Iesaki rakstu:

Neviena persona netiek uzskatÄ«ta par vainÄ«gu, kamÄ“r tās vaina noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā netiek konstatÄ“ta likumā noteiktajā kārtÄ«bā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainÄ«gums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. NevainÄ«guma prezumpcija ir nostiprināta arÄ« Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.

“Piesaku finanšu sektora kontroles reformu. Ar lÄ«dzšinÄ“jo kosmÄ“tisko remontu nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,” pirms pāris gadiem ar šÄdu uzstādÄ«jumu klajā nāca premjers Krišjānis Kariņš.

Un nu pÄ“c remonta šajā jomā darbojas vispārÄ“ja un totāla vainÄ«guma prezumpcija. Jebkurš cilvÄ“ks, kas ver kādas bankas durvis, automātiski tiek uzskatÄ«ts par vainÄ«gu – par naudas atmazgātāju, nelegālu lobistu, varbÅ«t pat potenciālu terorisma sponsoru.

Pats par sevi saprotams, ka ar vainÄ«guma prezumpciju ir apveltÄ«tas tā sauktās “politiski ietekmÄ«gās personas”, viņu tuvinieki, paziņas. ArÄ« jebkurš ārvalstnieks. Gan privātpersonas, gan juridiskās.  Viņu vaina noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos vai tādos nodomos nav jāpierāda. Gribi atvÄ“rt kontu bankā – tātad vainÄ«gs. Atteikt! Un bankai pat nav jāpaskaidro savas rÄ«cÄ«bas iemesli.

Par kapitālā remonta destruktÄ«vajām blaknÄ“m ir izteikušÄs gan valsts augstākās amatpersonas, gan finanšu jomas speciālisti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: “Bankas un uzraugošÄs institÅ«cijas cīņā ar netÄ«ro naudu ir iebraukušas otrā grāvÄ« un pašlaik nevis Ä·er blēžus, bet apgrÅ«tina dzÄ«vi arÄ« godÄ«giem uzņēmÄ“jiem, un tas nav pieļaujami.”

Fiskālās disciplÄ«nas padomes vadÄ«tāja Inna Šteinbuka: “Nav iespÄ“jams izmÄ“rÄ«t sekas, kad klientiem tiek liegts atvÄ“rt kontu Latvijā vai arÄ«, ja tas tiek slÄ“gts cilvÄ“kiem nesaprotamu iemeslu dēļ.”

Kad Baltkrievijā sākās varas represijas pret saviem iedzÄ«votājiem, Latvijas politiskās aprindas demonstrÄ“ja savu solidaritāti visos iespÄ“jamos veidos – ar rezolÅ«cijām, piketiem, karogu noraušanu. Tikai ar reālu atbalstu cilvÄ“kiem, kuri bÄ“ga no Lukašenko režīma, kaut kā neveicās – banku sektors “asarām netic” tāpat kā valdÄ«bas solÄ«tajam “zaļajam koridoram”. AcÄ«mredzami tieši saistÄ«bā ar kontu atvÄ“ršanas problÄ“mām savu biznesu uz Latviju pārcÄ“luši uz pirkstiem saskaitāmi baltkrievu uzņēmumi, kamÄ“r uz Lietuvu – ap pussimts.

MÅ«sdienu pasaulÄ“ skaidrās naudas norÄ“Ä·inu iespÄ“jas arvien samazinās par labu bezskaidriem norÄ“Ä·iniem. CilvÄ“ks, kam tiek liegts atvÄ“rt kontu un saņemt bankas karti, tiek diskriminÄ“ts daudzos un dažādos aspektos – sākot no iespÄ“jas norÄ“Ä·ināties par RÄ«gas autostāvvietu un beidzot ar iespÄ“ju samaksāt nekustamā Ä«pašuma nodokli. Nemaz jau nerunājot par elementāro – iespÄ“ju saņemt kontā darba algu. Kas viņam atliek? Izdomāt puslegālus apkārtceļus? Kļūt par klientu ārvalstu bankām, kuras vÄ“l nav tik kapitāli izremontÄ“tas kā mÅ«sÄ“jās?

Uzskatu, ka tiesÄ«bas un iespÄ“jas atvÄ“rt Latvijas bankā norÄ“Ä·inu kontu ir jānodrošina ikvienam Latvijas pilsonim un pastāvÄ«gajam iedzÄ«votājam, tās pieder pie cilvÄ“ka demokrātiskām brÄ«vÄ«bām. Atteikums bankām ir jāpamato un cilvÄ“ka vaina kādos finanšu pārkāpumos – jāpierāda. VainÄ«guma prezumpcija jāatceļ. Citādi – kapitālais remonts beidzies, bet Ä“ka nav apdzÄ«vojama.