Iesaki rakstu:

31.martā Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrÄ«ba (LAPA) un Latvijas KredÄ«tņēmÄ“ju apvienÄ«ba (LAKRA) tika uzaicināta uz Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma darba grupas sÄ“di, kur izskatÄ«šanai iekļauts jautājums, kas saistÄ«ts ar problÄ“mām Civilprocesa likuma 594.panta piemÄ“rošanas kontekstā.

Tika izskatīts jautājums, vai zvērinātiem tiesu izpildītājiem, veicot parādu piedziņu, ir jāievēro Civilprocesa likuma 571.panta un Civilprocesa likuma 1.pielikums vai vismaz Darba likuma 80.pants, jo tiesu izpildītāji bieži vien parādniekam neatstāj pat pusi no minimālās algas.

PiemÄ“ram, Irina no Tukuma sÅ«dzÄ“jās, ka zvÄ“rināta tiesu izpildÄ«tāja Indra Andrejeva, neievÄ“rojot Civilprocesa likuma 571.pantu, ir vÄ“rsusi piedziņu uz viņas bÄ“rnam invalÄ«dam pienākošos pabalstu Ls 70 apmÄ“rā, neatstājot viņas Ä£imenei pat minimālos iztikas lÄ«dzekļus.

LÄ«dzÄ«gs stāsts ir daudziem, kas liecina, ka zvÄ“rināti tiesu izpildÄ«tāji, izmantojot cilvÄ“ku nezināšanu, neievÄ“ro Darba likuma 80.pantu, Civilprocesa likuma 571.pantu un Civilprocesa likuma 1.pielikumu un neatstāj parādniekam naudu minimālās mÄ“neša darba algas apmÄ“rā uz parādnieku un apgādÄ«bā esošo personu.

Lai nebÅ«tu lieku pārpratumu un zvÄ“rinātiem tiesu izpildÄ«tājiem nebÅ«tu jānodarbojas ar likumu interpretÄ“šanu, gan LAPA, gan LAKRA piedāvāja Civilprocesa likuma 1.pielikuma noteikumus nostiprināt arÄ« Civilprocesa likuma 594.pantā, nosakot, ka jebkurā gadÄ«jumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mÄ“neša darba algas apmÄ“rā uz parādnieku, katru viņa Ä£imenes locekli un apgādÄ«bā esošu personu, bet uzturlÄ«dzekļu piedziņas lietās nepilngadÄ«gu bÄ“rnu uzturam vai UzturlÄ«dzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmÄ“rā no minimālās mÄ“neša darba algas uz parādnieku, katru viņa Ä£imenes locekli un apgādÄ«bā esošu personu.

Darba grupas dalÄ«bnieku attieksme nepārprotami liecināja, ka Tieslietu ministrijai Ä«paši aizsargājamas liekas piedzinÄ“ju intereses, norādot, ka gadÄ«jumā, ja tiks ievÄ“rots Civilprocesa likuma 571.,pants un Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punkta noteikumi, tad parādu piedziņa daudzos gadÄ«jumos kļūtu neiespÄ“jama.

LÄ«dzÄ«gu atbildi ir saņēmuši tie, kas ir vÄ“rsušies ar sÅ«dzÄ«bām Tieslietu ministrijā un ir saņēmuši valsts sekretāra vietnieces tiesu jautājumos I. Kalniņas atbildi, kurā norādÄ«ts, ka Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punkta noteiktā ierobežojuma attiecināšana uz parādnieka darba samaksu varÄ“tu vispār liegt iespÄ“ju Ä«stenot piespiedu izpildi gadÄ«jumā, kad parādnieka oficiālā darba alga nepārsniedz valstÄ« noteikto minimālās mÄ“neša darba algas apmÄ“ru.

No darba grupā nolemtā un I. Kalniņas atbildes secinām, ka piedzinÄ“ju intereses tiek vÄ“rtÄ“tas augstāk par bÄ“rnu tiesÄ«bām. Jo, kā redzams no Civilprocesa likuma 1.pielikuma, šÄ« norma ir vÄ“rsta uz apgādÄ«bā esošo personu, parasti bÄ“rnu tiesÄ«bām saņemt iztikas lÄ«dzekļus. LÄ«dz ar to, neievÄ“rojot Civilprocesa likuma 1.pielikuma noteikumus, zvÄ“rināti tiesu izpildÄ«tāji pārkāpj bÄ“rnu tiesÄ«bas, kas noteiktas BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumā.

BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 6.panta 5.daļā noteikts, ka darbÄ«ba vai bezdarbÄ«ba, kuras rezultātā netiek ievÄ“rotas bÄ“rna tiesÄ«bas (bÄ“rna atstāšana bez minimāliem iztikas lÄ«dzekļiem, pajumtes, aprÅ«pes, aizbildnÄ«bas), vai citas darbÄ«bas, kas ierobežo bÄ“rna personiskās vai Ä«pašuma tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, uzskatāmas par amorālām un pretlikumÄ«gām.

Apzinātu banku lobÄ“šanu Tieslietu ministrijas pārstāve centās pamatot ar to, ka, viņasprāt, Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā ietvertie ierobežojumi attiecināmi tikai uz skaidras naudas ieturÄ“jumiem brÄ«dÄ«, kad zvÄ“rināts tiesu izpildÄ«tājs pie parādnieka atrod skaidras naudas lÄ«dzekļus, kas gan ir pretrunā ar Civilprocesa likuma komentāriem, kuros var lasÄ«t, ka likumdevÄ“js šÄdus ierobežojumus piedziņas vÄ“ršanai uz parādnieka mantu paredzÄ“jis, lai nodrošinātu paša parādnieka, apgādājamo un Ä£imenes locekļu eksistenci.

Turklāt Ä£imene šajā gadÄ«jumā ir domāta plašÄkā nozÄ«mÄ“ ,t.i. piemÄ“rojot Civilprocesa likuma 1.pielikumu jāņem vÄ“rā arÄ« citi radinieki, kas atrodas nedalÄ«tā saimniecÄ«bā. ArÄ« Civilprocesa likuma 594.pants tiek skaidrots saistÄ«bā ar Darba likuma 80.panta noteikumiem, ka katrā ieturÄ“juma gadÄ«jumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

Secinu, ka Tieslietu ministrija atbalsta apzinātu likumu neievÄ“rošanu, bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpšanu, kā arÄ« Ä“nu ekonomiku, jo velti cerÄ“t, ka cilvÄ“ki, kam atņem pusi no algas, pat minimālās, ir motivÄ“ti strādāt un maksāt nodokļus. Nelielam ieskatam skaitļi no algu kalkulatora:

1) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem minimālo algu uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 248,43, pats saņem Ls 178, valstij tiek Ls 70,43. Tiesu izpildītāji no parādnieka nopelnītajiem Ls 178 paņem līdz pat Ls 89, kas ir vairāk par valstij samaksātajiem nodokļiem.

2) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 400 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 496,61, pats saņem Ls 313,25, valstij tiek Ls 183,36.

3) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 600 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 744,79, pats saņem Ls 446,75, valstij tiek Ls 298,04.

4) Darbinieks ar 3 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 800 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 992,97, pats saņem Ls 597,75, valstij tiek Ls 395,22.

Katrs, kas prot rÄ“Ä·ināt, saprot, ka valstij ir izdevÄ«gi, ka cilvÄ“ki legāli strādā un maksā nodokļus, un Tieslietu ministrijas viedoklis ir pretrunā ne vien ar likumiem, bet arÄ« valsts interesÄ“m, jo valsts budžetā nenonāk pat Ls 70 mÄ“nesÄ« no minimālās algas saņēmÄ“ja, bet nākas šiem cilvÄ“kiem maksāt pabalstus, lai nodrošinātu minimālos iztikas lÄ«dzekļus. Nevaram nosodÄ«t nevienu, kas, lai uzturÄ“tu savu Ä£imeni un aizsargātu sevi pret Tieslietu ministrijas atbalstÄ«to zvÄ“rinātu tiesu patvaļu, izvairās strādāt legālu darbu un maksāt nodokļus.

TāpÄ“c aicinu Tieslietu ministrijas ierÄ“dņus mainÄ«t savu aplamo viedokli un zvÄ“rinātus tiesu izpildÄ«tājus ievÄ“rot likumus, veicot parādu piedziņu no parādniekiem. Šis jautājums tiks skatÄ«ts arÄ« Saeimā, un jācer, ka Saeimas deputāti pieņems lÄ“mumu, kas bÅ«s valsts interesÄ“s.