Iesaki rakstu:

Vai tiešÄm jaunais IndriÄ·a Latvieša romāns „Nauda” un tajā atainotie „pilnÄ«gi izdomātie” notikumi varÄ“ja bÅ«t tie, kas piespieda bÄ“dÄ«gi slaveno krievu baņķieri Grigoriju Guseļņikovu vakar paziņot par finanšu kraha priekšÄ balansÄ“jošÄs PNB (bijušÄs Norvik) bankas pārdošanu nezināmiem ārvalstu investoriem? Pietiek šodien un nākamās nedēļas sākumā ekskluzÄ«vi publicÄ“s fragmentus no šÄ«s Latvijas grāmatnÄ«cās pÄ“dÄ“jo septiņu nedēļu laikā pieprasÄ«tākās grāmatas, kuri ataino „baņķiera Grigorija Kuseļņikova” sarežģītās attiecÄ«bas ar „eirosekretāru Valdi Bebrovski”.

56. nodaļa

Lai nu par ko, bet par nekaunÄ«bas un apetÄ«tes trÅ«kumu šis Grigorijs Kuseļņikovs nudien nevarÄ“ja sÅ«dzÄ“ties. Neko citu Bebrovskis nevarÄ“ja nodomāt, izdzirdot par krievu baņķiera vÄ“lmÄ“m.

KārtÄ«bas labad Bebrovskis tomÄ“r palÅ«dza uzticamiem cilvÄ“kiem, lai viņam – protams, ievÄ“rojot visu iespÄ“jamo konfidencialitāti – atsÅ«ta kādu nelielu aktuālāku pārskatu par šo nemaz ne tik niecÄ«go banku.

Viņš, protams, arÄ« nedaudz sekoja lÄ«dzi Latvijas aktualitātÄ“m un it Ä«paši jau finanšu jomā, bet, tā sacÄ«t, tikai ar vienu aci. “Citas dÄ“les” pārdošanas laiki sen bija pagājuši – un paldies Dievam. Taču te vajadzÄ“ja saprast maksimāli precÄ«zi – kāda bija situācija un ko reāli varÄ“ja izdarÄ«t. Nu pārskats operatÄ«vi bija klāt – vajadzÄ“ja kārtÄ«gi iedziļināties.

“Kopš 2013. gada sākuma lielākais “Barvik” akcionārs Jurijs ÄŒepurovs aktÄ«vi meklÄ“ja jaunu stratÄ“Ä£isku investoru “Barvik bankai”, kura jau atradās Finanšu tirgus komisijas (FTK) pastiprinātajā uzraudzÄ«bā, jo pašam trÅ«ka lÄ«dzekļu kapitāla stiprināšanai un FTK jau vairākkārt bija brÄ«dinājusi par iespÄ“jamām sekām, ja normatÄ«vās prasÄ«bas netiks pildÄ«tas.

Faktiski, ja atmet liriku, “Barvik banka” atradās maksātnespÄ“jas stāvoklÄ«, un faktiski situācija joprojām nav mainÄ«jusies, rādÄ«tāji joprojām tiek mākslÄ«gi uzturÄ“ti.

LÄ«dz vasaras beigām Jurijs ÄŒepurovs atrada ieinteresÄ“to personu – Grigoriju Kuseļņikovu, kurš sevi pozicionÄ“ja kā pieredzÄ“jušu baņķieri un pazÄ«stamu krievu izcelsmes “miljonāru”.

Lai apstiprinātu savu nodomu iegādāties “Barvik”, 2013. gada 4. oktobrÄ« Kuseļņikovs noslÄ“dza ar ÄŒepurovu aizdevuma lÄ«gumu, ar kuru piešÄ·Ä«ra ÄŒepurovam aizdevumu EUR 1 000 000 apmÄ“rā.

Jāpiebilst, ka darÄ«jums (akciju ieÄ·Ä«lāšana) notika, rupji pārkāpjot “Barvik bankas” statÅ«tus, jo saskaņā ar statÅ«tiem akciju ieÄ·Ä«lāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarÄ«ts krietni vÄ“lāk, jau pÄ“c notikušÄ darÄ«juma.

TobrÄ«d nepieciešamie minimālie ieguldÄ«jumi “Barvik bankas” pamatkapitālā bija aptuveni trÄ«sdesmit miljoni eiro. Å…emot vÄ“rā to, ka tādu naudas lÄ«dzekļu Kuseļņikovam nebija, viņš ņēma Ä«slaicÄ«gu aizdevumu no Krievijā pazÄ«stama miljonāra Pjotra Kudrjašova.

Saņemtais aizdevums kopā, pÄ“c neoficiālām ziņām, bija deviņdesmit miljoni eiro, turklāt starpÄ«ba no šÄ«s summas un tās, kas ieguldÄ«ta “Barvik bankā”, tika tÄ“rÄ“ta citām un privātām Kuseļņikova vajadzÄ«bām, arÄ« nu jau bankrotÄ“juša vÄ«na veikala iegādei Londonā.

DarÄ«juma bÅ«tÄ«ba bija – par aptuveni trÄ«sdesmit miljoniem eiro kļūt par “Barvik bankas” vairākuma akcionāru, turklāt gandrÄ«z divdesmit deviņi miljoni tika iemaksāti pašas “Barvik bankas” pamatkapitālā, respektÄ«vi pašam sev.

Å…emot vÄ“rā to, ka Kudrjašova izsniegtais aizdevums bija Ä«slaicÄ«gs, bija jāatrod iespÄ“ja aizņemtos lÄ«dzekļus tuvākajā laikā ar “Barvik bankas” palÄ«dzÄ«bu atgÅ«t, un faktiski jau pie kapitāla “palielināšanas” 2013. gada decembrÄ« tika noslÄ“gti darÄ«jumi, kas šo shÄ“mu palÄ«dzÄ“ja Ä«stenot. PamatbÅ«tÄ«ba – kapitāls it kā tika palielināts, bet faktiski ar bankas pašas, tas ir, ar tās noguldÄ«tāju naudu.

Īstenojot savu shÄ“mu, 2013. gada decembrÄ« Kuseļņikovs piedalÄ«jās “Barvik bankas” izsludinātajā akciju emisijā un iegādājās jauna laidiena akcijas, kā arÄ« akcijas no “Barvik bankas” akcionāriem, kas kopā deva viņam lÄ«dzdalÄ«bu 50% + 1 akcija no kopÄ“jā “Barvik bankas” balsstiesÄ«go akciju skaita.

Par akciju nodošanu iepriekšÄ“jiem akcionāriem tika apsolÄ«ti vairāki bankas aktÄ«vi, nekustamie Ä«pašumi un citi labumi. AttiecÄ«bā uz vienu no akcionāriem – arÄ« solÄ«jums nevÄ“rsties pret viņu tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s un tiesā.

Jau 2014. gada pavasarÄ« tika izziņots, ka “Barvik banka” iegādāsies Kuseļņikova aktÄ«vu Krievijā – “Volga bank”, kļūstot par “Volga bank” mātes sabiedrÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ“ja, ka “Barvik banka” samaksās par “Volga bank” akcijām pašam Kuseļņikovam.

Ä»oti interesantos un pretrunÄ«gos apstākļos “Barvik” vienkārši bez FTK atļaujas došanas veica darÄ«jumu un par šo painformÄ“ja FTK tikai tad, kad tas jau bija izdarÄ«ts, vÄ“stulei pievienojot bankas protokolu, kurā minÄ“ts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties ar FTK vadÄ«tāju Kristapu Pakuli.

Publiski tika izziņots, ka notikusi “Barvik bankas” pamatkapitāla palielināšana. Faktiski kapitāla “palielināšana” notika atkal jau par bankas noguldÄ«tāju naudas lÄ«dzekļiem, bankai tos samaksājot par Krievijas “Volga bank” akcijām, kuras piederÄ“ja Kuseļņikovam un viņa tÄ“va kontrolÄ“tai ofšorkompānijai.

MinÄ“tā darÄ«juma rezultātā “Barvik” aktÄ«vos tika ieguldÄ«ta nevis reāla nauda, kas “Barvik” vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistÄ«ta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošas reÄ£ionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādÄ«tāji nav spÄ«doši un ir ar negatÄ«vu tendenci.

TādÄ“jādi tika pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem “Barvik” pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā. AcÄ«mredzami “Barvik” ir sagrozÄ«jusi faktus.

Visticamāk, vispirms ir notikusi “Volga bank” akciju iegāde par “Barvik” noguldÄ«tāju lÄ«dzekļiem, bet tikai pÄ“c tam “Barvik” akciju iegāde no tās esošÄ akcionāra. TādÄ“jādi ir noticis nevis reāls naudas lÄ«dzekļu ieguldÄ«jums, bet Ä«stenota kārtÄ“jā shÄ“ma par pašas bankas lÄ«dzekļiem.

Tāpat paralÄ“li fiktÄ«vajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas “Barvik” naudu notika arÄ« “Barvik” esošo naudas lÄ«dzekļu “izvešana” ne tikai caur bankai piederošajiem slÄ“gtajiem fondiem, bet arÄ« caur kredÄ«tu izsniegšanu vairāku miljonu apmÄ“rā n-tajām Krievijas Federācijā reÄ£istrÄ“tām komercsabiedrÄ«bām.

Interesants fakts – septembra mÄ“nesÄ«, kad Pakulis atradies atvaļinājumā, FTK Padome esot pieņēmusi lÄ“mumu nerekomendÄ“t šÄdu darÄ«jumu, un atļauja nav tikusi dota. FTK vadÄ«tājam Kristapam Pakulim atgriežoties no atvaļinājuma, pÄ“c Andra Puseļa, Ilmāra RimÄ“viča un paša Pakuļa individuālas tikšanās “Barvik” jaunais saimnieks guvis pārliecÄ«bu, ka pietiek par šo vienkārši nosÅ«tÄ«t informāciju FTK zināšanai.

Jāpiebilst, ka pret Kuseļņikovu Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, ieskaitot naudas atmazgāšanu milzÄ«gā apmÄ“rā. Ir ziņas, ka paralÄ“les velkamas arÄ« starp Kuseļņikovu un bijušo “Latvijas Krābankas” Ä«pašnieku Vladimiru Tontonovu.

Viena no versijām, par ko zināja arÄ« FTK un Latvijas Centrālā banka vÄ“l pirms Kuseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Kuseļņikova stāv Tontonova intereses, kura mÄ“rÄ·is ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darÄ«jumiem, kā arÄ« naudas atmazgāšanai.

Neskatoties uz saņemto pretrunÄ«go informāciju un mākslÄ«gajām “kapitāla palielināšanām”, kas faktiski ir pretrunā ar spÄ“kā esošo regulÄ“jumu, FTK tomÄ“r ir devusi atļaujas un joprojām izrāda nesamÄ“rÄ«gu labvÄ“lÄ«bu šim investoram. Kuseļņikova intereses visvairāk aizstāv Pakulis un RimÄ“vičs.

“DraudzÄ«bas vārdā” RimÄ“vičs arÄ« noreferencÄ“jis Kuseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku Andri Puseli, kurš šobrÄ«d ir “Barvik bankas” Padomes loceklis.

Jau pirms Kuseļņikova ienākšanas FTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar “Barvik”. Kopš laika, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FTK ir informÄ“ta par lielāko daļu “Barvik” pārkāpumu, pÄ“c kuriem saskaņā ar spÄ“kā esošiem normatÄ«viem “Barvik” licence bÅ«tu jāanulÄ“. Taču pÄ“c šÄ«s pārbaudes “Barvik” saņēma tikai ierobežojumus licencÄ“.

Saskaņā ar vienošanos ar Kuseļņikovu vÄ“l pirms viņa ienākšanas visi minÄ“tie ierobežojumi tika atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi kredÄ«tus nerezidentiem – Krievijas uzņēmumiem bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās.

Tas zināmajos apstākļos un ar Kuseļņikova realizÄ“to shÄ“mu rokrakstu, iespÄ“jams, nav nekas cits kā lÄ«dzekļu aizpludināšana uz pastarpināti viņam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

LÄ«dz ar Kuseļņikova ienākšanu bankā FTK un pārÄ“jie atbildÄ«gie varÄ“ja nedaudz atviegloti nopÅ«sties, jo vismaz ārÄ“ji publika tika mierināta, ka ir taču jauns Ä«pašnieks, jauns valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, tÅ«liņ tiks stiprināta kapitāla bāze un “Barvik” kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spÄ“lÄ“tājiem.

Taču faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplÅ«dusi, un nav ticamÄ«bas, ka tas vispār notiks. Tieši otrādi – ir redzams, kā nauda no bankas tiek aizpludināta un tās lÄ«dzekļi tiek izmantoti paša Kuseļņikova un viņa Ä£imenes vajadzÄ«bām.

PatiesÄ«bā jau 2014. gada 30. martā tika sasaukta “Barvik bankas” akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka “Barvik bankas” iepriekšÄ“jo gadu un 2013. gada revidÄ“tie zaudÄ“jumi kopumā pārsniedz pusi no “Barvik bankas” pamatkapitāla.

PretÄ“ji acÄ«m redzamajai nepieciešamÄ«bai stiprināt kapitālu akcionāri lÄ“ma par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzÄ“šot “Barvik bankas” zaudÄ“jumus kapitāla samazinājuma apmÄ“rā.

Principā tika realizÄ“ta acÄ«m redzama finanšu shÄ“ma, apejot Komerclikuma normas, kā arÄ« tādÄ“jādi notika izvairÄ«šanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs bankas akcionāra pienākums.

Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā.

Saskaņā ar FTK mājaslapā publicÄ“tajiem datiem “Barvik” ir zemākais kapitāla pietiekamÄ«bas rādÄ«tājs no visām Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tām kredÄ«tiestādÄ“m jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas ļoti bÅ«tiski atšÄ·iras no pārÄ“jām kredÄ«tiestādÄ“m.

“Barvik bankas” pÄ“dÄ“jo divu gadu zaudÄ“jumi kopā ir vairāk nekā septiņdesmit trÄ«s miljoni eiro; savukārt, ja tiktu ņemtas vÄ“rā revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā deviņdesmit deviņi miljoni euro. No “Barvik bankas” finanšu datiem ir acÄ«m redzams, ka bankas pÄ“dÄ“jo gadu milzÄ«go zaudÄ“jumu apmÄ“ru nav iespÄ“jams segt saprātÄ«gā termiņā.

Neskatoties uz jaunā akcionāra Kuseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solÄ«jumiem, “Barvik” finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldÄ«jumi netiek veikti. Lai grāmatvediski “uz papÄ«ra” atrisinātu milzÄ«gās finansiālās problÄ“mas, tiek nevis ieguldÄ«ti “Barvik” tik nepieciešamie lÄ«dzekļi, bet gan nolemts samazināt “Barvik” pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi…”

SamÄ“rā Ä«sajam pamattekstam klāt vÄ“l bija pievienots lÄ“rums failu – gan audita slÄ“dzieni un gada pārskati, gan konfidenciālāki dokumenti. Taču Bebrovskim pietika ar jau izlasÄ«to, lai izprastu situāciju, ja tā šo bankrota priekšvakara ainu varÄ“ja nosaukt.

Vai viņam tiešÄm rokā bija burvju nÅ«jiņa, lai krievu blÄ“dim palÄ«dzÄ“tu vÄ“l kādu laiku pavazāt Latvijas valsti aiz deguna un ļautu aizpludināt vÄ“l kādus nabaga pensionāru noguldÄ«jumu miljonus, ko pÄ“c tam atkal dabÅ«s kompensÄ“t tā pati Latvijas valsts? Un, kas vismaz tikpat svarÄ«gi, – vai viņš tiešÄm bija gatavs šo nÅ«jiņu izmantot? Kaut vai tas bÅ«tu viņa Dārguma vārdā?

VajadzÄ“ja pakonsultÄ“ties – un Valdis Bebrovskis zināja tikai vienu cilvÄ“ku, kurš varÄ“tu dot tiešÄm derÄ«gu padomu. Tas nebija neviens cits kā Ilmārs RimÄ“vičs, un mazā papildproblÄ“ma bija tāda, ka labi saprotamu iemeslu dēļ Grigorija Kuseļņikova vārds viņam bija kā sarkana bura veselam vÄ“ršu ganāmpulkam.