Iesaki rakstu:

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu kā viens no mÄ“rÄ·iem norādÄ«ts: „Lielo ostu darbÄ«bā piemÄ“rosim OECD valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas principus, palielināsim valsts ietekmi lÄ“mumu pieņemšanā un nodrošināsim efektÄ«vāku resursu izmantošanu. IzvÄ“rtÄ“sim un reformÄ“sim lielo ostu pārvaldÄ«bas modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrÄ«bām.”

Jau šobrÄ«d Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas principus, cik tie attiecināmi uz atvasinātu publisko personu (G20/OECD vadlÄ«nijas tieši attiecināmas uz kapitālsabiedrÄ«bām), piemÄ“ram, informācijas atklātÄ«ba un caurskatāmÄ«ba. ArÄ« atvasinātas publiskas personas statuss neizslÄ“dz lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas caurskatāmÄ«bas, atbildÄ«bas un kontroles mehānismu piemÄ“rošanu, kā tas uzņēmumos ierasts.

JāvÄ“rš uzmanÄ«ba, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadÄ«jumā nevar jautājumu aplÅ«kot tikai vÄ“rtÄ“jot no klasiska ostas pārvaldÄ«bas skatu punkta, par ko nepārprotami runāts pieminÄ“tajā valdÄ«bas deklarācijā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas esošÄ pārvaldÄ«ba  sekmÄ«gi nodrošina vienotu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadÄ«jumā ir jārunā par speciālo ekonomisku zonu, kuras galvenā misija ir piesaistÄ«t jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

Atgādināsim, ka arÄ« toreiz, pirms 23 gadiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni diskutÄ“ts, kā labāk, meklÄ“ti un apkopoti dati, kādi faktori veicinājuši  ekonomiskās depresijas pārvarÄ“šanu un attÄ«stÄ«bu citās Eiropas un pasaules valstÄ«s t.sk. Īrijā.  Par labāko modeli tika atzÄ«ta vienotā pārvaldÄ«ba kopÄ“jā teritorijā, kurā iekļāva degradÄ“to militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu.

SvarÄ«gi ņemt vÄ“rā, ka jau spÄ“kā esošajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes modelÄ« tiek tiešÄ veidā pārstāvÄ“tas valsts intereses un tā atrodas tiešÄ Ministru Kabineta pakļautÄ«bā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdÄ“ ir deviņi valdes locekļi: trÄ«s Liepājas pilsÄ“tas domes un trÄ«s Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrÄ«vo ar Liepājas pilsÄ“tas domes lÄ“mumu (lÄ«dz 2016. gadam arÄ« pašvaldÄ«bas un uzņēmÄ“ju pārstāvjus apstiprināja Ministru Kabinets), un trÄ«s valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrÄ«vo Ministru kabinets. Jau šobrÄ«d valsts pilnvÄ“rtÄ«gi realizÄ“ savas funkcijas un var panākt Veto tiesÄ«bas uz jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes lÄ“mumu, ja tas ir prettiesisks.

Tā kā Liepājas osta atrodas Liepājas pilsÄ“tas administratÄ«vajā teritorijā, vairākas likuma “Par ostām” 7.punktā uzskaitÄ«tās ostas pārvaldes funkcijas ir vienlaikus arÄ« pašvaldÄ«bas autonomās funkcijas, kas noteiktas likuma “Par pašvaldÄ«bām” 15.pantā, piemÄ“ram, kontrolÄ“t aizsardzÄ«bu pret piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu ostā, veikt komercdarbÄ«bas kontroli, u.c. LÄ«dz ar to Liepājas pilsÄ“tas domes iesaiste jebkuros lÄ“mumos ir ne tikai vÄ“lama, bet pat nepieciešama, jo LSEZ teritorija aizņem aptuveni 65% no Liepājas pilsÄ“tas teritorijas un veiksmÄ«ga tirdzniecÄ«bas ostas attÄ«stÄ«ba vienmÄ“r ir jāvÄ“rtÄ“ kopā ar tai piegulošÄs pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bu.

Liepājas SEZ pārvalde neveic uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un ir atbalsts Liepājas SEZ teritorijā strādājošajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 43 kapitālsabiedrÄ«bām, kas  tiešÄ veidā veic uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un tiešÄ veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā. 2019. gadā LSEZ kapitālsabiedrÄ«bas nodokļos samaksājušas EUR  31 882 979,20, kas ir par 11, 25 % vairāk nekā gadu iepriekš.  Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loÄ£istikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina turpat 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstÄ« kopumā.

No 1997. gada lÄ«dz 2019. gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrÄ«bas modernās tehnoloÄ£ijās un bÅ«vniecÄ«bā ir ieguldÄ«jušas ~319,1 milj. eiro. Kā apliecina ieguldÄ«jumu dinamika pa gadiem ikviens   drauds, ka varÄ“tu mainÄ«ties uzņēmÄ“jdarbÄ«bas nosacÄ«jumi, pasliktinātos nodokļu politika vai Liepājas SEZ pārvaldÄ«ba, atspoguļojas ieguldÄ«jumos un bremzÄ“ attÄ«stÄ«bu. Tas rada nedrošÄ«bu uzņēmÄ“jos un rada riskus uzņēmÄ“jdarbÄ«bas stabilitātei un nodarbinātÄ«bai.

2018. gadā 23. augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, Liepājas pilsÄ“tas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde   un SIA “FeLM”  noslÄ“dza nodomu protokolu, kas noteica, ka bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā jāveido Liepājas Industriālais parks, kas ir vienota teritorijas ar kopÄ«gu apsaimniekošanu ar mÄ“rÄ·i pilnveidot  infrastruktÅ«ru, piesaistÄ«t nomniekus un ārÄ“ju finansÄ“jumu, lai 15 gadu laikā veidotu uzņēmumus ar augstu pievienoto vÄ“rtÄ«bu un radÄ«tu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir iegādājusies 10 nekustamos Ä«pašumus bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā.

Viens no lielākajiem riskiem, izlemjot pārveidot Latvijas ostu pārvaldes par kapitālsabiedrÄ«bām, ir tajā apstāklÄ«, ka jaunizveidotā kapitālsabiedrÄ«ba var tikt uzskatÄ«ta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmÄ“js. Lai arÄ« pastāv viedoklis, ka par valsts atbalsta saņēmÄ“ju var tikt uzskatÄ«tas arÄ« esošÄs ostu pārvaldes, kuras ir publiskas personas, neatkarÄ«gi no to juridiskā statusa un finansÄ“šanas veida, tomÄ“r valstij nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā vieglāk bÅ«s pierādÄ«t to, ka valsts ir ievÄ“rojusi visus valsts atbalsta piešÄ·iršanas nosacÄ«jumus, ja tas sniegts nevis uzņēmumam, bet gan ir finansÄ“ta publiska persona publiskas funkcijas veikšanai. Tāpat nevar pilnÄ«bā novÄ“rst risku, ka iepriekš ziņojot par plānoto pasākumu Eiropas Komisijai un saņemot pozitÄ«vu Eiropas Komisijas lÄ“mumu, vÄ“lāk uz ieinteresÄ“to personu pamata (citu valstu ostas, komersanti) nevar tikt uzsākta pārkāpuma procedÅ«ra pret Latvijas valsti par LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bu pārkāpumu. Sekas šÄdam pārkāpumam ir tādas, ka ir jāatgriež viss nelikumÄ«gi saņemtais atbalsts.  

Publiskas personas mantas ieguldÄ«šana kapitālsabiedrÄ«bas pamatkapitālā, citu finanšu vai materiālo labumu nodošana kapitālsabiedrÄ«bai vai citādu ekonomisku priekšrocÄ«bu radÄ«šana (jebkura komercsabiedrÄ«bai no valsts, pašvaldÄ«bas vai Eiropas Kopienas lÄ«dzekļiem sniegta, vai pastarpināta finansiāla palÄ«dzÄ«ba, kas rada vai var radÄ«t konkurences ierobežojumus) ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju.

Ja ostas teritorijā esošie nekustamie Ä«pašumi (piestātnes, zeme, bÅ«ves) tiks ieguldÄ«ti kapitālsabiedrÄ«bas pamatkapitālā, par tiem maksājams nekustamā Ä«pašuma nodoklis, kā arÄ« kapitālsabiedrÄ«ba ir uzskatāma par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, lÄ«dz ar to, dibinot kapitālsabiedrÄ«bu, tai bÅ«tiski pieaugs nodokļu slogs, kas ietekmÄ“s sniegto pakalpojumu cenas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (kapitālsabiedrÄ«bai) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecÄ«go uzdevumu var veikt efektÄ«vāk, kā arÄ« pirms kapitālsabiedrÄ«bas dibināšanas jāveic paredzÄ“tās rÄ«cÄ«bas ekonomiskais izvÄ“rtÄ“jums, kas pierāda, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde attiecÄ«go valsts pārvaldes uzdevumu nespÄ“j veikt tik efektÄ«vi kā to spÄ“tu kapitālsabiedrÄ«ba. ŠobrÄ«d nav informācijas, ka šÄds izvÄ“rtÄ“jums bÅ«tu veikts. Tāpat nav informācijas, ka bÅ«tu vÄ“rtÄ“ta attiecÄ«gas kapitālsabiedrÄ«bas dibināšanas ietekme uz valsts un pašvaldÄ«bas budžetu.

Kā norādÄ«jis Pārresoru koordinācijas centrs “Valsts lÄ«dzdalÄ«bas vispārÄ“jo stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·u noteikšanas vadlÄ«nijās” vÄ“rtÄ“jot katru lÄ«dzdalÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bā priekšnosacÄ«jumu, jāizvÄ“rtÄ“ visus iespÄ“jamos alternatÄ«vos mehānismus ar kuriem varÄ“tu sasniegt analogus rezultātus, neveicot komercdarbÄ«bu. JāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“jamo risinājumu lietderÄ«bu, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. JābÅ«t veiktam salÄ«dzinājumam ar alternatÄ«viem Liepājas ostas pārvaldÄ«bas modeļiem, neveicot komercdarbÄ«bu, tostarp ar esošo Liepājas ostas pārvaldÄ«bas modeli. Nav identificÄ“ti ekonomiskie, sociālie ieguvumi, dibinot kapitālsabiedrÄ«bu.

Lai pilnvÄ“rtÄ«gi varÄ“tu lemt par LSEZ pārveidi no iestādes par kapitālsabiedrÄ«bu, ir jāizvÄ“rtÄ“ jaunās kapitālsabiedrÄ«bas biznesa plāns. Pārveide var tikt pamatota, ja tās rezultātā tiks gÅ«ts pozitÄ«vāks rezultāts pret esošo. Jebkuras reorganizācijas pamatā ir jābÅ«t mÄ“rÄ·im panākt uzlabojumus. Biznesa plānam lÄ«dz ar to ir jāatbild uz jautājumiem:

- Cik jaunas darba vietas tiks radītas LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies atalgojuma līmenis LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies ostas kravu apgrozījums (tonnās)?

- Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību investīcijas?

-  Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrÄ«bu nomaksāto nodokļu summa?

Ja kapitālsabiedrÄ«bas izveide uzlabo šos rādÄ«tājus (un biznesa plānā ir atbildÄ“ts arÄ« kā), tikai tad varam spriest par citiem jautājumiem.

ValdÄ«ba, izskatot jautājumu par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par kapitālsabiedrÄ«bu, nav izvÄ“rtÄ“jusi lÄ«dzšinÄ“jo Liepājas SEZ pārvaldes darbÄ«bu, un nav vÄ“rtÄ“ts, kādi ekonomiski un finansiāli riski pastāv reorganizācijas rezultātā un kā tas ietekmÄ“s valsts budžetu.

SECINÄ€JUMI:

Jau šobrÄ«d Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas principus.

LSEZ valdÄ“ ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas augstākā ierÄ“dniecÄ«bas pārstāvji, kuri var pilnvÄ“rtÄ«gi realizÄ“t savas funkcijas.

Nav pamata secinājumam, ka tieši ostu pārveide par kapitālsabiedrÄ«bām dos mÄ“rÄ·a sasniegšanu. ArÄ« atvasinātas publiskas personas statuss jau šobrÄ«d nodrošina lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu caurskatāmÄ«bas, atbildÄ«bas un kontroles mehānismu piemÄ“rošanu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadÄ«jumu nevar vÄ“rtÄ“t no klasiska ostas pārvaldÄ«bas skatu punkta. Ražošanas teritorijas nav nodalāmas no ostas un lidostas. Liepājas SEZ veido vienotu Liepājas pilsÄ“tas ekonomikas ekosistÄ“mu, jo tikai tā var radÄ«t jaunas darbavietas ar konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

LSEZ pārvalde neveic uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, bet nodrošina uzņēmÄ“jiem labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus un infrastruktÅ«ru uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veikšanai.

Risks, pārveidojot par kapitālsabiedrÄ«bu - jaunizveidotā kapitālsabiedrÄ«ba var tikt uzskatÄ«ta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmÄ“js.

LSEZ pārvalde nemaksā nekustamā Ä«pašuma nodokli par tālāk neiznomātiem nekustamiem Ä«pašumiem – šÄdas atlaides piemÄ“rošana nākotnÄ“ var tikt uzskatÄ«ta par nelikumÄ«gi saņemtu valsts atbalstu.

Dibinot kapitālsabiedrÄ«bu, tai nepieciešams deleģēt esošÄs ostas pārvaldes uzdevumus, taču visus LSEZ pārvaldes kā iestādes  pienākumus deleģēt kapitālsabiedrÄ«bai nav iespÄ“jams, pat veicot bÅ«tiskus grozÄ«jumus teju vai visos šo jomu regulÄ“jošajos tiesÄ«bu aktos.

Izskatot jautājumu par LSEZ pārveidi par kapitālsabiedrÄ«bu, nav izvÄ“rtÄ“ta lÄ«dzšinÄ“jā Liepājas SEZ pārvaldes darbÄ«ba, un nav vÄ“rtÄ“ti ekonomiskie un finansiālie riski pÄ“c reorganizācijas un to ietekme uz valsts budžetu.