VakcinÄcija - par un pret. KÄ ir patiesÄ«bÄ?
ErvÄ«ns JÄkobsons · 21.04.2021. · Komentāri (0)Kopš 2020. gada decembra arÄ« LatvijÄ sÄkusies vakcinÄcija pret Covid - 19. PirmÄs tiek vakcinÄ“tas sabiedrÄ«bas grupas, kas vai nu tieši strÄdÄ ar Covid slimniekiem, vai kam saslimšana ar šo slimÄ«bu bÅ«tu bÄ«stamÄka nekÄ pÄrÄ“jiem. Jau vakcÄ«nu izstrÄdes laikÄ cilvÄ“ku domas par tÄm krasi dalÄ«jÄs. Vieni jaunÄs vakcÄ«nas gaidÄ«ja kÄ vienÄ«go glÄbiņu no pandÄ“mijas, kamÄ“r citi bija skeptiski vai pat kategoriski noliedza to pozitÄ«vo efektu, apgalvojot, ka šÄ«s vakcÄ«nas cilvÄ“kus drÄ«zÄk novedÄ«s kapÄ.
ŠobrÄ«d, kad vakcinÄcijas process jau notiek, nekas nav mainÄ«jies - vieni cenšas vakcinÄ“ties pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk, bet citi saka, ka nevakcinÄ“sies nekad. TÄpÄ“c “Laikmeta zÄ«mÄ“m” šÄ·ita interesanti apkopot zinÄmo par vakcÄ«nÄm un mÄ“Ä£inÄt rast lÄ«dzsvarotu viedokli šajÄ jautÄjumÄ.
SÄksim ar atskatu vÄ“sturÄ“. Par vakcinÄciju jeb aizsargpotÄ“šanu sauc vakcÄ«nas ievadÄ«šanu organismÄ, lai veicinÄtu indivÄ«da imÅ«nsistÄ“mas adaptÄ«vÄs imunitÄtes attÄ«stÄ«šanu pret patogÄ“nu. Jau 6.gadsimtÄ Ä·Ä«niešu Ärsts Suņs Simjao atklÄja vakcinÄcijas metodi, ar adatu ņemot audu paraugu no slimnieka un ieskrÄpÄ“jot ar to vesela cilvÄ“ka Ädu. Veselais cilvÄ“ks saslima vieglÄ formÄ, taÄu Ätri izveseļojÄs un ieguva imunitÄti uz visu atlikušo mūžu. Šo metodi nosauca par inokulÄciju. LÄ«dzÄ«ga metode pieminÄ“ta arÄ« AjÅ«rvÄ“dÄ, taÄu tÄs plaša pielietošana IndijÄ nav pierÄdÄ«ta. ArÄ« ĶīnÄ šÄ« metode nebija masveidÄ«ga, jo, neskatoties uz ievadÄmÄ vÄ«rusa it kÄ zemo aktivitÄti, vakcinÄcija diezgan bieži beidzÄs letÄli.
TomÄ“r šo metodi ĶīnÄ izmantoja vÄ“l 16.-17.gadsimtÄ. 18.gadsimta sÄkumÄ tÄ nonÄca CentrÄlÄzijas zemÄ“s un
TaÄu tad Ärsti pamanÄ«ja, ka cilvÄ“ki, kas pÄrslimo govju bakas, iegÅ«st imunitÄti arÄ« pret Ä«stajÄm (melnajÄm) bakÄm. Pirmie šo teoriju apstiprinÄja angļu fermera Bendžamina Džestija Ä£imene, kas pÄrslimoja bakas 1774.gadÄ, bet vÄ“lÄk viņu dÄ“li nesaslima pat ar vieglu Ä«sto
JaunatklÄto metodi Dženners izmÄ“Ä£inÄja arÄ« ar citiem cilvÄ“kiem, un visi, kuri šÄdu vakcÄ«nu saņēma, ar bakÄm nesaslima. 1798.gadÄ Dženners publicÄ“ja savus pÄ“tÄ«jumus rakstÄ, kurÄ pirmoreiz tika minÄ“ts arÄ« termins “vakcinÄcija”. LÄ«dz 19.gadsimta sÄkumam raksts tika tulkots sešÄs valodÄs, bet vakcinÄcija veikta vairÄk nekÄ 100 000 cilvÄ“ku. TomÄ“r plašu masveida vakcinÄcijas praksi pirmoreiz sÄka izmantot tikai pÄ“c lielÄs
NÄkamÄ vakcÄ«nu paaudze parÄdÄ«jÄs 19.gadsimta 80.gados, kad franÄu mikrobiologs Luijs PastÄ“rs radÄ«ja vakcÄ«nas pret holÄ“ru un SibÄ«rijas mÄ“ri, kurÄs izmantoja novÄjinÄtus mikroorganismus. Godinot Dženneru, arÄ« PastÄ“rs savu metodi nosauca par vakcinÄciju. 1885.gadÄ uz PastÄ“ra laboratoriju tika atvests deviņus gadus vecs zÄ“ns, kuru bija sakodis traks suns. PastÄ“rs viņam ievadÄ«ja tikko radÄ«to vakcÄ«nu pret trakumsÄ“rgu un puisÄ“ns, uz kura izdzÄ«vošanu neviens necerÄ“ja, negaidÄ«ti izveseļojÄs. Uz PastÄ“ra laboratoriju no visas Eiropas sÄka braukt cilvÄ“ki, lai saņemtu vakcÄ«nu pret trakumsÄ“rgu.
KrievijÄ par pirmo vakcinÄ“to personu uzskata imperatori KatrÄ«nu II, kuru pret bakÄm vakcinÄ“ja 1768.gadÄ. VÄ“lÄk ar imperatores pavÄ“li vakcinÄ“šanÄs pret bakÄm KrievijÄ kļuva obligÄta. TaÄu zÄ«mÄ«gi, ka Latvijas teritorijÄ pirmÄ vakcinÄcija notika daudz agrÄk. Vidzemes guberņÄ, kas tolaik jau bija iekļauta Krievijas impÄ“rijas sastÄvÄ, to veica A.Sulins 1756.gadÄ un Valkas apriņķa Ärsts F.RÄ«ls 1763.gadÄ. Kopš 1785.gada RÅ«jienas draudzes mÄcÄ«tÄjs Gustavs fon Bergmanis sapotÄ“ja pret bakÄm aptuveni 12 000 RÅ«jienas apkÄrtnes ļaužu, par ko 1802.gadÄ saņēma zelta pateicÄ«bas medaļu. SavukÄrt RÄ«gÄ masveida vakcinÄcijas metodi 1800.gadÄ ieviesa JelgavÄ dzimušais Ärsts Oto HÅ«ns.
Par galveno epidÄ“miju apkarošanas un profilakses metodi vakcinÄcija kļuva 19.gadsimta otrajÄ pusÄ“ un 20.gadsimta sÄkumÄ. Tolaik vakcinÄciju uzskatÄ«ja par revolucionÄru atklÄjumu, kas ļauj cilvÄ“cei uzveikt vai bÅ«tiski samazinÄt slimÄ«bas, no kurÄm pirms tam cilvÄ“ki mira. VakcinÄcijas rezultÄtÄ ir pilnÄ«gi izskausta vai ievÄ“rojami samazinÄta saslimstÄ«ba ar bakÄm, poliomielÄ«tu, masalÄm, difteriju, stingumkrampjiem un citÄm slimÄ«bÄm. ArÄ« šodien vakcinÄcija zinÄtnieku un medicÄ«nas darbinieku aprindÄs tiek uzskatÄ«ta par vienkÄršÄko, drošÄko un efektÄ«vÄko metodi infekcijas slimÄ«bu profilaksei.
GandrÄ«z vienlaikus ar vakcinÄcijas metodes atklÄšanu radÄs arÄ« vakcinÄcijas pretinieku kustÄ«ba. SÄkumÄ tÄ balstÄ«jÄs galvenokÄrt uz reliÄ£iski Ä“tiskiem argumentiem, norÄdot, ka cilvÄ“ka iejaukšanÄs Dieva providences plÄnÄ nav pieļaujama. Tiesa, drÄ«z vien parÄdÄ«jÄs arÄ« pirmÄs sazvÄ“restÄ«bu teorijas, kas apgalvoja, ka pret bakÄm vakcinÄ“tajiem izaugšot ragi un astes, jo pretbaku vakcÄ«na bija iegÅ«ta no govÄ«m. ArÄ« latviešu zemnieki vÄ“l ilgi uz potÄ“šanu pret bakÄm raudzÄ«jÄs ar lielÄm aizdomÄm un, cik iespÄ“jams, centÄs no šÄ«s procedÅ«ras izvairÄ«ties. VÄ“lÄk parÄdÄ«jÄs arÄ« politiski argumenti, kas obligÄtu vakcinÄciju pasludinÄja par cilvÄ“ka brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bu rupju un nepieņemamu pÄrkÄpumu.
DeviņpadsmitÄ gadsimta otrajÄ pusÄ“ radÄs arÄ« pirmÄs pretvakcinÄcijas sabiedriskÄs organizÄcijas. 1866.gadÄ LielbritÄnijÄ tika nodibinÄta NacionÄlÄ pretvakcinÄcijas lÄ«ga, bet 1879.gadÄ ASV - Amerikas pretvakcinÄcijas biedrÄ«ba. 19.gadsimta 70. un 80.gados tika izdots liels daudzums pret vakcinÄciju vÄ“rstu rakstu, brošÅ«ru un grÄmatu, iznÄca vairÄki žurnÄli. KustÄ«bas galvenie argumenti tajÄ laikÄ bija vakcÄ«nu it kÄ zemÄ efektivitÄte un drošÄ«bas lÄ«menis, kÄ arÄ« jautÄjums par cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanu, ja valsts spiež savus pilsoņus vakcinÄ“ties obligÄtÄ kÄrtÄ. PretvakcinÄcijas kustÄ«bu atbalstÄ«ja arÄ« daudzi alternatÄ«vÄs medicÄ«nas pÄrstÄvji - homeopÄti, hiropraktiÄ·i, dabas un tautas medicÄ«nas aizstÄvji.
TomÄ“r lÄ«dz pat 20.gadsimta vidum pretvakcinÄcijas kustÄ«ba bija salÄ«dzinoši mazskaitlÄ«ga, izņemot dažus gadÄ«jumus, kad noteiktÄs vietÄs un laikÄ (piemÄ“ram, StokholmÄ 1873.-1874.gadÄ) atteikšanÄs no vakcinÄcijas kļuva masveidÄ«ga. LielÄku izplatÄ«bu vakcinÄcijas pretinieku idejas ieguva lÄ«dz ar interneta attÄ«stÄ«bu. 20.gadsimta 80.gadu beigÄs un 90.gadu sÄkumÄ antivakcinÄcijas kustÄ«ba sasniedza arÄ« Austrumeiropu, tostarp Latviju. Šodien vakcinÄcijas noliedzÄ“ju ideoloÄ£iskais diapazons svÄrstÄs no stingrÄs lÄ«nijas piekritÄ“jiem, kas kategoriski noliedz jebkÄdu vakcinÄ“šanos, lÄ«dz parastiem skeptiÄ·iem, kas vienkÄrši šaubÄs par vakcÄ«nu patieso iedarbÄ«gumu un baidÄs no bÄ«stamÄm blakusparÄdÄ«bÄm.
Tie, kas dzÄ«vojuši padomju laikÄ, atcerÄ“sies, ka bÄ“rnu masveida vakcinÄ“šana pret dažÄdÄm slimÄ«bÄm bija parasta lieta, par ko neviens Ä«paši neuztraucÄs. BÄ“rnus vakcinÄ“ja gan zÄ«daiņa vecumÄ, gan bÄ“rnudÄrzÄ un skolÄ. TurklÄt vecÄkiem neviens atļauju neprasÄ«ja, jo vakcinÄ“šanÄs pret noteiktÄm slimÄ«bÄm bija obligÄta. LÄ«dzÄ«gi bija daudzÄs citÄs pasaules valstÄ«s. CilvÄ“ki vakcinÄciju pieņēma kÄ pašu par sevi saprotamu un nevienam nenÄca prÄtÄ pret to protestÄ“t. TÄpat kÄ visur pasaulÄ“ arÄ« PSRS bija gadÄ«jumi, kad bÄ“rni pÄ“c vakcinÄ“šanas saslima smagÄk vai pat nomira, taÄu lielÄkÄ daļa ieguva stabilu imunitÄti pret bÄ«stamÄm kaitÄ“m. JÄatzÄ«st arÄ«, ka neskatoties uz obligÄto vakcinÄ“šanos, tÄ laika paaudze bija ar daudz spÄ“cÄ«gÄku imÅ«nsistÄ“mu, nekÄ mÅ«sdienu cilvÄ“ki ar vai bez vakcinÄ“šanÄs.
Viens no iemesliem skepticismam pret vakcinÄciju ir dažÄdi Ä·Ä«miskie savienojumi, kÄdus vakcÄ«nÄm pievieno kopš 20.gadsimta vidus. LielÄkÄs bažas izteiktas par dzÄ«vsudraba klÄtbÅ«tni vakcÄ«nÄs. Tiesa, vakcÄ«nÄs izmanto nevis tÄ«ru dzÄ«vsudrabu, bet organisku dzÄ«vsudraba savienojumu tiomersÄlu, kas cilvÄ“ka organismÄ sadalÄs un Ätri tiek izvadÄ«ts no tÄ, turklÄt dzÄ«vsudraba daudzums vakcÄ«nÄs, kurÄm tas pievienots, ir niecÄ«gs. Daudzi uztraucas arÄ« par alumÄ«nija pievienošanu vakcÄ«nÄm, tomÄ“r arÄ« tÄ daudzums ir krietni mazÄks, nekÄ cilvÄ“ki šo vielu uzņem dabÄ«gÄ ceÄ¼Ä no citiem avotiem. ZinÄtnieku noraidÄ«ta kÄ nepierÄdÄ«ta ir teorija par vakcinÄcijas saistÄ«bu ar autiskÄ spektra traucÄ“jumiem bÄ“rniem.
Ir vÄ“l citi argumenti pret vakcÄ«nÄm. PirmkÄrt, tÄs ir šaubas par vakcÄ«nu efektivitÄti, jo dažos gadÄ«jumos vakcÄ«nas izrÄdÄ«jušÄs salÄ«dzinoši mazefektÄ«vas vai to pozitÄ«vÄ ietekme bijusi mazÄka par nevÄ“lamÄm blakusparÄdÄ«bÄm. Ir arÄ« viedoklis, ka masu vakcinÄcija pret daudzÄm slimÄ«bÄm mÅ«sdienÄs vairs nav nepieciešama, jo pret vairumu slimÄ«bu radÄ«tas efektÄ«vas zÄles. Neesot arÄ« nozÄ«mes vakcinÄ“ties pret reti sastopamÄm kaitÄ“m, ar kurÄm cilvÄ“ks dzÄ«ves laikÄ diezin vai saslims. TÄpat neesot pareizi veikt vispÄrÄ“ju vakcinÄciju apstÄkļos, kad nenotiek masveida saslimšana, jo tÄ cilvÄ“ki tiekot pakļauti iespÄ“jamu blakņu riskam, kaut, iespÄ“jams, nemaz nesaslimtu ar slimÄ«bu, pret kuru tiek vakcinÄ“ti. Un, protams, ir ļoti pamatotas aizdomas, ka masveida vakcinÄ“šanÄs nepieciešamÄ«bu lobÄ“ paši vakcÄ«nu izstrÄdÄtÄji un ražotÄji, jo farmÄcijas bizness šodien ir viens no ienesÄ«gÄkajiem pasaulÄ“.
TiktÄl vÄ“sture. TaÄu cilvÄ“kiem vairÄk interesÄ“ problÄ“mas ar jaunajÄm vakcÄ«nÄm pret Covid. ArÄ« par tÄm tiek izteiktas nopietnas bažas, un liela daļa cilvÄ“ku visÄ pasaulÄ“ nevÄ“las ar tÄm vakcinÄ“ties. Viens no iemesliem ir tas, ka vakcÄ«nas radÄ«tas steigÄ, tÄpÄ“c ir bažas par vÄ“l nenoskaidrotÄm iespÄ“jamÄm blaknÄ“m. Paši vakcÄ«nu izstrÄdÄtÄji brÄ«dinÄjuši, ka jaunÄ vakcÄ«na varÄ“tu vakcinÄ“tos “nolikt gultÄ” vismaz uz
Kad jaunÄs vakcÄ«nas vÄ“l tikai tapa, par tÄm tika dzirdÄ“tas visbriesmÄ«gÄkÄs sazvÄ“restÄ«bu teorijas. TÄs bÅ«šot pilnas ar indÄ«gÄm vielÄm, un visi, kas vakcÄ«nas saņems, gada laikÄ bÅ«šot beigti un pagalam. VakcÄ«nas reaģēšot arÄ« uz 5G starojumu, kas paÄtrinÄšot cilvÄ“ku nÄvi. Tas tika saistÄ«ts ar “zelta miljarda” koncepciju, kuras piekritÄ“ji ar jaunajÄm vakcÄ«nÄm gribot noindÄ“t pusi cilvÄ“ces. RunÄja arÄ« par cilvÄ“ku slepenu ÄipÄ“šanu ar jauno vakcÄ«nu, iespÄ“jams, ar nanoÄipiem, kas ir cilvÄ“ka redzei neatšÄ·irami.
TomÄ“r visÄs šajÄs teorijÄs ir kÄda loÄ£ikas problÄ“ma, proti - jaunÄs vakcÄ«nas pirmie saņēma attÄ«stÄ«to valstu iedzÄ«votÄji, tÄtad tieši šis “zelta miljards”, kam it kÄ vajadzÄ“tu palikt, lai valdÄ«tu pÄr pasauli. DaudzÄs zemÄ“s par prioritÄri vakcinÄ“jamÄm sabiedrÄ«bas grupÄm nosaukti mediÄ·i, skolotÄji, policisti. Pat, ja pieņemtu, ka valdÄ«bas vÄ“las atbrÄ«voties no veciem cilvÄ“kiem, invalÄ«diem un hroniskiem slimniekiem, tad domÄt, ka kÄds ar vakcÄ«nÄm tÄ«šuprÄt nogalina jebkurai valstij tik vajadzÄ«gu jomu speciÄlistus, nav Ä«sti loÄ£iski. TÄpat, ja vakcÄ«nai bÅ«tu pievienots tÄds Äips, ar kÄdu šobrÄ«d ÄipÄ“ dzÄ«vniekus, to nekÄdi nevarÄ“tu noslÄ“pt, jo šÄdai ÄipÄ“šanai nepieciešama Ä«paša šÄ¼irce ar daudz resnÄku adatu. To nevar cilvÄ“kam iemÄnÄ«t, viņam pašam nezinot. TurklÄt vienÄ vakcÄ«nas pudelÄ«tÄ“ ir vairÄkas devas, tÄpÄ“c bÅ«tu neiespÄ“jami nodrošinÄt Äipa nonÄkšanu visu vakcinÄ“jamo organismÄ.
Lai gan esam skeptiski pret dažÄdÄm sazvÄ“restÄ«bu teorijÄm, tas nenozÄ«mÄ“, ka jaunÄs vakcÄ«nas pret Covid var uzskatÄ«t par pilnÄ«gi drošÄm. Tagad, kad masveida vakcinÄcija pret Covid noris visÄ pasaulÄ“, kļūst skaidri redzams, ka problÄ“mas ar jaunajÄm vakcÄ«nÄm ir un reizÄ“m ļoti nopietnas. Lai gan vairumam cilvÄ“ku pÄ“c vakcinÄ“šanÄs simptomi ir viegli vai vidÄ“ji smagi un cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma izstrÄdÄ antivielas pret konkrÄ“to slimÄ«bu, taÄu ir arÄ« cilvÄ“ki, kam blaknes pÄ“c vakcÄ«nas ir smagas. VakcinÄ“tie visÄ pasaulÄ“ ir piedzÄ«vojuši gan anafilaktisko šoku, gan vieglÄkas vai smagÄkas alerÄ£iskas reakcijas, sejas nerva paralÄ«zi, tagad arÄ« asinsreces traucÄ“jumus, trombozi un plaušu embolijas gadÄ«jumus.
Neskatoties uz to, Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija, Eiropas SavienÄ«bas atbildÄ«gÄs institÅ«cijas un pašmÄju epidemiologi vienÄ mutÄ“ apgalvo, ka vakcÄ«nas pret Covid esot oficiÄli reÄ£istrÄ“tas, tÄpÄ“c pilnÄ«gi drošas. To sakot, viņi apzinÄti liekuļo, lai neteiktu, ka slÄ“pj patiesÄ«bu no sabiedrÄ«bas. JaunÄs vakcÄ«nas patiesi ir reÄ£istrÄ“tas, taÄu šÄ« reÄ£istrÄcija vismaz EiropÄ nav gluži pilnÄ«ga, bet ir tikai tÄ sauktÄ paÄtrinÄtÄ reÄ£istrÄcija (rolling review), kas pandÄ“mijas apstÄkļos ļauj šÄ«s vakcÄ«nas lietot lÄ«dz pilnÄ«gai reÄ£istrÄcijai. Tas nozÄ«mÄ“, ka vakcÄ«nu izstrÄdÄtÄju sniegtÄ informÄcija par to izmÄ“Ä£inÄjumiem un blaknÄ“m ļauj šÄdu vakcÄ«nu izmantot kÄ salÄ«dzinoši drošu, taÄu izmÄ“Ä£inÄjumi vÄ“l nav tik pilnÄ«gi, lai vakcÄ«nai piešÄ·irtu pilnu reÄ£istrÄciju. TÄpat kÄ katra jauna vakcÄ«na, kas radÄ«ta pirmoreiz, arÄ« šÄ«s vakcÄ«nas objektÄ«vi nemaz nevar bÅ«t pilnÄ«gi drošas, jo tiks uzlabotas tikai laika gaitÄ, pakÄpeniski novÄ“ršot vairumu bÄ«stamo blakņu.
Ikviens medicÄ«nÄ saprotošs cilvÄ“ks pateiks, ka jebkuras vakcÄ«nas pilnÄ«gai izstrÄdei vajadzÄ«gi vismaz pieci lÄ«dz desmit gadi. Jaunu vakcÄ«nu pirmÄs partijas vienmÄ“r bÅ«s zinÄms eksperiments, jo, lai gan izstrÄdes procesÄ tÄs izmÄ“Ä£inÄtas uz vairÄkiem desmitiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku, tomÄ“r ne visas blaknes iespÄ“jams atklÄt uzreiz. TÄs var noskaidrot tikai vakcinÄ“šanas procesÄ. Šis fakts var patikt vai nepatikt, bet pirmie ar jaunu vakcÄ«nu vakcinÄ“tie vienmÄ“r zinÄmÄ mÄ“rÄ bÅ«s izmÄ“Ä£inÄjuma trusÄ«šu lomÄ. Tikai no viņu pieredzes bÅ«s iespÄ“jams uzzinÄt vairÄk par vakcÄ«nu patieso drošÄ«bas lÄ«meni un blaknÄ“m. TaÄu tad tas ir godÄ«gi jÄpasaka sabiedrÄ«bai, jo tikai tÄ katrs var izdarÄ«t pilnÄ«gi brÄ«vu un apzinÄtu izvÄ“li.
VisÄ pasaulÄ“ pÄ“c Covid vakcÄ«nas saņemšanas ir reÄ£istrÄ“ti arÄ« nÄves gadÄ«jumi. AtbildÄ«gÄs institÅ«cijas apgalvo, ka tiešu saistÄ«bu starp vakcÄ«nÄm un nÄves gadÄ«jumiem pierÄdÄ«t nevar. Protams, jo ir gandrÄ«z neiespÄ“jami pierÄdÄ«t cÄ“loņsakarÄ«bu, ja cilvÄ“ks nenomirst tÅ«lÄ«t pÄ“c vakcinÄ“šanas, bet tikai pÄ“c dažÄm dienÄm. Tad vienmÄ“r varÄ“s pateikt, ka saikne nav pierÄdÄma. TomÄ“r šÄda attieksme atkal nav godÄ«ga. CilvÄ“ki mirst ik dienas, taÄu kÄ izskaidrot, ka pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas miruši ne vien ļaudis cienÄ«jamos gados, kam nÄve varbÅ«t iestÄjÄs vecuma
Visi šie jautÄjumi prasa godÄ«gas atbildes, taÄu šÄ·iet, ka varas institÅ«cijas nevÄ“las pieļaut pat mazÄkÄs publiski izteiktÄs šaubas par vakcÄ«nu drošÄ«bu. ZinÄmÄ mÄ“rÄ viņus var saprast, jo uzdevums taÄu ir panÄkt, lai vakcinÄ“ti tiktu vismaz 70-80% iedzÄ«votÄju. Tikai tÄ iespÄ“jams panÄkt tÄ saukto kolektÄ«vo jeb pūļa imunitÄti. TomÄ“r vismaz LatvijÄ ir skaidri redzams, ka vakcinÄ“t šÄdu cilvÄ“ku daudzumu diez vai izdosies. Tas valdošos dzen izmisumÄ, un viņi pacietÄ«gas izskaidrošanas un dialoga vietÄ Ä·eras pie prastas propagandas. SpeciÄli izveidotÄ un brangi apmaksÄtÄ VakcinÄcijas biroja darbÄ«bu citÄdÄk grÅ«ti nosaukt. AcÄ«mredzamÄ propaganda un attiecÄ«gÄ manipulatÄ«vÄ kontekstÄ pasniegta informÄcija plašsaziņas lÄ«dzekļos, kur pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ pandÄ“mija un nu arÄ« vakcinÄcija teju izspiedusi citas ziņas - tas viss cilvÄ“kiem sen ir lÄ«dz kaklam un nebÅ«t neveicina vakcinÄcijas popularitÄti tautÄ.
Neprasme vai nevÄ“lÄ“šanÄs veidot dialogu ar sabiedrÄ«bu ir viena medaļas puse, taÄu pilnÄ«gi nepieņemama ir krasÄ vÄ“ršanÄs pret tiem, kas uzdod jautÄjumus vai publiski sniedz veselÄ«bas aizsardzÄ«bas un vakcinÄcijas institÅ«cijÄm neglaimojošu informÄciju. Protams, publiskajÄ telpÄ ir arÄ« milzum daudz viltus ziņu izplatÄ«tÄju un ļaunprÄtÄ«gu pandÄ“mijas ierobežojumu pÄrkÄpÄ“ju, taÄu kad agresÄ«vi tiek uzbrukts tiem, kas uzdod nopietnus un visnotaļ pamatotus jautÄjumus, kÄ tas notika TV raidÄ«juma “Aizliegtais paņēmiens” gadÄ«jumÄ, bet ir noticis arÄ« ar daudziem citiem, kuri uzdrošinÄjušies pateikt, ka, iespÄ“jams, “karalis ir kails” - tas liecina par attiecÄ«go valsts iestÄžu vÄjumu un nespÄ“ju argumentÄ“ti pierÄdÄ«t pretÄ“jo, tÄ vietÄ labÄk izvÄ“loties diktÄta un oponentu nomelnošanas metodes.
ŠÄda valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba liek bažīties, ka kÄdÄ brÄ«dÄ« vakcinÄciju pret Covid varÄ“tu pasludinÄt par obligÄtu. Gan Eiropas SavienÄ«ba, gan Latvijas varas institÅ«cijas solÄ«jušas, ka vakcinÄcija bÅ«s brÄ«vprÄtÄ«ga. Par to izdota pat Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas rezolÅ«cija Nr.2361. TomÄ“r gan EiropÄ, gan LatvijÄ dzirdamas balsis, kas vakcinÄciju rosina padarÄ«t obligÄtu. Ir arÄ« zinÄms, ka neskatoties uz rezolÅ«cijÄm un likumiem, atsevišÄ·i darba devÄ“ji cenšas iebiedÄ“t savus darbiniekus ar atlaišanas draudiem, ja tie “brÄ«vprÄtÄ«gi” nevakcinÄ“sies. Par šÄdiem gadÄ«jumiem sÅ«dzÄ«bas saņem arÄ« TiesÄ«bsarga birojs. AizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks savulaik publiski paziņoja, ka armijÄ vakcinÄcija bÅ«s obligÄta, izņemot Zemessardzi un civilos darbiniekus. VÄ“lÄk gan viņš savu nostÄju bija spiests mainÄ«t, taÄu pret profesionÄlÄ dienesta karavÄ«riem joprojÄm tiek izdarÄ«ts nepÄrprotams spiediens vakcinÄ“ties.
PatiesÄ«bÄ arÄ« ES pasludinÄtais vakcinÄ“šanÄs brÄ«vprÄtÄ«gums var kļūt par fikciju. Pati vakcinÄcija, iespÄ“jams, paliks brÄ«vprÄtÄ«ga, taÄu vai tÄ ir patiesa brÄ«vprÄtÄ«ba, ja nevakcinÄ“tajiem draud ierobežojumi, kas nopietni skars viņu cilvÄ“ktiesÄ«bas? Ieviešot obligÄtÄs vakcinÄcijas pases, nevakcinÄ“tajiem tiks bÅ«tiski ierobežotas iespÄ“jas ceļot, izmantot aviokompÄniju un viesnÄ«cu pakalpojumus. Pat ja ceļot atļaus, pirms tam katru reizi obligÄti bÅ«s jÄveic Covid tests, ko jÄapmaksÄ no savas kabatas. Jau šodien ar šÄdiem testiem dažas valstÄ«s pelna lielas summas. TÄpat vairÄku valstu amatpersonas izteikušas radikÄlas idejas liegt nevakcinÄ“tajiem apmeklÄ“t publiskus pasÄkumus, teÄtrus, muzejus, koncertus. Ja tÄ notiks, daļa sabiedrÄ«bas kļūs par otrÄs šÄ·iras pilsoņiem. Un tad daudzi, kas to nemaz nevÄ“las, bÅ«s spiesti vakcinÄ“ties “brÄ«vprÄtÄ«gi obligÄti” darba, pÄrvietošanÄ vai citu bÅ«tisku iemeslu
Liela daļa cilvÄ“ku intervijÄs saka, ka grib vakcinÄ“ties tÄdēļ, lai atgrieztos normÄlÄ dzÄ«vÄ“ - ceļotu, tiktos ar radiem un draugiem, apmeklÄ“tu teÄtrus, muzejus, kafejnÄ«cas. ŠÄdu iespÄ“ju viņiem mÄ“nešiem ilgi solÄ«jušas oficiÄlÄs institÅ«cijas, apgalvojot, ka tikai caur vakcinÄciju ir “vienÄ«gais ceļš uz brÄ«vÄ«bu”. TÄ atkal nav patiesÄ«ba, jo tagad, kad vakcinÄcija sÄkusies, izrÄdÄs, ka arÄ« pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas jÄturpina valkÄt maskas, ieturÄ“t distanci, nevar brÄ«vi apmeklÄ“t radus, draugus un daudzas sabiedriskÄs vietas. VÄ“l trakÄk - izrÄdÄs, ka vakcinÄcija nespÄ“j pasargÄt arÄ« no saslimšanas ar Covid, jo daudzi ir saslimuši gan pÄ“c pirmÄs, gan otrÄs vakcÄ«nas devas saņemšanas. Tas arÄ« saprotams, jo vÄ«russ jau nezina, kurš ir vakcinÄ“jies, bet kurš nav. Tiesa, vakcinÄ“tie slimÄ«bu izslimo vieglÄk un tiek samazinÄta letÄla iznÄkuma iespÄ“ja, tomÄ“r fiksÄ“ti arÄ« gadÄ«jumi, kad pÄ“c vakcinÄcijas cilvÄ“ki saslimuši pat smagÄk.
Tas tikai liecina, ka katra cilvÄ“ka organisms ir individuÄls un atšÄ·irÄ«gi reaģē uz vakcÄ«nÄm. Bieži dzirdÄ“ta atruna, ka, salÄ«dzinot ar vakcinÄ“to miljoniem,
PretrunÄ«gÄs informÄcijas
Šodien pasaulÄ“ atskan balsis, kas pretÄ“ji vispÄrÄ“jam optimistiskas nÄkotnes un vakcinÄcijas brÄ«numu solÄ«tÄju korim, skaidri pasaka, ka pie tÄs dzÄ«ves, kÄda bija pirms pandÄ“mijas, cilvÄ“ce vairs neatgriezÄ«sies nekad. Un nebÅ«t ne tÄpÄ“c, ka šo vÄ«rusu neizdosies ierobežot, bet tÄdēļ, ka kÄdiem no pasaules elites pandÄ“mijas
“Laikmeta zÄ«mju” veidotÄji nenoliedz vakcinÄciju kÄ epidÄ“mijas ierobežojošu lÄ«dzekli. TomÄ“r pret Covid vakcÄ«nÄm esam piesardzÄ«gi to pagaidÄm vÄ“l eksperimentÄlÄ statusa un iespÄ“jamo blakņu
Å…emot vÄ“rÄ visu augstÄkminÄ“to, “Laikmeta zÄ«mes” viennozÄ«mÄ«gi iestÄjas par to, lai lÄ“mums vakcinÄ“ties vai nevakcinÄ“ties bÅ«tu personÄ«gs un absolÅ«ti brÄ«vprÄtÄ«gs. JebkÄda, kaut vai netieša, piespiešana nav pieļaujama. Nav pieļaujama arÄ« jebkÄda diskriminÄcija pret tiem, kas nolems nevakcinÄ“ties. CilvÄ“kam pašam jÄizlemj, vai nevakcinÄ“ties un riskÄ“t smagi saslimt ar Covid, vai vakcinÄ“ties un saslimt viegli, tomÄ“r ņemot vÄ“rÄ, ka var arÄ« bÅ«t pretÄ“ji - nevakcinÄ“ties un tomÄ“r nesaslimt vai vakcinÄ“ties un tik un tÄ saslimt. Katram šÄ« izvÄ“le jÄizdara pašam, saskaÅ†Ä ar savu sirdsapziņu un Dieva vadÄ«bu. MÄ“s neesam pret vakcinÄ“šanos, taÄu kategoriski esam pret selektÄ«vi pasniegtu informÄciju, uzmÄcÄ«gu propagandu un piespiešanu. AtcerÄ“simies, ka RadÄ«tÄjs ir spÄ“cÄ«gs mÅ«s pasargÄt jebkurÄ situÄcijÄ, ja vien uzticamies un padodamies Viņa vadÄ«bai. SaudzÄ“jiet sevi un savas Ä£imenes! Esiet veseli!
P.S. ReizÄ“m patiešÄm šÄ·iet, ka Latvijas valdÄ«ba dzÄ«vo citÄ realitÄtÄ“. Vairums Rietumu valstu iepÄ“rk “Pfizer” un “Moderna” vakcÄ«nas - mÅ«sÄ“jie pasÅ«tina gandrÄ«z tikai “AstraZeneca”. KamÄ“r daudzas valstis “AstraZeneca” nolÄ“mušas potÄ“t tikai par 60 gadiem vecÄkiem cilvÄ“kiem, mÅ«sÄ“jie turpina apgalvot, ka šÄ« vakcÄ«na ir absolÅ«ti droša, un turpina vakcinÄ“t visu vecumu ļaudis. LaikÄ, kad DÄnija atsakÄs no “AstraZeneca” vakcÄ«nas vispÄr, premjers publiski paziņo, ka “AstraZeneca” ir “apbrÄ«nojami laba vakcÄ«na un ļaut izvÄ“lÄ“ties citu ražotÄju vakcÄ«nas bÅ«tu aplami”, bet veselÄ«bas ministrs Daniels Pavļuts gatavs “aplaimot” Latvijas iedzÄ«votÄjus ar dÄņu izbrÄÄ·Ä“tajÄm “AstraZeneca” vakcÄ«nu devÄm. Visu šo marasmu pavada masÄ«va propagandas kampaņa, kurai tiek tÄ“rÄ“ti daudzi tÅ«kstoši. Nav runa par to, kura vakcÄ«na labÄka vai sliktÄka, bet to, ka, redzot šÄdu valdÄ«bas vienvirziena politiku, skepse sabiedrÄ«bÄ tikai vairojas un no vakcinÄcijas atsakÄs arvien vairÄk cilvÄ“ku. Kurp ej, Latvija?
PÄrpublicÄ“ts no www.laikmetazimes.lv