Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaimiņi igauņi jau 1999. gada rudens pusÄ“ sāka vÄ«psnāt par kaimiņvalsts jaunās prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa”, kā to publikācijā nodÄ“vÄ“ja laikraksts Eesti Päevaleht, - taču Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga to nelikās manām. Pietiek turpina publicÄ“t apgādā AtÄ“na pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - otrās nodaļas noslÄ“guma daļa.

Incidents ar "neatbilstÄ«go" un "atbilstÄ«go" viesnÄ«cu pasÅ«tÄ«šanu Amerikā nekādā veidā netraucÄ“ja V. VÄ«Ä·ei-Freibergai publiski atgādināt, ka starp Jupiteru un vÄ“rsi ir liela starpÄ«ba: jau nākamā gada februārÄ« viņa publiski paziņoja, ka valdÄ«bas Ä“kas pagrabā ierÄ«kotais atpÅ«tas komplekss gan esot kaut kas „pusceļā starp Karakallas pirtÄ«m un Teksasas meitumājas instalācijām”.

KādreizÄ“jā „dienesta dzÄ«vokļa, ministra algas un mašÄ«nas” vietā jau nākamajās dienās un nedēļās pÄ“c stāšanās amatā radās arÄ« citas „atbilstÄ«gas” prasÄ«bas, taču to piepildÄ«šanā tik nepatÄ«kami incidenti negadÄ«jās. Kad 1998. gada novembrÄ« pirmās šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordenis (ar visu Ä·Ä“di) tika piešÄ·irts tobrÄ«dÄ“jam Valsts prezidentam G. Ulmanim, aizejošais valsts galva tika diezgan pamatÄ«gi kritizÄ“ts, - sabiedrÄ«bā un to pašu inteliÄ£entu vidÅ« atradās daudzi, kuri uzskatÄ«ja, ka prezidentam viņa pilnvaru laikā ordeni piešÄ·irt nudien nevajadzÄ“tu.

V. VÄ«Ä·e-Freiberga savu programmu šajā jomā Ä«stenoja savdabÄ«gi, toties efektÄ«vi: jau nepilnas divas nedēļas pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas viņa paziņoja, ka, no vienas puses, „izklausās mazliet dÄ«vaini, ka, cilvÄ“kam stājoties amatā, tiek piešÄ·irts ordenis, jo tradicionāli tas tiek pasniegts par mūža darbu”, taču tai pašÄ laikā „varbÅ«t mums visiem ir jāliek galvas kopā un jādibina protokolārais ordenis Latvijā”.

Saeimā šis signāls tika uztverts precÄ«zi, un nekādi asumi nebija vajadzÄ«gi: jau 20. jÅ«lijā V. VÄ«Ä·e-Freiberga varÄ“ja izsludināt likuma grozÄ«jumus, kuri arÄ« viņai faktiski ar atpakaļejošu datumu paredzÄ“ja I šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni lÄ«dz ar stāšanos amatā – un sabiedrÄ«ba šoreiz lāga pat neiepÄ«kstÄ“jās, savukārt doma par protokolāro ordeni no Valsts prezidentes dienas kārtÄ«bas ātri vien pagaisa.

Bija vajadzÄ«gi vÄ“l daži jaunās Valsts prezidentes nopelniem „atbilstÄ«gi sÄ«kumi”. Viena no jau 1999. gadā radÄ«tajām idejām bija godasardzes atjaunošana pie RÄ«gas pils („Tā bija prezidentes iniciatÄ«va, ka bÅ«tu jauki atjaunot, ja nemaldos, šÄdu tradÄ«ciju,” atzÄ«st M. Bondars); nekavÄ“joties pÄ“c stāšanās amatā sekoja balle Rundāles pilÄ«, par kuru jaunā prezidente nespÄ“ja noturÄ“ties, publiski neieminÄ“jusies, ka „prezidenta pieņemšana solās bÅ«t grandioza”; tāpat jau tā paša 1999. gada septembrÄ« V. VÄ«Ä·es-Freibergas kanceleja no valsts budžeta pieprasÄ«ja papildu 90 tÅ«kstošus latu jaunas ložu necaurlaidÄ«gas automašÄ«nas iegādei.

Kaimiņi igauņi jau tā paša 1999. gada rudens pusÄ“ sāka vÄ«psnāt par kaimiņvalsts jaunās prezidentes „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa”, kā to publikācijā nodÄ“vÄ“ja laikraksts Eesti Päevaleht. Igauņu avÄ«ze pieminÄ“ja gan Å…ujorkas viesnÄ«cu, kas G. Ulmanim bijusi laba diezgan, bet V. VÄ«Ä·ei-Freibergai vairs neesot bijusi piemÄ“rota, gan to, kā prezidentes kanceleja pārsimt kilometru braucienam pasÅ«tÄ«jusi speciālu lidmašÄ«nu, gan kāroto bruņuauto, gan vÄ“lmi vÄ“l pastiprināt Valsts prezidentes apsardzi, kaut V.VÄ«Ä·e-Freiberga jau tā esot visrÅ«pÄ«gāk apsargātā valsts galva Baltijas valstÄ«s.

Bija tikai viena nelaime – visām šÄ«m jaunās Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstÄ«gajām” lietām bija nepieciešami pietiekami nopietni finanšu lÄ«dzekļi. Un ar tiem bija paknapi. Finanšu lÄ«dzekļi Valsts prezidenta kancelejai valsts budžetā bija apstiprināti jau krietni iepriekš, - un neko lieli nudien nebija: 1999. gadā Valsts prezidenta kancelejai bija paredzÄ“ti kopumā 904 tÅ«kstoši latu, turklāt gada pirmajos piecos mÄ“nešos vÄ“l iepriekšÄ“jā prezidenta pilnvaru laikā no tiem bija iztÄ“rÄ“ts jau gandrÄ«z 51 procents (tiesa, tÄ«rais nieks, salÄ«dzinot ar situāciju astoņus gadus vÄ“lāk, kad pÄ“c V. VÄ«Ä·es-Freibergas un viņas svÄ«tas aiziešanas kancelejas budžets tika atstāts vienkārši katastrofālā stāvoklÄ«, - taču kurš nu to varÄ“ja paredzÄ“t tālajā 1999. gadā).

Gadu pÄ“c gada sÄ«vā cīņā par „atbilstÄ«gā lÄ«meņa” nodrošinājumu valsts galvai šo summu gan izdevās palielināt un palielināt, lÄ«dz 2005. gadā Valsts prezidenta kancelejas budžets jau bija faktiski dubultots. Taču arÄ« ar to nepietika ne visām ārvalstu vizÄ«tÄ“m „atbilstÄ«gā lÄ«menÄ«”, ne prezidentes iecienÄ«tajai privātlidmašÄ«nu izmantošanai pat niecÄ«giem pārbraucieniem, ne citiem nepieciešamiem un valsts galvas statusam atbilstošiem tÄ“riņiem. Pat iecerÄ“tās bruņu automašÄ«nas vietā no valsts izdevās saņemt tikai 50 tÅ«kstošus latu, ar ko pietika vien parasta (kaut pilnÄ«gi jauna) sudrabaina Mercedes S 500 iegādei.

Ir gan publiski izteikts viedoklis, ka runas par V. VÄ«Ä·es-Freibergas aizraušanos ar privātlidmašÄ«nu izmantošanu esot tikai nepamatotas baumas. Te skaidrÄ«bu var ieviest daži sausi skaitļi – dati par Valsts prezidenta kancelejas tÄ“riņiem šÄdiem pakalpojumiem. Uzreiz pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas, 1999. gada otrajā pusÄ“ V. VÄ«Ä·e-Freiberga vÄ“l pārsvarā braukāja ar reisu lidmašÄ«nām, piemÄ“ram, aptuveni 6600 latu tika samaksāti Finnair, mazākas summas – vÄ“l pāris aviokompānijām, savukārt privātlidmašÄ«na tika izmantota diezgan pieticÄ«gi: novembrÄ« un decembrÄ« tobrÄ«dÄ“jai Parex lÄ«zinga filiālei VIP Aviation par tās pakalpojumiem tika samaksāti tikai nedaudz vairāk kā septiņi tÅ«kstoši latu.

2001. gadā mÄ“s jau redzam principiāli citu ainu. Lufthansa no kancelejas gan saņēma aptuveni 12 tÅ«kstošus latu, taču tas bija tÄ«rais sÄ«kums, salÄ«dzinot ar privātlidojumu izmaksām. Lidojums uz Lietuvu (!) ar VIP Avia lidaparātu izmaksāja 2250 latu, uz Austriju – vairāk nekā 10 tÅ«kstošus latu (nav ziņu, vai šis ir rÄ“Ä·ins par lidojumu uz pÄ“rienu, ko V. VÄ«Ä·e-Freiberga saņēma no Krievijas prezidenta – bet par to vÄ“lāk), vÄ“l citi – kopumā nepilnus 19 tÅ«kstošus. Un vÄ“l jau bija arÄ« aviokompānijas Latčarter pakalpojumi – kopā par aptuveni 16 tÅ«kstošiem latu. 2002. gadā lidojumi ar VIP Avia privātlidmašÄ«nu izmaksāja jau vairāk nekā 50 tÅ«kstošus, Latčarter – vairāk nekā 106 tÅ«kstošus latu, tÅ«risma aÄ£entÅ«ras Via RÄ«ga pakalpojumi – vairāk nekā 40 tÅ«kstošus latu. 2002. gadā par lidostas RÄ«ga VIP pakalpojumiem vien tika samaksāti vairāk nekā trÄ«s tÅ«kstoši.

Ar vārdu sakot, apetÄ«te auga strauji un apjomÄ«gi. Ko bija darÄ«t? Kaut ko vajadzÄ“ja izdomāt. Un kaut kas arÄ« tika izdomāts – shÄ“ma, kā formāli likumÄ«gi V. VÄ«Ä·ei-Freibergai saglabāt šÄ·ietami puslÄ«dz pieticÄ«gus Valsts prezidenta kancelejas ikgadÄ“jo publiski redzamo tÄ“riņu apmÄ“rus, bet vienlaikus, izsakoties nepieklājÄ«gās igauņu avÄ«zes vārdiem, apmierināt V. VÄ«Ä·es-Freibergas „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa” uz valsts rÄ“Ä·ina, vai, runājot viņas pašas vārdiem, nodrošināt „prezidentes, ne viesnÄ«cnieces” statusam un nopelniem atbilstošu izdevumu un komforta lÄ«meni.

Šo shÄ“mu izstrādāt palÄ«dzÄ“ja apjausma, ka Valsts prezidente taču saskaņā ar likumdošanu ir arÄ« bruņoto spÄ“ku pavÄ“lniece, no kā loÄ£iski izriet – aizsardzÄ«bas budžeta sastādÄ«tājiem bÅ«tu pat ne tiesÄ«bas, bet vienkārši pienākums kādu miljonu vai pāris ik gadu atvÄ“lÄ“t pavÄ“lnieces vajadzÄ«bām – braucieniem, transportam utml. Cita lieta – ka shÄ“mas iedvesmotājiem (nav droši zināms, vai to vidÅ« bijusi pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga vai viņas svÄ«tas pārstāvji) nekavÄ“joties bija skaidrs – sabiedrÄ«bai par šo „mazo papildfinansÄ“jumu” nudien neko nevajadzÄ“tu zināt. No neoficiāliem avotiem prezidenta kancelejā dzirdÄ“ts, ka uz šÄdu pastiprinātu slepenÄ«bu uzstājusi tieši V. VÄ«Ä·e-Freiberga.

Rezultātā vÄ“l 2008. gadā, Ä·eroties pie noskaidrošanas, cik miljoni tad kopumā V. VÄ«Ä·es-Freibergas prezidentÅ«ras gados aizplÅ«duši valsts galvas vajadzÄ«bām, sabiedrÄ«bai to pat nenojaušot, nācās saskarties ar amatpersonu ārkārtÄ«gu negribÄ«gumu atklāt pat to, kas saskaņā ar likumdošanu nu nekādi nevarÄ“ja tikt slÄ“pts.

Pirmām kārtām jau Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei tika pieprasÄ«ts izsniegt kopijas no visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rÄ«kojumiem, kuri laikā no 2002. gada 1. janvāra lÄ«dz 2008. gada 31. augustam izdoti saistÄ«bā ar konkrÄ“ta finanšu resursu apjoma piešÄ·iršanu Valsts prezidenta kancelejai no AizsardzÄ«bas ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem. Savukārt, ja kādi no minÄ“tajiem datiem bÅ«tu atzÄ«ti par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, par katru šÄdu gadÄ«jumu G. Veismanei tika lÅ«gts sniegt informāciju, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata pieņēmusi lÄ“mumu par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statusa noteikšanu konkrÄ“tajiem datiem.

Valsts galvenā ierÄ“dne glābiņu atrada valsts noslÄ“puma likumdošanā, toties AizsardzÄ«bas ministrija pÄ“c ilgstošas taujāšanas nespÄ“ja atrast variantu, kā neatzÄ«t, ka jau kopš 2002. gada vismaz reizi gadā ir slÄ“gusi lÄ«gumu ar Valsts prezidenta kanceleju, reglamentÄ“jot no AizsardzÄ«bas ministrijas resursiem „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanai” piešÄ·iramo budžeta lÄ«dzekļu izmantošanu. Oficiālais skaidrojums skanÄ“ja šÄdi:

„Valsts prezidenta kancelejai finansÄ“juma piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·is ir Valsts prezidenta kā Nacionālo bruņoto spÄ“ku augstākā vadoņa darbÄ«bas nodrošinājums. Katrā konkrÄ“tā finanšu gadā Ministru kabinets lemj par konkrÄ“to finanšu resursu apjomu, kas ir piešÄ·irams šim mÄ“rÄ·im.

Balstoties uz Ministru kabineta lÄ“mumu, AizsardzÄ«bas ministrija katru gadu slÄ“dz vienošanos ar Valsts prezidenta kanceleju, kurā Valsts prezidenta kancelejai tiek uzdots par pienākumu nodrošināt Valsts prezidenta darbÄ«bu, finanšu resursu administratÄ«vo vadÄ«bu un izlietojumu saskaņā ar Ministru kabinetā noteikto mÄ“rÄ·i, kā arÄ« nodrošināt valsts budžeta grāmatvedÄ«bas uzskaites sistÄ“mu un noteikumu ievÄ“rošanu atbilstoši spÄ“kā esošajiem likumiem un citiem normatÄ«vajiem aktiem un veikt analÄ«tisko uzskaiti par vienošanās izpildi.

AizsardzÄ«bas ministrijas uzdevumos ietilpst nodrošināt finanšu lÄ«dzekļu vadÄ«bu budžeta programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO” ietvaros ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecÄ«bu un nodrošināt Valsts prezidenta kancelejai konta atvÄ“ršanu Latvijas Republikas Valsts KasÄ“, kā arÄ« apstiprināt finansÄ“šanas plānu.

FinansÄ“jums Valsts prezidenta kancelejai tiek piešÄ·irts saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtÄ“jam gadam programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO” ietvaros. MinÄ“tās programmas izlietojumu nosaka Ministru kabinets, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas un citu iestāžu finanšu resursu pieprasÄ«jumiem. (..)

Å…emot vÄ“rā augstāk minÄ“to kārtÄ«bu, AizsardzÄ«bas ministrija neveic analÄ«tisko uzskaiti par piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu izlietojumu valsts prezidenta konkrÄ“tiem braucieniem un vizÄ«tÄ“m, kā arÄ« nevar nodrošināt augstāk minÄ“to lietvedÄ«bas dokumentu kopiju izsniegšanu.”

Tātad – Ä«si sakot, AizsardzÄ«bas ministrija oficiāli atzina, ka vismaz reizi gadā pieņem lÄ“mumu par ievÄ“rojama finansÄ“juma nodošanu Valsts prezidentes vajadzÄ«bām, turklāt nekādi neuzskaita šo lÄ«dzekļu izmantojumu. Turklāt, kā pÄ“cāk izrietÄ“ja no ministrijas paskaidrojumiem administratÄ«vajai tiesai, Ministru kabineta rÄ«kojumi par katru konkrÄ“tu finansÄ“juma piešÄ·iršanas gadÄ«jumu esot klasificÄ“ti saskaņā ar valsts noslÄ“puma objektu sarakstu un lÄ«dz ar to - neizpaužami.

Balstoties uz lÄ«dzÄ«gu loÄ£iku, Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs Eduards Stiprais centÄ«gi izvairÄ«jās no konkrÄ“tu dokumentu nodošanas atklātÄ«bā, taču beigu beigās argumentus šÄ«s informācijas un slÄ“gto lÄ«gumu tālākai slÄ“pšanai vairs nespÄ“ja sameklÄ“t AizsardzÄ«bas ministrija. Tad arÄ« izrādÄ«jās, ka laikā no 2002. lÄ«dz 2008. gadam V. VÄ«Ä·es-Freibergas kanceleja ar AizsardzÄ«bas ministriju ir slÄ“gusi kopumā divus desmitus vienošanos un lÄ«gumu par papildu valsts finanšu resursu paslepenu piešÄ·iršanu prezidentes aizvien augošajām vajadzÄ«bām.

Pirmais no šiem dokumentiem, kas V. VÄ«Ä·ei-Freibergai paslepus nodrošināja jau tobrÄ«d pietiekami iespaidÄ«gu summu – gandrÄ«z 120 tÅ«kstošus latu -, ir pietiekami interesants, lai citÄ“tu tā bÅ«tiskākās sastāvdaļas. Un tātad „LÄ«gums par Valsts prezidentes vizÄ«šu uz NATO valstÄ«m un NATO valstu uzņemšanas vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un finansÄ“šanu 2002.gadā” paredz:

„Latvijas Republikas AizsardzÄ«bas ministrija, turpmāk - AM, tās valsts sekretāra E. RinkÄ“viča personā, kas darbojas, pamatojoties uz 2001. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 392 „AizsardzÄ«bas ministrijas nolikums”, no vienas puses, un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, turpmāk - Kanceleja, tās vadÄ«tāja vietnieka J. Ruško personā, kas darbojas pamatojoties uz 1995. g. 2. novembra LR Saeimas likumu „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”, no otras puses,

pamatojoties uz 2001. gada 27. decembra Ministru kabineta sÄ“des protokola Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO”” [šis paragrāfs ir konfidenciāls lÄ«dz pat šai baltai dienai – kā informÄ“ Ministru kabinetā, konfidencialitātes statuss tam lÄ«dz 2011. gadam pagarināts, pamatojoties uz AizsardzÄ«bas ministrijas 2007. gada 29. maija pieprasÄ«jumu],

apzinoties nepieciešamÄ«bu noteikt kārtÄ«bu, kādā tiek Ä«stenota budžeta programmā „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO” 2002.gadam plānotā summa ar Kancelejas starpniecÄ«bu, vienojas par sekojošo (..):

2.1. AM uzdod un Kanceleja sagatavo, veic un apmaksā Valsts prezidentes vizÄ«šu izdevumus Ls 174 300,00 apjomā.

2.2. Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un apmaksu Kanceleja veic, apgÅ«stot 2002. gada budžeta programmā „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO” plānotos lÄ«dzekļus un kārtojot uzskaiti un atskaiti par šo lÄ«dzekļu izlietojumu.

3.1. Kanceleja nodrošina Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadā pilnÄ«gu administratÄ«vo, tehnisko un finansu vadÄ«bu saskaņā ar LÄ«gumu, 2001.gada 27.decembra Ministru kabineta sÄ“des protokolu Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO”, kā arÄ« likumiem un citiem tiesÄ«bu aktiem.

3.2. Kanceleja nepieciešamo iepirkuma procedÅ«ru Ä«stenošanu un lÄ«gumu slÄ“gšanu veic saskaņā ar likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām”, kā arÄ« citiem likumiem un tiesÄ«bu aktiem.

3.3. Kanceleja divdesmit piecu dienu laikā pÄ“c valsts iepirkuma pārskata perioda beigām (seši mÄ“neši, deviņi mÄ“neši un viens gads) iesniedz AM pārskatus par valsts iepirkumu Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanai un veikšanai saskaņā ar likumos un citos tiesÄ«bu aktos noteikto kārtÄ«bu.

3.4. Kanceleja ir pilnā mÄ“rā atbildÄ«ga par saistÄ«bām, ko tā uzņēmusies slÄ“dzot iepirkuma lÄ«gumus Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanai un veikšanai.

3.5. Katru mÄ“nesi lÄ«dz 18. datumam LÄ«guma darbÄ«bas laikā Kanceleja iesniedz finansÄ“šanas plāna grozÄ«jumus, ja tāds nepieciešams. (..)

3.7. Ik mÄ“nesi lÄ«dz 5.datumam LÄ«guma darbÄ«bas laikā, ja lÄ«dzekļi nav apgÅ«ti atbilstoši finansÄ“šanas plānam, Kanceleja rakstiski sniedz motivÄ“tu paskaidrojumu AM FN par lÄ«dzekļu neapgÅ«šanas iemesliem. (..)

3.11. PÄ“c AM rakstiska pieprasÄ«juma Kanceleja nekavÄ“joties sniedz informāciju, kas saistÄ«ta ar Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadā.

3.12. Kanceleja pilnÄ«bā atbild par Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu, kā arÄ« izdevumu izlietojuma kontroli atbilstoši Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanas, veikšanas un apmaksas darbu plānam, LÄ«gumam, likumiem un citiem tiesÄ«bu aktiem.

3.13. LÄ«dz 2003. gada 25. janvārim Kanceleja iesniedz AM pārskatu par LÄ«guma darbÄ«bas laikā veiktajām Valsts prezidentes vizÄ«tÄ“m, norādot attiecÄ«go vizÄ«ti, termiņus, kopÄ“jo finansÄ“jumu un visu izdevumu tāmi.”

Šo lÄ«gumu papildināja arÄ« speciāla vienošanās, saskaņā ar kuru V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām atvÄ“lÄ“tā summa ar vienu rokas vÄ“zienu tika vairāk nekā divkāršota – to pašu E. RinkÄ“viča un J. Ruško parakstÄ«tais dokuments lakoniski un skaidri paredzÄ“ja: „1. IzdarÄ«t šÄdu grozÄ«jumu LÄ«guma 2.1 .punktā: 1.1. aizstāt vārdus „Ls 174 300,00” ar vārdiem „Ls 369 300,00”.”

ŠÄdi lÄ«gumi un vienošanās regulāri tika slÄ“gti arÄ« visus turpmākos gadus – un jau tā lielās summas tika vÄ“l palielinātas. 2003. gadā Valsts prezidentes kā Nacionālo bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieces darbÄ«bas nodrošinājumam tika atvÄ“lÄ“ti 358 tÅ«kstoši latu, bet 2004. gadā – 352 tÅ«kstoši latu, kas vÄ“lāk tika palielināti lÄ«dz 587 tÅ«kstošiem un vÄ“l pÄ“c tam – lÄ«dz 642 tÅ«kstošiem latu. 2005. gadā pirmoreiz tika pārsniegta miljona robeža: sākotnÄ“ji V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām tika piešÄ·irti 642 tÅ«kstoši latu, taču jau drÄ«z summa tika palielināta lÄ«dz 842 tÅ«kstošiem, bet vÄ“lāk – lÄ«dz 1,14 miljoniem latu.

2006. gadā lÄ«gumā, kas nu jau saucās vienkārši „LÄ«gums par Valsts prezidentes darbÄ«bas nodrošinājumu”, bija minÄ“ti 700 tÅ«kstoši latu, kas vÄ“lāk tika palielināti lÄ«dz 972 tÅ«kstošiem, - un tiem vÄ“l varÄ“ja pieskaitÄ«t V. VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejai tāpat no aizsardzÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem slepus piešÄ·irtos 814 tÅ«kstošus latu „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanai, tajā skaitā darbiem, kas saistÄ«ti ar NATO valstu un valdÄ«bu vadÄ«tāju sanāksmes nodrošināšanu”. (SalÄ«dzinājumam – oficiālais Valsts prezidentes darbÄ«bas nodrošinājums 2006. gadā bija 1,58 miljoni latu.)

Gadu vÄ“lāk atvÄ“lÄ“tā summa, lai papildus Valsts prezidenta kancelejas budžetam paslepus „nodrošinātu Valsts prezidenta kā Nacionālo bruņoto spÄ“ku augstākā vadoņa darbÄ«bu”, jau atkal pārsniedza miljona robežu, sasniedzot 1,1 miljonu latu, savukārt 2008. gadā atvÄ“lÄ“tos 735 tÅ«kstošus latu vÄ“l papildināja 200 tÅ«kstoši, kas oficiāli bija paredzÄ“ti „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanai Latvijas Republikas 90. gadadienas svinÄ«bu ietvaros”, kaut ņemta šÄ« nauda tika no tiem pašiem nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem – budžeta programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrācija NATO”.

Papildus tam no aizsardzÄ«bas budžeta visus šos gadus dāsni tika apmaksātas arÄ« V. VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejas papildvajadzÄ«bas: tā, piemÄ“ram, 2004. gadā par 24 tÅ«kstošiem latu tika uzstādÄ«tas „drošÄ«bas iekārtas Valsts prezidentes uzturÄ“šanās objektos”, 2005. gadā datortÄ«kla izveide izmaksāja vairāk nekā 69 tÅ«kstošus latu, bet 2007. gadā aizsardzÄ«bas budžets apmaksāja speciālas apspriežu telpas izbÅ«vi prezidentes vajadzÄ«bām par 105 tÅ«kstošiem latu un vÄ“l citas Ä«paši aizsargātas telpas par 131 tÅ«kstoti latu.

SākotnÄ“ji papildu izmaksas tika skaidrotas ar nepieciešamÄ«bu visā plašajā pasaulÄ“ virzÄ«t Latvijas iestāšanos ES un jo Ä«paši NATO. Taču... pÄ“c iestāšanās šajās organizācijās finansÄ“jums nekļuva mazāks; tieši otrādi – tā palielinājums uzskatāmi rāda, ka Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstÄ«gā lÄ«meņa” nodrošināšanai nepieciešamās summas tikai pieauga, un rezultātā no aizsardzÄ«bas budžeta lÄ«dzekļi bez mazākā mulsuma tika ņemti lietām, kam ar valsts aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu vairs nebija ne mazākā sakara.

Lai šÄ« sistÄ“ma sekmÄ«gi funkcionÄ“tu gadiem ilgi, protams, bija nepieciešams atstrādāt dažādus sÄ«kumus, - vispirms jau atkratÄ«ties no nepieciešamÄ«bas atbildÄ“t uz neÄ“rtiem jautājumiem. No neoficiāliem avotiem bijušo prezidenta kancelejas darbinieku vidÅ« dzirdÄ“ts, ka pašai V. VÄ«Ä·ei-Freibergai ienākusi prātā lieliska doma – kāpÄ“c gan nepasludināt Valsts prezidenta kanceleju par Ä«pašu struktÅ«ru, kurai nav kuram katram jāsniedz skaidrojumi par savām finanšu lietām? Kancelejas darbinieki padomāja – un atrada risinājumu, kurš portālā Delfi 2002. gada pavasarÄ« tika detalizÄ“ti aprakstÄ«ts publikācijā ar virsrakstu „Uzņēmums „Valsts prezidentes kanceleja” un tā komercnoslÄ“pumi”:

„Domājams, ka vÄ“l tagad Andris ŠÄ·Ä“le atceras šo to no kritikas straumes, kas pār trÄ«skārtÄ“jo premjeru savulaik gāzās saistÄ«bā ar viņa ideju par valsti, kura esot jāvada kā uzņēmums. ŠÄ« daudzlamātā, kaut arÄ« varbÅ«t ne tik sliktā ideja patiesÄ«bā nav mirusi, bet gan paklusām ir sagrozÄ«ta, pārtaisÄ«ta un nu tiek sekmÄ«gi Ä«stenota.

ŠÄ gada janvāra sākumā es nosÅ«tÄ«ju Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājam Mārtiņam Bondaram vÄ“stuli, aicinot viņu sniegt pilnÄ«gu informāciju par visiem kancelejas 2001. gada izdevumiem, kuri pārsnieguši desmit latu apmÄ“ru, – kam šÄ« nauda tikusi, uz kāda pamata, kura amatpersona pieņēmusi lÄ“mumu, utt. (..) Vai jÅ«s tiešÄm neinteresÄ“, kā Valsts prezidenta kanceleja tÄ“rÄ“ nodokļu maksātāju, tātad, piedodiet par banalitāti, arÄ« jÅ«su naudu, kas turklāt nebÅ«t nav tik maza – pÄ“rn kancelejas tÄ“riņi pārsniedza 1,17 miljonus latu...

Un tātad – vesels mÄ“nesis pagāja, lÄ«dz kancelejas vadÄ«ba izpÄ“tÄ«ja Latvijas Republikā spÄ“kā esošos likumdošanas aktus un sniedza šÄda satura atbildi: „Likuma „Par grāmatvedÄ«bu” 4. pants nosaka, ka „grāmatvedÄ«bā par komercnoslÄ“pumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Visa pārÄ“jā uzņēmuma grāmatvedÄ«bā esošÄ informācija uzskatāma par komercnoslÄ“pumu un ir pieejama vienÄ«gi revÄ«zijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprÄ“Ä·ināšanas pareizÄ«bas pārbaudei, kā arÄ« citām valsts institÅ«cijām likumdošanas aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos”.”

Kāds absurds, jÅ«s teiksiet – Valsts prezidenta kanceleju, valsts iestādi nodÄ“vÄ“t par uzņēmumu? (..) Taču arÄ« LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra, pārbaudÄ«jusi Valsts prezidenta kancelejas atbildi, izdarÄ«ja lÄ«dzÄ«gu secinājumu: "Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja p.i. J. Ruško sniegto atbildi, kurā norādÄ«ta informācija, kas iekļaujama uzņēmuma pārskatos, un nav norādÄ«ta informācija, kas saskaņā ar likumu ir atzÄ«stama par komercnoslÄ“pumu, uzskatu par pamatotu.”

Tātad – arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ra atzÄ«st, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu valsts iestāde, kas tiek finansÄ“ta no valsts budžeta, ir uzņēmums ar saviem komercnoslÄ“pumiem. Un te nu tiešÄm rodas viela pārdomām.

VisvienkāršÄkais, protams, bÅ«tu paņirgāties par to, kādi gan varÄ“tu bÅ«t Vairas VÄ«Ä·es–Freibergas komercnoslÄ“pumi, vai uz ātru roku sameklÄ“t piemÄ“rotus Valsts prezidentes citātus un aši apsÅ«dzÄ“t nabadzÄ«ti liekulÄ«bā, nedemokrātismā un citos nāves grÄ“kos.

PatiesÄ«bā jau tālu nav jāmeklÄ“ – atcerÄ“simies, kā vÄ“l pirms nepilnām pāris nedēļām prezidente Latvijas radio jau ierasti asi un principiāli izteicās gan par Latvijas TelevÄ«zijas vadÄ«bu – viņai neesot zināms, cik „racionāli viņi apsaimnieko savu, kā varÄ“tu teikt, uzņēmumu”, gan par nevarÄ«go korupcijas apkarošanu – valsts galva „teiktu, ka vistiešÄkā un skaidrākā atbilde ir, ka trÅ«kst gribas to darÄ«t”. Sak, ko te daudz valsts galva daudz runā, ja pašas kanceleja arÄ« skaitās gandrÄ«z vai SIA un padarÄ«t tās darbÄ«bu atklātu nav ne vismazākās vÄ“lÄ“šanās...

Taču patiesÄ«bā situācija ir krietni nopietnāka. KamÄ“r runa bÅ«tu tikai par to, vai daļu no viena konkrÄ“ta miljona viena konkrÄ“ta Vaira VÄ«Ä·e–Freiberga patiesÄ«bā paklusām nenotÄ“rÄ“ kaÄ·u barÄ«bai vai NÄ«cas tautas tÄ“rpiem, mÄ“s varÄ“tu neuztraukties – vai tad mums žēl labam cilvÄ“kam. Taču šeit nav runa tikai par viena nožēlojama miljona iztÄ“rÄ“šanu un vienas augstas amatpersonas untumiem un savdabÄ«gu demokrātijas izpratni, bet gan par vispārÄ“ju tendenci, – pÄ“dÄ“jos gados lielākā daļa Latvijas Republikas likumdevÄ“ju un amatpersonu ietur kursu, kurš ir tieši pretÄ“js jelkādai atklātÄ«bai. (..)

Padomājiet, vai tiešÄm jums neinteresÄ“tu uzzināt, piemÄ“ram, kuru firmu pakalpojumi tiek izmantoti Valsts prezidentes kancelejas vajadzÄ«bām, kādas personas un kādas naudas summas saņem par Valsts prezidentes runu rakstÄ«šanu vai tÄ“rpu šÅ«šanu, cik lieli lÄ«dzekļi un kuram firmām tiek par galdu klāšanu, puÄ·u pušÄ·iem, dāvanām utt., vai tiešÄm stilista, friziera un citus pakalpojumus Valsts prezidente pilnÄ«bā apmaksā no savas kabatas – un, protams, kā visas šÄ«s firmas un personas tiek izvÄ“lÄ“tas, vai šajā izvÄ“lÄ“ tiek rÄ«koti konkursi vai vismaz cenu aptaujas.

Bet, ja nu tomÄ“r neinteresÄ“, tad jums pilnÄ«gi vajadzÄ“tu pietikt ar šÄdām ziņām par SIA Valsts prezidentes kanceleja un to, kā tā tÄ“rÄ“ jÅ«su nodokļos samaksāto naudu: uzturÄ“šanas izdevumi – Ls 1 178 311,00, atalgojumi – Ls 287 284,00, iekšzemes komandÄ“jumi un dienesta braucieni – Ls 1379,35, ārvalstu komandÄ“jumi – Ls 201 937,45. Un neaizmirstiet pateikt paldies par šo ziņu pieejamÄ«bu, – ja tā turpināsies, drÄ«z vien likumdevÄ“ji atzÄ«s, ka arÄ« šÄda informācija jums ir nevajadzÄ«ga un lieka.”

ŠÄdi publiski pÄ«kstieni gan situāciju nemainÄ«ja – kā redzam no tiem pašiem Delfiem, nekas nemainÄ«jās arÄ« gadu vÄ“lāk – joprojām, prokuratÅ«ras vai kādas citas tiesÄ«bsargājošÄs iestādes neapstrÄ«dÄ“ta, spÄ“kā bija „Valsts prezidentes kancelejas direktora vietnieka Jura Ruško vÄ“stule, kurā, atsaucoties uz likumu „Par grāmatvedÄ«bu”, norādÄ«ts, ka, izņemot publiskajos pārskatos iekļaujamo informāciju par Valsts prezidentes kancelejas tÄ“riņiem, „visa pārÄ“jā uzņēmuma grāmatvedÄ«bā esošÄ informācija uzskatāma par komercnoslÄ“pumu”.

Kāds sakars valsts iestādei ar uzņēmuma statusu? Valsts prezidentes kancelejas oficiālais viedoklis ir, ka tā tomÄ“r esot uzskatāma par uzņēmumu. ArÄ« LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras Personu un valsts tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas departaments uzskata – Valsts prezidentes kancelejas grāmatvedÄ«bā esošÄ informācija „uzskatāma par komercnoslÄ“pumu un ir pieejama vienÄ«gi revÄ«zijā, nodokļu administrācijai nodokļu aprÄ“Ä·ināšanas pareizÄ«bas pārbaudei, kā arÄ« citām valsts institÅ«cijām likumdošanas aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos”. (..)

Jautājums patiesÄ«bā ir par ko citu – vai Valsts prezidentes kanceleja var atļauties bÅ«t vienÄ«gā valsts iestāde Latvijā, kas slÄ“pj no sabiedrÄ«bas savus izdevumus, tā rādot piemÄ“ru visiem „zemākstāvošajiem”? Protams, atklātÄ«bā vÄ“l nav parādÄ«jies neviens, ne visniecÄ«gākais fakts, kas konkrÄ“ti un skaidri rādÄ«tu, ka Valsts prezidentes kanceleja šÄ·iež nodokļu maksātāju naudu nesaprātÄ«gi vai pārāk dāsni. Taču presÄ“ mÄ“s, piemÄ“ram, regulāri lasām gan par greznām ballÄ“m un pieņemšanām, gan reprezentācijas dāvanām, un likumsakarÄ«gs ir jautājums – vai tas viss tiešÄm ir pasÅ«tÄ«ts saskaņā ar likumu, ekonomiski un pārdomāti?

Atbildes nav – Valsts prezidentes kanceleja aizbildinās ar saviem „komercnoslÄ“pumiem”, un interesanti, ka ne Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja, ne Latvijas VÄ“stneša datu bāzÄ“ nav redzams, ka Valsts prezidenta kanceleja pÄ“rn vai šogad bÅ«tu izsludinājusi kaut vienu vienÄ«gu konkursu par kādām piegādÄ“m vai pasÅ«tÄ«jumiem.

MÄ“s, protams, varam cerÄ“t, ka naudas lÄ«dzekļu izlietojumu Valsts prezidentes kancelejā uzmanÄ«s, piemÄ“ram, Valsts kontrole. Taču šai cerÄ«bai nav reāla pamata – Raita ÄŒernaja vadÄ«tā struktÅ«ra ir pierādÄ«jusi, ka tā uz principialitāti ir gatava tikai gadÄ«jumos, kad skaidri apzinās „politisko pasÅ«tÄ«jumu” pÄ“c šÄdas principialitātes.

PiemÄ“ram, pÄ“dÄ“jā laikā vien tā ir izteikusi gatavÄ«bu pārbaudÄ«t faktiski visus iespÄ“jamos pārkāpumus, uz kuriem norāda Ministru prezidents Einars Repše, taču vienÄ«gais politiskās opozÄ«cijas ierosinājums – veikt revÄ«ziju par paša Repšes izlolotās Latvijas Bankas naudas glabātuves celtniecÄ«bas likumÄ«bu un lietderÄ«bu – ir noraidÄ«ts ar motivāciju, ka ir taču apstiprināts revÄ«ziju gada plāns, turklāt nekas neliecinot par papildu riskiem šajā jautājumā.

LÄ«dz ar to ir skaidrs, ka totālu revÄ«ziju Valsts prezidentes kancelejā mÄ“s, visticamākais, varam sagaidÄ«t jau pÄ“c Vairas VÄ«Ä·es–Freibergas pilnvaru beigām: kā jau tas latvju zemÄ“ pierasts, „šokÄ“jošos atklājumus” mÅ«su „principiālās amatpersonas” izdarÄ«s pÄ“c tam, kad pārbaudāmā bÅ«s zaudÄ“jusi lÄ«dzšinÄ“jo ietekmi. Savukārt jautājums, cik ilgi vÄ“l Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga un viņas kancelejas darbinieki slÄ“ps no sabiedrÄ«bas, kā tiek tÄ“rÄ“ts pusotrs miljons latu nodokļu maksātāju naudas, paliek atklāts”.

Ko tas viss nozÄ«mÄ“? To, ka salÄ«dzinoši Ä«sā laikā „atbilstÄ«gā lÄ«meņa” nodrošināšanas sistÄ“ma bija sakārtota, - V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām tika atrasts (cik zināms, ar viņas aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu un spiedienu) iespaidÄ«gs, turklāt no sabiedrÄ«bas slÄ“pts finansÄ“jums, savukārt tiesÄ«bas neatskaitÄ«ties sabiedrÄ«bai arÄ« par „caurspÄ«dÄ«gi” piešÄ·irtā finansÄ“juma izlietojumu viņai faktiski oficiāli piešÄ·Ä«ra Jāņa MaizÄ«ša vadÄ«tā LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra.

„Ja Laimes māte man stāvÄ“tu priekšÄ un prasÄ«tu, kas bÅ«tu tie trÄ«s vÄ“lÄ“jumi Latvijai, ko vÄ“lÄ“tu savai zemei un tautai, tad pirmais bÅ«tu, lai viņai ir drošÄ«ba un lai šai zemÄ“ valdÄ«tu tikai miers un saskaņa dažādo iedzÄ«votāju starpā. Otrs, ko vÄ“lÄ“tos, ir, lai šai zemÄ“ valda pār­ticÄ«ba un lai nebÅ«tu un nekļūtu lielāka tā plaisa, kas valda starp tiem, kas pošas uz balli pilÄ«, un tiem, kas nevar uz balli doties,” V. VÄ«Ä·e-Freiberga paziņoja savā inaugurācijas runā. TikmÄ“r jau divus gadus vÄ“lāk uz jautājumu, cik Ä“rti viņa jÅ«tas Latvijas valstÄ«, V. VÄ«Ä·e-Freiberga Vakara Ziņām pilnÄ«gi godÄ«gi varÄ“ja vÄ“stÄ«t: „Paldies, ļoti Ä“rti!” Un ļoti pārliecinošs prezidentes: „Jā!” skanÄ“ja uz papildjautājumu, vai šis „ļoti Ä“rti” nozÄ«mÄ“ „komfortabli”.

Kā tieši šis „komfortabli” izpaudās? Par to – nākamajā nodaļā "Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas treknie gadi".

Novērtē šo rakstu:

0
0