Iesaki rakstu:

ŠobrÄ«d publiskajā telpā bÅ«tiski aktualizÄ“jies jautājums par nepietiekamo finansÄ“jumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas (LZA) prezidents Ojārs SpārÄ«tis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas SavienÄ«bai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansÄ“jums zinātnei mÅ«su valstÄ« sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzÄ«st zinātnieks, tad finansÄ“jums šobrÄ«d sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtÄ“jo reizi akcentÄ“ to, ka uz solÄ«jumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spÄ“j sniegt finansÄ“jumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mÄ“rÄ·iem.

Šajā gadÄ«jumā Ä«pašs stāsts par Kompetences centriem (KC), kas radÄ«ti ar mÄ“rÄ·i paaugstināt komersantu konkurÄ“tspÄ“ju, veicinot pÄ“tniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas sektoru sadarbÄ«bu. Esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos vai citos normatÄ«vajos aktos nav definÄ“ts konkrÄ“ts kontroles mehānisms, kas uzraudzÄ«tu pašu KC darbÄ«bu. LÄ«dz ar to KC visai brÄ«vi un praktiski bez ierobežojumiem var noteikt uzņēmumu maksājumus par vadÄ«bas pakalpojumiem. 3. oktobrÄ« MK sÄ“dÄ“ tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozÄ«jumi, kas lÄ«dz 2021. gadam KC piešÄ·irs finansÄ“jumu 63,2 miljonu eiro apmÄ“rā jeb katra KC 7,9 miljonus eiro. Zinot ierasto praksi, “projekta vadÄ«bas” likme varÄ“tu sasniegt vairāk nekā 6 miljonus. Rodas jautājumi, vai finansÄ“juma necaurspÄ«dÄ«gums netiek izmantots savtÄ«gu mÄ“rÄ·u realizÄ“šanā?

Interesanti, ka 2012. gadā šo jautājumu aktualizÄ“ja Finanšu ministrija (FM), kas, auditā konstatÄ“jot vairākus riskus, aicināja atbildÄ«go valsts institÅ«ciju – EM – situāciju risināt. Toreiz veiktais audits atklāja, ka KC pÄ“rk pakalpojumus no saviem dibinātājiem, kas ir saistÄ«tās personas, tādÄ“jādi radot interešu konfliktu. EM pÄ“c iepazÄ«šanās ar auditu solÄ«ja veikt grozÄ«jumus MK noteikumos. TeorÄ“tiski tiem vajadzÄ“ja nodrošināt kompetences centru dalÄ«bnieku pārbaudes, sekmÄ“jot caurskatāmÄ«bu. Tā ietekmÄ“ arÄ« iepirkumi kļūtu publiskāki, un, neskatoties uz pretendentu skaitu, piedāvātās cenas pamatotÄ«ba bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“.

Kopš tā laika uzņēmumu kontrole palikusi stingrāka, taču pašu KC darbÄ«ba un pakalpojumu iepirkšana netiek vÄ“rtÄ“ta. ŠÄdi “noteikumi” rada pamatotas aizdomas, ka konkrÄ“tie KC netiek kontrolÄ“ti, tādÄ“jādi var brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties uzņēmumus, kam piešÄ·irt finansÄ“jumu, tostarp noteikt augstu “otkatu” jeb vadÄ«bas pakalpojumu izmaksas. ŠÄdos gadÄ«jumos nereti no uzņēmumiem tiek prasÄ«tas lielākas samaksas nekā ir KC administratÄ«vās izmaksas.

RegulÄ“juma trÅ«kums, pirmkārt, rada pateicÄ«gus apstākļus izmanÄ«gu “konsultantu” darbÄ«bai; otrkārt, ES fondu finansÄ“jums zināmās aprindās tiek uztverts kā produkts vai pakalpojums, ar kuru var tirgoties. Jau izsenis runāts par nelietderÄ«gu ES fondu naudas apguvi, kas varÄ“tu novest pie kopÄ“jā finansÄ“juma samazināšanās. Vai Latvijas ekonomiskās attÄ«stÄ«bas dienaskārtÄ«bā un sadarbÄ«bas veidošanā ar ES ir vieta šÄdām mahinācijām? Ceru, ka jaunais ekonomikas ministrs pÄ“c stāšanās amatā nekavÄ“joties pārskatÄ«s KC MK regulÄ“jumu un panāks, ka godÄ«gie un strādÄ«gie nav pakļauti brÄ«vas interpretācijas normām un atsevišÄ·u indivÄ«du savtÄ«gām interesÄ“m.

* Latvijas Universitātes Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes profesors, StratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas un vadÄ«bas centra priekšsÄ“dÄ“tājs