Iesaki rakstu:

IepriekšÄ“jās divās dienās esmu ticies ar visu Saeimā pārstāvÄ“to partiju pārstāvjiem un saņēmis skaidru vÄ“stÄ«jumu – katra no partijām, pārstāvot savu vÄ“lÄ“tāju, ir par kara bÄ“gļu glābšanu. Tātad mÄ“s apzināmies, ka palÄ«dzÄ«ba šiem cilvÄ“kiem ir mÅ«su kopÄ“js pienākums.

Diemžēl jāatzÄ«st, ka vienlaikus ar vÄ“lmi palÄ«dzÄ“t šajā jautājumā valdÄ«bas un politisko partiju starpā bijis vÄ“rojams sadarbÄ«bas un valstiskas domāšanas trÅ«kums. Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildÄ«gi manipulÄ“jot ar valstij bÅ«tiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik lÄ«dzcietÄ«ga un gatava palÄ«dzÄ“t ir mÅ«su sabiedrÄ«ba.

Mani lÄ«dz šim nav apmierinājis valdÄ«bas darbs patvÄ“ruma meklÄ“tāju jautājuma risināšanā. ValdÄ«ba nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrÄ«bai, bet arÄ« koalÄ«cijas partneriem, kas novedis pie akÅ«ta informācijas trÅ«kuma. NeskaidrÄ«ba un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišÄ·i politiÄ·i ir izvÄ“lÄ“jušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalÄ«ties problÄ“mu risināšanā, bet izvÄ“loties tās ignorÄ“t un vienlaikus šÄ·elt sabiedrÄ«bu, vairojot neziņu un spekulācijas.

Kādu palÄ«dzÄ«bu mÄ“s sniegsim bÄ“gļiem? Kur viņus izmitinās? Kur viņi strādās, kā iekļausies sabiedrÄ«bā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mums ir jābÅ«t gataviem atbildÄ“t – neatkarÄ«gi no Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu brÄ«vprātÄ«ga vai politiski saistoša lÄ“muma par kara bÄ“gļu izvietošanu.

Protams, visas Eiropas politikā un rÄ«cÄ«bā nepieciešami uzlabojumi, un Latvijai tajā ir jādod savs ieguldÄ«jums. Jaunā situācija izvirza pilnÄ«gi jaunas prasÄ«bas daudzās jomās – tā ir Eiropas SavienÄ«bas dienvidu robežas stiprināšana, Eiropas SavienÄ«bas iekšÄ“jā drošÄ«ba un informācijas apmaiņa, drošÄ«bas struktÅ«ru sadarbÄ«ba, tāpat arÄ« Eiropas SavienÄ«bas ieguldÄ«jums krÄ«zes skarto reÄ£ionu stiprināšanā. Eiropas SavienÄ«bai ir jābÅ«t ilgtermiņa politiskajam mÄ“rÄ·im stabilizÄ“t kaimiņu reÄ£ionus un panākt, ka daļa no bÄ“gļiem var atgriezties dzimtenÄ“.

TomÄ“r jautājums, ko darÄ«t ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvÄ“kiem, kuri bÄ“g no kara plosÄ«tajām valstÄ«m, prasa tÅ«lÄ«tÄ“ju rÄ«cÄ«bu. Latvija kā valsts un Latvijas politiÄ·i nevarÄ“s ilgstoši izvairÄ«ties no lÄ“mumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mÅ«su kārta solidāri palÄ«dzÄ“t, nevis meklÄ“t aizbildinājumus, kāpÄ“c to nedarÄ«t.

Tādēļ ar rÄ«kojumu esmu uzdevis Ministru kabinetam sadarbÄ«bā ar politiskajām partijām, pašvaldÄ«bām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānu patvÄ“ruma meklÄ“tāju uzņemšanai Latvijā. Aicinu skaidrot gan iespÄ“jamās izmaksas un institÅ«ciju kapacitāti, gan bÄ“gļu iespÄ“jas tikt izmitinātiem, apgÅ«t valodu un iesaistÄ«ties darba tirgÅ«. Tāpat sagaidu, ka lÄ«dz 21.septembrim ir apstiprināta Latvijas nacionālā pozÄ«cija.

Aicinu visas partijas kopÄ«gi strādāt un bÅ«t konstruktÄ«vām šajā procesā! MÄ“s, Latvijas iedzÄ«votāji, vienmÄ“r esam bijuši lÄ«dzcietÄ«gi pret vajātiem un ciešanās nokļuvušiem cilvÄ“kiem, kuri izmisumā vÄ“ršas pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. ArÄ« tagad mÄ“s nedrÄ«kstam palikt malā, kad cilvÄ“kiem draud briesmas.

Eiropas valstu spÄ“ks ir solidaritātÄ“ un kopÄ«gā lÄ“mumu pieņemšanā. PašreizÄ“jais patvÄ“ruma meklÄ“tāju jautājums nav pirmais un arÄ« nav pÄ“dÄ“jais lielais izaicinājums, ar ko saskaramies. Taču pašlaik tas ir svarÄ«gākais kopÄ«gi risināmais jautājums, un no mums – kā no eiropeiskas valsts – gaida izlÄ“mÄ«gu rÄ«cÄ«bu.