Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2020. gada decembra arÄ« Latvijā sākusies vakcinācija pret Covid - 19. Pirmās tiek vakcinÄ“tas sabiedrÄ«bas grupas, kas vai nu tieši strādā ar Covid slimniekiem, vai kam saslimšana ar šo slimÄ«bu bÅ«tu bÄ«stamāka nekā pārÄ“jiem. Jau vakcÄ«nu izstrādes laikā cilvÄ“ku domas par tām krasi dalÄ«jās. Vieni jaunās vakcÄ«nas gaidÄ«ja kā vienÄ«go glābiņu no pandÄ“mijas, kamÄ“r citi bija skeptiski vai pat kategoriski noliedza to pozitÄ«vo efektu, apgalvojot, ka šÄ«s vakcÄ«nas cilvÄ“kus drÄ«zāk novedÄ«s kapā.

ŠobrÄ«d, kad vakcinācijas process jau notiek, nekas nav mainÄ«jies - vieni cenšas vakcinÄ“ties pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, bet citi saka, ka nevakcinÄ“sies nekad. TāpÄ“c “Laikmeta zÄ«mÄ“m” šÄ·ita interesanti apkopot zināmo par vakcÄ«nām un mÄ“Ä£ināt rast lÄ«dzsvarotu viedokli šajā jautājumā.

Sāksim ar atskatu vÄ“sturÄ“. Par vakcināciju jeb aizsargpotÄ“šanu sauc vakcÄ«nas ievadÄ«šanu organismā, lai veicinātu indivÄ«da imÅ«nsistÄ“mas adaptÄ«vās imunitātes attÄ«stÄ«šanu pret patogÄ“nu. Jau 6.gadsimtā Ä·Ä«niešu ārsts Suņs Simjao atklāja vakcinācijas metodi, ar adatu ņemot audu paraugu no slimnieka un ieskrāpÄ“jot ar to vesela cilvÄ“ka ādu. Veselais cilvÄ“ks saslima vieglā formā, taču ātri izveseļojās un ieguva imunitāti uz visu atlikušo mūžu. Šo metodi nosauca par inokulāciju. LÄ«dzÄ«ga metode pieminÄ“ta arÄ« AjÅ«rvÄ“dā, taču tās plaša pielietošana Indijā nav pierādÄ«ta. ArÄ« Ķīnā šÄ« metode nebija masveidÄ«ga, jo, neskatoties uz ievadāmā vÄ«rusa it kā zemo aktivitāti, vakcinācija diezgan bieži beidzās letāli.

TomÄ“r šo metodi Ķīnā izmantoja vÄ“l 16.-17.gadsimtā. 18.gadsimta sākumā tā nonāca Centrālāzijas zemÄ“s un turku Osmaņu impÄ“rijā. Stambulā to praktizÄ“ja grieÄ·u ārsti EmanuÄ“ls Timonis un Jakovos Pilarinus. Lielbritānijas sÅ«tņa Stambulā sieva MÄ“rija Montepo tā saukto variolācijas metodi atveda uz Angliju. LÄ«dz ar to Lielbritānija un Ziemeļamerika vakcināciju iepazina pusgadsimtu agrāk, nekā tika veikti pirmie eksperimenti masveida vakcinÄ“šanā. Metode tolaik vÄ“l nekļuva plaši izplatÄ«ta, jo nāves gadÄ«jumu skaits pÄ“c variolācijas sasniedza 2%, tāpÄ“c to lietoja tikai smagu slimÄ«bu gadÄ«jumos.

Taču tad ārsti pamanÄ«ja, ka cilvÄ“ki, kas pārslimo govju bakas, iegÅ«st imunitāti arÄ« pret Ä«stajām (melnajām) bakām. Pirmie šo teoriju apstiprināja angļu fermera Bendžamina Džestija Ä£imene, kas pārslimoja bakas 1774.gadā, bet vÄ“lāk viņu dÄ“li nesaslima pat ar vieglu Ä«sto baku formu. 1791.gadā Peters Plets no Ķīles Vācijā pret bakām vakcinÄ“ja trÄ«s bÄ“rnus. Savukārt 1796.gadā angļu aptiekārs un Ä·irurgs Edvards Dženners no baku pÅ«slÄ«šiem uz kādas slaucÄ“jas rokām paņēma šÄ·idrumu ar govju baku izraisÄ«tājiem un ievadÄ«ja to sava dārznieka astoņus gadus vecajam dÄ“lam, kuram izveidojās stabila imunitāte pret bakām. Lai gan vÄ“lāk vairāk nekā 20 reižu tika mÄ“Ä£ināts mākslÄ«gi panākt šÄ« zÄ“na Džeimsa Fipsa saslimšanu ar melno baku vÄ«rusu, tas nekad neizdevās un viņš tā arÄ« nesaslima.

Jaunatklāto metodi Dženners izmÄ“Ä£ināja arÄ« ar citiem cilvÄ“kiem, un visi, kuri šÄdu vakcÄ«nu saņēma, ar bakām nesaslima. 1798.gadā Dženners publicÄ“ja savus pÄ“tÄ«jumus rakstā, kurā pirmoreiz tika minÄ“ts arÄ« termins “vakcinācija”. LÄ«dz 19.gadsimta sākumam raksts tika tulkots sešÄs valodās, bet vakcinācija veikta vairāk nekā 100 000 cilvÄ“ku. TomÄ“r plašu masveida vakcinācijas praksi pirmoreiz sāka izmantot tikai pÄ“c lielās baku epidÄ“mijas 1840.-1843.gadā, kad no šÄ«s slimÄ«bas nomira aptuveni 500 000 eiropiešu.

Nākamā vakcÄ«nu paaudze parādÄ«jās 19.gadsimta 80.gados, kad franču mikrobiologs Luijs PastÄ“rs radÄ«ja vakcÄ«nas pret holÄ“ru un SibÄ«rijas mÄ“ri, kurās izmantoja novājinātus mikroorganismus. Godinot Dženneru, arÄ« PastÄ“rs savu metodi nosauca par vakcināciju. 1885.gadā uz PastÄ“ra laboratoriju tika atvests deviņus gadus vecs zÄ“ns, kuru bija sakodis traks suns. PastÄ“rs viņam ievadÄ«ja tikko radÄ«to vakcÄ«nu pret trakumsÄ“rgu un puisÄ“ns, uz kura izdzÄ«vošanu neviens necerÄ“ja, negaidÄ«ti izveseļojās. Uz PastÄ“ra laboratoriju no visas Eiropas sāka braukt cilvÄ“ki, lai saņemtu vakcÄ«nu pret trakumsÄ“rgu.

Krievijā par pirmo vakcinÄ“to personu uzskata imperatori KatrÄ«nu II, kuru pret bakām vakcinÄ“ja 1768.gadā. VÄ“lāk ar imperatores pavÄ“li vakcinÄ“šanās pret bakām Krievijā kļuva obligāta. Taču zÄ«mÄ«gi, ka Latvijas teritorijā pirmā vakcinācija notika daudz agrāk. Vidzemes guberņā, kas tolaik jau bija iekļauta Krievijas impÄ“rijas sastāvā, to veica A.Sulins 1756.gadā un Valkas apriņķa ārsts F.RÄ«ls 1763.gadā. Kopš 1785.gada RÅ«jienas draudzes mācÄ«tājs Gustavs fon Bergmanis sapotÄ“ja pret bakām aptuveni 12 000 RÅ«jienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802.gadā saņēma zelta pateicÄ«bas medaļu. Savukārt RÄ«gā masveida vakcinācijas metodi 1800.gadā ieviesa Jelgavā dzimušais ārsts Oto HÅ«ns.

Par galveno epidÄ“miju apkarošanas un profilakses metodi vakcinācija kļuva 19.gadsimta otrajā pusÄ“ un 20.gadsimta sākumā. Tolaik vakcināciju uzskatÄ«ja par revolucionāru atklājumu, kas ļauj cilvÄ“cei uzveikt vai bÅ«tiski samazināt slimÄ«bas, no kurām pirms tam cilvÄ“ki mira. Vakcinācijas rezultātā ir pilnÄ«gi izskausta vai ievÄ“rojami samazināta saslimstÄ«ba ar bakām, poliomielÄ«tu, masalām, difteriju, stingumkrampjiem un citām slimÄ«bām. ArÄ« šodien vakcinācija zinātnieku un medicÄ«nas darbinieku aprindās tiek uzskatÄ«ta par vienkāršÄko, drošÄko un efektÄ«vāko metodi infekcijas slimÄ«bu profilaksei.

GandrÄ«z vienlaikus ar vakcinācijas metodes atklāšanu radās arÄ« vakcinācijas pretinieku kustÄ«ba. Sākumā tā balstÄ«jās galvenokārt uz reliÄ£iski Ä“tiskiem argumentiem, norādot, ka cilvÄ“ka iejaukšanās Dieva providences plānā nav pieļaujama. Tiesa, drÄ«z vien parādÄ«jās arÄ« pirmās sazvÄ“restÄ«bu teorijas, kas apgalvoja, ka pret bakām vakcinÄ“tajiem izaugšot ragi un astes, jo pretbaku vakcÄ«na bija iegÅ«ta no govÄ«m. ArÄ« latviešu zemnieki vÄ“l ilgi uz potÄ“šanu pret bakām raudzÄ«jās ar lielām aizdomām un, cik iespÄ“jams, centās no šÄ«s procedÅ«ras izvairÄ«ties. VÄ“lāk parādÄ«jās arÄ« politiski argumenti, kas obligātu vakcināciju pasludināja par cilvÄ“ka brÄ«vas izvÄ“les tiesÄ«bu rupju un nepieņemamu pārkāpumu.

Deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusÄ“ radās arÄ« pirmās pretvakcinācijas sabiedriskās organizācijas. 1866.gadā Lielbritānijā tika nodibināta Nacionālā pretvakcinācijas lÄ«ga, bet 1879.gadā ASV - Amerikas pretvakcinācijas biedrÄ«ba. 19.gadsimta 70. un 80.gados tika izdots liels daudzums pret vakcināciju vÄ“rstu rakstu, brošÅ«ru un grāmatu, iznāca vairāki žurnāli. KustÄ«bas galvenie argumenti tajā laikā bija vakcÄ«nu it kā zemā efektivitāte un drošÄ«bas lÄ«menis, kā arÄ« jautājums par cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanu, ja valsts spiež savus pilsoņus vakcinÄ“ties obligātā kārtā. Pretvakcinācijas kustÄ«bu atbalstÄ«ja arÄ« daudzi alternatÄ«vās medicÄ«nas pārstāvji - homeopāti, hiropraktiÄ·i, dabas un tautas medicÄ«nas aizstāvji.

TomÄ“r lÄ«dz pat 20.gadsimta vidum pretvakcinācijas kustÄ«ba bija salÄ«dzinoši mazskaitlÄ«ga, izņemot dažus gadÄ«jumus, kad noteiktās vietās un laikā (piemÄ“ram, Stokholmā 1873.-1874.gadā) atteikšanās no vakcinācijas kļuva masveidÄ«ga. Lielāku izplatÄ«bu vakcinācijas pretinieku idejas ieguva lÄ«dz ar interneta attÄ«stÄ«bu. 20.gadsimta 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā antivakcinācijas kustÄ«ba sasniedza arÄ« Austrumeiropu, tostarp Latviju. Šodien vakcinācijas noliedzÄ“ju ideoloÄ£iskais diapazons svārstās no stingrās lÄ«nijas piekritÄ“jiem, kas kategoriski noliedz jebkādu vakcinÄ“šanos, lÄ«dz parastiem skeptiÄ·iem, kas vienkārši šaubās par vakcÄ«nu patieso iedarbÄ«gumu un baidās no bÄ«stamām blakusparādÄ«bām.

Tie, kas dzÄ«vojuši padomju laikā, atcerÄ“sies, ka bÄ“rnu masveida vakcinÄ“šana pret dažādām slimÄ«bām bija parasta lieta, par ko neviens Ä«paši neuztraucās. BÄ“rnus vakcinÄ“ja gan zÄ«daiņa vecumā, gan bÄ“rnudārzā un skolā. Turklāt vecākiem neviens atļauju neprasÄ«ja, jo vakcinÄ“šanās pret noteiktām slimÄ«bām bija obligāta. LÄ«dzÄ«gi bija daudzās citās pasaules valstÄ«s. CilvÄ“ki vakcināciju pieņēma kā pašu par sevi saprotamu un nevienam nenāca prātā pret to protestÄ“t. Tāpat kā visur pasaulÄ“ arÄ« PSRS bija gadÄ«jumi, kad bÄ“rni pÄ“c vakcinÄ“šanas saslima smagāk vai pat nomira, taču lielākā daļa ieguva stabilu imunitāti pret bÄ«stamām kaitÄ“m. JāatzÄ«st arÄ«, ka neskatoties uz obligāto vakcinÄ“šanos, tā laika paaudze bija ar daudz spÄ“cÄ«gāku imÅ«nsistÄ“mu, nekā mÅ«sdienu cilvÄ“ki ar vai bez vakcinÄ“šanās.

Viens no iemesliem skepticismam pret vakcināciju ir dažādi Ä·Ä«miskie savienojumi, kādus vakcÄ«nām pievieno kopš 20.gadsimta vidus. Lielākās bažas izteiktas par dzÄ«vsudraba klātbÅ«tni vakcÄ«nās. Tiesa, vakcÄ«nās izmanto nevis tÄ«ru dzÄ«vsudrabu, bet organisku dzÄ«vsudraba savienojumu tiomersālu, kas cilvÄ“ka organismā sadalās un ātri tiek izvadÄ«ts no tā, turklāt dzÄ«vsudraba daudzums vakcÄ«nās, kurām tas pievienots, ir niecÄ«gs. Daudzi uztraucas arÄ« par alumÄ«nija pievienošanu vakcÄ«nām, tomÄ“r arÄ« tā daudzums ir krietni mazāks, nekā cilvÄ“ki šo vielu uzņem dabÄ«gā ceļā no citiem avotiem. Zinātnieku noraidÄ«ta kā nepierādÄ«ta ir teorija par vakcinācijas saistÄ«bu ar autiskā spektra traucÄ“jumiem bÄ“rniem.

Ir vÄ“l citi argumenti pret vakcÄ«nām. Pirmkārt, tās ir šaubas par vakcÄ«nu efektivitāti, jo dažos gadÄ«jumos vakcÄ«nas izrādÄ«jušÄs salÄ«dzinoši mazefektÄ«vas vai to pozitÄ«vā ietekme bijusi mazāka par nevÄ“lamām blakusparādÄ«bām. Ir arÄ« viedoklis, ka masu vakcinācija pret daudzām slimÄ«bām mÅ«sdienās vairs nav nepieciešama, jo pret vairumu slimÄ«bu radÄ«tas efektÄ«vas zāles. Neesot arÄ« nozÄ«mes vakcinÄ“ties pret reti sastopamām kaitÄ“m, ar kurām cilvÄ“ks dzÄ«ves laikā diezin vai saslims. Tāpat neesot pareizi veikt vispārÄ“ju vakcināciju apstākļos, kad nenotiek masveida saslimšana, jo tā cilvÄ“ki tiekot pakļauti iespÄ“jamu blakņu riskam, kaut, iespÄ“jams, nemaz nesaslimtu ar slimÄ«bu, pret kuru tiek vakcinÄ“ti. Un, protams, ir ļoti pamatotas aizdomas, ka masveida vakcinÄ“šanās nepieciešamÄ«bu lobÄ“ paši vakcÄ«nu izstrādātāji un ražotāji, jo farmācijas bizness šodien ir viens no ienesÄ«gākajiem pasaulÄ“.

Tiktāl vÄ“sture. Taču cilvÄ“kiem vairāk interesÄ“ problÄ“mas ar jaunajām vakcÄ«nām pret Covid. ArÄ« par tām tiek izteiktas nopietnas bažas, un liela daļa cilvÄ“ku visā pasaulÄ“ nevÄ“las ar tām vakcinÄ“ties. Viens no iemesliem ir tas, ka vakcÄ«nas radÄ«tas steigā, tāpÄ“c ir bažas par vÄ“l nenoskaidrotām iespÄ“jamām blaknÄ“m. Paši vakcÄ«nu izstrādātāji brÄ«dinājuši, ka jaunā vakcÄ«na varÄ“tu vakcinÄ“tos “nolikt gultā” vismaz uz pāris dienām. Dažādiem cilvÄ“kiem organisms dažādi reaģē gan uz slimÄ«bām, gan vakcÄ«nām. Visā vakcinÄ“šanas vÄ“sturÄ“ fiksÄ“ti gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ki no vakcÄ«nām nopietni saslimuši vai pat miruši. Tiesa, uz kopÄ“jā vakcinÄ“to fona šÄdu smagāk saslimušo ir salÄ«dzinoši maz, tāpÄ“c riska faktori tiek uzskatÄ«ti par mazāk bÄ«stamiem nekā sekas, kādas radÄ«tu bÄ«stamas slimÄ«bas, ja vakcinācija nenotiktu vispār.

Kad jaunās vakcÄ«nas vÄ“l tikai tapa, par tām tika dzirdÄ“tas visbriesmÄ«gākās sazvÄ“restÄ«bu teorijas. Tās bÅ«šot pilnas ar indÄ«gām vielām, un visi, kas vakcÄ«nas saņems, gada laikā bÅ«šot beigti un pagalam. VakcÄ«nas reaģēšot arÄ« uz 5G starojumu, kas paātrināšot cilvÄ“ku nāvi. Tas tika saistÄ«ts ar “zelta miljarda” koncepciju, kuras piekritÄ“ji ar jaunajām vakcÄ«nām gribot noindÄ“t pusi cilvÄ“ces. Runāja arÄ« par cilvÄ“ku slepenu čipÄ“šanu ar jauno vakcÄ«nu, iespÄ“jams, ar nanočipiem, kas ir cilvÄ“ka redzei neatšÄ·irami.

TomÄ“r visās šajās teorijās ir kāda loÄ£ikas problÄ“ma, proti - jaunās vakcÄ«nas pirmie saņēma attÄ«stÄ«to valstu iedzÄ«votāji, tātad tieši šis “zelta miljards”, kam it kā vajadzÄ“tu palikt, lai valdÄ«tu pār pasauli. Daudzās zemÄ“s par prioritāri vakcinÄ“jamām sabiedrÄ«bas grupām nosaukti mediÄ·i, skolotāji, policisti. Pat, ja pieņemtu, ka valdÄ«bas vÄ“las atbrÄ«voties no veciem cilvÄ“kiem, invalÄ«diem un hroniskiem slimniekiem, tad domāt, ka kāds ar vakcÄ«nām tÄ«šuprāt nogalina jebkurai valstij tik vajadzÄ«gu jomu speciālistus, nav Ä«sti loÄ£iski. Tāpat, ja vakcÄ«nai bÅ«tu pievienots tāds čips, ar kādu šobrÄ«d čipÄ“ dzÄ«vniekus, to nekādi nevarÄ“tu noslÄ“pt, jo šÄdai čipÄ“šanai nepieciešama Ä«paša šÄ¼irce ar daudz resnāku adatu. To nevar cilvÄ“kam iemānÄ«t, viņam pašam nezinot. Turklāt vienā vakcÄ«nas pudelÄ«tÄ“ ir vairākas devas, tāpÄ“c bÅ«tu neiespÄ“jami nodrošināt čipa nonākšanu visu vakcinÄ“jamo organismā.

Lai gan esam skeptiski pret dažādām sazvÄ“restÄ«bu teorijām, tas nenozÄ«mÄ“, ka jaunās vakcÄ«nas pret Covid var uzskatÄ«t par pilnÄ«gi drošÄm. Tagad, kad masveida vakcinācija pret Covid noris visā pasaulÄ“, kļūst skaidri redzams, ka problÄ“mas ar jaunajām vakcÄ«nām ir un reizÄ“m ļoti nopietnas. Lai gan vairumam cilvÄ“ku pÄ“c vakcinÄ“šanās simptomi ir viegli vai vidÄ“ji smagi un cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma izstrādā antivielas pret konkrÄ“to slimÄ«bu, taču ir arÄ« cilvÄ“ki, kam blaknes pÄ“c vakcÄ«nas ir smagas. VakcinÄ“tie visā pasaulÄ“ ir piedzÄ«vojuši gan anafilaktisko šoku, gan vieglākas vai smagākas alerÄ£iskas reakcijas, sejas nerva paralÄ«zi, tagad arÄ« asinsreces traucÄ“jumus, trombozi un plaušu embolijas gadÄ«jumus.

Neskatoties uz to, Pasaules VeselÄ«bas organizācija, Eiropas SavienÄ«bas atbildÄ«gās institÅ«cijas un pašmāju epidemiologi vienā mutÄ“ apgalvo, ka vakcÄ«nas pret Covid esot oficiāli reÄ£istrÄ“tas, tāpÄ“c pilnÄ«gi drošas. To sakot, viņi apzināti liekuļo, lai neteiktu, ka slÄ“pj patiesÄ«bu no sabiedrÄ«bas. Jaunās vakcÄ«nas patiesi ir reÄ£istrÄ“tas, taču šÄ« reÄ£istrācija vismaz Eiropā nav gluži pilnÄ«ga, bet ir tikai tā sauktā paātrinātā reÄ£istrācija (rolling review), kas pandÄ“mijas apstākļos ļauj šÄ«s vakcÄ«nas lietot lÄ«dz pilnÄ«gai reÄ£istrācijai. Tas nozÄ«mÄ“, ka vakcÄ«nu izstrādātāju sniegtā informācija par to izmÄ“Ä£inājumiem un blaknÄ“m ļauj šÄdu vakcÄ«nu izmantot kā salÄ«dzinoši drošu, taču izmÄ“Ä£inājumi vÄ“l nav tik pilnÄ«gi, lai vakcÄ«nai piešÄ·irtu pilnu reÄ£istrāciju. Tāpat kā katra jauna vakcÄ«na, kas radÄ«ta pirmoreiz, arÄ« šÄ«s vakcÄ«nas objektÄ«vi nemaz nevar bÅ«t pilnÄ«gi drošas, jo tiks uzlabotas tikai laika gaitā, pakāpeniski novÄ“ršot vairumu bÄ«stamo blakņu.

Ikviens medicÄ«nā saprotošs cilvÄ“ks pateiks, ka jebkuras vakcÄ«nas pilnÄ«gai izstrādei vajadzÄ«gi vismaz pieci lÄ«dz desmit gadi. Jaunu vakcÄ«nu pirmās partijas vienmÄ“r bÅ«s zināms eksperiments, jo, lai gan izstrādes procesā tās izmÄ“Ä£inātas uz vairākiem desmitiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku, tomÄ“r ne visas blaknes iespÄ“jams atklāt uzreiz. Tās var noskaidrot tikai vakcinÄ“šanas procesā. Šis fakts var patikt vai nepatikt, bet pirmie ar jaunu vakcÄ«nu vakcinÄ“tie vienmÄ“r zināmā mÄ“rā bÅ«s izmÄ“Ä£inājuma trusÄ«šu lomā. Tikai no viņu pieredzes bÅ«s iespÄ“jams uzzināt vairāk par vakcÄ«nu patieso drošÄ«bas lÄ«meni un blaknÄ“m. Taču tad tas ir godÄ«gi jāpasaka sabiedrÄ«bai, jo tikai tā katrs var izdarÄ«t pilnÄ«gi brÄ«vu un apzinātu izvÄ“li.

Visā pasaulÄ“ pÄ“c Covid vakcÄ«nas saņemšanas ir reÄ£istrÄ“ti arÄ« nāves gadÄ«jumi. AtbildÄ«gās institÅ«cijas apgalvo, ka tiešu saistÄ«bu starp vakcÄ«nām un nāves gadÄ«jumiem pierādÄ«t nevar. Protams, jo ir gandrÄ«z neiespÄ“jami pierādÄ«t cÄ“loņsakarÄ«bu, ja cilvÄ“ks nenomirst tÅ«lÄ«t pÄ“c vakcinÄ“šanas, bet tikai pÄ“c dažām dienām. Tad vienmÄ“r varÄ“s pateikt, ka saikne nav pierādāma. TomÄ“r šÄda attieksme atkal nav godÄ«ga. CilvÄ“ki mirst ik dienas, taču kā izskaidrot, ka pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas miruši ne vien ļaudis cienÄ«jamos gados, kam nāve varbÅ«t iestājās vecuma dēļ, bet arÄ« vidÄ“ja vecuma un pat jauni cilvÄ“ki, kas pirms tam neslimoja ne ar kādām hroniskām slimÄ«bām? AtcerÄ“simies, ka arÄ« trombu veidošanās gadÄ«jumos atbildÄ«gās institÅ«cijas vispirms kategoriski noliedza saikni ar vakcÄ«nām, pÄ“c tam teica, ka šÄda saikne nav pierādāma, bet beigās bija spiestas atzÄ«t, ka cÄ“loņsakarÄ«ba tomÄ“r pastāv.

Visi šie jautājumi prasa godÄ«gas atbildes, taču šÄ·iet, ka varas institÅ«cijas nevÄ“las pieļaut pat mazākās publiski izteiktās šaubas par vakcÄ«nu drošÄ«bu. Zināmā mÄ“rā viņus var saprast, jo uzdevums taču ir panākt, lai vakcinÄ“ti tiktu vismaz 70-80% iedzÄ«votāju. Tikai tā iespÄ“jams panākt tā saukto kolektÄ«vo jeb pūļa imunitāti. TomÄ“r vismaz Latvijā ir skaidri redzams, ka vakcinÄ“t šÄdu cilvÄ“ku daudzumu diez vai izdosies. Tas valdošos dzen izmisumā, un viņi pacietÄ«gas izskaidrošanas un dialoga vietā Ä·eras pie prastas propagandas. Speciāli izveidotā un brangi apmaksātā Vakcinācijas biroja darbÄ«bu citādāk grÅ«ti nosaukt. AcÄ«mredzamā propaganda un attiecÄ«gā manipulatÄ«vā kontekstā pasniegta informācija plašsaziņas lÄ«dzekļos, kur pÄ“dÄ“jā gada laikā pandÄ“mija un nu arÄ« vakcinācija teju izspiedusi citas ziņas - tas viss cilvÄ“kiem sen ir lÄ«dz kaklam un nebÅ«t neveicina vakcinācijas popularitāti tautā.

Neprasme vai nevÄ“lÄ“šanās veidot dialogu ar sabiedrÄ«bu ir viena medaļas puse, taču pilnÄ«gi nepieņemama ir krasā vÄ“ršanās pret tiem, kas uzdod jautājumus vai publiski sniedz veselÄ«bas aizsardzÄ«bas un vakcinācijas institÅ«cijām neglaimojošu informāciju. Protams, publiskajā telpā ir arÄ« milzum daudz viltus ziņu izplatÄ«tāju un ļaunprātÄ«gu pandÄ“mijas ierobežojumu pārkāpÄ“ju, taču kad agresÄ«vi tiek uzbrukts tiem, kas uzdod nopietnus un visnotaļ pamatotus jautājumus, kā tas notika TV raidÄ«juma “Aizliegtais paņēmiens” gadÄ«jumā, bet ir noticis arÄ« ar daudziem citiem, kuri uzdrošinājušies pateikt, ka, iespÄ“jams, “karalis ir kails” - tas liecina par attiecÄ«go valsts iestāžu vājumu un nespÄ“ju argumentÄ“ti pierādÄ«t pretÄ“jo, tā vietā labāk izvÄ“loties diktāta un oponentu nomelnošanas metodes.

ŠÄda valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba liek bažīties, ka kādā brÄ«dÄ« vakcināciju pret Covid varÄ“tu pasludināt par obligātu. Gan Eiropas SavienÄ«ba, gan Latvijas varas institÅ«cijas solÄ«jušas, ka vakcinācija bÅ«s brÄ«vprātÄ«ga. Par to izdota pat Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolÅ«cija Nr.2361. TomÄ“r gan Eiropā, gan Latvijā dzirdamas balsis, kas vakcināciju rosina padarÄ«t obligātu. Ir arÄ« zināms, ka neskatoties uz rezolÅ«cijām un likumiem, atsevišÄ·i darba devÄ“ji cenšas iebiedÄ“t savus darbiniekus ar atlaišanas draudiem, ja tie “brÄ«vprātÄ«gi” nevakcinÄ“sies. Par šÄdiem gadÄ«jumiem sÅ«dzÄ«bas saņem arÄ« TiesÄ«bsarga birojs. AizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks savulaik publiski paziņoja, ka armijā vakcinācija bÅ«s obligāta, izņemot Zemessardzi un civilos darbiniekus. VÄ“lāk gan viņš savu nostāju bija spiests mainÄ«t, taču pret profesionālā dienesta karavÄ«riem joprojām tiek izdarÄ«ts nepārprotams spiediens vakcinÄ“ties.

PatiesÄ«bā arÄ« ES pasludinātais vakcinÄ“šanās brÄ«vprātÄ«gums var kļūt par fikciju. Pati vakcinācija, iespÄ“jams, paliks brÄ«vprātÄ«ga, taču vai tā ir patiesa brÄ«vprātÄ«ba, ja nevakcinÄ“tajiem draud ierobežojumi, kas nopietni skars viņu cilvÄ“ktiesÄ«bas? Ieviešot obligātās vakcinācijas pases, nevakcinÄ“tajiem tiks bÅ«tiski ierobežotas iespÄ“jas ceļot, izmantot aviokompāniju un viesnÄ«cu pakalpojumus. Pat ja ceļot atļaus, pirms tam katru reizi obligāti bÅ«s jāveic Covid tests, ko jāapmaksā no savas kabatas. Jau šodien ar šÄdiem testiem dažas valstÄ«s pelna lielas summas. Tāpat vairāku valstu amatpersonas izteikušas radikālas idejas liegt nevakcinÄ“tajiem apmeklÄ“t publiskus pasākumus, teātrus, muzejus, koncertus. Ja tā notiks, daļa sabiedrÄ«bas kļūs par otrās šÄ·iras pilsoņiem. Un tad daudzi, kas to nemaz nevÄ“las, bÅ«s spiesti vakcinÄ“ties “brÄ«vprātÄ«gi obligāti” darba, pārvietošanā vai citu bÅ«tisku iemeslu dēļ.

Liela daļa cilvÄ“ku intervijās saka, ka grib vakcinÄ“ties tādēļ, lai atgrieztos normālā dzÄ«vÄ“ - ceļotu, tiktos ar radiem un draugiem, apmeklÄ“tu teātrus, muzejus, kafejnÄ«cas. ŠÄdu iespÄ“ju viņiem mÄ“nešiem ilgi solÄ«jušas oficiālās institÅ«cijas, apgalvojot, ka tikai caur vakcināciju ir “vienÄ«gais ceļš uz brÄ«vÄ«bu”. Tā atkal nav patiesÄ«ba, jo tagad, kad vakcinācija sākusies, izrādās, ka arÄ« pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas jāturpina valkāt maskas, ieturÄ“t distanci, nevar brÄ«vi apmeklÄ“t radus, draugus un daudzas sabiedriskās vietas. VÄ“l trakāk - izrādās, ka vakcinācija nespÄ“j pasargāt arÄ« no saslimšanas ar Covid, jo daudzi ir saslimuši gan pÄ“c pirmās, gan otrās vakcÄ«nas devas saņemšanas. Tas arÄ« saprotams, jo vÄ«russ jau nezina, kurš ir vakcinÄ“jies, bet kurš nav. Tiesa, vakcinÄ“tie slimÄ«bu izslimo vieglāk un tiek samazināta letāla iznākuma iespÄ“ja, tomÄ“r fiksÄ“ti arÄ« gadÄ«jumi, kad pÄ“c vakcinācijas cilvÄ“ki saslimuši pat smagāk.

Tas tikai liecina, ka katra cilvÄ“ka organisms ir individuāls un atšÄ·irÄ«gi reaģē uz vakcÄ«nām. Bieži dzirdÄ“ta atruna, ka, salÄ«dzinot ar vakcinÄ“to miljoniem, pāris simti no vakcÄ«nām nopietni saslimušo un daži desmiti mirušo tāds nieks vien ir un nav salÄ«dzināms ar pozitÄ«vo, ko dod vakcinÄ“šanās. Pati par sevi šÄ« atziņa ir patiesa, taču tiem, kas vakcÄ«nas dēļ kļuvuši par invalÄ«diem, vai pÄ“c vakcinÄ“šanās mirušo tuviniekiem šÄda pragmatiska pieeja var šÄ·ist ciniska. KonkrÄ“tajam cilvÄ“kam un Ä£imenei tā ir traģēdija. Ir saprotams, ka vienmÄ“r bÅ«s kādi, kas kļūs par upuriem uz it kā sabiedrÄ«bas kopÄ“jā labuma altāra, tomÄ“r tad cilvÄ“kiem pirms vakcinÄ“šanās ir jāsaņem vispusÄ«ga un godÄ«ga informācija par visām iespÄ“jamām blakusparādÄ«bām un riskiem, un viņu izvÄ“lei jābÅ«t brÄ«vai un neviena neietekmÄ“tai.

PretrunÄ«gās informācijas dēļ šodien daudzi, kas tomÄ“r nolÄ“muši vakcinÄ“ties, gaida iespÄ“ju izvÄ“lÄ“ties konkrÄ“tu vakcÄ«nu. Sākumā negatÄ«va attieksme bija pret jaunā tipa mRNS vakcÄ«nām, piemÄ“ram, “Pfizer” un “Moderna”, jo tajās izmantotas vÄ«rusa gÄ“nu daļiņas, kas gan cilvÄ“ka DNS iekļūt nevar. TomÄ“r lÄ«dz pat 2020.gadam mRNS vakcÄ«nas tika uzskatÄ«tas par eksperimentālām un tikai teorÄ“tiski izmantojamām lietošanai cilvÄ“kiem. ŠobrÄ«d daudzi nevÄ“las vakcinÄ“ties ar “AstraZeneca” vakcÄ«nu, jo tai konstatÄ“tas blaknes trombozes veidā. ArÄ« “Johnson & Johnson” (”Jansen”) vakcÄ«nām tā pati vaina. Nāves gadÄ«jumi konstatÄ“ti arÄ« pÄ“c “Sputnik V” vakcÄ«nas. PatiesÄ«bā visas vakcÄ«nas šajā ziņā ir vienādas - tās var izveidot imunitāti, bet dažos gadÄ«jumos tomÄ“r izraisa smagas sekas un pat nāvi. Tāpat vÄ«rusa mutāciju dēļ ir ļoti iespÄ“jams, ka pret Covid, tāpat kā pret gripu, nāksies revakcinÄ“ties katru gadu vai pat biežāk.

Šodien pasaulÄ“ atskan balsis, kas pretÄ“ji vispārÄ“jam optimistiskas nākotnes un vakcinācijas brÄ«numu solÄ«tāju korim, skaidri pasaka, ka pie tās dzÄ«ves, kāda bija pirms pandÄ“mijas, cilvÄ“ce vairs neatgriezÄ«sies nekad. Un nebÅ«t ne tāpÄ“c, ka šo vÄ«rusu neizdosies ierobežot, bet tādēļ, ka kādiem no pasaules elites pandÄ“mijas dēļ noteiktie ierobežojumi nemaz tik slikti nešÄ·iet un tādēļ bÅ«tu saglabājami arÄ« nākotnÄ“, lai “mainÄ«tu pasauli uz labu” (lasiet ŠEIT). Vai šÄ«s ārprātÄ«gās ieceres Ä«stenosies, zina tikai Dievs, bet tas pats Dievs Savā Vārdā saka, ka laiku beigās dažādas slimÄ«bas un epidÄ“mijas pasaulÄ“ vairosies (LÅ«kas ev. 21:11). RaidsabiedrÄ«ba BBC ziņo, ka pÄ“dÄ“jā gadsimta laikā dažādu epidÄ“miju skaits ir četrkāršojies. Ja tā, tad bez visām “lielā restarta” idejām var gadÄ«ties, ka šÄdi un vÄ“l bargāki ierobežojumi paliek uz ilgu laiku un arÄ« vakcinÄ“šanās kļūst par cilvÄ“ces ikdienu.

“Laikmeta zÄ«mju” veidotāji nenoliedz vakcināciju kā epidÄ“mijas ierobežojošu lÄ«dzekli. TomÄ“r pret Covid vakcÄ«nām esam piesardzÄ«gi to pagaidām vÄ“l eksperimentālā statusa un iespÄ“jamo blakņu dēļ. Turklāt, ja pret Covid patiesi nāksies vakcinÄ“ties ik gadu, tad pat salÄ«dzinoši vieglās blaknes, kas daudziem nemaz tik vieglas nav, kļūs par apgrÅ«tinošu nastu. Tāpat uzskatām, ka valsts ir negodÄ«ga pret saviem pilsoņiem, liekot vakcÄ«nu saņēmÄ“jiem parakstÄ«ties par to, ka vakcÄ«nu viņi pieņem brÄ«vprātÄ«gi un ir iepazÄ«stināti ar visām (!) iespÄ“jamām blakusparādÄ«bām. BÅ«tÄ«bā valsts atsakās no jebkādas juridiskas vai finansiālas lÄ«dzatbildÄ«bas, visu smagumu par iespÄ“jamām vakcinācijas sekām uzkraujot pašiem vakcinÄ“tajiem. Ja pÄ“c vakcinÄ“šanās cilvÄ“ks smagi saslims vai nomirs, nekādu gandarÄ«jumu tuvinieki saņemt nevarÄ“s. Īpaši negodÄ«gi tas ir pret tiem, kas vakcinÄ“ties bÅ«s spiesti “brÄ«vprātÄ«gi obligāti”.

Å…emot vÄ“rā visu augstākminÄ“to, “Laikmeta zÄ«mes” viennozÄ«mÄ«gi iestājas par to, lai lÄ“mums vakcinÄ“ties vai nevakcinÄ“ties bÅ«tu personÄ«gs un absolÅ«ti brÄ«vprātÄ«gs. Jebkāda, kaut vai netieša, piespiešana nav pieļaujama. Nav pieļaujama arÄ« jebkāda diskriminācija pret tiem, kas nolems nevakcinÄ“ties. CilvÄ“kam pašam jāizlemj, vai nevakcinÄ“ties un riskÄ“t smagi saslimt ar Covid, vai vakcinÄ“ties un saslimt viegli, tomÄ“r ņemot vÄ“rā, ka var arÄ« bÅ«t pretÄ“ji - nevakcinÄ“ties un tomÄ“r nesaslimt vai vakcinÄ“ties un tik un tā saslimt. Katram šÄ« izvÄ“le jāizdara pašam, saskaņā ar savu sirdsapziņu un Dieva vadÄ«bu. MÄ“s neesam pret vakcinÄ“šanos, taču kategoriski esam pret selektÄ«vi pasniegtu informāciju, uzmācÄ«gu propagandu un piespiešanu. AtcerÄ“simies, ka RadÄ«tājs ir spÄ“cÄ«gs mÅ«s pasargāt jebkurā situācijā, ja vien uzticamies un padodamies Viņa vadÄ«bai. SaudzÄ“jiet sevi un savas Ä£imenes! Esiet veseli!

P.S. ReizÄ“m patiešÄm šÄ·iet, ka Latvijas valdÄ«ba dzÄ«vo citā realitātÄ“. Vairums Rietumu valstu iepÄ“rk “Pfizer” un “Moderna” vakcÄ«nas - mÅ«sÄ“jie pasÅ«tina gandrÄ«z tikai “AstraZeneca”. KamÄ“r daudzas valstis “AstraZeneca” nolÄ“mušas potÄ“t tikai par 60 gadiem vecākiem cilvÄ“kiem, mÅ«sÄ“jie turpina apgalvot, ka šÄ« vakcÄ«na ir absolÅ«ti droša, un turpina vakcinÄ“t visu vecumu ļaudis. Laikā, kad Dānija atsakās no “AstraZeneca” vakcÄ«nas vispār, premjers publiski paziņo, ka “AstraZeneca” ir “apbrÄ«nojami laba vakcÄ«na un ļaut izvÄ“lÄ“ties citu ražotāju vakcÄ«nas bÅ«tu aplami”, bet veselÄ«bas ministrs Daniels Pavļuts gatavs “aplaimot” Latvijas iedzÄ«votājus ar dāņu izbrāķētajām “AstraZeneca” vakcÄ«nu devām. Visu šo marasmu pavada masÄ«va propagandas kampaņa, kurai tiek tÄ“rÄ“ti daudzi tÅ«kstoši. Nav runa par to, kura vakcÄ«na labāka vai sliktāka, bet to, ka, redzot šÄdu valdÄ«bas vienvirziena politiku, skepse sabiedrÄ«bā tikai vairojas un no vakcinācijas atsakās arvien vairāk cilvÄ“ku. Kurp ej, Latvija?

Pārpublicēts no www.laikmetazimes.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0