Iesaki rakstu:

Atbildot Viņķeles kundzes ierakstam, mums katram ir sava taisnÄ«ba, pie kā arÄ« paliksim. Ir gan atklāts jautājums, kad ar visiem jaunievÄ“lÄ“tajiem padomes un valdes locekļiem mÄ“s sagaidÄ«sim reālas pārmaiņas, jo pagaidām kolektÄ«vs nav ne viņus, ne pārmaiņas redzÄ“juši. Tālāk seko komentāri Viņķeles kundzes versijām.

Ar visiem EndokrinoloÄ£ijas nodaļas ārstiem esmu gadiem pazÄ«stams, liela daļa pie manis stažējušies ASV (lielai daļai to mÅ«su Ä£imene vai LÄ€ZA - Latviešu Ä€rstu un zobārstu apvienÄ«ba - arÄ« apmaksājusi, jo slimnÄ«cai naudas nebija). Kopā apskatÄ«ti daudzi sarežģīti pacienti, un nolasÄ«tas daudzas lekcijas (nekad nevienai Latvijas organizācijai par to neesmu prasÄ«jis atlÄ«dzÄ«bu).

Par konkursu Endokrinoloģijas centra vadībā ar mani runāja visi centra ārsti jau no brīža, kad atgriezos 2019. gada aprīlī. Augustā devos uz NVD, lai uzzinātu, kas būtu jādara, lai varētu Stradiņos attīstīt telemedicīnu un grupas terapijas plānus pacientu aprūpē, aprēķināju, cik tas viss varētu maksāt, vairākkārt detalizētu plānu nosūtīju profesoram Pīrāgam, kas ar to iepazīstināja kolektīvu un slimnīcas vadību.

Plānā demonstrÄ“ju, kā endokrinoloÄ£ijas centrs var slimnÄ«cai kļūt pelnošÄks un ar lielāku akadÄ“misku izcilÄ«bu. ArÄ« slimnÄ«cas vadÄ«bai tos nosÅ«tÄ«ju pats. Konkursu neizsludināja. Tā kā nebiju saņēmis Latvijas endokrinologa sertifikātu un, protams, visiem gan publiski, gan privāti pateicu, ka piedalÄ«šos padomes un valdes konkursos Stradiņa slimnÄ«cā, lÄ«dz ar to tika nogaidÄ«ts.

Jau novembrÄ« padomes konkursā komisijai prasÄ«ju, vai ir iespÄ“jama varbÅ«tÄ«ba, ka varÄ“tu apvienot padomes locekļa amatu (stratÄ“Ä£isko vÄ«zijas amatu, alga 3000 eiro) ar praktisku darbu, skatot pacientus un vadot centru (alga par to nebÅ«tu jāmaksā), ja mani apstiprinātu, un visi teica, ka jā. Konkursā kā nevÄ“rtÄ“jošais loceklis piedalÄ«jās valsts sekretāre Umbraško MÅ«rmane, kas arÄ« to visu dzirdÄ“ja un ir Stradiņu slimnÄ«cas kapitāldaļu turÄ“tāja.

JanvārÄ« saņēmu endokrinologa sertifikātu. SlimnÄ«cas vadÄ«ba zināja, un par to tika runāts mÄ“nešiem, ka bÅ«tu jāorganizÄ“ konkurss uz EndokrinoloÄ£ijas centra vadÄ«tāja amatu.

Tad, kad bija skaidrs, ka nebÅ«šu ne padomes, ne valdes loceklis, "februāra sākumā" tika slÄ“gta EndokrinoloÄ£ijas centra vadÄ«tāja pozÄ«cija un konkurss nenotika. Jaunais valdes vadÄ«tājs, bijušais ŠÄ·Ä“les partijas biedrs un valsts sekretārs, kurš neko nespÄ“ja uzlabot universitāšu slimnÄ«cu darbā 10 gadus, uzsāka darbu 9. februārÄ«... JocÄ«gi, ka endokrinologu kolektÄ«vs par to netika informÄ“ts, gatavoja vÄ“stuli jau no janvāra vidus un turpināja pilnveidot to, iesniedza to 27. februārÄ«. Cik liela ir iespÄ“ja, ka tā ir sagadÄ«šanās, jāizlemj katram lasÄ«tājam.

Vēstulē Vinķeles kundze minēja, ka ar mani tikusies četras reizes, tā ir taisnība.

2019. gada jÅ«nijā ministrei uzrakstÄ«ju, ka Stradiņu [slimnÄ«cas] ārsti, kas no viņas tiešÄm sagaida reformas, bija apjukumā, jo ministre Dr. Ä’rgļa organizÄ“tā un farmācijas un stentu kompāniju apmaksātā pasākumā ne vien teica apsveikuma runu, bet "nometa kurpes un metās dejot vilcieniņā". Tas mediÄ·os reformatoros radÄ«ja apjukumu un neticÄ«bu pārmaiņām. Es ministrei lÅ«dzu tikties ar viņiem, ko viņa arÄ« izdarÄ«ja 28. jÅ«lijā, uzklausÄ«ja un atzina par vÄ“rtÄ«gu tikšanos, taču nekādas praktiskas darbÄ«bas nesekoja.

Pirms tam, 19. jÅ«lijā ministre man piedāvāja tikties un apsvÄ“rt pagaidu valdes locekļa vietu uz vienu gadu Austrumu slimnÄ«cā. Tam, ko ministre raksta par tikšanos ar Austrumu slimnÄ«cas vadÄ«bu, pilnÄ«bā piekrÄ«tu, nebija ne dzirksteles, ne sapratnes, kā veikt aprÅ«pes kvalitātes mÄ“rÄ«jumus, pacientu apmierinātÄ«bas mÄ“rÄ«jumus un katra darba apjoma uzskaiti.

Zem tāda vadÄ«tāja nebiju gatavs strādāt. Esmu to teicis vienmÄ“r, ka slimnÄ«cas vadÄ«tajam nebÅ«t ārstam ir milzu kļūda (protams, jābÅ«t arÄ« papildu prasmÄ“m), kā to demonstrÄ“jušas Hārvardas, Maijo un citas vadošÄs klÄ«nikas. Ministre vairākas reizes uzsvÄ“rusi, ka kandidātu izvÄ“lÄ“ nepiedalās, taču viņas pašas vÄ“stule to apgāž. "MÄ“s ar valsts sekretāri vienojāmies,” - tas parāda neapstrÄ«damu iesaisti, jo man šo amatu piedāvāja nevis valsts sekretāre, bet gan ministre. Uzskatu arÄ«, ka ir svarÄ«gi piedalÄ«ties konkursā un nevis tikt ieceltam no partiju cilvÄ“ka (VinÄ·eles kundzes), jo esmu ziedojis šai partijai, un tas bÅ«tu pret to, par ko esmu rakstÄ«jis jau 10 gadus, - nepotismu valsts pārvaldÄ“.

Valdes vadÄ«tāja izvÄ“lÄ“ piedalÄ«jās 3 ministrijas pārstāvji, profesors Jānis VÄ“tra un Valsts kancelejas pārstāve, kuri tad izvÄ“lÄ“jās savu iepriekšÄ“jo priekšnieku par uzvarÄ“tāju: ja tas nav interešu konflikts, tad es nezinu, kas ir. PiekrÄ«tu, ka ministrei nav jāpiedalās personāliju izvÄ“lÄ“, bet ir jānosprauž šÄ« laktiņa pÄ“c iespÄ“jas augstāk, kas var izvÄ“rtÄ“t, maksimāli iesaistot lÄ«dzÄ«ga kalibra kolÄ“Ä£us no ārzemÄ“m vai diasporas.

Komisijas locekļi man latviski prasÄ«ja, lai parunāju angliski, un – jā, uzskatu to par birokrātismu, jo cilvÄ“kam, kurš 17 gadus mācÄ«jis ASV, droši varÄ“ja likt Ä·eksÄ«ti, ka runā labi. Kas mani satrauca vairāk, - ka par vÄ«ziju kā tādu nebija neviena jautājuma. TrÄ«sdesmit minÅ«tÄ“s, jo tieši tik ilga bija intervija, nevar izvÄ“lÄ“ties slimnÄ«cas vadÄ«tāju, kas pārvalda 100 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas, un šo vadÄ«tāju izvÄ“las cilvÄ“ki, kas nekad nav strādājuši universitātes slimnÄ«ca ne Latvijā, ne ārzemÄ“s.

Taču te ir divas bÅ«tiskas papildu lietas. Ä»oti labi sapratu, ka, pieņemot šo pagaidu Austrumu slimnÄ«cas piedāvājumu, es nedrÄ«kstÄ“tu padomes vai valdes konkursam pieteikties Stradiņos. Uz to brÄ«di nebija nekādu indikāciju, ka Stradiņos EndokrinoloÄ£ijas centra vadÄ«bā mani varÄ“tu nepieņemt, gribÄ“ju to visu apvienot vienā slimnÄ«cā – slimnÄ«cā, kur tik daudzi mediÄ·i pie manis bijuši (vÄ“las izmaiņas arÄ« daudzi no tiem, kas pie manis nav bijuši), grib izmaiņas un ir kritiskā masa, lai izmaiņas arÄ« veiktu.

Par padomes konkursu atkal pievienošu savu izvÄ“rtÄ“jumu: tajā piedalÄ«jās no mediÄ·iem Ilze Aizsilniece, kas no balsojuma atturÄ“jās, gan Dr.RÄ“valds, kuru cienu par lielo ieguldÄ«to darbu privātās medicÄ«nas izveidošanā, taču manis piedāvātais Stradiņu modelis ieteica ieviest sistÄ“mu, kur visi ārsti strādā 100% darba laika universitātes slimnÄ«cā, kas, protams, lielu daļu ārstu, kas pieņem pie RÄ“valda kunga, novirzÄ«tu valsts slimnÄ«cas virzienā.

Nezinu, vai tas kādā veidā kaut ko ietekmÄ“ja, bet tā ir ministra atbildÄ«ba – nospraust šo augsto Ä“tikas, caurspÄ«dÄ«bas latiņu un maksimāli samazināt šÄdus interešu konfliktus. Mani uzvarÄ“ja slimnÄ«cas vadÄ«tājs no Lietuvas, kura slimnÄ«ca pasaules reitingā atrodas ap 2100. vietu, kurš nekad nav ne mācÄ«jies, ne strādājis ārzemÄ“s un par kuru Lietuvas pÄ“tnieciskie žurnālisti un Lietuvas bijušais prezidents izteikuši aizdomas korupcijā (bija pieprasÄ«ta nevainojama reputācija).

Par pieredzes trÅ«kumu. Esmu 17 gadus bijis pasaules pirmā desmitnieka universitātes slimnÄ«cas profesors, ārsts, klÄ«nikas vadÄ«tājs, 10 gadus no tiem esmu vadÄ«jis rezidentÅ«ru. RezidentÅ«ra ir otrā lielākā ASV, ar 186 ārstiem un 7 ofisa darbiniekiem. Esmu 5 gadus vadÄ«jis LÄ€ZA (kas apvieno ārpus Latvijas izbraukušos mediÄ·us). Esmu strādājis neskaitāmās komitejās par kvalitātes uzlabošanu, apmācÄ«bas uzlabošanu, intervÄ“jis simtiem censoņu dažādās pozÄ«cijās.

Esmu vadÄ«jis bÅ«tisku kvalitātes projektu ieviešanu, kas uzlabojis pacientu dzÄ«ves, samazinājis izmaksas, šis projekts Teksasas universitāte (3 miljardu institÅ«cija) tika atzÄ«ts par labāko, un ieviešanas rezultāti ir publicÄ“ti. Tas ir - kādai bÅ«tu jābÅ«t akadÄ“miskai slimnÄ«cai, kur pieredzi aprobÄ“, ievieš un rezultātus publicÄ“. ÄŒetras reizes esmu atzÄ«ts universitātÄ“ par labāko pasniedzÄ“ju. Vairāk par desmit gadiem esmu Latvijas presÄ“ rakstÄ«jis par medicÄ«nas un augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas problÄ“mām un to risinājumiem.

PÄ“c konkursu rezultātiem ar ministres kundzi apmainÄ«jāmies Ä«sziņām, kur cita starpā viņa minÄ“ja, ka neesmu ticis, jo "teorÄ“tiskie koncepti, jā ir labi, laist kopā ar cilvÄ“kiem un tos vadÄ«t nÄ“". Šeit gan jāpiemin, ka neviens no komisijas locekļiem pat nepiezvanÄ«ja uz manu bijušo darba vietu vai LÄ€ZA valdei un neuzprasÄ«ja, kā tad ir ar mani strādāt kopā daudzu gadu garumā.

Ministrei pašai ir svarÄ«gi rādÄ«t labu piemÄ“ru un atbildÄ“t, kāda pieredze bija viņai, ieņemot parlamentārā sekretāra amatu Finanšu ministrijā, tad Saeimā kā IzglÄ«tÄ«bas komisijas vadÄ«tājai, kāda pieredze ir bijusi pārÄ“jo universitāšu slimnÄ«cu vadÄ«bai, pirms viņus pieņēma par valdes vadÄ«tājiem, kurus ielika uzreiz un pārbaude nebija nepieciešama. Viens standarts visiem, tas ir ļoti svarÄ«gi.

Gribu ministri iedrošināt publicÄ“t intervijas gan padomes, gan valdes konkursos, - tās visas tika ierakstÄ«tas. Tad katrs varÄ“s dzirdÄ“t, kas tika prasÄ«ts un kas tika teikts. Un pats svarÄ«gākais, kā šÄ«s vÄ«zijas tiek reāli ieviestas dzÄ«vÄ“. Citādāk nav jÄ“gas vispār runāt ne par padomÄ“m un ne par valdÄ“m. MÄ“rÄ·is nevar bÅ«t to izveidošana, bet gan reālu pārmaiņu ieviešana universitātes slimnÄ«cā. Gan padomes, gan valdes konkursos uzsvÄ“ru nepieciešamÄ«bu darba kultÅ«ras maiņai, no vertikālas uz horizontālu un iekļaujošu, teicu, ka slimnÄ«cas vadÄ«tājs nedrÄ«kst saņemt vairāk par ministru un prezidentu, ieteicu to samazināt. Taču pats šokÄ“jošÄkais, uzskatu, ir nodokļu maksātāju naudas mÄ“rÄ·tiecÄ«ga izsaimniekošana.

No Latvijas ir izbraukuši simtiem ārstu, atgriezušies, šÄ·iet, ir trÄ«s. Pie likumu veidošanas neviens no diasporas arÄ« nekad nav piesaistÄ«ts. Mums ir neskaitāmi pasniedzÄ“ji, profesori ārvalstÄ«s, kas ir daudz sasnieguši un varÄ“tu sniegt bÅ«tisku pienesumu Latvijas medicÄ«nā, bet neviens neatgriežas. Jautājums - kāpÄ“c? Bieži vien finansiālam aspektam nav tik liela nozÄ«me kā tam, cik netÄ«ri lietas tiek kārtotas universitātes slimnÄ«cās. Neviens ministrs vai slimnÄ«cas valdes vadÄ«tājs nekad nav spÄ“jis medicÄ«nas oligarham Ä’rglim un Co. (te nav runa par daudziem vai par visu medicÄ«nas sistÄ“mu, te ir runa par dažiem, kas absolÅ«ti uzurpÄ“juši varu šinÄ« slimnÄ«cā, un to man ir apstiprinājuši vairāki veselÄ«bas ministri un slimnÄ«cas vadÄ«tāji).

Šis cilvÄ“ks un daži viņam pietuvinātie savā kontā un fondos no valsts slimnÄ«cas sev iemaksā vairākus miljonus eiro gadā, otrs oligarhs valsts iestādÄ“s kopā ar šiem pÄ“tÄ«jumiem nopelna 280 000 eiro gadā, kamÄ“r liela daļa māsu un jauno ārstu zem viena tÅ«kstoša mÄ“nesÄ«. Ministres kundze, iepriekšÄ“jie ministri to visu vismaz daļēji zina un man ir apstiprinājuši, ka viņi tur neko nevar izmainÄ«t, ir Ä“rtāk nemainÄ«t... tas ir, kā izpaužas varas, naudas saplÅ«šana desmitiem gadu... oligarhija. Es lÅ«dzu premjerministru iesaistÄ«ties, jo ministre to nevÄ“las risināt.

Pat padomes intervijas laikā man komisijas loceklis M.RÄ“valds uzprasÄ«ja konkrÄ“tu jautājumu - kā es tikšot galā ar Stradiņu oligarhiem?

Tam jābūt sistēmiskam risinājumam.

1. Ar mÅ«su valstÄ« prevalÄ“jušo postpadomisko domāšanu bÅ«tu svarÄ«gi ieviest, lai valsts amatos universitātÄ“s un slimnÄ«cās ieviestu valsts amatpersonu statusu, kur visi ienākumi bÅ«tu publiski pieejami.

2. Jaunajā augstskolu likumā ir kritiski svarÄ«gi ieviest normu, lai katedru, centru, klÄ«niku vadÄ«bā bÅ«tu ieviesti termiņi lÄ«dzÄ«gi kā Maijo klÄ«nikā (pasaules labākā universitātes slimnÄ«ca), 5 gadi, ja uzrādÄ«ta izcilÄ«ba, tad vÄ“lreiz 5, kopā 10 gadi. Tas spÄ“jÄ«giem ārstiem un akadÄ“miskiem spÄ“kiem dos cerÄ«bas, ka tie spÄ“s nonākt šinÄ« pozÄ«cijā un Ä«stenot savas idejas, tagad šie kolÄ“Ä£i izbrauc.

Es pats septembrÄ« uzsākšu profesora darbu vienā no ASV un pasaules izcilākajām universitātÄ“m Dartmouth, kur kopā ar studentiem un rezidentiem aprÅ«pÄ“sim pacientus, piedalÄ«šos apmācÄ«bas procesā,un zinātnÄ“ https://home.dartmouth.edu/dartmouth-glance

No sirds pateicos visiem pacientiem, ko attālināti konsultēju no marta līdz augustam portālā doconline.lv. Es ceru, ka varēju kaut nedaudz palīdzēt.

Paldies vairākiem tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, kas mani ir atbalstÄ«juši šajā sarežģītajā procesā un sÅ«tÄ«juši atbalsta vārdus. Tas nozÄ«mÄ“ ļoti daudz. Lai visiem laba veselÄ«ba.