"Va(i)ras virtuve": sieviÅ¡Ä·Ä kaisle pÄ“c luksusa uz valsts rÄ“Ä·ina - pirmÄs izpausmes
PIETIEK · 24.04.2014. · Komentāri (15)Kaimiņi igauņi jau 1999. gada rudens pusÄ“ sÄka vÄ«psnÄt par kaimiņvalsts jaunÄs prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa”, kÄ to publikÄcijÄ nodÄ“vÄ“ja laikraksts Eesti Päevaleht, - taÄu Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga to nelikÄs manÄm. Pietiek turpina publicÄ“t apgÄdÄ AtÄ“na pirms dažiem gadiem iznÄkušo L. Lapsas, I. SaatÄianes un K. JanÄevskas grÄmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - otrÄs nodaļas noslÄ“guma daļa.
Incidents ar "neatbilstÄ«go" un "atbilstÄ«go" viesnÄ«cu pasÅ«tÄ«šanu AmerikÄ nekÄdÄ veidÄ netraucÄ“ja V. VÄ«Ä·ei-Freibergai publiski atgÄdinÄt, ka starp Jupiteru un vÄ“rsi ir liela starpÄ«ba: jau nÄkamÄ gada februÄrÄ« viņa publiski paziņoja, ka valdÄ«bas Ä“kas pagrabÄ ierÄ«kotais atpÅ«tas komplekss gan esot kaut kas „pusceÄ¼Ä starp Karakallas pirtÄ«m un Teksasas meitumÄjas instalÄcijÄm”.
KÄdreizÄ“jÄ „dienesta dzÄ«vokļa, ministra algas un mašÄ«nas” vietÄ jau nÄkamajÄs dienÄs un nedēļÄs pÄ“c stÄšanÄs amatÄ radÄs arÄ« citas „atbilstÄ«gas” prasÄ«bas, taÄu to piepildÄ«šanÄ tik nepatÄ«kami incidenti negadÄ«jÄs. Kad 1998. gada novembrÄ« pirmÄs šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordenis (ar visu Ä·Ä“di) tika piešÄ·irts tobrÄ«dÄ“jam Valsts prezidentam G. Ulmanim, aizejošais valsts galva tika diezgan pamatÄ«gi kritizÄ“ts, - sabiedrÄ«bÄ un to pašu inteliÄ£entu vidÅ« atradÄs daudzi, kuri uzskatÄ«ja, ka prezidentam viņa pilnvaru laikÄ ordeni piešÄ·irt nudien nevajadzÄ“tu.
V. VÄ«Ä·e-Freiberga savu programmu šajÄ jomÄ Ä«stenoja savdabÄ«gi, toties efektÄ«vi: jau nepilnas divas nedēļas pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas viņa paziņoja, ka, no vienas puses, „izklausÄs mazliet dÄ«vaini, ka, cilvÄ“kam stÄjoties amatÄ, tiek piešÄ·irts ordenis, jo tradicionÄli tas tiek pasniegts par mūža darbu”, taÄu tai pašÄ laikÄ „varbÅ«t mums visiem ir jÄliek galvas kopÄ un jÄdibina protokolÄrais ordenis LatvijÄ”.
SaeimÄ šis signÄls tika uztverts precÄ«zi, un nekÄdi asumi nebija vajadzÄ«gi: jau 20. jÅ«lijÄ V. VÄ«Ä·e-Freiberga varÄ“ja izsludinÄt likuma grozÄ«jumus, kuri arÄ« viņai faktiski ar atpakaļejošu datumu paredzÄ“ja I šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni lÄ«dz ar stÄšanos amatÄ – un sabiedrÄ«ba šoreiz lÄga pat neiepÄ«kstÄ“jÄs, savukÄrt doma par protokolÄro ordeni no Valsts prezidentes dienas kÄrtÄ«bas Ätri vien pagaisa.
Bija vajadzÄ«gi vÄ“l daži jaunÄs Valsts prezidentes nopelniem „atbilstÄ«gi sÄ«kumi”. Viena no jau 1999. gadÄ radÄ«tajÄm idejÄm bija godasardzes atjaunošana pie RÄ«gas pils („TÄ bija prezidentes iniciatÄ«va, ka bÅ«tu jauki atjaunot, ja nemaldos, šÄdu tradÄ«ciju,” atzÄ«st M. Bondars); nekavÄ“joties pÄ“c stÄšanÄs amatÄ sekoja balle RundÄles pilÄ«, par kuru jaunÄ prezidente nespÄ“ja noturÄ“ties, publiski neieminÄ“jusies, ka „prezidenta pieņemšana solÄs bÅ«t grandioza”; tÄpat jau tÄ paša 1999. gada septembrÄ« V. VÄ«Ä·es-Freibergas kanceleja no valsts budžeta pieprasÄ«ja papildu 90 tÅ«kstošus latu jaunas ložu necaurlaidÄ«gas automašÄ«nas iegÄdei.
Kaimiņi igauņi jau tÄ paša 1999. gada rudens pusÄ“ sÄka vÄ«psnÄt par kaimiņvalsts jaunÄs prezidentes „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa”, kÄ to publikÄcijÄ nodÄ“vÄ“ja laikraksts Eesti Päevaleht. Igauņu avÄ«ze pieminÄ“ja gan Å…ujorkas viesnÄ«cu, kas G. Ulmanim bijusi laba diezgan, bet V. VÄ«Ä·ei-Freibergai vairs neesot bijusi piemÄ“rota, gan to, kÄ prezidentes kanceleja pÄrsimt kilometru braucienam pasÅ«tÄ«jusi speciÄlu lidmašÄ«nu, gan kÄroto bruņuauto, gan vÄ“lmi vÄ“l pastiprinÄt Valsts prezidentes apsardzi, kaut V.VÄ«Ä·e-Freiberga jau tÄ esot visrÅ«pÄ«gÄk apsargÄtÄ valsts galva Baltijas valstÄ«s.
Bija tikai viena nelaime – visÄm šÄ«m jaunÄs Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstÄ«gajÄm” lietÄm bija nepieciešami pietiekami nopietni finanšu lÄ«dzekļi. Un ar tiem bija paknapi. Finanšu lÄ«dzekļi Valsts prezidenta kancelejai valsts budžetÄ bija apstiprinÄti jau krietni iepriekš, - un neko lieli nudien nebija: 1999. gadÄ Valsts prezidenta kancelejai bija paredzÄ“ti kopumÄ 904 tÅ«kstoši latu, turklÄt gada pirmajos piecos mÄ“nešos vÄ“l iepriekšÄ“jÄ prezidenta pilnvaru laikÄ no tiem bija iztÄ“rÄ“ts jau gandrÄ«z 51 procents (tiesa, tÄ«rais nieks, salÄ«dzinot ar situÄciju astoņus gadus vÄ“lÄk, kad pÄ“c V. VÄ«Ä·es-Freibergas un viņas svÄ«tas aiziešanas kancelejas budžets tika atstÄts vienkÄrši katastrofÄlÄ stÄvoklÄ«, - taÄu kurš nu to varÄ“ja paredzÄ“t tÄlajÄ 1999. gadÄ).
Gadu pÄ“c gada sÄ«vÄ cÄ«Å†Ä par „atbilstÄ«gÄ lÄ«meņa” nodrošinÄjumu valsts galvai šo summu gan izdevÄs palielinÄt un palielinÄt, lÄ«dz 2005. gadÄ Valsts prezidenta kancelejas budžets jau bija faktiski dubultots. TaÄu arÄ« ar to nepietika ne visÄm Ärvalstu vizÄ«tÄ“m „atbilstÄ«gÄ lÄ«menÄ«”, ne prezidentes iecienÄ«tajai privÄtlidmašÄ«nu izmantošanai pat niecÄ«giem pÄrbraucieniem, ne citiem nepieciešamiem un valsts galvas statusam atbilstošiem tÄ“riņiem. Pat iecerÄ“tÄs bruņu automašÄ«nas vietÄ no valsts izdevÄs saņemt tikai 50 tÅ«kstošus latu, ar ko pietika vien parasta (kaut pilnÄ«gi jauna) sudrabaina Mercedes S 500 iegÄdei.
Ir gan publiski izteikts viedoklis, ka runas par V. VÄ«Ä·es-Freibergas aizraušanos ar privÄtlidmašÄ«nu izmantošanu esot tikai nepamatotas baumas. Te skaidrÄ«bu var ieviest daži sausi skaitļi – dati par Valsts prezidenta kancelejas tÄ“riņiem šÄdiem pakalpojumiem. Uzreiz pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas, 1999. gada otrajÄ pusÄ“ V. VÄ«Ä·e-Freiberga vÄ“l pÄrsvarÄ braukÄja ar reisu lidmašÄ«nÄm, piemÄ“ram, aptuveni 6600 latu tika samaksÄti Finnair, mazÄkas summas – vÄ“l pÄris aviokompÄnijÄm, savukÄrt privÄtlidmašÄ«na tika izmantota diezgan pieticÄ«gi: novembrÄ« un decembrÄ« tobrÄ«dÄ“jai Parex lÄ«zinga filiÄlei VIP Aviation par tÄs pakalpojumiem tika samaksÄti tikai nedaudz vairÄk kÄ septiņi tÅ«kstoši latu.
2001. gadÄ mÄ“s jau redzam principiÄli citu ainu. Lufthansa no kancelejas gan saņēma aptuveni 12 tÅ«kstošus latu, taÄu tas bija tÄ«rais sÄ«kums, salÄ«dzinot ar privÄtlidojumu izmaksÄm. Lidojums uz Lietuvu (!) ar VIP Avia lidaparÄtu izmaksÄja 2250 latu, uz Austriju – vairÄk nekÄ 10 tÅ«kstošus latu (nav ziņu, vai šis ir rÄ“Ä·ins par lidojumu uz pÄ“rienu, ko V. VÄ«Ä·e-Freiberga saņēma no Krievijas prezidenta – bet par to vÄ“lÄk), vÄ“l citi – kopumÄ nepilnus 19 tÅ«kstošus. Un vÄ“l jau bija arÄ« aviokompÄnijas LatÄarter pakalpojumi – kopÄ par aptuveni 16 tÅ«kstošiem latu. 2002. gadÄ lidojumi ar VIP Avia privÄtlidmašÄ«nu izmaksÄja jau vairÄk nekÄ 50 tÅ«kstošus, LatÄarter – vairÄk nekÄ 106 tÅ«kstošus latu, tÅ«risma aÄ£entÅ«ras Via RÄ«ga pakalpojumi – vairÄk nekÄ 40 tÅ«kstošus latu. 2002. gadÄ par lidostas RÄ«ga VIP pakalpojumiem vien tika samaksÄti vairÄk nekÄ trÄ«s tÅ«kstoši.
Ar vÄrdu sakot, apetÄ«te auga strauji un apjomÄ«gi. Ko bija darÄ«t? Kaut ko vajadzÄ“ja izdomÄt. Un kaut kas arÄ« tika izdomÄts – shÄ“ma, kÄ formÄli likumÄ«gi V. VÄ«Ä·ei-Freibergai saglabÄt šÄ·ietami puslÄ«dz pieticÄ«gus Valsts prezidenta kancelejas ikgadÄ“jo publiski redzamo tÄ“riņu apmÄ“rus, bet vienlaikus, izsakoties nepieklÄjÄ«gÄs igauņu avÄ«zes vÄrdiem, apmierinÄt V. VÄ«Ä·es-Freibergas „sievišÄ·o kaisli pÄ“c luksusa” uz valsts rÄ“Ä·ina, vai, runÄjot viņas pašas vÄrdiem, nodrošinÄt „prezidentes, ne viesnÄ«cnieces” statusam un nopelniem atbilstošu izdevumu un komforta lÄ«meni.
Šo shÄ“mu izstrÄdÄt palÄ«dzÄ“ja apjausma, ka Valsts prezidente taÄu saskaÅ†Ä ar likumdošanu ir arÄ« bruņoto spÄ“ku pavÄ“lniece, no kÄ loÄ£iski izriet – aizsardzÄ«bas budžeta sastÄdÄ«tÄjiem bÅ«tu pat ne tiesÄ«bas, bet vienkÄrši pienÄkums kÄdu miljonu vai pÄris ik gadu atvÄ“lÄ“t pavÄ“lnieces vajadzÄ«bÄm – braucieniem, transportam utml. Cita lieta – ka shÄ“mas iedvesmotÄjiem (nav droši zinÄms, vai to vidÅ« bijusi pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga vai viņas svÄ«tas pÄrstÄvji) nekavÄ“joties bija skaidrs – sabiedrÄ«bai par šo „mazo papildfinansÄ“jumu” nudien neko nevajadzÄ“tu zinÄt. No neoficiÄliem avotiem prezidenta kancelejÄ dzirdÄ“ts, ka uz šÄdu pastiprinÄtu slepenÄ«bu uzstÄjusi tieši V. VÄ«Ä·e-Freiberga.
RezultÄtÄ vÄ“l 2008. gadÄ, Ä·eroties pie noskaidrošanas, cik miljoni tad kopumÄ V. VÄ«Ä·es-Freibergas prezidentÅ«ras gados aizplÅ«duši valsts galvas vajadzÄ«bÄm, sabiedrÄ«bai to pat nenojaušot, nÄcÄs saskarties ar amatpersonu ÄrkÄrtÄ«gu negribÄ«gumu atklÄt pat to, kas saskaÅ†Ä ar likumdošanu nu nekÄdi nevarÄ“ja tikt slÄ“pts.
PirmÄm kÄrtÄm jau Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei tika pieprasÄ«ts izsniegt kopijas no visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rÄ«kojumiem, kuri laikÄ no 2002. gada 1. janvÄra lÄ«dz 2008. gada 31. augustam izdoti saistÄ«bÄ ar konkrÄ“ta finanšu resursu apjoma piešÄ·iršanu Valsts prezidenta kancelejai no AizsardzÄ«bas ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem. SavukÄrt, ja kÄdi no minÄ“tajiem datiem bÅ«tu atzÄ«ti par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, par katru šÄdu gadÄ«jumu G. Veismanei tika lÅ«gts sniegt informÄciju, kura amatpersona, kad un uz kÄda pamata pieņēmusi lÄ“mumu par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas statusa noteikšanu konkrÄ“tajiem datiem.
Valsts galvenÄ ierÄ“dne glÄbiņu atrada valsts noslÄ“puma likumdošanÄ, toties AizsardzÄ«bas ministrija pÄ“c ilgstošas taujÄšanas nespÄ“ja atrast variantu, kÄ neatzÄ«t, ka jau kopš 2002. gada vismaz reizi gadÄ ir slÄ“gusi lÄ«gumu ar Valsts prezidenta kanceleju, reglamentÄ“jot no AizsardzÄ«bas ministrijas resursiem „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanai” piešÄ·iramo budžeta lÄ«dzekļu izmantošanu. OficiÄlais skaidrojums skanÄ“ja šÄdi:
„Valsts prezidenta kancelejai finansÄ“juma piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·is ir Valsts prezidenta kÄ NacionÄlo bruņoto spÄ“ku augstÄkÄ vadoņa darbÄ«bas nodrošinÄjums. KatrÄ konkrÄ“tÄ finanšu gadÄ Ministru kabinets lemj par konkrÄ“to finanšu resursu apjomu, kas ir piešÄ·irams šim mÄ“rÄ·im.
Balstoties uz Ministru kabineta lÄ“mumu, AizsardzÄ«bas ministrija katru gadu slÄ“dz vienošanos ar Valsts prezidenta kanceleju, kurÄ Valsts prezidenta kancelejai tiek uzdots par pienÄkumu nodrošinÄt Valsts prezidenta darbÄ«bu, finanšu resursu administratÄ«vo vadÄ«bu un izlietojumu saskaÅ†Ä ar Ministru kabinetÄ noteikto mÄ“rÄ·i, kÄ arÄ« nodrošinÄt valsts budžeta grÄmatvedÄ«bas uzskaites sistÄ“mu un noteikumu ievÄ“rošanu atbilstoši spÄ“kÄ esošajiem likumiem un citiem normatÄ«vajiem aktiem un veikt analÄ«tisko uzskaiti par vienošanÄs izpildi.
AizsardzÄ«bas ministrijas uzdevumos ietilpst nodrošinÄt finanšu lÄ«dzekļu vadÄ«bu budžeta programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO” ietvaros ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecÄ«bu un nodrošinÄt Valsts prezidenta kancelejai konta atvÄ“ršanu Latvijas Republikas Valsts KasÄ“, kÄ arÄ« apstiprinÄt finansÄ“šanas plÄnu.
FinansÄ“jums Valsts prezidenta kancelejai tiek piešÄ·irts saskaÅ†Ä ar likumu par valsts budžetu kÄrtÄ“jam gadam programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO” ietvaros. MinÄ“tÄs programmas izlietojumu nosaka Ministru kabinets, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas un citu iestÄžu finanšu resursu pieprasÄ«jumiem. (..)
Å…emot vÄ“rÄ augstÄk minÄ“to kÄrtÄ«bu, AizsardzÄ«bas ministrija neveic analÄ«tisko uzskaiti par piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu izlietojumu valsts prezidenta konkrÄ“tiem braucieniem un vizÄ«tÄ“m, kÄ arÄ« nevar nodrošinÄt augstÄk minÄ“to lietvedÄ«bas dokumentu kopiju izsniegšanu.”
TÄtad – Ä«si sakot, AizsardzÄ«bas ministrija oficiÄli atzina, ka vismaz reizi gadÄ pieņem lÄ“mumu par ievÄ“rojama finansÄ“juma nodošanu Valsts prezidentes vajadzÄ«bÄm, turklÄt nekÄdi neuzskaita šo lÄ«dzekļu izmantojumu. TurklÄt, kÄ pÄ“cÄk izrietÄ“ja no ministrijas paskaidrojumiem administratÄ«vajai tiesai, Ministru kabineta rÄ«kojumi par katru konkrÄ“tu finansÄ“juma piešÄ·iršanas gadÄ«jumu esot klasificÄ“ti saskaÅ†Ä ar valsts noslÄ“puma objektu sarakstu un lÄ«dz ar to - neizpaužami.
Balstoties uz lÄ«dzÄ«gu loÄ£iku, Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tÄjs Eduards Stiprais centÄ«gi izvairÄ«jÄs no konkrÄ“tu dokumentu nodošanas atklÄtÄ«bÄ, taÄu beigu beigÄs argumentus šÄ«s informÄcijas un slÄ“gto lÄ«gumu tÄlÄkai slÄ“pšanai vairs nespÄ“ja sameklÄ“t AizsardzÄ«bas ministrija. Tad arÄ« izrÄdÄ«jÄs, ka laikÄ no 2002. lÄ«dz 2008. gadam V. VÄ«Ä·es-Freibergas kanceleja ar AizsardzÄ«bas ministriju ir slÄ“gusi kopumÄ divus desmitus vienošanos un lÄ«gumu par papildu valsts finanšu resursu paslepenu piešÄ·iršanu prezidentes aizvien augošajÄm vajadzÄ«bÄm.
Pirmais no šiem dokumentiem, kas V. VÄ«Ä·ei-Freibergai paslepus nodrošinÄja jau tobrÄ«d pietiekami iespaidÄ«gu summu – gandrÄ«z 120 tÅ«kstošus latu -, ir pietiekami interesants, lai citÄ“tu tÄ bÅ«tiskÄkÄs sastÄvdaļas. Un tÄtad „LÄ«gums par Valsts prezidentes vizÄ«šu uz NATO valstÄ«m un NATO valstu uzņemšanas vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un finansÄ“šanu 2002.gadÄ” paredz:
„Latvijas Republikas AizsardzÄ«bas ministrija, turpmÄk - AM, tÄs valsts sekretÄra E. RinkÄ“viÄa personÄ, kas darbojas, pamatojoties uz 2001. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 392 „AizsardzÄ«bas ministrijas nolikums”, no vienas puses, un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, turpmÄk - Kanceleja, tÄs vadÄ«tÄja vietnieka J. Ruško personÄ, kas darbojas pamatojoties uz 1995. g. 2. novembra LR Saeimas likumu „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanu”, no otras puses,
pamatojoties uz 2001. gada 27. decembra Ministru kabineta sÄ“des protokola Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO”” [šis paragrÄfs ir konfidenciÄls lÄ«dz pat šai baltai dienai – kÄ informÄ“ Ministru kabinetÄ, konfidencialitÄtes statuss tam lÄ«dz 2011. gadam pagarinÄts, pamatojoties uz AizsardzÄ«bas ministrijas 2007. gada 29. maija pieprasÄ«jumu],
apzinoties nepieciešamÄ«bu noteikt kÄrtÄ«bu, kÄdÄ tiek Ä«stenota budžeta programmÄ „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO” 2002.gadam plÄnotÄ summa ar Kancelejas starpniecÄ«bu, vienojas par sekojošo (..):
2.1. AM uzdod un Kanceleja sagatavo, veic un apmaksÄ Valsts prezidentes vizÄ«šu izdevumus Ls 174 300,00 apjomÄ.
2.2. Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un apmaksu Kanceleja veic, apgÅ«stot 2002. gada budžeta programmÄ „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO” plÄnotos lÄ«dzekļus un kÄrtojot uzskaiti un atskaiti par šo lÄ«dzekļu izlietojumu.
3.1. Kanceleja nodrošina Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadÄ pilnÄ«gu administratÄ«vo, tehnisko un finansu vadÄ«bu saskaÅ†Ä ar LÄ«gumu, 2001.gada 27.decembra Ministru kabineta sÄ“des protokolu Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO”, kÄ arÄ« likumiem un citiem tiesÄ«bu aktiem.
3.2. Kanceleja nepieciešamo iepirkuma procedÅ«ru Ä«stenošanu un lÄ«gumu slÄ“gšanu veic saskaÅ†Ä ar likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bÄm”, kÄ arÄ« citiem likumiem un tiesÄ«bu aktiem.
3.3. Kanceleja divdesmit piecu dienu laikÄ pÄ“c valsts iepirkuma pÄrskata perioda beigÄm (seši mÄ“neši, deviņi mÄ“neši un viens gads) iesniedz AM pÄrskatus par valsts iepirkumu Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanai un veikšanai saskaÅ†Ä ar likumos un citos tiesÄ«bu aktos noteikto kÄrtÄ«bu.
3.4. Kanceleja ir pilnÄ mÄ“rÄ atbildÄ«ga par saistÄ«bÄm, ko tÄ uzņēmusies slÄ“dzot iepirkuma lÄ«gumus Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanai un veikšanai.
3.5. Katru mÄ“nesi lÄ«dz 18. datumam LÄ«guma darbÄ«bas laikÄ Kanceleja iesniedz finansÄ“šanas plÄna grozÄ«jumus, ja tÄds nepieciešams. (..)
3.7. Ik mÄ“nesi lÄ«dz 5.datumam LÄ«guma darbÄ«bas laikÄ, ja lÄ«dzekļi nav apgÅ«ti atbilstoši finansÄ“šanas plÄnam, Kanceleja rakstiski sniedz motivÄ“tu paskaidrojumu AM FN par lÄ«dzekļu neapgÅ«šanas iemesliem. (..)
3.11. PÄ“c AM rakstiska pieprasÄ«juma Kanceleja nekavÄ“joties sniedz informÄciju, kas saistÄ«ta ar Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadÄ.
3.12. Kanceleja pilnÄ«bÄ atbild par Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu, kÄ arÄ« izdevumu izlietojuma kontroli atbilstoši Valsts prezidentes vizÄ«šu sagatavošanas, veikšanas un apmaksas darbu plÄnam, LÄ«gumam, likumiem un citiem tiesÄ«bu aktiem.
3.13. LÄ«dz 2003. gada 25. janvÄrim Kanceleja iesniedz AM pÄrskatu par LÄ«guma darbÄ«bas laikÄ veiktajÄm Valsts prezidentes vizÄ«tÄ“m, norÄdot attiecÄ«go vizÄ«ti, termiņus, kopÄ“jo finansÄ“jumu un visu izdevumu tÄmi.”
Šo lÄ«gumu papildinÄja arÄ« speciÄla vienošanÄs, saskaÅ†Ä ar kuru V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bÄm atvÄ“lÄ“tÄ summa ar vienu rokas vÄ“zienu tika vairÄk nekÄ divkÄršota – to pašu E. RinkÄ“viÄa un J. Ruško parakstÄ«tais dokuments lakoniski un skaidri paredzÄ“ja: „1. IzdarÄ«t šÄdu grozÄ«jumu LÄ«guma 2.1 .punktÄ: 1.1. aizstÄt vÄrdus „Ls 174 300,00” ar vÄrdiem „Ls 369 300,00”.”
ŠÄdi lÄ«gumi un vienošanÄs regulÄri tika slÄ“gti arÄ« visus turpmÄkos gadus – un jau tÄ lielÄs summas tika vÄ“l palielinÄtas. 2003. gadÄ Valsts prezidentes kÄ NacionÄlo bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieces darbÄ«bas nodrošinÄjumam tika atvÄ“lÄ“ti 358 tÅ«kstoši latu, bet 2004. gadÄ – 352 tÅ«kstoši latu, kas vÄ“lÄk tika palielinÄti lÄ«dz 587 tÅ«kstošiem un vÄ“l pÄ“c tam – lÄ«dz 642 tÅ«kstošiem latu. 2005. gadÄ pirmoreiz tika pÄrsniegta miljona robeža: sÄkotnÄ“ji V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bÄm tika piešÄ·irti 642 tÅ«kstoši latu, taÄu jau drÄ«z summa tika palielinÄta lÄ«dz 842 tÅ«kstošiem, bet vÄ“lÄk – lÄ«dz 1,14 miljoniem latu.
2006. gadÄ lÄ«gumÄ, kas nu jau saucÄs vienkÄrši „LÄ«gums par Valsts prezidentes darbÄ«bas nodrošinÄjumu”, bija minÄ“ti 700 tÅ«kstoši latu, kas vÄ“lÄk tika palielinÄti lÄ«dz 972 tÅ«kstošiem, - un tiem vÄ“l varÄ“ja pieskaitÄ«t V. VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejai tÄpat no aizsardzÄ«bas budžeta lÄ«dzekļiem slepus piešÄ·irtos 814 tÅ«kstošus latu „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanai, tajÄ skaitÄ darbiem, kas saistÄ«ti ar NATO valstu un valdÄ«bu vadÄ«tÄju sanÄksmes nodrošinÄšanu”. (SalÄ«dzinÄjumam – oficiÄlais Valsts prezidentes darbÄ«bas nodrošinÄjums 2006. gadÄ bija 1,58 miljoni latu.)
Gadu vÄ“lÄk atvÄ“lÄ“tÄ summa, lai papildus Valsts prezidenta kancelejas budžetam paslepus „nodrošinÄtu Valsts prezidenta kÄ NacionÄlo bruņoto spÄ“ku augstÄkÄ vadoņa darbÄ«bu”, jau atkal pÄrsniedza miljona robežu, sasniedzot 1,1 miljonu latu, savukÄrt 2008. gadÄ atvÄ“lÄ“tos 735 tÅ«kstošus latu vÄ“l papildinÄja 200 tÅ«kstoši, kas oficiÄli bija paredzÄ“ti „Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanai Latvijas Republikas 90. gadadienas svinÄ«bu ietvaros”, kaut ņemta šÄ« nauda tika no tiem pašiem nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļiem – budžeta programmas „Valsts aizsardzÄ«ba, drošÄ«ba un integrÄcija NATO”.
Papildus tam no aizsardzÄ«bas budžeta visus šos gadus dÄsni tika apmaksÄtas arÄ« V. VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejas papildvajadzÄ«bas: tÄ, piemÄ“ram, 2004. gadÄ par 24 tÅ«kstošiem latu tika uzstÄdÄ«tas „drošÄ«bas iekÄrtas Valsts prezidentes uzturÄ“šanÄs objektos”, 2005. gadÄ datortÄ«kla izveide izmaksÄja vairÄk nekÄ 69 tÅ«kstošus latu, bet 2007. gadÄ aizsardzÄ«bas budžets apmaksÄja speciÄlas apspriežu telpas izbÅ«vi prezidentes vajadzÄ«bÄm par 105 tÅ«kstošiem latu un vÄ“l citas Ä«paši aizsargÄtas telpas par 131 tÅ«kstoti latu.
SÄkotnÄ“ji papildu izmaksas tika skaidrotas ar nepieciešamÄ«bu visÄ plašajÄ pasaulÄ“ virzÄ«t Latvijas iestÄšanos ES un jo Ä«paši NATO. TaÄu... pÄ“c iestÄšanÄs šajÄs organizÄcijÄs finansÄ“jums nekļuva mazÄks; tieši otrÄdi – tÄ palielinÄjums uzskatÄmi rÄda, ka Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstÄ«gÄ lÄ«meņa” nodrošinÄšanai nepieciešamÄs summas tikai pieauga, un rezultÄtÄ no aizsardzÄ«bas budžeta lÄ«dzekļi bez mazÄkÄ mulsuma tika ņemti lietÄm, kam ar valsts aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu vairs nebija ne mazÄkÄ sakara.
Lai šÄ« sistÄ“ma sekmÄ«gi funkcionÄ“tu gadiem ilgi, protams, bija nepieciešams atstrÄdÄt dažÄdus sÄ«kumus, - vispirms jau atkratÄ«ties no nepieciešamÄ«bas atbildÄ“t uz neÄ“rtiem jautÄjumiem. No neoficiÄliem avotiem bijušo prezidenta kancelejas darbinieku vidÅ« dzirdÄ“ts, ka pašai V. VÄ«Ä·ei-Freibergai ienÄkusi prÄtÄ lieliska doma – kÄpÄ“c gan nepasludinÄt Valsts prezidenta kanceleju par Ä«pašu struktÅ«ru, kurai nav kuram katram jÄsniedz skaidrojumi par savÄm finanšu lietÄm? Kancelejas darbinieki padomÄja – un atrada risinÄjumu, kurš portÄlÄ Delfi 2002. gada pavasarÄ« tika detalizÄ“ti aprakstÄ«ts publikÄcijÄ ar virsrakstu „Uzņēmums „Valsts prezidentes kanceleja” un tÄ komercnoslÄ“pumi”:
„DomÄjams, ka vÄ“l tagad Andris ŠÄ·Ä“le atceras šo to no kritikas straumes, kas pÄr trÄ«skÄrtÄ“jo premjeru savulaik gÄzÄs saistÄ«bÄ ar viņa ideju par valsti, kura esot jÄvada kÄ uzņēmums. ŠÄ« daudzlamÄtÄ, kaut arÄ« varbÅ«t ne tik sliktÄ ideja patiesÄ«bÄ nav mirusi, bet gan paklusÄm ir sagrozÄ«ta, pÄrtaisÄ«ta un nu tiek sekmÄ«gi Ä«stenota.
ŠÄ gada janvÄra sÄkumÄ es nosÅ«tÄ«ju Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tÄjam MÄrtiņam Bondaram vÄ“stuli, aicinot viņu sniegt pilnÄ«gu informÄciju par visiem kancelejas 2001. gada izdevumiem, kuri pÄrsnieguši desmit latu apmÄ“ru, – kam šÄ« nauda tikusi, uz kÄda pamata, kura amatpersona pieņēmusi lÄ“mumu, utt. (..) Vai jÅ«s tiešÄm neinteresÄ“, kÄ Valsts prezidenta kanceleja tÄ“rÄ“ nodokļu maksÄtÄju, tÄtad, piedodiet par banalitÄti, arÄ« jÅ«su naudu, kas turklÄt nebÅ«t nav tik maza – pÄ“rn kancelejas tÄ“riņi pÄrsniedza 1,17 miljonus latu...
Un tÄtad – vesels mÄ“nesis pagÄja, lÄ«dz kancelejas vadÄ«ba izpÄ“tÄ«ja Latvijas RepublikÄ spÄ“kÄ esošos likumdošanas aktus un sniedza šÄda satura atbildi: „Likuma „Par grÄmatvedÄ«bu” 4. pants nosaka, ka „grÄmatvedÄ«bÄ par komercnoslÄ“pumu nav uzskatÄma informÄcija un dati, kas saskaÅ†Ä ar spÄ“kÄ esošajiem normatÄ«vajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pÄrskatos. Visa pÄrÄ“jÄ uzņēmuma grÄmatvedÄ«bÄ esošÄ informÄcija uzskatÄma par komercnoslÄ“pumu un ir pieejama vienÄ«gi revÄ«zijÄm, nodokļu administrÄcijai nodokļu aprÄ“Ä·inÄšanas pareizÄ«bas pÄrbaudei, kÄ arÄ« citÄm valsts institÅ«cijÄm likumdošanas aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos”.”
KÄds absurds, jÅ«s teiksiet – Valsts prezidenta kanceleju, valsts iestÄdi nodÄ“vÄ“t par uzņēmumu? (..) TaÄu arÄ« LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra, pÄrbaudÄ«jusi Valsts prezidenta kancelejas atbildi, izdarÄ«ja lÄ«dzÄ«gu secinÄjumu: "Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tÄja p.i. J. Ruško sniegto atbildi, kurÄ norÄdÄ«ta informÄcija, kas iekļaujama uzņēmuma pÄrskatos, un nav norÄdÄ«ta informÄcija, kas saskaÅ†Ä ar likumu ir atzÄ«stama par komercnoslÄ“pumu, uzskatu par pamatotu.”
TÄtad – arÄ« Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra atzÄ«st, ka saskaÅ†Ä ar Latvijas likumdošanu valsts iestÄde, kas tiek finansÄ“ta no valsts budžeta, ir uzņēmums ar saviem komercnoslÄ“pumiem. Un te nu tiešÄm rodas viela pÄrdomÄm.
VisvienkÄršÄkais, protams, bÅ«tu paņirgÄties par to, kÄdi gan varÄ“tu bÅ«t Vairas VÄ«Ä·es–Freibergas komercnoslÄ“pumi, vai uz Ätru roku sameklÄ“t piemÄ“rotus Valsts prezidentes citÄtus un aši apsÅ«dzÄ“t nabadzÄ«ti liekulÄ«bÄ, nedemokrÄtismÄ un citos nÄves grÄ“kos.
PatiesÄ«bÄ jau tÄlu nav jÄmeklÄ“ – atcerÄ“simies, kÄ vÄ“l pirms nepilnÄm pÄris nedēļÄm prezidente Latvijas radio jau ierasti asi un principiÄli izteicÄs gan par Latvijas TelevÄ«zijas vadÄ«bu – viņai neesot zinÄms, cik „racionÄli viņi apsaimnieko savu, kÄ varÄ“tu teikt, uzņēmumu”, gan par nevarÄ«go korupcijas apkarošanu – valsts galva „teiktu, ka vistiešÄkÄ un skaidrÄkÄ atbilde ir, ka trÅ«kst gribas to darÄ«t”. Sak, ko te daudz valsts galva daudz runÄ, ja pašas kanceleja arÄ« skaitÄs gandrÄ«z vai SIA un padarÄ«t tÄs darbÄ«bu atklÄtu nav ne vismazÄkÄs vÄ“lÄ“šanÄs...
TaÄu patiesÄ«bÄ situÄcija ir krietni nopietnÄka. KamÄ“r runa bÅ«tu tikai par to, vai daļu no viena konkrÄ“ta miljona viena konkrÄ“ta Vaira VÄ«Ä·e–Freiberga patiesÄ«bÄ paklusÄm nenotÄ“rÄ“ kaÄ·u barÄ«bai vai NÄ«cas tautas tÄ“rpiem, mÄ“s varÄ“tu neuztraukties – vai tad mums žēl labam cilvÄ“kam. TaÄu šeit nav runa tikai par viena nožēlojama miljona iztÄ“rÄ“šanu un vienas augstas amatpersonas untumiem un savdabÄ«gu demokrÄtijas izpratni, bet gan par vispÄrÄ“ju tendenci, – pÄ“dÄ“jos gados lielÄkÄ daļa Latvijas Republikas likumdevÄ“ju un amatpersonu ietur kursu, kurš ir tieši pretÄ“js jelkÄdai atklÄtÄ«bai. (..)
PadomÄjiet, vai tiešÄm jums neinteresÄ“tu uzzinÄt, piemÄ“ram, kuru firmu pakalpojumi tiek izmantoti Valsts prezidentes kancelejas vajadzÄ«bÄm, kÄdas personas un kÄdas naudas summas saņem par Valsts prezidentes runu rakstÄ«šanu vai tÄ“rpu šÅ«šanu, cik lieli lÄ«dzekļi un kuram firmÄm tiek par galdu klÄšanu, puÄ·u pušÄ·iem, dÄvanÄm utt., vai tiešÄm stilista, friziera un citus pakalpojumus Valsts prezidente pilnÄ«bÄ apmaksÄ no savas kabatas – un, protams, kÄ visas šÄ«s firmas un personas tiek izvÄ“lÄ“tas, vai šajÄ izvÄ“lÄ“ tiek rÄ«koti konkursi vai vismaz cenu aptaujas.
Bet, ja nu tomÄ“r neinteresÄ“, tad jums pilnÄ«gi vajadzÄ“tu pietikt ar šÄdÄm ziņÄm par SIA Valsts prezidentes kanceleja un to, kÄ tÄ tÄ“rÄ“ jÅ«su nodokļos samaksÄto naudu: uzturÄ“šanas izdevumi – Ls 1 178 311,00, atalgojumi – Ls 287 284,00, iekšzemes komandÄ“jumi un dienesta braucieni – Ls 1379,35, Ärvalstu komandÄ“jumi – Ls 201 937,45. Un neaizmirstiet pateikt paldies par šo ziņu pieejamÄ«bu, – ja tÄ turpinÄsies, drÄ«z vien likumdevÄ“ji atzÄ«s, ka arÄ« šÄda informÄcija jums ir nevajadzÄ«ga un lieka.”
ŠÄdi publiski pÄ«kstieni gan situÄciju nemainÄ«ja – kÄ redzam no tiem pašiem Delfiem, nekas nemainÄ«jÄs arÄ« gadu vÄ“lÄk – joprojÄm, prokuratÅ«ras vai kÄdas citas tiesÄ«bsargÄjošÄs iestÄdes neapstrÄ«dÄ“ta, spÄ“kÄ bija „Valsts prezidentes kancelejas direktora vietnieka Jura Ruško vÄ“stule, kurÄ, atsaucoties uz likumu „Par grÄmatvedÄ«bu”, norÄdÄ«ts, ka, izņemot publiskajos pÄrskatos iekļaujamo informÄciju par Valsts prezidentes kancelejas tÄ“riņiem, „visa pÄrÄ“jÄ uzņēmuma grÄmatvedÄ«bÄ esošÄ informÄcija uzskatÄma par komercnoslÄ“pumu”.
KÄds sakars valsts iestÄdei ar uzņēmuma statusu? Valsts prezidentes kancelejas oficiÄlais viedoklis ir, ka tÄ tomÄ“r esot uzskatÄma par uzņēmumu. ArÄ« LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras Personu un valsts tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas departaments uzskata – Valsts prezidentes kancelejas grÄmatvedÄ«bÄ esošÄ informÄcija „uzskatÄma par komercnoslÄ“pumu un ir pieejama vienÄ«gi revÄ«zijÄ, nodokļu administrÄcijai nodokļu aprÄ“Ä·inÄšanas pareizÄ«bas pÄrbaudei, kÄ arÄ« citÄm valsts institÅ«cijÄm likumdošanas aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos”. (..)
JautÄjums patiesÄ«bÄ ir par ko citu – vai Valsts prezidentes kanceleja var atļauties bÅ«t vienÄ«gÄ valsts iestÄde LatvijÄ, kas slÄ“pj no sabiedrÄ«bas savus izdevumus, tÄ rÄdot piemÄ“ru visiem „zemÄkstÄvošajiem”? Protams, atklÄtÄ«bÄ vÄ“l nav parÄdÄ«jies neviens, ne visniecÄ«gÄkais fakts, kas konkrÄ“ti un skaidri rÄdÄ«tu, ka Valsts prezidentes kanceleja šÄ·iež nodokļu maksÄtÄju naudu nesaprÄtÄ«gi vai pÄrÄk dÄsni. TaÄu presÄ“ mÄ“s, piemÄ“ram, regulÄri lasÄm gan par greznÄm ballÄ“m un pieņemšanÄm, gan reprezentÄcijas dÄvanÄm, un likumsakarÄ«gs ir jautÄjums – vai tas viss tiešÄm ir pasÅ«tÄ«ts saskaÅ†Ä ar likumu, ekonomiski un pÄrdomÄti?
Atbildes nav – Valsts prezidentes kanceleja aizbildinÄs ar saviem „komercnoslÄ“pumiem”, un interesanti, ka ne Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja, ne Latvijas VÄ“stneša datu bÄzÄ“ nav redzams, ka Valsts prezidenta kanceleja pÄ“rn vai šogad bÅ«tu izsludinÄjusi kaut vienu vienÄ«gu konkursu par kÄdÄm piegÄdÄ“m vai pasÅ«tÄ«jumiem.
MÄ“s, protams, varam cerÄ“t, ka naudas lÄ«dzekļu izlietojumu Valsts prezidentes kancelejÄ uzmanÄ«s, piemÄ“ram, Valsts kontrole. TaÄu šai cerÄ«bai nav reÄla pamata – Raita ÄŒernaja vadÄ«tÄ struktÅ«ra ir pierÄdÄ«jusi, ka tÄ uz principialitÄti ir gatava tikai gadÄ«jumos, kad skaidri apzinÄs „politisko pasÅ«tÄ«jumu” pÄ“c šÄdas principialitÄtes.
PiemÄ“ram, pÄ“dÄ“jÄ laikÄ vien tÄ ir izteikusi gatavÄ«bu pÄrbaudÄ«t faktiski visus iespÄ“jamos pÄrkÄpumus, uz kuriem norÄda Ministru prezidents Einars Repše, taÄu vienÄ«gais politiskÄs opozÄ«cijas ierosinÄjums – veikt revÄ«ziju par paša Repšes izlolotÄs Latvijas Bankas naudas glabÄtuves celtniecÄ«bas likumÄ«bu un lietderÄ«bu – ir noraidÄ«ts ar motivÄciju, ka ir taÄu apstiprinÄts revÄ«ziju gada plÄns, turklÄt nekas neliecinot par papildu riskiem šajÄ jautÄjumÄ.
LÄ«dz ar to ir skaidrs, ka totÄlu revÄ«ziju Valsts prezidentes kancelejÄ mÄ“s, visticamÄkais, varam sagaidÄ«t jau pÄ“c Vairas VÄ«Ä·es–Freibergas pilnvaru beigÄm: kÄ jau tas latvju zemÄ“ pierasts, „šokÄ“jošos atklÄjumus” mÅ«su „principiÄlÄs amatpersonas” izdarÄ«s pÄ“c tam, kad pÄrbaudÄmÄ bÅ«s zaudÄ“jusi lÄ«dzšinÄ“jo ietekmi. SavukÄrt jautÄjums, cik ilgi vÄ“l Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga un viņas kancelejas darbinieki slÄ“ps no sabiedrÄ«bas, kÄ tiek tÄ“rÄ“ts pusotrs miljons latu nodokļu maksÄtÄju naudas, paliek atklÄts”.
Ko tas viss nozÄ«mÄ“? To, ka salÄ«dzinoši Ä«sÄ laikÄ „atbilstÄ«gÄ lÄ«meņa” nodrošinÄšanas sistÄ“ma bija sakÄrtota, - V. VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bÄm tika atrasts (cik zinÄms, ar viņas aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu un spiedienu) iespaidÄ«gs, turklÄt no sabiedrÄ«bas slÄ“pts finansÄ“jums, savukÄrt tiesÄ«bas neatskaitÄ«ties sabiedrÄ«bai arÄ« par „caurspÄ«dÄ«gi” piešÄ·irtÄ finansÄ“juma izlietojumu viņai faktiski oficiÄli piešÄ·Ä«ra JÄņa MaizÄ«ša vadÄ«tÄ LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra.
„Ja Laimes mÄte man stÄvÄ“tu priekšÄ un prasÄ«tu, kas bÅ«tu tie trÄ«s vÄ“lÄ“jumi Latvijai, ko vÄ“lÄ“tu savai zemei un tautai, tad pirmais bÅ«tu, lai viņai ir drošÄ«ba un lai šai zemÄ“ valdÄ«tu tikai miers un saskaņa dažÄdo iedzÄ«votÄju starpÄ. Otrs, ko vÄ“lÄ“tos, ir, lai šai zemÄ“ valda pÄrticÄ«ba un lai nebÅ«tu un nekļūtu lielÄka tÄ plaisa, kas valda starp tiem, kas pošas uz balli pilÄ«, un tiem, kas nevar uz balli doties,” V. VÄ«Ä·e-Freiberga paziņoja savÄ inaugurÄcijas runÄ. TikmÄ“r jau divus gadus vÄ“lÄk uz jautÄjumu, cik Ä“rti viņa jÅ«tas Latvijas valstÄ«, V. VÄ«Ä·e-Freiberga Vakara ZiņÄm pilnÄ«gi godÄ«gi varÄ“ja vÄ“stÄ«t: „Paldies, ļoti Ä“rti!” Un ļoti pÄrliecinošs prezidentes: „JÄ!” skanÄ“ja uz papildjautÄjumu, vai šis „ļoti Ä“rti” nozÄ«mÄ“ „komfortabli”.
KÄ tieši šis „komfortabli” izpaudÄs? Par to – nÄkamajÄ nodaÄ¼Ä "Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas treknie gadi".