Iesaki rakstu:

Tiesnešu Ä“tikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija un Disciplinārtiesa ir vÄ“rtÄ“jusi to, vai izpildvaras izdots administratÄ«vais akts Covid-19 infekcijas ierobežošanas jomā attiecas arÄ« uz tiesnešiem, atzÄ«stot, ka arÄ« tiesnešiem bija saistoša MK rÄ«kojuma Nr. 720 5.3.apakšpunkta prasÄ«ba veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rÄ«kojumu Nr. 720 „Par ārkārtÄ“jās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – RÄ«kojums) visā Latvijā tika izsludināta ārkārtÄ“jā situācija. RÄ«kojuma preambulā ir norādÄ«ts rÄ«kojuma mÄ“rÄ·is – apturÄ“t straujo Covid‑19 infekcijas izplatÄ«bu, veselÄ«bas nozares pārslodzi un mazināt novÄ“ršamo mirstÄ«bu, vienlaikus nodrošinot svarÄ«gu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktÄ«bu. RÄ«kojuma 5.3.apakšpunkts noteic, ka valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vismaz četri Latvijas Republikas tiesu tiesneši apzināti ignorÄ“ja RÄ«kojuma 5.3. punkta prasÄ«bas un pildÄ«ja savus amata pienākumus arÄ« pÄ“c 2021. gada 15.  novembra, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas sabiedrÄ«bā un tiesu varā tika vÄ“rtÄ“ta kā pirmšÄ·ietami necienÄ«ga rÄ«cÄ«ba, secinot, ka tas rada pamatu uzskatÄ«t, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija.

Å…emot vÄ“rā to, ka minÄ“tās prasÄ«bas pirmšÄ·ietami jeb pÄ“c to bÅ«tÄ«bas attiecās uz visiem Latvijas Republikas SatversmÄ“ noteiktajiem konstitucionālajiem orgāniem, tostarp arÄ« uz tiesu varu, kuras konstitucionālā funkcija ir tiesas spriešana un strÄ«du izšÄ·iršana un kas nav ierobežojama arÄ« ārkārtÄ“jās situācijas laikā, tostarp arÄ« atbilstoši varas dalÄ«šanas principam, lÄ«dz ar to arÄ« tiesnešiem bija saistoša RÄ«kojuma 5.3. apakšpunkta prasÄ«ba veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Šai sakarā 2021. gada nogalÄ“ un 2022. gada sākumā ir ierosinātas vairākas disciplinārlietas pret šiem tiesnešiem, tostarp pret RÄ«gas Apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Stuberovsku (D-11/2021, DT-2/2022), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu (lieta Nr. D-12/2021, D-3/2022, piezÄ«me: Saeima 2022.gada 20.janvāra sÄ“dÄ“ nolÄ“musi ar 2022.gada 27.janvāri atbrÄ«vot Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu no tiesneša amata pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās, kā sakarā disciplinārlieta pret viņu ir izbeigta), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Svetlanu MaršÄni (lieta Nr. D-12/2021, D-4/2022, DT-1/2022), kā arÄ« Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Andu Briedi (D-5/2022, DT-3/2022), pret kuru disciplinārlieta par iespÄ“jamu necienÄ«gu senatores rÄ«cÄ«bu ir ierosināta ar Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja 2022. gada 14. februāra lÄ“mumu sakarā ar to, ka senatore neuzrādÄ«ja RÄ«kojuma 5.3.apakšpunktā paredzÄ“to Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Likuma „Par tiesu varu” 91.2 panta 1. punkts nosaka, ka viena no Tiesnešu Ä“tikas komisijas funkcijām ir pÄ“c Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas pieprasÄ«juma sniegt atzinumu par Ä“tikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, attiecÄ«go disciplinārlietu izlemšanai. Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija uzskatÄ«ja par nepieciešamu lÅ«gt Tiesnešu Ä“tikas komisijai atzinumus par attiecÄ«go Ä“tikas normu interpretāciju un konkrÄ“to tiesnešu rÄ«cÄ«bu, proti, vai šo tiesnešu iespÄ“jamie pārkāpumi ir vÄ“rtÄ“jami kā necienÄ«ga rÄ«cÄ«ba un vai tas rada pamatu uzskatÄ«t, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija: vai tas, ka [attiecÄ«gais tiesnesis] nav ievÄ“rojis RÄ«kojuma 5.3. punkta prasÄ«bas un ir pildÄ«jis amata pienākumus, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir vÄ“rtÄ“jams kā necienÄ«ga rÄ«cÄ«ba un vai šis pārkāpums rada pamatu uzskatÄ«t, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija.

Tiesnešu Ä“tikas komisija sniedza atzinumu[1] jautājumā par šo tiesnešu atteikšanos uzrādÄ«t vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzÄ«stot, ka šÄda rÄ«cÄ«ba ir vÄ“rtÄ“jama kā tiesneša necienÄ«ga un šis pārkāpums var radÄ«t pamatu uzskatam, ka tiesnesim nav nevainojamas reputācijas. Ä’tikas komisijas atzinumos tika norādÄ«ts, ka tiesnesis, kas nepilda pienākumu, kas vÄ“rsts uz kopÄ“jo sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu un valsts funkciju izpildes nepārtrauktÄ«bu, ar kuru tiek aizsargātas citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu, apdraud sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos tiesu varai un valstij kopumā. ŠÄda tiesneša rÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja sabiedrÄ«bas interesÄ“m, vÄ“rtÄ“jama kā necienÄ«ga. Turklāt, ja tiesnesis tiesneša neatkarÄ«bas garantiju uztver kā tiesÄ«bu nepildÄ«t ar rÄ«kojumu noteikto pienākumu, ir pamats šaubām par nevainojamu reputāciju.

Tiesnešu Ä“tikas komisija savus atzinumus pamatoja ar turpmāk minÄ“tajām atziņām (šeit, pirms tam un arÄ« turpmāk tiek citÄ“ts vai konspektÄ«vi pārstāstÄ«ts Tiesnešu Ä“tikas komisijas 2022.gada 14. janvāra atzinums un tajā minÄ“tās atziņas, kā arÄ« Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas un Disciplinārtiesas atziņas).

Viens no Satversmes pamatprincipiem ir tiesiskums. Tiesnešu Ä“tikas kodeksa preambulā uzsvÄ“rts, ka centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā ir tiesnesim. Tiesnesis pieder pie konstitucionālā orgāna – tiesu varas, kas nodrošina ikviena indivÄ«da tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu. Satversmes 83.pants noteic, ka tiesneši ir neatkarÄ«gi un vienÄ«gi likumam padoti. Tiesneša neatkarÄ«ba nav pašmÄ“rÄ·Ä«ga. Katra individuāla tiesneša uzdevums ir aizsargāt tiesiskas valsts pamatvÄ“rtÄ«bas, nodrošināt taisnÄ«gumu un cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu. Tālab tiesneša neatkarÄ«ba kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincips ir priekšnoteikums tiesiskumam un viena no taisnÄ«gas tiesas pamatgarantijām.

Tiesnešu Ä“tikas kodeksā kā pirmais kanons minÄ“ts, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu un tiesu varas neatkarÄ«bu. Lai tiesnesis pilnvÄ“rtÄ«gi Ä«stenotu tiesas spriešanu, tiesnesim ir jābÅ«t ne tikai neatkarÄ«gam, bet arÄ« objektÄ«vam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātÄ«gam un ar nevainojamu reputāciju. Augstu tiesnešu Ä“tikas standartu veicināšana un uzturÄ“šana ir katra tiesneša atbildÄ«bas jautājums. Tas likumsakarÄ«gi izriet no tā, ka tiesneša godprātÄ«ba un Cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos tiesu varai.

Tiesneši ir personas, kas gan labi pārzina citu personu tiesÄ«bas un pienākumus, gan arÄ« apzinās un pilda savÄ“jos. Bet galvenokārt tiesneši ir personas, kuras ciena sevi un citus, kuras pilda savus profesionālos pienākumus, esot iekšÄ“ji neatkarÄ«gi, brÄ«vi un vienlaikus atbildÄ«gi (sal., Tiesnešu Ä“tikas komisijas 2020. gada 20. novembra skaidrojuma 4.punkts, kurā arÄ« ir norādÄ«ts, ka “ir pašsaprotami, ka cilvÄ“ki, kas tiesiskā un demokrātiskā valstÄ«, kāda ir arÄ« Latvijas Republika, Ä«steno tiesas spriešanu, ir ne tikai labi izglÄ«toti tiesÄ«bu zinātnÄ“s, bet ir arÄ« personas ar augstu personÄ«bas, tostarp Ä“tikas, standartu[2].”)

Viens no nevainojamas reputācijas bÅ«tiskākajiem aspektiem ir sabiedrÄ«bas cieņas un uzticÄ«bas baudÄ«šana. Savukārt viens no priekšnosacÄ«jumiem sabiedrÄ«bas cieņas un uzticÄ«bas iegÅ«šanai ir tiesneša rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«ba likuma, Ä“tikas un morāles normām. SabiedrÄ«bas uzticÄ“šanās tiesai ir ciešÄ “sazobÄ“” ar paša tiesneša rÄ«cÄ«bu un uzvedÄ«bu sabiedrÄ«bā. Tiesnesis, kas ciena un ievÄ“ro likumus, godprātÄ«gi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalÄ«bniekiem, kolÄ“Ä£iem un sabiedrÄ«bu kopumā (Tiesnešu Ä“tikas kodeksa 2.kanona 1.punkts), nostiprina pārliecÄ«bu, ka likumā noteiktās kārtÄ«bas ievÄ“rošana atbilst sabiedrÄ«bas un katra atsevišÄ·a tās locekļa interesÄ“m.

Demokrātiskā sabiedrÄ«bā sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanās tiesu varai kopumā un katram tiesnesim atsevišÄ·i ir ļoti svarÄ«ga. Savukārt bez sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanās nav iespÄ“jama sekmÄ«ga tiesu varas funkcionÄ“šana. ArÄ« katra individuāla tiesneša uzvedÄ«bai jābÅ«t tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Turklāt tiesnesim ir jārÄ“Ä·inās ar pastāvÄ«gu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu un jāpieņem tādi uzvedÄ«bas ierobežojumi, kas jebkurai citai personai varÄ“tu šÄ·ist apgrÅ«tinoši (Tiesnešu Ä“tikas kodeksa 5.kanona 1.punkts). IevÄ“rojot to, ka tiesnesis ir apveltÄ«ts ar plašÄm pilnvarām un likumā noteiktām neatkarÄ«bas un imunitātes garantijām, viņa uzvedÄ«bai jābÅ«t tādai, lai neapdraudÄ“tu tiesu varas leÄ£itimitāti un sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos tiesām. Katra individuāla tiesneša autoritātes apdraudÄ“jums met Ä“nu pār visu tiesu varu. Savukārt tiesu varas autoritāte ir kopÄ“ja sabiedrÄ«bas interese.

Tiesnesim nolÅ«kā nodrošināt valsts funkcijas Ä«stenošanu var tikt noteikti tiesÄ«bu ierobežojumi un uzlikti arÄ« Ä«paši pienākumi, kas vÄ“rsti uz to, lai tiesu vara varÄ“tu sekmÄ«gi pildÄ«t savus pienākumus un baudÄ«tu sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos. Tiesnesim ir jāapzinās savas profesijas jÄ“ga un nozÄ«me valsts dienesta funkciju izpildÄ“, kas prasa respektÄ“t arÄ« citu valsts varas atzaru kompetenci, pieņemtos lÄ“mumus un sekmÄ“t savstarpÄ“jo cieņu valsts un visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Tiesneša godprātÄ«ga attieksme pret tam uzliktajiem pienākumiem arÄ« parāda tiesneša un tiesu varas kopumā izpratni par sabiedrÄ«bas un valsts pastāvÄ“šanai bÅ«tiskām vÄ“rtÄ«bām. KonkrÄ“tajā situācijā tās ir rÅ«pes par sabiedrÄ«bas kopÄ“jo veselÄ«bu, solidaritāti pret citiem varas atzariem, dažādām sabiedrÄ«bas grupām un jo Ä«paši mediÄ·iem un personām, kuras ir pakļautas veselÄ«bas apdraudÄ“jumam. Tā ir atteikšanās no savām individuālajām brÄ«vÄ«bām sabiedrÄ«bas interesÄ“s un nolÅ«kā nodrošināt valsts funkciju izpildes nepārtrauktÄ«bu. Tie ir fundamentāli jautājumi, kuriem bÅ«tu jābÅ«t pašsaprotamiem.

Ar Tiesnešu DisciplinārkolÄ“Ä£ijas 2022.gada 11. marta lÄ“mumu[3] senatorei Andai Briedei uzlikts disciplinārsods: amatalgas samazināšana uz sešiem mÄ“nešiem, ieturot 20 procentus no amatalgas. ArÄ« Zemgales apgabaltiesas tiesnesei Svetlanai MaršÄnei alga ar Tiesnešu DisciplinārkolÄ“Ä£ijas  2021.gada 11. februāra lÄ“mumu[4] samazināta uz sešiem mÄ“nešiem, ieturot 20 % no amatalgas, bet RÄ«gas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Stuberovskai – sešus mÄ“nešus ieturot 10 % no amatalgas ar 2021. gada 18. februāra lÄ“mumu[5].

Disciplinārtiesa, izskatot visu trÄ«s tiesnešu, kas lÄ“mumus pārsÅ«dzÄ“ja, sÅ«dzÄ«bas, atgādināja, ka tiesnesis sabiedrÄ«bā ieņem Ä«pašu lomu, kurā pildot konstitucionālas amatpersonas funkcijas, tam ir dotas pilnvaras lemt par citu sabiedrÄ«bas locekļu tiesÄ«bu vai pienākumu saturu, kā arÄ« piemÄ“rot atbildÄ«bu par pārkāpumiem. TomÄ“r lÄ«dz ar šÄ«m pilnvarām uz tiesnesi gulstas arÄ« paaugstināti uzvedÄ«bas un likumpaklausÄ«bas standarti. TādÄ“jādi tiesnesim ar savu rÄ«cÄ«bu (Ä«pašÄs atbildÄ«bas pienākuma ievÄ“rošanu) ir jārāda piemÄ“rs citiem sabiedrÄ«bas locekļiem. Turpretim normatÄ«vo aktu prasÄ«bu neizpilde no tiesneša puses sabiedrÄ«bā var radÄ«t priekšstatu, ka tiesnesis nav saistÄ«ts ar normatÄ«vajām prasÄ«bām, vai arÄ«, ka nepakļaušanās prasÄ«bām, kuras persona uzskata par nepamatotām vai prettiesiskām, var bÅ«t pieņemama un attaisnojama.

Disciplinārtiesa nolÄ“ma atstāt negrozÄ«tus visus trÄ«s Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas pārsÅ«dzÄ“tos lÄ“mumus, bet senatores Andas Briedes[6], kā arÄ« apgabaltiesas tiesnešu Svetlanas MaršÄnes[7] un Ivetas Stuberovskas[8] sÅ«dzÄ«bas noraidÄ«t, secinot, ka Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija ir pienācÄ«gi pamatojusi savu lÄ“mumu par disciplinārā pārkāpuma – necienÄ«ga rÄ«cÄ«ba – konstatÄ“šanu un disciplinārsoda noteikšanu. RÄ«kojuma 5.3.apakšpunkts gramatiski skaidri paredz citastarp valsts institÅ«ciju darbinieku un amatpersonu pienākumu uzrādÄ«t vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tas neparedz kādus izņēmumus, proti, ka atsevišÄ·u institÅ«ciju vai orgānu darbinieki vai amatpersonas bÅ«tu izslÄ“dzamas no to personu loka, kurām ir pienākums uzrādÄ«t vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. MinÄ“tais formulÄ“jums saskan ar rÄ«kojuma mÄ“rÄ·iem, citastarp nodrošināt valsts funkciju Ä«stenošanas nepārtrauktÄ«bu.

Autors atkārtoti vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka šis nav autorraksts, bet gan publiskas informācijas apkopojums. Vienlaikus autors aicina ikkatru patstāvÄ«gi iepazÄ«ties ar šajā apkopojumā pieminÄ“tajiem Tiesnešu Ä“tikas komisijas atzinumiem, kas, autoraprāt, ir skaidras vadlÄ«nijas demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesneša amata aprakstam jeb neatkarÄ«gas tiesas mÄ“rÄ·im, uz ko ikkatram Latvijas tiesu sistÄ“mā bÅ«tu jātiecas. Un otrādi, nav pieļaujamas atkāpes no Tienešu Ä“tikas komisijas atzinumos uzstādÄ«tajiem kritÄ“rijiem, pretÄ“jā gadÄ«jumā tas bÅ«tu kas lÄ«dzÄ«gs PSRS vai Krievijas konstitÅ«cijai, kas atrauti no realitātes ir nevainojama.

[1] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/79_Atzinums.docx

[2] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/71_Skaidrojums.docx

[3] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-5-2022.pdf

[4] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-4-2022.pdf

[5] Nav publicÄ“ts

[6] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-3.docx

[7] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-1.docx

[8]https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT_2_2022_neanonimizets.docx