Iesaki rakstu:

Pašam zināmā mÄ“rā ir sajÅ«ta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšÄ“jā teksta atkārtošanās. TomÄ“r solÄ«tam makā jākrÄ«t un te bÅ«s manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem». Paskatoties, ka autore ir komunikācijas zinātnes eksperte un profesore, diskusija latviešu tautas acÄ«s ir diezgan nolemta, bet tāpÄ“c jau klusÄ“t neiešu. PacÄ«nÄ«simies par tiem ideāliem, par kuriem tā kā iestājās arÄ« raksta autore. Piedodiet, gabals sanācis garš, Ä«slasÄ«tājiem noteikti bÅ«s garlaicÄ«gs.

Vispirms divas lietas – jā, tā ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, ka brÄ«va un pietiekami agresÄ«va prese ir demokrātijas ļoti nopietna sastāvdaļa. Tas, kurš iestājas pret brÄ«vu presi, ir cilvÄ“ks, kuram nepatÄ«k demokrātija. Spilgtākais piemÄ“rs ir PSRS. Iedomājieties, ja visur atklāti rakstÄ«tu par nošaušanām, golodomoru, genocÄ«du, Gulagu un visu pārÄ“jo – tiešÄm šis režīms tik ilgi dzÄ«votu un jÅ«s pats vÄ“lÄ“tos palikt valstÄ«, kur tas viss notiek?

Otra lieta – Donalda Trampa agresija pret presi tiešÄm ļauj daudziem politiÄ·iem arÄ« pašiem paziņot, ka preses informācija nav nopietna, to visu var ignorÄ“t un dod iespÄ“jas veikt dažādas iespÄ“jas brÄ«vas žurnālistikas ierobežošanai. Un arÄ« tas ir nopietns demokrātijas drauds.

Bet tagad pieslÄ“gsimies tomÄ“r rakstam. Mani apvainojumi bija par vāju kvalitāti un ka nav vÄ“rts ticÄ“t. Manā vÄ“rtÄ“jumā S. Veinbergas raksts atbilst klasiskai Latvijas partijas programmai – vispirms izvirzām lozungus, kuriem nevar nepiekrist. Un tad sākam spÄ“lÄ“ties ar jÄ“dzieniem, ar puspatiesÄ«bām un daudzus faktorus vispār izmetam un beigās sanāk kaut kas tāds, kam cilvÄ“ki tic, lai arÄ« patiesÄ«bā tā arÄ« nesaprot – kāpÄ“c tic, jo ir tā sajÅ«ta, ka tā nav taisnÄ«ba, bet pateikts tik skaisti, ka neticÄ“t it kā nevar.

Ir vesela kaudze savādu citātu, kas patiesÄ«bā norāda uz to, kādā informācijas telpā dzÄ«vo S. Veinberga, bet kam patiesÄ«bā ir ļoti maz sakara ar to, kāda ir patiesÄ«ba. PiemÄ“ram: «Tagad žurnāli slavÄ“ nemotivÄ“ti populāras personas un TV neparasti bieži nopeļ politiÄ·us un lÄ«derus.» Ko nozÄ«mÄ“ nemotivÄ“ti populāra persona? Tas nozÄ«mÄ“, ka S. Veinbergas informācijas telpā šÄ« persona ir nepatÄ«kama vai neliekas vÄ“rtÄ«bas cienÄ«ga. Tas, ka ārpus šÄ«s telpas šis cilvÄ“ks tomÄ“r ir populārs, nezin kāpÄ“c neliekas uzmanÄ«bas vÄ“rts. Otrs – neparasti bieži nopeļ? Nopietni?! Ir saskaitÄ«ts? Izņemot Kaimiņu, to nopÄ“lumu ir diezgan maz. Viena ikdienas ziņa Panorāmā, tad daži kašÄ·Ä«gi raidÄ«jumi un viss. Nekādas analÄ«tikas, izvÄ“rtÄ“šanas utt. Un to arÄ« parasti pamana tie, kas vÄ“las. Mana māmiņa un vÄ“l tÅ«kstoši un tÅ«kstoši ieslÄ“dz seriālus un pasÅ«ta jÅ«s visus vienu māju tālāk.

«Vai padomju laika psiholoÄ£iski kontuzÄ“tie cilvÄ“ki saprot šodienas mediju darbu? ŠÄ·iet, ka nesaprot vis.» Ir kāds iemesls, lai viņi saprastu? Visi tie uzsaukumi – apvienojieties, lai glābtu brÄ«vo presi utt., ir diezgan muļķīgi. Vai nu tu esi cilvÄ“kiem interesants, vai neesi. Atliek strādāt, lai tu bÅ«tu interesants.

Kopumā ievads ir pilns ar problÄ“mām, kuras tādas nav un ļoti daudzām pašsaprotamām lietām. Var jau katru no tām analizÄ“t un ir daudz punktu, kuros var piekrist. Tikai tas viss ir uzskaitÄ«jums, kuram atbilde nav – ko tālāk darÄ«t?

«VainÄ«gi ir arÄ« masu mediji, kas pÄ“c 90. gadu dziesmotās revolÅ«cijas nav vienmÄ“r atradušies savu pienākumu augstumos. Nav pratuši ievest tautu jaunajā laikā, nav spÄ“juši paskaidrot lietas, kas nav viegli un vienkārši saprotamas. Tātad nav veikuši audzinošo funkciju jeb sekundāro socializāciju.» Nopietni? Cik esmu pamanÄ«jis, tad vÄ“l pÄ“cpadomju telpā žurnālisti strādāja pamatÄ«gi, bet tad nāca «Dienas» Ä’lertes mode, Lemberga avÄ«zes – un tā protams bija mediju vaina, vai ne? Esmu strādājis gan ar jaunās paaudzes žurnālistiem, gan ar vecās, uz kuru visas problÄ“mas mÄ“Ä£ina uzkarināt S. Veinberga. Vecajai paaudzei ir vismaz kaut kāda sirdsapziņa. Jaunajai tādas nav – ne prasmes, ne vÄ“lmes strādāt, ne izpratnes par demokrātiju, preses nozÄ«mi valstÄ« – kas bija jāiemāca Latvijas universitātÄ“ un citur, kur šÄ«s prasmes apgÅ«st. Un te vainÄ«gi izrādās mediji, par kuriem vispār visu laiku popularizÄ“ viedokli, ka viņi savas domas izplatÄ«t nedrÄ«kst, savu viedokli paust nedrÄ«kst, tikai rakstÄ«t, ko saka citi. Kad mÄ“s tiesājāmies ar Iecavas novadu, pašvaldÄ«ba savā izdevumā publicÄ“ja absolÅ«ti nomelnojošu rakstu, pilnu ar puspatiesÄ«bām un pat atklātiem meliem. MÅ«su avÄ«zes vadÄ«ba tā arÄ« neuzdrÄ«kstÄ“jās uztaisÄ«t nopietnu atbildes rakstu – nu kā tā neatkarÄ«gs medijs tagad par sevi rakstÄ«s! MÄ“s vÄ“l aizvien klusÄ“jam un ļaujam sevi nomelnot. Esmu aprunājies pat ar citu pašvaldÄ«bu vadÄ«tājiem – izrādās, viņi nezina to reālo situāciju Iecavas novadā, bet gan tikai pašas pašvaldÄ«bas izplatÄ«to un publicÄ“to informāciju. Jo mÄ“s par sevi taču nerakstÄ«sim!

«KāpÄ“c tā notika? TāpÄ“c, ka vairums mediju vadÄ«tāju jau 90. gados pievÄ“rsās vienÄ«gi ASV mediju modelim. IgnorÄ“jot Eiropas piemÄ“rus. Visvieglāk un lÄ“tāk ir spridzināt skandālus un atmaskot neliešus politiÄ·us. SalÄ«dzinājumam ar pārtikas sortimentu, mÅ«su mediji piedāvā tikai konfektes (izklaidi) ar siļķi (negatÄ«vu tendenču atmaskojums) un viss. Badā neesam, bet neviens nav paÄ“dis.» Šis citāts vÄ“l vairāk parāda, ka S. Veinberga dzÄ«vo savā informācijas telpā. PiemÄ“ram minÄ“šu vienu stāstu – mums uz redakciju piezvana cilvÄ“ks un nolamā, ka esam izdevuši šausmÄ«gi negatÄ«vu avÄ«zi. IzmeklÄ“jamies un atrodam, ka avÄ«zÄ“ uz 16 lapām ir tikai viens negatÄ«vs teksts – divas 10 centimetru slejas 7. lapas kreisajā stÅ«rÄ«. Šajā gadÄ«jumā ir tieši tas pats – cilvÄ“ks redz to, ko pats vÄ“las. Ja tā bÅ«tu, tad «Ievas stāsti» nevarÄ“tu eksistÄ“t. Un daudzi lÄ«dzÄ«gi žurnāli un avÄ«zes, kas dominÄ“ Latvijas preses telpā – es pat teiktu, ka vismaz 80 vai pat 90 procenti izdevumu. Un tas par politiÄ·i skandāliem un atmaskošanu – tas ir sasodÄ«ti grÅ«ts un nepateicÄ«gs darbs, ko viegli var veikt tikai tie mediji, kurus atbalsta kādi politiskie spÄ“ki, kas ir ieinteresÄ“ti konkrÄ“tas informācijas nopludināšanā. Tas nozÄ«mÄ“, ka brÄ«vajā presÄ“ tas diez vai kļūtu par galveno rakstu tÄ“mu un attiecÄ«gi uzreiz iezÄ«mÄ“ galveno problÄ“mu – Latvijas prese lielākajā daļā gadÄ«jumu ir no kāda atkarÄ«ga.

Turklāt negatÄ«vais cilvÄ“kiem patÄ«k. Divas rindkopas par to, kas nozagts, vai, vÄ“l labāks, par to, ka kādas ir piekauts, vienmÄ“r bÅ«s daudz populārākas par žurnālista veselas dienas darbu, kur stāstÄ«ts par pašvaldÄ«bas vai kādas personas veiktajiem labajiem darbiem. Tur izstiepies vai saraujies – tādi ir fakti.

«Vai situāciju var labot? Protams, var, taču šim nolÅ«kam nepieciešama mediju tiesÄ«bsarga institÅ«cijas ieviešana un sabiedrisko mediju kvalitātes latiņas pacelšana. Vienkārši tāpÄ“c, ka mediji nav tikai bizness tā Ä«pašniekam, bet arÄ« informÄ“šanas un izglÄ«tošanas lÄ«dzeklis tautai.» Šim vispār nav nekāda sakara ar demokrātiju. Pareizais medijs, pareizā informācija, pareizā izglÄ«tÄ«ba. Ja tas lasÄ«tājam neko neatgādina, tad jÅ«s noteikti esat no postpadomju paaudzes. Palasiet vairāk par tiem laikiem. Jebkurš sabiedriskais medijs ir un paliek valdÄ«bas rupors, lai arÄ« ko kādam mÄ“Ä£inātu iestāstÄ«t.

Tad no savas informācijas telpas autore mÄ“Ä£ina pārmesties uz globālām problÄ“mām. Pie D. Trampa. Ierasti ignorÄ“ daudzu D.Trampa paziņojumu iemeslus, runājot tikai par noteiktiem momentiem. Automātiski veido absolÅ«ti negatÄ«vu tÄ“lu, tai pat laikā pati ignorÄ“jot savu aicinājumu: «...nepieciešami visi attÄ«stÄ«tā žurnālisma lauki...». Kur viņi radÄ«sies, ja pati strādā ļoti parasti.

«Viņa 2016. gada uzbrÄ“ciens CNN reportieriem kā „viltus ziņu izplatÄ«tājiem“, jau sen iegājis vÄ“sturÄ“ un kļuvis par klasisku politiÄ·a nesavaldÄ«bas paraugu.» Tramps ir pirmais, kurš to vienkārši pateica tik skaļi un sabiedrÄ«ba to nevarÄ“ja nepamanÄ«t. CNN par to kritizÄ“ jau vairāk nekā desmit gadus un viņi nav vienÄ«gie, kurus par to kritizÄ“. Jā, D. Tramps to izmantoja kā pakāpienu, lai uzceltu nereālu apvainojumu piramÄ«du, bet arÄ« kritizÄ“tie mediji neko neizmainÄ«ja savā darbÄ«bā.

«Rezultātā pamazām tika izveidots dezinformācijas „miglas aizkars“, kas radÄ«ja negatÄ«vu auru mediju darbam un devalvÄ“ja žurnālistu pienesumu sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bu nodrošinājumam.» Es pat neprasÄ«šu, kā D. Tramps viens pats to izdarÄ«ja. Kā jau teicu, mediji secinājumus neizdarÄ«ja. Un kas tie par medijiem, ja viens pats D. Tramps viņus tā var nokautÄ“t?

«TāpÄ“c arÄ« Latvijā pÄ“dÄ“jo dekāžu laikā tika «nopirktas» vadošÄs avÄ«zes, radio un TV stacijas, ar mÄ“rÄ·i tās turÄ“t paklausÄ«bā pÄ“c padomju laika modeļa. Diemžēl šis vietÄ“jo oligarhu projekts ir izgāzies un trampisma ideju izmantojums mediju vadÄ«bā cietis fiasko.» Cik saprotu, autorei par šiem notikumiem nav nekādas saprašanas. Tā varÄ“tu bÅ«t vÄ“l viena raksta tÄ“ma, bet Ä«sumā pateikšu vienkārši – pircÄ“ji ātri pārliecināja, ka saprāta to visu pārvaldÄ«t pietrÅ«kst un atgriezās pie vecajiem ietekmes modeļiem. Kas vÄ“l aizvien strādā ļoti labi. VienÄ«gais piemÄ“rs, kad tiešÄm agresÄ«vi strādā vienam spÄ“kam, ir pašreizÄ“jais «Dienas bizness» un tas vÄ“l vairāk pierāda, ka Latvijas politiskajām aprindām nav izpratnes, kā veidot savu presi. «Trampisms» te ir kārtÄ“jais tukšais jÄ“dziens, vienkārši iemests tāpat vien. Uzskatei.

«Mums reāli (ar retiem izņēmumiem) gandrÄ«z vairs nav masu mediju, kas veic sev uzticÄ“to misiju - cÄ«nās pret varas un naudas alkatÄ«bu publiskajā telpā.» Hm? Vai jums ir kāds piemÄ“rs, ka kaut kur tiešÄm reāli ir bijis tāds medijs? Vienkārši interesanti – nosauciet šo laikrakstu vai citu izdevumu, kas nebija finansiāli ietekmÄ“ts, interesÄ“jās par politiku un «cÄ«nÄ«jās par varas un naudas alkatÄ«bu publiskajā telpā». Ja nekļūdos, pÄ“dÄ“jā laikam bija «Iskra». Lai gan arÄ« tur tie stāsti ir dažādi.

«Preses brÄ«vÄ«ba ir konstitÅ«cijas fundamenta elements, un tā anulÄ“šana nav pieļaujama nedz ASV, nedz arÄ« kādā citā demokrātiskā valstÄ«.» PrecizÄ“sim – lai arÄ« brÄ«va prese ir demokrātiskas valsts sastāvdaļa, patiesi demokrātisku valstu pašlaik nav. Ir vairāk vai mazāk demokrātiskas un ASV nav ļoti demokrātisko valstu skaitā. Tur lielāka nozÄ«me ir dažāda veida tiesÄ«bām, nevis demokrātijai. S. Veinberga vienkārši runā to, ko viņai ir pateikuši citi, bet neiedomājas, vai tā ir realitātÄ“. Ir viens jautājums un viens piemÄ“rs no pÄ“dÄ“jām ASV vÄ“lÄ“šanām, kas to ļoti labi raksturo.

1. Ja ASV ir demokrātija, kā tas sanāca, ka par prezidenta amatu pÄ“dÄ“jās vÄ“lÄ“šanās cÄ«nÄ«jās reāli divi no tā brīža nemÄ«lÄ“tākajiem politiÄ·iem ASV?

2. ASV laikraksti, atšÄ·irÄ«bā no mÅ«su «brÄ«vās preses», nekautrÄ“jas skaidri paust savu politisko nostāju, kas ir atkarÄ«ga gan no pašu žurnālistu pārliecÄ«bas, gan no laikrakstu Ä«pašnieku uzskatiem. Lamāt vai slavÄ“t Klintoni vai Trampu tur bija ierasta lieta. Mums tas vienkārši ir neierasti – piemÄ“ram, tā strādā pašlaik tikai «Dienas bizness» un tas visdrÄ«zāk šo avÄ«zi Latvijā arÄ« noraks. MÄ“s nevÄ“lamies atšÄ·irt avÄ«zes nepolitisko un politisko saturu, kamÄ“r ASV ir liela cilvÄ“ku grupa, kas aizšÄ·ir politiskās lapas prom un lasa tālāko. TāpÄ“c arÄ« mums centÄ«gi slÄ“pj avīžu reālos politiskos Ä«pašniekus un cenšas rakstus veidot tā, lai vismaz radÄ«tu kādu neatkarÄ«bas sajÅ«tu.

Vārdu sakot – šis citāts ir tÄ«ra vārdu spÄ“le bez jÄ“gas un satura. ParedzÄ“t SatversmÄ“ var visu ko, bet, vai tas strādās, ir atkarÄ«gs no sabiedrÄ«bas.

«Å½urnālistu uzdevums nav bÅ«t laipniem un sirsnÄ«giem pret varu un varas pārstāvjiem. Tiem jāieņem analÄ«tiska un kritiska pozÄ«cija pret varu, lai tauta saprot, kas valstÄ« notiek. Šo kritisko nostāju valdniekiem nav tiesÄ«bu dÄ“vÄ“t par nepatiesu vai negodÄ«gu tikai tāpÄ“c, ka atmaskojums nerunā viņiem par labu.» Dažas rindkopas augstāk kritizÄ“ja Latvijas presi par šo, tagad apgalvo, ka tas ir uzdevums, kas jāpilda. Nu taču bÅ«tu jāizdomā galu galā – vai tas ir labi, vai slikti. Nevis vienā vārdā – tas ir slikti, bet pÄ“c brīža – tas ir labi.

«44% aptaujāto republikāņu vÄ“lÄ“tāju šodien uzskata, ka Trampam vajadzÄ“tu piešÄ·irt visas despotam pienākošÄs varas sviras, lai slÄ“gtu masu medijus». Tas ir diktatÅ«ras priekšvÄ“stnesis. Hitlers sāka ar mazāku atbalstu. Un tas liecina par to, ka ASV ir problÄ“mas. Tikai nezin kāpÄ“c «brÄ«vā prese» nevis runā par šÄ«m problÄ“mām, bet gan karo pret «Trampu». Atkal šis jautājums par kvalitāti – ja jau žurnālisti redz, ka nāk diktatÅ«ra, ir jāmeklÄ“ iemesli, jāizvÄ“rtÄ“, kāpÄ“c tas notiek, kuras problÄ“mas valdÄ«ba ignorÄ“, kuras ir jārisina. Tā vietā notiek cīņa pret «Trampu». Diezgan smieklÄ«gs pasākums brÄ«dÄ«, kad kļūst skaidri manāms, ka valstÄ« ir milzÄ«gas problÄ“mas.

Tālāk S. Veinberga pamana, ka cilvÄ“ki ilgojas pÄ“c stipras rokas. Atkal – nekādas analÄ«zes, tikai tādi savādi secinājumi. «Tas nozÄ«mÄ“, ka nekur tālu no PSRS laika „lopu kÅ«ts“ neesam pa šiem valsts brÄ«vÄ«bas gadiem aizgājuši, ja „ļoti lielai daļai“ mÅ«su valsts iedzÄ«votāju gribas atgriezties totalitāras valsts dzÄ«vnieku fermā.» Diez, kurā fermā itāļi gribÄ“ja atgriezties pÄ“c 1. pasaules kara? Un latvieši 1934. gadā?

«Viņš apzināti kÅ«da vienu amerikāņu grupu pret otru.» SasodÄ«ts, tas nu gan ir jaunums. Mums Latvijā valdošÄs partijas visu laiku kÅ«da latviešus pret krieviem, bagātos pret nabagiem, pilsÄ“tas pret laukiem, uzņēmÄ“jus pret darbiniekiem – galvenais sašÄ·elt visus pÄ“c iespÄ“jas vairāk. Un te pÄ“kšÅ†i un negaidÄ«ti – Tramps. KāpÄ“c nepaņemt un nepaskatÄ«ties uz mÅ«su pašu «demokrātiskajām» partijām?

Vārdu sakot – stāsta otrā daļa ir liels «bla, bla, bla». Pati autore saviem aicinājumiem neseko. KāpÄ“c cilvÄ“ki aizvien vairāk izvÄ“las diktatÅ«ru un ko brÄ«vā prese šajā jomā var darÄ«t? Šajā tekstā nekādu normālu padomu nav, lai arÄ« nav noslÄ“pums, kas varÄ“tu situāciju uzlabot un ko ar šÄ«m organizācijām, kas to varÄ“tu darÄ«t, ir izdarÄ«juši mÅ«su valsts «mediju eksperti». Nav reālas analÄ«zes – kāpÄ“c esam tik tālu nonākuši? Notiek nepārtraukta spÄ“lÄ“šanās ar jÄ“dzieniem, pat nemÄ“Ä£inot saprast, vai tie atbilst realitātei.

Kā jau teicu – kā Latvijas partijas programma. Skaists, tukšs un bezjÄ“dzÄ«gs raksts. Te drÄ«zāk tāpat kā KPV.LV jāprasa – vai žurnālisti ir gatavi sākt ar sevi?

Pārpublicēts no http://uldisvarnevichs.blogspot.com/