Iesaki rakstu:

Jau vairākus gadus sabiedriskajiem medijiem un klikšÄ·u ziņu portāliem modÄ“ ir runāt un rakstÄ«t par Kremļa agresiju, hibrÄ«dkaru, propagandu un “žurnālisti” labprāt atražo šÄ«s tÄ“mas. To visu sagremojot, rodas sajÅ«ta, ka Kremļa tanki jau ir ieeļļoti un tik vien gaida pavÄ“li doties Latvijas virzienā. Tā vien sāk šÄ·ist, ka Latvijā potenciāls Krievijas iebrukums ir iespÄ“jams ja ne kuru katru brÄ«di, tad vismaz kaut kad, un, lai arÄ« “žurnālisti” atklāti neraksta, ka Kremlis te grasÄ«tos iebrukt, tāds noskaņojums tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzturÄ“ts.

TomÄ“r, ja palÅ«kojas uz Kremļa Ä«stenotajiem agresijas aktiem, tad tos visus vairāk vai mazāk ir piedzÄ«vojušas tikai Ä£eopolitiski vājas un politiski sadrumstalotas valstis. Ukrainas un Gruzijas notikumiem faktiskais pamatojums bija nepieļaut šo valstu virzÄ«šanos NATO. Turklāt bÄ“dÄ«gi slavenā Krievijas propaganda vairumā gadÄ«jumu ir domāta iekšÄ“jam, nevis ārÄ“jam patÄ“riņam, un reti kurš latviski domājošs cilvÄ“ks meklÄ“ ziņas Krievijas propagandas resursos.

Latviju vismaz šobrÄ«d negrauj Kremlis. Latviju Kremlis nav grāvis arÄ« pÄ“dÄ“jos 27 gadus. Gluži pretÄ“ji, turpinās nozÄ«mÄ«ga ekonomiskā sadarbÄ«ba, valstij piederošÄ aviokompānija airBaltic paplašina maršrutus uz Krievijas tālākajām pilsÄ“tām, vÄ“l pavisam nesen darbojās TUA programma, jāsecina, ka pašas valsts oficiālajā ekonomiskajā politikā Krievija netiek uztverts kā apdraudÄ“jums.

Protams, tas, ka Krievijā notiek acÄ«mredzama vÄ“lÄ“šanu viltošana, masveidÄ«ga smadzeņu skalošana, militārā agresija pret tuvÄ“jām ārzemÄ“m, nav pareizi, bet, atskaitot agresiju Ukrainā, tās vispār nav Latvijas problÄ“mas, kur nu vÄ“l lai par tām varÄ“tu rakstÄ«t tā, ka nopietnas mÅ«su pašu problÄ“mas turpina ieņemt aizvien mazāku proporciju klikšÄ·u ziņu portālu slejās.

Par oficiālās Latvijas valdības īstenoto hibrīdkaru

Atgādināšu tikai nedaudzas lietas, ko pašpasludinātā veiksmes stāsta autors Valdis Dombrovskis ir nodarÄ«jis latviešu tautai savas ministru prezidentÄ“šanas laikā. Katram pašam ir galva uz pleciem saprast, kas ir patiesie hibrÄ«dkara veicÄ“ji pret latviešu tautu.

2009.gadā tiek pieņemts lÄ“mums par pensiju samazināšanu par 10%, strādājošajiem pensionāriem – par 70%. Tikai dažas dienas iepriekš, pirms pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām tā laika finanšu ministrs Einars Repše kopā ar šo kungu solÄ«ja nekādā gadÄ«jumā to nedarÄ«t;

2009.gadā tiek pieņemts lÄ“mums samazināt iespÄ“jas iegÅ«t AIDS terapiju ar HIV inficÄ“tajiem pacientiem. Lai arÄ« sabiedrÄ«bas attieksme pret šÄ«s infekcijas nÄ“sātājiem joprojām saglabājas negatÄ«va, tomÄ“r aicinu apskatÄ«ties uz šo no ekonomiskās puses. ASV zinātnieki ir sarÄ“Ä·inājuši, ka viens ieguldÄ«tais dolārs ārstÄ“šanā nes septiņpadsmit dolāru lielu ekonomisko ieguvumu. Latvijas speciālisti 2016.gadā paziņoja, ka viens miljons ieguldÄ«ts zālÄ“s vienā gadā atslogos medicÄ«nas aprÅ«pes sistÄ“mu par miljonu katru gadu, turpmākos piecus gadus, tātad ietaupÄ«jums kopā – 5 miljoni. Jāpiemin, ka 2016.gadā speciālisti sāka celt trauksmi par šÄ«s infekcijas apmÄ“riem, brÄ«dinot, ka Latvija ir tuvu epidÄ“mijas slieksnim.

Jāuzsver, ka ārstÄ“ti pacienti vismaz 50% gadÄ«jumos nav spÄ“jÄ«gi nodot šo infekciju citiem. Pacients, kura infekcija ir sasniegusi AIDS stadiju, slimo ar ļoti daudzām citām slimÄ«bām, kas pat neatkarÄ«gi vairs no AIDS ārstÄ“šanas viņu ar lielu iespÄ“jamÄ«bu noved nāvÄ“, bet AIDS stadija bija toreiz vienÄ«gā iespÄ“ja saņemt ārstÄ“šanu. VienÄ«gais saprātÄ«gais pamatojums nogriezt finansÄ“jumu laicÄ«gai AIDS ārstÄ“šanai, manuprāt, bija tā laika valdÄ«bas vÄ“lme šos cilvÄ“kus fiziski likvidÄ“t, jo finansiālais pamatojums šÄdai izdarÄ«bai nav saprotams nekādi.

2009.gadā valdÄ«bas delegācija devās uz Maskavu, lai runātu par gāzes cenu samazinājumu, pamatojot to ar valsts un sabiedrÄ«bas bÄ“dÄ«go finansiālo stāvokli. Krievi, uzklausÄ«dami šos argumentus, piekrita samazināt gāzes cenu par 10%. Tajā pat laikā valdÄ«ba palielināja akcÄ«zes nodokli gāzei par identisku summu, un gāzes cena parastajiem pilsoņiem tik pat kā nemainÄ«jās. Krievi pÄ“c šÄ« gadÄ«juma esot pateikuši lakoniski – atlaižu jums vairs nebÅ«s.

2012. un 2013.gadu mijā TV jautāja Valdim Dombrovskim, ko viņš darÄ«šot ar nabadzÄ«bu nākamajā gadā? Viņa atbilde bija, ka GMI (GarantÄ“tais minimālais ienākums) saglabāsies vienādā lÄ«menÄ«. Pagāja tikai dažas nedēļas, un GMI tika samazināts no 40 lÄ«dz 35 latiem. Tieši tādā pašÄ lÄ«menÄ«, kādā tas bija 2003.gadā. Lieki piebilst, ka ekonomiskā krÄ«ze jau toreiz tika pārvarÄ“ta. Žurnālisti, kas staigāja pa LabklājÄ«bas ministriju un centās noskaidrot šÄ«s iniciatÄ«vus autorus, no ministrijas ierÄ“dņiem saņēma atbildi, ka ierosinātāja bija Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«ba.

PašvaldÄ«bu savienÄ«ba to noliedza, sakot, ka tieši valsts ir samazinājusi savu maksājuma daļu. Šo pabalstu saņem, piemÄ“ram, daudzbÄ“rnu Ä£imenes laukos, kur vecāki nevar nopelnÄ«t vairāk par minimālo algu. Tikai uz 2018.gadu GMI atkal tika paaugstināts, jo Māra Kučinska valdÄ«ba ar labklājÄ«bas ministra amatam pilnÄ«gi nepiemÄ“roto Jāni Reiru priekšgalā pieaudzÄ“ja to par nožēlojamiem 4 eiro.

Šie ir tikai daži piemÄ“ri par to, cik patiesÄ«bā neeiropeiski un nelabvÄ“lÄ«gi pret Latvijas sabiedrÄ«bu bija noskaņota it kā pati eiropeiskākā Latvijas valdÄ«ba, kas sevi vÄ“l lepni dÄ“vÄ“ja par tiesiskuma koalÄ«ciju. Cik vÄ“l ir šÄdu piemÄ“ru, bet kas palikuši sabiedrÄ«bai nezināmi? Latvijas valdošÄ elite nereti sÅ«kstās, ka Krievija attÄ“lo Latviju kā neizdevušos valsti, bet man šÄ·iet, ka tai nemaz Ä«paši nav jāpiepÅ«las. PiemÄ“ram, minimālā pensija Krievijā ir piesaistÄ«ta iztika minimumam, kas šobrÄ«d divkārt pārsniedz Latvijas minimālo pensiju. Pat Baltkrievijā ir lielāka minimālā pensija nekā Latvijā, jo arÄ« tā ir piesaistÄ«ta iztikas minimumam.

Latvijā iztikas minimuma aprÄ“Ä·ināšana ir atcelta un nepastāv jau vairākus gadus, toties dāsni tiek finansÄ“ti šÄ«s izdevušÄs valsts simtgades svÄ“tki, anti-propagandas kampaņas klikšÄ·u ziņu portālos, ar ko nodarbojas kaut kāds Austrumeiropas politikas pÄ“tÄ«jumu centrs (APPC), kas atspÄ“ko krievu valodā izveidotas pseidoziņas tikpat kā nezināmos interneta resursos, par kuriem neviens ikdienišÄ·s latviešu valodā domājošais vispār nenojauš.

Manuprāt, Ä«stie hibrÄ«dkara veicÄ“ji pret latviešu tautu atrodas daudz tuvāk nekā Maskava. Tie ir tie paši, kuri jau pÄ“c dažiem mÄ“nešiem no visām pilsÄ“tas un interneta malām rādÄ«s savas labi barotās sejas, lÅ«dzot vÄ“l četrus gadus iespÄ“ju parazitÄ“t un nÄ«cināt mÅ«su mazo, strauji izzÅ«došo tautu.

Gadu mijā Māris Kučinskis solÄ«ja Latvijai izcilu gadu. Korupcijas un banku skandālu tornado to ir iesācis izcili, nudien. Nākošajā sÄ“rijas rakstā par to, kā ar Māra Kučinska "reformu" Latvija ekonomiski turpina atpalikt no savām Baltijas māsām un kā ar nodokļu "reformas" palÄ«dzÄ«bu šajā valstÄ« vÄ“l vairāk pieaug plaisa starp bagātajiem un nabadzÄ«gajiem.

P.S. Šis raksts nav nevienas partijas atbalstam. Vienkārši domājiet un neļaujiet sev skalot smadzenes ar tādām pašÄm metodÄ“m un mÄ“rÄ·iem, kā to dara Krievijā.