Vai veselÄ«bas aprÅ«pe uzlabosies (pasliktinÄsies)?
Dzintars Ozoliņš, LU MedicÄ«nas fakultÄtes docents · 14.01.2016. · Komentāri (10)Uz šo jautÄjumu atbildÄ“t ir grÅ«ti, jo veselÄ«bas aprÅ«pe valstÄ« ir sarežģīti, pacientiem nedraudzÄ«gi veidota. ZinÄms, ka laboratorÄ diagnostika dod apmÄ“ram 70% no visas medicÄ«nÄ iegÅ«tÄs diagnostiskÄs informÄcijas. LaboratorÄ diagnostika ir svarÄ«ga medicÄ«nas sastÄvdaļa, tÄpÄ“c izmaiņas šajÄ nozarÄ“ rada pÄrmaiņas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ kopumÄ.
Laboratoriju sektors ir mainÄ«gs, un to galvenokÄrt nosaka laboratoriju Ä«pašnieku maiņa, kÄ arÄ« valsts samaksas izmaiņas par pirktajiem laboratoriem pakalpojumiem. PrivÄto medicÄ«nas laboratoriju bizness valstÄ« galvenokÄrt tiek attÄ«stÄ«ts un paplašinÄts, pÄrņemot valstij vai pašvaldÄ«bÄm piederošÄs laboratorijas. PiemÄ“ram, pavisam nesen par RÄ«gas 1.slimnÄ«cas laboratoriju Ä«pašnieku kļuva CentrÄlÄ laboratorija. Nožēlojami, bet vismaz lÄ«dz šim VeselÄ«bas ministrija ir atbalstÄ«jusi šÄda veida procesus.
Plašsaziņas lÄ«dzekļos, Pietiek ieskaitot, plaši atspoguļoti veselÄ«bas ministra Gunta BelÄ“viÄa centieni nodot vairÄkas valstij piederošÄs patanatomijas laboratorijas privÄtÄs, konkrÄ“ti Roche, rokÄs. NeapšaubÄmi, ne viss ir ideÄli valsts vai pašvaldÄ«bu slimnÄ«cÄs. PiemÄ“ram, Paula Stradiņa KlÄ«niskajÄ universitÄtes slimnÄ«cÄ darbojas Latvijas TransplantÄcijas centra 2. nieru transplantÄcijas nodaļas laboratorija, kura dublÄ“ hematoloÄ£iskÄs, koaguloÄ£ijas un bioÄ·Ä«mijas analÄ«zes (tÄdus pašus testus veic arÄ« slimnÄ«cas ApvienotÄ laboratorija).
TÄdÄ“jÄdi slimnÄ«cas administrÄcija paaugstina laboratoro testu pašizmaksu. Arguments par pÄrÄk dÄrgÄm analÄ«zÄ“m lÄ«dz ar slimnÄ«cas PatoloÄ£ijas centra vadÄ«tÄjas Ilzes Štrumfas iepriekš publiski deklarÄ“to par „Zimbabves lÄ«meni un arhaiskÄm iekÄrtÄm” var tikt izmantots, lai pamatotu slimnÄ«cas laboratoriju nodošanu citiem Ä«pašniekiem.
GalvenÄ barjera jauna dalÄ«bnieka ienÄkšanai medicÄ«nas laboratoriju tirgÅ« ir bijusi noslÄ“gta valsts apmaksÄto laboratoro pakalpojumu apmaksas piešÄ·iršanas sistÄ“ma. Pašreiz VeselÄ«bas ministrija plÄno atgriezties pie laboratoriju kvotÄ“šanas. Kvotas tiek piešÄ·irtas, galvenokÄrt balstoties uz laboratoro testu apjomiem iepriekšÄ“jÄ gadÄ, tÄpÄ“c nav saprotams, kÄ jauns uzņēmums varÄ“tu pie tÄm tikt.
VeselÄ«bas ministrija, lai samazinÄtu izdevumus par valsts apmaksÄtiem ambulatoriem laboratoriem izmeklÄ“jumiem, jau vairÄkas reizes ir veikusi un arÄ« pašreiz plÄno piemÄ“rot samazinošus laboratoro testu apmaksas koeficientus. ŠÄda politika izraisÄ«s laboratorÄs diagnostikas pieejamÄ«bas pasliktinÄšanos, jo jau pašreiz valsts finansÄ“jums nesedz vairÄku laboratoro testu pašizmaksu. AtsevišÄ·as laboratorijas bÅ«s spiestas sÄkt atteikties no vairÄku valsts apmaksÄtu ambulatoro laboratoro testu veikšanas.
CentralizÄcijas dēļ noteiktos valsts reÄ£ionos virkni laboratoro testu nebÅ«s iespÄ“jams veikt. Tas savukÄrt negatÄ«vi ietekmÄ“s visas veselÄ«bas aprÅ«pes jomas un radÄ«s ÄrstniecÄ«bas izmaksu pieaugumu. TÄdÄ“jÄdi vÄ“l vairÄk pasliktinÄsies iedzÄ«votÄju veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitÄte, un augs mirstÄ«ba.