Menu
Pilnā versija

Valdība, attopies

Liepa Ozoliņa · 21.04.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrÅ«vÄ«te", kas strādā valsts pārvaldÄ“ un dzÄ«vo no algas lÄ«dz algai. Bet vÄ“los padalÄ«ties ar dažām pārdomām par šodienas situāciju no ekonomikas, ne medicÄ«nas viedokļa.

1. ValdÄ«ba ir nodrošinājusi Latvijai kredÄ«tu (vai kredÄ«tlÄ«niju) 4 miljardu apmÄ“rā. Lieliski!

Bet kāds ir biznesa plāns, ar kuru šis kredÄ«ts ir paņemts?! Ja šÄ« nauda tiks tikai notrallināta kārtÄ“jo izdevumu segšanai, pÄ“c tam to atdot bÅ«s grÅ«ti. Pirmkārt, šai naudai vajadzÄ“tu aiziet tajās lietās, kas nodrošinātu labāku valsts izdzÄ«vošanu "pÄ“c tam". MedicÄ«nā, lai mazāki bÅ«tu zaudÄ“jumi pat ne no COVID-19, bet no citu slimÄ«bu neārstÄ“šanas pandÄ“mijas laikā un mediÄ·u dÄ«kstāves. Informācijas tehnoloÄ£ijās (un to drošÄ«bā!), lai valsts pārvaldÄ“ un tautsaimniecÄ«bā ar mazāk cilvÄ“kresursiem var paveikt vairāk. Šis ir Ä«stais brÄ«dis e-veselÄ«bas projekta restartam - bet tikai tad, ja mācamies no iepriekšÄ“jām kļūdām.

Ja nu tomÄ“r tiek segti kārtÄ“jie izdevumi, tad ir jābÅ«t plānam - cik ilgi un kā šie izdevumi tiek samazināti un ienākumi palielināti, lai atkal "satiktos".

2. Tāpat kā 2009.gadā ir jāpārskata daudzās dublÄ“jošÄs valsts iestādes, un jāveic to reorganizācija, apvienojot lÄ«dzÄ«gas funkcijas un samazinot administratÄ«vās izmaksas.

Mums ir 13 ministrijas, kurās katrā strādā varbÅ«t 100 vai daži simti ierÄ“dņu, kas smÄ“rÄ“ papÄ«rus un nosaka nozares politiku. Tā ir nepieciešamā birokrātija, kura ir jāpacieš. Bet aiz katras no tām ir 10 vai vairāk lielāku un mazāku padotÄ«bas iestāžu, kuras veic dažādas valsts pārvaldes funkcijas. Katrai no tām ir sava vadÄ«ba, lietvedÄ«ba, grāmatvedÄ«ba, personāla daļa, saimniecÄ«bas daļa, informācijas tehnoloÄ£iju daļa, utt. Bieži vien to funkcijas ir visai šauras, un reāli to izpildÄ“ ir jāsadarbojas vairākām iestādÄ“m.

Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes apvienošana ar Valsts vides dienestu ir solis vajadzÄ«gajā virzienā. Kā saglabāt katras iestādes vÄ“rtÄ«gākos darbiniekus un iestrādnes un nodrošināt apvienotās iestādes efektivitāti, tas jau ir nākamais stāsts.

Bet, piemÄ“ram, veselÄ«bas nozarÄ“ Zāļu valsts aÄ£entÅ«ra reÄ£istrÄ“ zāles un pārrauga to tirdzniecÄ«bu, lai Latvijā bÅ«tu pašas dārgākās zāles. SvarÄ«ga lieta. Bet varbÅ«t šÄ«s funkcijas var nodot (pievienot) VeselÄ«bas inspekcijai vai Nacionālajam veselÄ«bas dienestam?

Tieslietu nozarÄ“. Datu valsts inspekcija rÅ«pÄ“jas par personas datu aizsardzÄ«bu un izdod garus likumu skaidrojumus, no kuriem neko nevar saprast. Tā prasa Eiropa. Bet varbÅ«t šo funkciju var veikt nodaļa ministrijā vai kādā lielākā iestādÄ“? Tiesu namu aÄ£entÅ«ra apsaimnieko tieslietu iestāžu Ä“kas un nodrošina IT pakalpojumus. Bet IT pakalpojumus nodrošina un zemesgrāmatu sistÄ“mas uztur arÄ« Tiesu administrācija? KāpÄ“c divas iestādes?

Valstij piederošo nekustamo Ä«pašumu jomā vispār valda interesanta situācija. Lielākajā daļā nozaru savas "namu pārvaldes" ir likvidÄ“tas kā liekas, un nekustamos Ä«pašumus pārvalda pašas iestādes vai valsts kapitālsabiedrÄ«bas (piemÄ“ram, slimnÄ«cas), vai arÄ« to apsaimniekošana ir nodota valsts akciju sabiedrÄ«bai "Valsts nekustamie Ä«pašumi" (VAS VNĪ). Bet ir dažas nozares, kurās ir palikušas iestādes, kas bieži vien pilda starpnieka funkcijas starp nozares iestādÄ“m un VAS VNĪ. Tās ir jau minÄ“tā Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«ra (iekšlietu nozarÄ“) un Valsts aizsardzÄ«bas militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC). Nesaku, ka tās var tagad un tÅ«lÄ«t pievienot VAS VNĪ, jo tām ir arÄ« citas funkcijas, bet izvÄ“rtÄ“t to reorganizāciju gan vajadzÄ“tu.

3. Lai cik tas bÅ«tu sāpÄ«gi, ir jāsaprot, ka šobrÄ«d ir jāatsakās no "Rail Baltica" projekta, kurš ir nokavÄ“jis savu laiku.

PÄ“c BREXIT un COVID-19 Eiropai nebÅ«s naudas, ko ieguldÄ«t šajā projektā, un nebÅ«s arÄ« pasažieru, kas ļautu atpelnÄ«t šo jau tā pārāk utopisko biznesa plānu. Visas izmaksas par „Rail Baltica” gulsies uz Latvijas budžetu, un tā bÅ«s zemÄ“ nomesta nauda.

Dzelzceļu bÅ«ves ziedu laiki bija pirms 150 gadiem. Latvijā jau ir nojauktas vairākas lÄ«nijas, un, ja sāksim bÅ«vÄ“t „Rail Baltica”, tas stāvÄ“s pamests kā bÄ“rnu dzelzceļa gulšÅ†i Mežaparkā. COVID-19 dod iespÄ“ju iziet no šÄ« projekta "ar cieņu un paceltu galvu", tāpat kā „Maximas” traģēdiju izmantoja Dombrovska valdÄ«ba.

Novērtē šo rakstu:

0
0