Iesaki rakstu:

Eiropas Padome ir vienojusies par Eiropas SavienÄ«bas mÄ“rÄ·iem lÄ«dz 2030. gadam samazināt emisijas par 30% pret 2005.gadu (Latvijas atskaites punkts), palielināt atjaunojamo resursu izmantošanas Ä«patsvaru enerÄ£ijas patÄ“riņā lÄ«dz 27% un paaugstināt energoefektivitāti par 30 %.

Latvija ir izvirzÄ«jusi “Latvijas Enerģētikas StratÄ“Ä£ijā 2030” nodomu sasniegt 50% robežu enerÄ£ijas ražošanā izmantojot vietÄ“jos/atjaunojamos resursus. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir publicÄ“jusi „Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzÄ«bai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”. Latvija prezidentÅ«ras ES laikā aktÄ«vi iestājās par ES Enerģētiskās savienÄ«bas izveidi, kuras viens no galvenajiem mÄ“rÄ·iem ir veicināt pāreju uz zemas oglekļa intensitātes ekonomiku un tādÄ“jādi vairot ES enerģētisko neatkarÄ«bu.

LÄ«dzšinÄ“jā, ar Ministru kabineta noteikumiem regulÄ“tā atjaunojamo resursu izmantošanas elektroenerÄ£ijas un/vai siltuma ražošanai atbalsta metode ir novecojusi un neatliekami nepieciešama tās pielietojuma pārskatÄ«šana attÄ«stÄ«bas vārdā.

PÄ“dÄ“jos sešos gados pretrunu novÄ“ršana atbalsta shÄ“mās ir pārvÄ“rtusies par birokrātisko šÄ·Ä“ršÄ¼u radÄ«šanu uzņēmÄ“jdarbÄ«bai un pašu birokrātisko darba vietu atražošanu.

Valsts budžeta iztrÅ«kumu valdÄ«ba labo ar neloÄ£iskiem un nesamÄ“rÄ«giem nodokļiem – SEN (SubsidÄ“tās enerÄ£ijas nodoklis) un DRN (Dabas resursu nodoklis) (hidroenerÄ£ijai ar jaudu lÄ«dz 2MW) un plāno tos palielināt lÄ«dz uzņēmumus iznÄ«cinošiem.

SpÄ“kā esošais juridiskais regulÄ“jums ir pilnÄ«bā izslÄ“dzis privāto ieguldÄ«jumu iespÄ“jas jaunos elektroenerÄ£ijas ražošanas uzņēmumos citādi pievilcÄ«gās vietās tuvu esošiem resursiem. PilnÄ«bā ir degradÄ“ta investÄ«ciju vides uzticamÄ«ba enerģētikas sektorā.

Latvijā ir zemākais atjaunojamo energoresursu ieviesto jauno jaudu apjoms Baltijas valstÄ«s. Nav iespÄ“jams lÄ«dz 2020.gadam sasniegt saistošo mÄ“rÄ·i – 40% atjaunojamo resursu primārās enerÄ£ijas patÄ“riņa bilancÄ“ esošajā juridiskajā ietvarā, tātad valdÄ«ba apzināti virzās uz soda naudu maksāšanu.

KavÄ“šanās nenāk par labu arÄ« nākošÄ saistošÄ mÄ“rÄ·a – 30% CO2 emisiju samazinājumam nākošajā dekādÄ“, kur arÄ« atjaunojamiem energoresursiem ir svarÄ«ga loma, kopā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

LAEF uzskata, ka valdÄ«ba apzināti vai neapzināti šobrÄ«d dara visu iespÄ“jamo, lai apturÄ“tu AER (atjaunojamās enerÄ£ijas resursu) enerģētikas nozares attÄ«stÄ«bu. Īstermiņā tas tiek pamatots ar cīņu par elektrÄ«bas cenas – OIK (Obligātā iepirkuma komponente) samazināšanu. Skatoties nedaudz garākā termiņā, ar šÄ«m aktivitātÄ“m tiek apdraudÄ“ta Latvijas apņemšanās izpildÄ«t apņemšanos pret ES 2020 gadā 40% no izmantotās enerÄ£ijas iegÅ«t no atjaunojamiem energoresursiem. Skatoties vÄ“l tālākā perspektÄ«vā, šÄ«s aktivitātes nozÄ«mÄ“ soli atpakaļ atbildÄ«gā attieksmÄ“ pret apkārtÄ“jo vidi un elektroapgādes drošÄ«bu, uzkraujot vÄ“l lielāku slogu nākamajām paaudzÄ“m.

LR valdÄ«ba, mainot, destabilizÄ“jot un visu laiku pasliktinot uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi AER ražotājiem, bezatbildÄ«gi, un vienpusÄ“ji atkāpjas no saviem solÄ«jumiem tiem Latvijas uzņēmÄ“jiem, kuri savulaik atsaucās valsts aicinājumam palÄ«dzÄ“t izpildÄ«t Latvijas apņemšanos pret ES par atjaunojamās enerÄ£ijas ražošanas apjoma palielināšanu. Jaunu investÄ«ciju veikšana no privātā kapitāla AER nozarÄ“ bÅ«s pārāk riskanta un 2030 gada AER mÄ“rÄ·u realizācija bÅ«s nopietni apdraudÄ“ta.

Ar šÄdu politiku AER jautājumos Latvijas valstij nebÅ«s iespÄ“jams izpildÄ«t arÄ« apņemšanos 2020, par atjaunojamās enerÄ£ijas patÄ“riņu valstÄ«, un tas nozÄ«mÄ“s bÅ«tisku soda naudu maksājumus no valsts budžeta lÄ«dz brÄ«dim, kad bÅ«s ieviestas pietiekamas AER jaudas.

LAEF aicina:

- pārskatāmi atdalÄ«t vietÄ“jo enerÄ£ijas resursu izmantošanas veicināšanas pasākumus no citiem atbalsta veidiem, tas ir valdÄ«bai steidzami uzsākt dialogu ar saistÄ«tajām nozarÄ“m par iespÄ“jām Obligātā iepirkuma komponentes transformÄ“šanu un tās mÄ“rÄ·u (Latvenergo TEC dotācija, CentralizÄ“tās siltumapgādes tarifu samazināšana, Atjaunojamo energoresursu enerÄ£ijas ražotāju atbalsts) izpildei, tos nodalot;

- stabilizÄ“t darba vidi, neturpinot iepriekšÄ“jās valdÄ«bas centienus veikt retroaktÄ«vus procesus, kas neatbilst EK „PamatnostādnÄ“m par valsts atbalstu vides aizsardzÄ«bai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”);

- veikt jau vairākkārt valdības deklarācijas solīto AER koģenerācijas staciju tarifu atsaisti no gāzes cenas;

- nepieļaut retroaktīvas izmaiņas uz projektiem, kas īstenoti līdz pārejas perioda beigām;

- atbildÄ«gajām ministrijām un Saeimai uzsākt diskusijas par jauna AER atbalsta mehānisma izveidošanu, lai lÄ«dz 2020. gadam varÄ“tu paredzÄ“t jaunu jaudu ienākšanu. LAEF ir izstrādājusi priekšlikumu VietÄ“jo enerÄ£ijas resursu izmantošanas elektrÄ«bas  un siltuma iegÅ«šanai Likuma tekstam, un ir gatava to prezentÄ“t un uzsākt lietišÄ·as diskusijas;

- Ministru kabinetu, Ekonomikas, Finanšu, Vides un ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas, ZemkopÄ«bas un Satiksmes ministrijas uzskatÄ«t nepieciešamos papildinājumus enerģētikas sektoru regulÄ“jošÄs likumdošanas bāzes sakārtošanā par intelektuālā darba prioritāti, apzinoties satraucošo stāvokli enerÄ£ijas piegāžu drošÄ«bā;

- valsts pārvaldes institÅ«cijas neatkārtot vecās kļūdas ar informācijas pieejamÄ«bas ierobežojumiem, formālu interešu grupu iesaistÄ«šanu likumdošanas iniciatÄ«vu apspriešanā un saskaņošanā, bet bÅ«tiski tieši demonstrÄ“t OECD pievienotiescienÄ«gas valsts procedÅ«ras, kas veicina ekonomisko izaugsmi un drošÄ«bu;

- elektrības, gāzes un siltuma enerģijas uzņēmumus izvērtēt sabiedrības ieguvumus ilgtspējīgas enerģētikas kontekstā, atklāti vienoties par kopā risināmiem uzstādījumiem, un mēģināt rast līdzsvarotu risinājumu jautājumos, kuros pastāvēs pretrunas;

- Latvijas industrijas, lauksaimniecÄ«bas un transporta industrijas uzņēmumus iesaistÄ«ties vietÄ“jo enerÄ£ijas resursu ieguvÄ“, transportÄ“šanā un enerÄ£ijas pārveidošanā. ArÄ« iekārtu un programmatÅ«ras izstrādāšana un ražošana enerģētikas sektoram nodrošinātu ilgtspÄ“jÄ«gu ekonomikas un nodarbinātÄ«bas veicināšanu.

Visbeidzot LAEF aicina atbildÄ«gi uz atbildÄ«gu attieksmi pret apkārtÄ“jo vidi un nākamajām paaudzÄ“m. To ir ļoti grÅ«ti novÄ“rtÄ“t naudā (vienÄ«gā valoda, kas ir saprotama Latvijas valdÄ«bai). ASV valdÄ«ba ir mÄ“Ä£inājusi kvantificÄ“t ieguvumus no CO2 samazināšanas. Tās uzdevumā veikts pÄ“tÄ«jums rāda, ka viena tonna CO2 izmešu šodien nākamajām paaudzÄ“m maksās 37 ASV dolārus. Citi zinātniskie darbi arÄ« šo aplÄ“si uzskata par pilnÄ«gi nepietiekamu, uzskatot, ka Ä«stā cena jau šobrÄ«d pārsniedz 200 ASV dolārus par vienu CO2 tonnu. Ja nevar citādāk – aicinām ministrijas savos aprÄ“Ä·inos iekļaut šos skaitļus.

LAEF ir gatava uzņemties iniciatÄ«vu sadarbÄ«bai ar valsts institÅ«cijām likumdošanas iniciatÄ«vu izstrādÄ“ un izvÄ“rtÄ“šanā. LAEF aicina par to izplatÄ«t informāciju arÄ« ministriju, Saeimas un ieinteresÄ“to institÅ«ciju mājas lapās.