Iesaki rakstu:

Vairākiem demisionÄ“jušÄs Valda Dombrovska valdÄ«bas ministriem var neatrasties vieta jaunajā Ministru kabinetā, kura aprises citādi vÄ“l ir neskaidras. Starp ministriem, kuriem potenciālo koalÄ«cijas partiju vai Valsts prezidenta iebilžu dēļ var neizdoties turpināt darbu, nākamās valdÄ«bas veidošanas sarunās iesaistÄ«ti avoti pirmām kārtām min ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija), tieslietu ministru Jāni Bordānu (Demokrātiskie patrioti) un labklājÄ«bas ministri Ilzi Viņķeli (VienotÄ«ba).

Visi trÄ«s nosauktie ministri savās nozarÄ“s uzsākuši reformas, kas vai nu aizskārušas kādu ietekmÄ«gu ekonomisko grupÄ“jumu intereses, vai nav bijušas populāras sabiedrÄ«bā un nav viennozÄ«mÄ«gi atbalstÄ«tas pašu partijās.

Tieslietu ministrs Bordāns gada beigās pieteica reformas, kas skar maksātnespÄ“jas administratoru biznesu un nomainÄ«ja ietekmÄ«gās RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tāju Sandru Strenci. 19. decembrÄ« Bordāns pÄ“c savas iniciatÄ«vas tikās ar Valsts prezidentu Andri BÄ“rziņu, lai apspriestu tieslietu jomas aktualitātes, bet no prezidenta nav dzirdÄ“jis uzmundrinājumu, ka BÄ“rziņš viņu vÄ“lÄ“tos redzÄ“t jaunās valdÄ«bas sastāvā, Pietiek pirms gadu mijas atzina ministrs.

Ja to no prezidenta puses var uztvert kā simpātiju trÅ«kumu pret tieslietu ministru, tad viņš šÄdā attieksmÄ“ pret Bordānu nav viens – ja nākamajā valdÄ«bā bÅ«s arÄ« Nacionālā apvienÄ«ba, tā nevÄ“lÄ“sies tajā redzÄ“t ministru, kuru atsaukusi no amata.

LÄ«dz šim nav izskanÄ“jis juristu un advokātu aprindās gada nogalÄ“ apspriestais, ka ar Bordāna vÄ“ršanos pret Strenci nav bijuši apmierināti arÄ« ietekmÄ«gi VienotÄ«bas spÄ“lÄ“tāji, jo RÄ«gas apgabaltiesa Strences vadÄ«bā radÄ«jusi komfortablus apstākļus Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbÄ«bai. Pietiek zināms, ka VienotÄ«bas spicÄ“ tieslietu ministres amatam apspriesta partijas valdes locekle KarÄ«na Korna.

Par Danielu Pavļutu, kurš ekonomikas ministra amatā daudz galvassāpju radÄ«jis lÄ«dz tam politiski aptekalÄ“tajam zaļās enerÄ£ijas biznesam, no nākamās valdÄ«bas sarunās iesaistÄ«tiem avotiem dzirdams, ka viņš nav simpātisks partijas dāsni sponsorÄ“jošiem biznesmeņiem. Par Pavļutu, kurš tā arÄ« neiestājās RP, sarunās par amatu pārdali jaunajā valdÄ«bā vÄ“l aizvadÄ«tajā nedēļā stingri iestājusies partija, tomÄ“r avoti VienotÄ«bas valdÄ“ Pietiek izteikušies, ka tiks meklÄ“ts cits kompromiss, piemÄ“ram, atbalsts Pavļutam kāda starptautiska amata iegÅ«šanai, bet – ne palikšanai Ekonomikas ministrijas vadÄ«bā.

ValdÄ«bas kuluāros runā, ka Pavļutam nav piedota arÄ« iesaistÄ«šanās politiski jutÄ«gajā strÄ«dā, kad ar ekonomikas ministra pārraudzÄ«tās Konkurences padomes iznÄ«cinošu atzinumu valdÄ«bā pirms vairāk nekā gada tika nobremzÄ“ti noteikumi par autopārvadātāju rindu administrÄ“šanu uz Austrumu robežas, aiz kuriem bija saskatāmas VienotÄ«bas lÄ«deres Solvitas Ä€boltiņas vÄ«ra biznesa intereses. Antipātijas no Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras laikiem, kurā abi darbojušies, pret Pavļutu esot arÄ« prezidentam BÄ“rziņam, un tās viņš dažādos formātos paudis ne vienam vien, tā ļaujot runām izplatÄ«ties.

Pret labklājÄ«bas ministri Ilzi Viņķeli (VienotÄ«ba) iebildes ir kā potenciālajiem koalÄ«cijas partneriem Nacionālajai apvienÄ«bai (NA) un Zaļo un zemnieku savienÄ«bai (ZZS), tā pašas partijas VienotÄ«ba konservatÄ«vo politiÄ·u spārnam, kam nav pieņemamas Viņķeles liberālās idejas un politiskās ambÄ«cijas. Viņķele, jautāta, vai zina par šÄ«m iebildÄ“m un, vai jÅ«t VienotÄ«bas atbalstu, Pietiek atzina, ka „sajÅ«ta ir 50:50”. No viņas teiktā izriet, ka labklājÄ«bas ministre ir vÄ«lusies šÄ«s valdÄ«bas neizmantotajā reformu potenciālā.

No NA un ZZS puses papildus nepatikai pret Viņķeles liberālajiem uzskatiem, spriežot pÄ“c ietekmÄ«gu politiÄ·u neformāliem izteikumiem, ir arÄ« dusmas par Viņķeļu Ä£imenes Ä«pašajām attiecÄ«bām ar nu jau bijušo Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu StrÄ«Ä·i.

Lai gan no ietekmÄ«giem politikas spÄ“lÄ“tajiem nākamās valdÄ«bas izveides sakarā dzirdÄ“tas nopietnas iebildes par visiem demisionÄ“jušÄs valdÄ«bas ministriem, tiek uzskatÄ«ts, ka ministru portfeļus varÄ“tu nosargāt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija), bezpartejiskais satiksmes ministrs Anrijs MatÄ«ss un ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs.

Kozlovskim un MatÄ«sam izdevies izlavierÄ“t starp dažādu ekonomisko grupÄ“jumu interesÄ“m, un, vÄ“rtÄ“jot ministru darbu, to var gan tulkot kā plusu, gan vÄ“rtÄ“t negatÄ«vi, jo laipots ap shÄ“mām, kurās samanāmas koruptÄ«vas pazÄ«mes. Savukārt RinkÄ“vičam bijis liels nopelns VienotÄ«bas un Reformu partijas (RP) politiskā bloka izveidÄ“, no kā lielākā ieguvÄ“ja bÅ«s VienotÄ«ba, jo palielinājusi ietekmi Saeimā no 20 uz 34 balsÄ«m, un atsevišÄ·i vadošie RP politiÄ·i.