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas pārstāve (tā ir pavisam cita asociācija - LLGÄ€A, kurai nav Ä«paša nozÄ«me medicÄ«nas apritÄ“) pauž viedokli, ka viss esot kārtÄ«bā.

Jāsaka, ka tas ir tikai L.Kozlovskas ļoti subjektÄ«vs un personisks viedoklis, jo viņa diemžēl neuzskata par vajadzÄ«gu sasaukt valdes vai asociācijas sÄ“des, lai tiešÄm uzzinātu un paustu patieso visu LLGÄ€A ārstu viedokli. Ar meliem un viltu tiek mÄ“Ä£ināts spodrināt VM spalvas, un liela daļa iedzÄ«votāju tam arÄ« notic.

Ar šÄdām un lÄ«dzÄ«gām metodÄ“m A.ÄŒakšas kā krÄ«zes menedžeres vadÄ«bā tiek risināti jautājumi, radot iespaidu un intensÄ«va darba imitāciju.

RaidÄ«jumā "1:1" A.ÄŒakša apgalvoja, ka galvenais ir stipra komanda... Tam var piekrist, bet, piedodiet, kura tā bÅ«tu? VM nav valsts sekretāra, visās vadošajās VM atbildÄ«bā esošajās valsts kapitālsabiedrÄ«bās un aÄ£entÅ«rās nav vadÄ«tāju, kaut kādi izpildÄ«tāji tiek iecelti, apejot oficiālos konkursu nolikumus, jo, kā A.ÄŒakša pati apgalvo, viņa tos "atradusi"...

Luijs XIV ar iesauku "Saules karalis" teica - "valsts - tas esmu es"... Vai tiešÄm Latvijas tauta ir pelnÄ«jusi VM "Saules ministri", kuras krÄ«zes menedžmenta un komandas sauklis ir izsakāms analogi - "ministrija - tā esmu es"?