ValdÄ«ba tÅ«lÄ«t pÄ“c Jaungada svinÄ«bÄm pamodÄ«sies un sagÄdÄs mums pilnÄ«gi nejÄ“dzÄ«gus ierobežojumus
PÄ“teris Apinis · 27.12.2021. · Komentāri (0)MirstÄ«bÄ no Covid–19 Latvija Ä«slaicÄ«gi atradÄs pasaules valstu pirmajÄ rindÄ. ValdÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumi ierobežot saslimstÄ«bu nereti radÄ«juši vÄ“l lielÄku saslimstÄ«bu. LatvijÄ kovidiÄnas Ä“nÄ salÄ«dzinÄjumÄ ar 2019. gadu pieaugusi saslimstÄ«ba ar sirds asinsvadu slimÄ«bÄm, ļoti ievÄ“rojami – ar depresiju, trauksmi, psihiskiem traucÄ“jumiem, novÄ“loti tiek diagnosticÄ“ti vēži. Tai pašÄ laikÄ re:Äekisti un citi meinstrÄ«ma mÄ“diji kliedz „urÄ” vadÄ«bas sasniegumiem.
Viedokļrakstus par iemesliem Covid-19 sliktajiem scenÄrijiem LatvijÄ biju pÄrtraucis rakstÄ«t, jo laiku aizņēma literatÅ«ra ap un par omikrona paveidu. ŠobrÄ«d mans viedoklis ir - saslimstÄ«ba bÅ«s liela gan vakcinÄ“to, gan nevakcinÄ“to vidÅ«, slimÄ«bas gaita - vieglÄka nekÄ delta varianta uzplaukuma brÄ«dÄ«, vakcinÄ“tie slimos vieglÄk, valdÄ«ba tÅ«lÄ«t pÄ“c Jaungada svinÄ«bÄm pamodÄ«sies un sagÄdÄs mums pilnÄ«gi nejÄ“dzÄ«gus ierobežojumus.
Haoss informÄcijÄ ap un par Covid-19 izsaucÄ“ja SARS-CoV-2 dažÄdiem celmiem (šobrÄ«d delta un omikron) ir saistÄ«ts galvenokÄrt ar Latvijas iedzÄ«votÄju zemo veselÄ«bas pratÄ«bu. Latvijas valdÄ«ba un Saeima ir sabiedrÄ«bas spogulis ar tikpat sliktu vai vÄ“l sliktÄku ceselÄ«bas pratÄ«bu. VienkÄršoti - zemas veselÄ«bas pratÄ«bas situÄcija ir aplis:
• 2003. gadÄ izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrs KÄrlis Šadurskis (šobrÄ«d viens no zinošÄkajiem politiÄ·iem, tolaik - politikas iesÄcÄ“js) svÄ«troja veselÄ«bas mÄcÄ«bu no skolas mÄcÄ«bu programmÄm. Viņam uzgavilÄ“ja Saeimas deputÄti un tauta – nav, ko bÄ“rnus pÄrlieku noslogot ar zinÄšanÄm;
• kopš 2019. gada LatvijÄ izglÄ«tÄ«ba pÄrgÄjusi uz kompetenÄu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, kas it kÄ iekļauj dažÄdas lietpratÄ«bas zinÄšanas, bet patiesÄ«bÄ izslÄ“dz no izglÄ«tÄ«bas tÄs kompetences, kas skolotÄjam mazÄk aktuÄlas un saprotamas, manuprÄt, - vispirms izslÄ“dz jebko no veselÄ«bas pratÄ«bas. FormÄli veselÄ«bas zinÄ«bu tagad varÄ“tu integrÄ“t pie fizikas, Ä·Ä«mijas un vÄ“stures, patiesÄ«bÄ skolotÄji nav gatavi šai kompetenÄu izglÄ«tÄ«bai;
• 2021. gadÄ LatvijÄ ir izaugusi paaudze, kura skolÄ ir saņēmusi ļoti fragmentÄras zinÄšanas par veselÄ«bu, slimÄ«bÄm, medicÄ«nu - kopumÄ paaudzi ar zemu veselÄ«bas pratÄ«bu;
• šÄ«brīža valdÄ«ba un Saeima pilnÄ«bÄ atbilst šai neziņai par veselÄ«bu un uzskata, ka vakcinÄcija ir tikai dÅ«riens plecÄ un papÄ«rnaudas miljoni, kas par vakcÄ«nÄm samaksÄti, nevis uztver vakcÄ«nu kÄ nopietnu bioloÄ£isku medikamentu. LÄ«dz ar to par medicÄ«nu un vakcÄ«nÄm izsakÄs cilvÄ“ki, kam nudien nav ne mazÄko zinÄšanu par šÅ«nas uzbÅ«vi, nukleÄ«nskÄbÄ“m, mitohondrijiem, citokÄ«niem un patoloÄ£isko fizioloÄ£iju kopumÄ;
• Ministru kabinets pieņem lÄ“mumus par veselÄ«bu un Covid-19 pandÄ“mijas ierobežošanu, šie lÄ“mumi lieļÄkoties ir absurdi - piemÄ“ram, aizliegt sportot vai piespiest cilvÄ“kus drÅ«zmÄ“ties pie veikalu durvÄ«m blÄ«vÄs rindÄs, lai uzrÄdÄ«tu savu sertifikÄtu un dokumentu (izcila vieta omikrona pÄrnešanai);
• policija, inspekcijas un citi ierÄ“dnieciski domÄjoši ļaudis par galveno cīņu pret pandÄ“miju uzskata dažÄda veida kontroli, ierobežojumus, soda naudas, bet liela daļa tautas - „stuÄÄ«šanu”;
• re:Äekisti un meinstrÄ«ma žurnÄlisti atkÄrto visas muļķīgÄkÄs mantras (kÄds mans paziņa - žurnÄlists, kas savulaik strÄdÄjis kopÄ ar Ingu Spriņģi teica – „nevaino Ingu, viņa vienkÄrši neko nesaprot”);
• aplis atgriežas pie tautas ar zemu veselÄ«bas pratÄ«bu, kas uzskata, ka par viņu veselÄ«bu rÅ«pÄ“sies kÄds cits, nevis viņi paši sportojot, veselÄ«gi Ä“dot, monitorÄ“jot savas hroniskÄs slimÄ«bas un tÄs ÄrstÄ“jot.
Dažus vÄrdus par veselÄ«bas pratÄ«bu (lai cik tas dÄ«vaini nebÅ«tu - šÄ« jÄ“dziena bÅ«tÄ«bu un nozÄ«mi Daniels Pavļuts saprot).
JÄ“dzienu health literacy profesors Ä¢irts BriÄ£is tulko kÄ veselÄ«bas izglÄ«totÄ«ba, bet profesors MÄris Baltiņš iesaka lietot formÄ veselÄ«bas pratÄ«ba. Šis termins nosaka jÄ“dzienu, kas ir antonÄ«ms veselÄ«bas analfabÄ“tismam. Health literacy ir cilvÄ“ka vispÄrÄ“jÄs spÄ“jas iegÅ«t, apstrÄdÄt un saprast pamata veselÄ«bas informÄciju un pakalpojumus, lai izdarÄ«tu atbilstošus veselÄ«bai nozÄ«mÄ«gus lÄ“mumus. Valsts problÄ“ma, kas jau iepriekš raksturojÄs ar nepÄrtrauktÄm vÄ“lÄ“šanÄm, savstarpÄ“ju noriešanu, visu cīņu pret visiem, latviešu nevÄ“lÄ“šanos mÄ«lÄ“t savu zemi, tautu un valsti, informÄcijas miksli sociÄlajos tÄ«klos, man šÄ·iet saistÄma tieši ar veselÄ«bas un sociÄlo analfabÄ“tismu, kas ir tiešs pretstats health and social literacy (veselÄ«bas un sociÄlÄ pratÄ«ba).
TÄ«ri teorÄ“tiski katrai partijai, kas virzÄs uz Saeimu, par galveno mÄ“rÄ·i vajadzÄ“tu bÅ«t -radÄ«t tÄdu veselÄ«bas pratÄ«bas lÄ«meni katram Latvijas iedzÄ«votÄjam, kas dotu viņam spÄ“ju izvirzÄ«t veselÄ«bu par prioritÄti, uzticÄ“ties aprÅ«pes sistÄ“mai un medicÄ«nas darbiniekiem, kas motivÄ“tu ielikt personÄ«go enerÄ£iju un spÄ“ku rÄ«koties savas un savu tuvÄko veselÄ«bas labÄ, kÄ arÄ« gÅ«t pÄrliecÄ«bu un sajÅ«tu, ka veselÄ«ba ir šo pūļu vÄ“rta. Protams, tas nozÄ«mÄ“ zinÄšanas par savu Ä·ermeni, savu fizisko un mentÄlo veselÄ«bu, par dažÄdÄm veselÄ«bu uzlabojošÄm darbÄ«bÄm.
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas (PVO) apkÄrtrakstÄ minÄ“ts, ka cilvÄ“kiem ar zemÄku veselÄ«bas pratÄ«bu ir 1.5-3 reizes lielÄka iespÄ“ja ciest no sliktas veselÄ«bas; vÄjas zinÄšanas palielina hospitalizÄcijas skaitu, samazina veselÄ«bas pakalpojumu izmantošanu, novÄ“lina ÄrstÄ“šanas procesu.
Covid-19 apstÄkļos Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija uzskata, ka lielÄko ļaunumu cilvÄ“ku veselÄ«bai, lÄ«dz ar to smagÄku slimÄ«bas gaitu ar Covid-19 un lielÄku mirstÄ«bu nosaka cilvÄ“ku nevÄ“lÄ“šanÄs saistÄ«t iespÄ“ju saslimt un iespÄ“jamo slimÄ«bu ar savu veselÄ«bas stÄvokli. Proti, ir zinÄms, ka smagÄk ar Covid-19 saslimst mazkustÄ«gi, adipozi (resni) un fiziski neaktÄ«vi (galvenokÄrt vecÄka gadagÄjuma) cilvÄ“ki, kam ir paaugstinÄts asinsspiediens, dislipidÄ“mija (vienkÄršoti - paaugstinÄts zema blÄ«vuma holesterÄ«na lÄ«menis), cukura diabÄ“ts vai prediabÄ“ts, hroniska obstruktÄ«va plaušu slimÄ«ba.
ŠÄ·iet, kas gan varÄ“tu bÅ«t vienkÄršÄk - mobilizÄ“t tieši smagas slimÄ«bas gaitas apdraudÄ“tos cilvÄ“kus vakcinÄcijai, sportiskai kustÄ«bai, svara ierobežošanai un savu hronisko slimÄ«bu ÄrstÄ“šanai. Bet ne valdÄ«ba, ne meinstrÄ«ma mediji ne ar vÄrdu neieminas par cilvÄ“ku nepieciešamÄ«bu rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu, toties veic tikai vakcinÄ“to un nevakcinÄ“to pretnostatÄ«šanu, organizÄ“ dažÄdus ierobežojumus, pastÄvÄ«gu masku balli skolÄ (ka tik maska, pat ja tÄ ir daudzkÄrt lietota vienreizÄ“ja maska, kas vairs neko neaiztur) vai rÄ«ko pircÄ“ju skaita kontroli aptiekÄ, bemzÄ«ntankÄ vai sabiedriskÄ tualetÄ“. ProblÄ“ma ir apstÄklÄ«, ka ne valdÄ«bai, ne re:Äekistiem un viņu lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem nav nekÄdas veselÄ«bas pratÄ«bas, bet ir pÄrliecÄ«ba, ka viņi zina visu par visu.
AtgriezÄ«šos pie veselÄ«bas mÄcÄ«bas skolÄ, ko pirms turpat vai 20 gadiem slÄ“dza KÄrlis Šadurskis. Visi daudzie mÄ“Ä£inÄjumi atjaunot šo mÄcÄ«bu beigušies ar tukšu pļÄpÄšanu SaeimÄ. 90% deputÄtu nav viedokļa par veselÄ«bas mÄcÄ«bu, bet pÄrÄ“jiem veselÄ«bas mÄcÄ«ba asociÄ“jas tikai un vienÄ«gi ar seksuÄlo jautÄjumu skaidrojumu, „Papardes zieda” nosodÄ«jumu un pÄrliecÄ«bu, ka bÄ“rni lÄ«dz 18 gadiem ar seksu nenodarbojas un viņiem par to nekas nav jÄzina.
IntegrÄ“t veselÄ«bas mÄcÄ«bu citos priekšmetos ir faktiski neiespÄ“jami, jo citu priekšmetu skolotÄju zinÄšanas par veselÄ«bas pratÄ«bu ir ļoti fragmentÄras (atvainojos, bet LatvijÄ veiktÄ pÄ“tÄ«jumÄ par riska faktoriem kÄ viens no blakusrezultÄtiem bija pÄrsteidzošs secinÄjums, ka skolotÄju vidÅ« liekÄ svara incidence ir lielÄka nekÄ sabiedrÄ«bÄ kopumÄ, proti - skolotÄji un skolotÄjas paši ir resni un nerÅ«pÄ“jas par savu veselÄ«bu, tÄtad - ir ar zemu veselÄ«bas pratÄ«bu).
To, ka valdÄ«bÄ un VeselÄ«bas ministrijÄ ir pilnÄ«gs „sviests” izpratnÄ“ par veselÄ«bas mÄcÄ«bas nozÄ«mi un veselÄ«bas pratÄ«bas jÄ“gu, demonstrÄ“ „vakcÄ«nu mÄcÄ«bas” ieviešana skolÄ. MazÄko klašu skolÄ“niem jau ir notikusi vai vÄ“l notiks viena vai vairÄkas mÄcÄ«bu stundas par vakcÄ«nÄm, bet nav nekÄdas bÄzes zinÄšanÄm - kas ir vÄ«russ vai kas ir infekciju slimÄ«bas. Izraujot vakcÄ«nas no konteksta par veselÄ«bu un bÄ“rnos radot pÄrliecÄ«bu, ka vakcinÄcija ir pamatu pamats veselÄ«bai, mÄ“s audzinÄm nÄkamo valdÄ«bu, kas arÄ« neko nebÅ«s dzirdÄ“jusi par vēža profilaksi, sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, psihiskÄm slimÄ«bÄm, bet atradÄ«s vienu vai citu mantru, ko likt visas tautas veselÄ«bas pamatÄ.
NeproporcionÄlÄ (atšÄ·irÄ«gÄ no citÄm ES valstÄ«m) pretestÄ«ba vakcinÄcijai lielÄ mÄ“rÄ ir veselÄ«bas pratÄ«bas neesamÄ«ba Latvijas iedzÄ«votÄjiem un veselÄ«bas mÄcÄ«bas neesamÄ«ba skolÄs.
Latvijas valdÄ«bas neveiksmes Covid-19 pandÄ“mijas ierobežošanÄ, novÄ“lotÄ vakcÄ«nu iepirkšana, superdÄrgais un nekompetentais vakcinÄcijas birojs, vakcinÄcijas aiznešana no Ärsta kabineta uz kapu svÄ“tkiem un krÄmu tirgu, senioru nevakcinÄ“šana, sporta aizliegumi bÄ“rniem, dažÄdu preÄu tirdzniecÄ«bas aizliegumi un visas pÄrÄ“jÄs kļūdas ir galvenokÄrt tÄdēļ, ka valdÄ«bÄ nevienam nav pat minimÄlas veselÄ«bas pratÄ«bas (patiesÄ«bÄ Daniels Pavļuts gada laikÄ ir apguvis ļoti daudz. Ceru, ka lÄ«dz septembrim viņš bÅ«s sapratis, cik liela nozÄ«me ir veselÄ«bas mÄcÄ«bai, un atbalstÄ«s mÄ“Ä£inÄjumus to atkal iedabÅ«t skolu mÄcÄ«bu programmÄs).