Iesaki rakstu:

Žurnālistiem bieži vien nākas sastapties ar trauksmes cÄ“lājiem (tostarp kolÄ“Ä£iem), kuri ir svÄ“ti pārliecināti: viņus izseko, noklausās un filmÄ“. Diemžēl pieredze apliecina: kaut stāstÄ«tais vienmÄ“r izklausās pašreklāmiski un pat klÄ«niski, reizÄ“m smieklÄ«gajā histÄ“rijā slÄ“pjas nežēlÄ«ga patiesÄ«ba. Tas var bÅ«t viens gadÄ«jums no simta, bet ar šÄdu pavÄ“rsienu vajag rÄ“Ä·ināties.

TāpÄ“c man šÄ·iet pilnÄ«gi iespÄ“jami, ka jezgai ap Latvijā radÄ«to viroterapijas lÄ«dzekli (nosaukumu neminÄ“šu, lai netiktu pieÄ·erts recepšu medikamenta cildināšanā) ir ļoti dziļas saknes. TāpÄ“c mānÄ«gs var izrādÄ«ties sākotnÄ“jais iespaids, ka daži tvitertroļļi vienkārši ļaujas vÄ“lmei – kas uzpampusi latviskā skaudÄ«bā – sabojāt dzÄ«vi cilvÄ“kiem, kuri mantojuši imunoloÄ£es Ainas Mucenieces darba augļus.

Es varu piedāvāt versiju par jezgas sakņu iespÄ“jamo tÄ«klojumu – protams, ja kādam tā interesÄ“. Kaut kas aizdomÄ«gi lÄ«dzÄ«gs pirms deviņiem gadiem notika Lietuvā, kad vÄ“zi ārstÄ“jošu zāļu ražotājs Amgen (ASV) tur centās iznÄ«dÄ“t vietÄ“jās pretvēža zāles.

Toreiz pÅ«liņi rezultÄ“jās pat Eiropas Komisijas prasÄ«bā, lai valsts aizliegtu uzņēmumam Sicor Biotech (SB) ražot attiecÄ«go medikamentu kā neatbilstošu Eiropas SavienÄ«bas prasÄ«bām – draudot ar Eiropas tiesu un milzÄ«giem naudas sodiem. LÄ«dzÄ«gi kā „RÄ«gas vÄ«rusam” pretenzijas tika pamatotas ar to, ka šÄ«s zāles tika ieviestas pirms iestāšanās ES.

Lietuvas valsts medikamentu kontroles dienests un VeselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministrija mudināja valdÄ«bu aizstāvÄ“t SB, un toreizÄ“jais premjerministrs Ä¢edimins ĶirÄ·ils to publiski apņēmās. SB vadÄ«ba skandālu saistÄ«ja tikai ar konkurences cīņu – lietuviešu medikaments bija par 40 procentiem lÄ“tāks nekā analoÄ£isks Amgen ražojums. TobrÄ«d amerikāņu produkta pārdošanas apjoms sasniedza astoņus miljardus dolāru gadā – tika rÄ“Ä·ināts, ka SB analogs, izplatoties ES un citu valstu tirgÅ«, tam varÄ“tu atņemt piekto daļu ieņēmumu. (IespaidÄ«gā prognoze nepiepildÄ«jās, taču Lietuvas uzņēmums turpina medikamentu ražot un izplatÄ«t.)

Starp citu, amerikāņu farmācijas un biotehnoloÄ£iju uzņēmums pašu mājās tika apsÅ«dzÄ“ts, ka „tā vietā, lai strādātu pie cilvÄ“ku dzÄ«ves pagarināšanas un uzlabošanas, Amgen nelegāli centies gÅ«t peļņu, tādā veidā apdraudot medikamenta lietotājus” (AFP/LETA, 20.12.2012). Tam tika piemÄ“rots 762 miljonu dolāru liels sods – par tirgÅ« nelikumÄ«gi laistu mazasinÄ«bas medikamentu, nosakot tā lietošanai tāda apjoma devas, kādas ASV Pārtikas un medikamentu administrācija bija atteikusies apstiprināt.

Amgen ir pārstāvÄ“ts Latvijā un kopā ar citiem te strādājošiem ārvalstu biofarmaceitisko zāļu ražotājiem izveidoja biedrÄ«bu "Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā". ŠÄ« asociācija bija viena no trijām, kuras bijušais veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs pÄ“rnā gada jÅ«nijā demonstratÄ«vi izslÄ“dza no Farmācijas jomas konsultatÄ«vās padomes par pretestÄ«bu viņa plānam ieviest „paralÄ“lo importu», lai medikamentus padarÄ«tu lÄ“tākus.

VarbÅ«t tagad jaunā ministre un citi veselÄ«bas politikas veidotāji – piemÄ“ram, Saeimas deputāti, piesakot finansÄ“juma programmu veiksmÄ«gākai cīņai ar vÄ“zi, – jÅ«tas spiesti ievÄ“rot neafišÄ“tas prioritātes medikamentu tirgÅ«, jo skaudri jÅ«t virs skaustiem nežēlÄ«go Damokla zobenu?