Valdība, attopies
Liepa Ozoliņa · 21.04.2020. · Komentāri (0)Neesmu nekÄds profesors, esmu parasta "skrÅ«vÄ«te", kas strÄdÄ valsts pÄrvaldÄ“ un dzÄ«vo no algas lÄ«dz algai. Bet vÄ“los padalÄ«ties ar dažÄm pÄrdomÄm par šodienas situÄciju no ekonomikas, ne medicÄ«nas viedokļa.
1. ValdÄ«ba ir nodrošinÄjusi Latvijai kredÄ«tu (vai kredÄ«tlÄ«niju) 4 miljardu apmÄ“rÄ. Lieliski!
Bet kÄds ir biznesa plÄns, ar kuru šis kredÄ«ts ir paņemts?! Ja šÄ« nauda tiks tikai notrallinÄta kÄrtÄ“jo izdevumu segšanai, pÄ“c tam to atdot bÅ«s grÅ«ti. PirmkÄrt, šai naudai vajadzÄ“tu aiziet tajÄs lietÄs, kas nodrošinÄtu labÄku valsts izdzÄ«vošanu "pÄ“c tam". MedicÄ«nÄ, lai mazÄki bÅ«tu zaudÄ“jumi pat ne no COVID-19, bet no citu slimÄ«bu neÄrstÄ“šanas pandÄ“mijas laikÄ un mediÄ·u dÄ«kstÄves. InformÄcijas tehnoloÄ£ijÄs (un to drošÄ«bÄ!), lai valsts pÄrvaldÄ“ un tautsaimniecÄ«bÄ ar mazÄk cilvÄ“kresursiem var paveikt vairÄk. Šis ir Ä«stais brÄ«dis e-veselÄ«bas projekta restartam - bet tikai tad, ja mÄcamies no iepriekšÄ“jÄm kļūdÄm.
Ja nu tomÄ“r tiek segti kÄrtÄ“jie izdevumi, tad ir jÄbÅ«t plÄnam - cik ilgi un kÄ šie izdevumi tiek samazinÄti un ienÄkumi palielinÄti, lai atkal "satiktos".
2. TÄpat kÄ 2009.gadÄ ir jÄpÄrskata daudzÄs dublÄ“jošÄs valsts iestÄdes, un jÄveic to reorganizÄcija, apvienojot lÄ«dzÄ«gas funkcijas un samazinot administratÄ«vÄs izmaksas.
Mums ir 13 ministrijas, kurÄs katrÄ strÄdÄ varbÅ«t 100 vai daži simti ierÄ“dņu, kas smÄ“rÄ“ papÄ«rus un nosaka nozares politiku. TÄ ir nepieciešamÄ birokrÄtija, kura ir jÄpacieš. Bet aiz katras no tÄm ir 10 vai vairÄk lielÄku un mazÄku padotÄ«bas iestÄžu, kuras veic dažÄdas valsts pÄrvaldes funkcijas. Katrai no tÄm ir sava vadÄ«ba, lietvedÄ«ba, grÄmatvedÄ«ba, personÄla daļa, saimniecÄ«bas daļa, informÄcijas tehnoloÄ£iju daļa, utt. Bieži vien to funkcijas ir visai šauras, un reÄli to izpildÄ“ ir jÄsadarbojas vairÄkÄm iestÄdÄ“m.
Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes apvienošana ar Valsts vides dienestu ir solis vajadzÄ«gajÄ virzienÄ. KÄ saglabÄt katras iestÄdes vÄ“rtÄ«gÄkos darbiniekus un iestrÄdnes un nodrošinÄt apvienotÄs iestÄdes efektivitÄti, tas jau ir nÄkamais stÄsts.
Bet, piemÄ“ram, veselÄ«bas nozarÄ“ ZÄļu valsts aÄ£entÅ«ra reÄ£istrÄ“ zÄles un pÄrrauga to tirdzniecÄ«bu, lai LatvijÄ bÅ«tu pašas dÄrgÄkÄs zÄles. SvarÄ«ga lieta. Bet varbÅ«t šÄ«s funkcijas var nodot (pievienot) VeselÄ«bas inspekcijai vai NacionÄlajam veselÄ«bas dienestam?
Tieslietu nozarÄ“. Datu valsts inspekcija rÅ«pÄ“jas par personas datu aizsardzÄ«bu un izdod garus likumu skaidrojumus, no kuriem neko nevar saprast. TÄ prasa Eiropa. Bet varbÅ«t šo funkciju var veikt nodaļa ministrijÄ vai kÄdÄ lielÄkÄ iestÄdÄ“? Tiesu namu aÄ£entÅ«ra apsaimnieko tieslietu iestÄžu Ä“kas un nodrošina IT pakalpojumus. Bet IT pakalpojumus nodrošina un zemesgrÄmatu sistÄ“mas uztur arÄ« Tiesu administrÄcija? KÄpÄ“c divas iestÄdes?
Valstij piederošo nekustamo Ä«pašumu jomÄ vispÄr valda interesanta situÄcija. LielÄkajÄ daÄ¼Ä nozaru savas "namu pÄrvaldes" ir likvidÄ“tas kÄ liekas, un nekustamos Ä«pašumus pÄrvalda pašas iestÄdes vai valsts kapitÄlsabiedrÄ«bas (piemÄ“ram, slimnÄ«cas), vai arÄ« to apsaimniekošana ir nodota valsts akciju sabiedrÄ«bai "Valsts nekustamie Ä«pašumi" (VAS VNĪ). Bet ir dažas nozares, kurÄs ir palikušas iestÄdes, kas bieži vien pilda starpnieka funkcijas starp nozares iestÄdÄ“m un VAS VNĪ. TÄs ir jau minÄ“tÄ Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, NodrošinÄjuma valsts aÄ£entÅ«ra (iekšlietu nozarÄ“) un Valsts aizsardzÄ«bas militÄro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC). Nesaku, ka tÄs var tagad un tÅ«lÄ«t pievienot VAS VNĪ, jo tÄm ir arÄ« citas funkcijas, bet izvÄ“rtÄ“t to reorganizÄciju gan vajadzÄ“tu.
3. Lai cik tas bÅ«tu sÄpÄ«gi, ir jÄsaprot, ka šobrÄ«d ir jÄatsakÄs no "Rail Baltica" projekta, kurš ir nokavÄ“jis savu laiku.
PÄ“c BREXIT un COVID-19 Eiropai nebÅ«s naudas, ko ieguldÄ«t šajÄ projektÄ, un nebÅ«s arÄ« pasažieru, kas ļautu atpelnÄ«t šo jau tÄ pÄrÄk utopisko biznesa plÄnu. Visas izmaksas par „Rail Baltica” gulsies uz Latvijas budžetu, un tÄ bÅ«s zemÄ“ nomesta nauda.
Dzelzceļu bÅ«ves ziedu laiki bija pirms 150 gadiem. LatvijÄ jau ir nojauktas vairÄkas lÄ«nijas, un, ja sÄksim bÅ«vÄ“t „Rail Baltica”, tas stÄvÄ“s pamests kÄ bÄ“rnu dzelzceļa gulšÅ†i MežaparkÄ. COVID-19 dod iespÄ“ju iziet no šÄ« projekta "ar cieņu un paceltu galvu", tÄpat kÄ „Maximas” traģēdiju izmantoja Dombrovska valdÄ«ba.