Iesaki rakstu:

VienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis, ka tie kaitÄ“jumi, kas nodarÄ«ti nācijas garÄ«gajai bagātÄ«bai, pašcieņai un pašapziņai, ir daudz nozÄ«mÄ«gāki par tiem, kas nodarÄ«ti tās materiālajai labklājÄ«bai.

PašapzinÄ«ga un garÄ«gi spÄ“cÄ«ga tauta spÄ“j pat pÄ“c katastrofām un kariem atjaunot savu dzÄ«ves lÄ«meni Ä«sā laikā. Savukārt tāda tauta, kuras pašapziņa ir neizteikta un kautrÄ«gi pieklusināta, pamazām zaudÄ“ arÄ« visus tās rÄ«cÄ«bā esošos materiālās pasaules resursus.

Tādēļ šodien es nespÄ“ju klusÄ“t, kad redzu mÅ«su valsts valdošo aprindu attieksmi, netaisnÄ«gi izšÄ·iežot 40 miljonus kopÄ“jo lÄ«dzekļu, lai izpatiktu kādam ārÄ“jam spiedienam un Ä«stenotu savas savtÄ«gās intereses.

Teikt, ka tas ir absolūti nepieņemami, patiesībā būtu nepateikt neko!

Kā jau minÄ“ju ievadā, no budžeta nelietderÄ«gi iztÄ“rÄ“tā naudas summa ir mazāks kaitÄ“jums par to, ko šis solis atstāj kopÄ«gajai apziņai. Protams, summa nav maza, Ä«paši laikā, kad daudzi palikuši bez darba piespiedu kārtā, kad nevar samaksāt par siltumu, zālÄ“m, pārtiku, taču Ä«stais kaitÄ“jums ir cits.

Ar šo soli tiek uzspiests kolektÄ«vās vainas zÄ«mogs, turklāt nodarÄ«jumā, kam ar Latvijas valsti nav nekāda sakara.

ŠÄdi tiekam padarÄ«ti par vainÄ«giem totalitāro režīmu noziegumos. Latvijas valstij, kas pati ir cietusi no nacisma un komunisma noziegumiem, nav un nevar bÅ«t nekādas atbildÄ«bas par zaudÄ“jumiem, ko nodarÄ«jušas svešÄs lielvaras! Latvija joprojām nav saņēmusi nekādas kompensācijas par karā un okupācijas periodā nodarÄ«to kaitÄ“jumu un visticamāk arÄ« nekad nesaņems.

Visabsurdākais ir tas, ka vainÄ«giem justies un netieši izmaksāt atlÄ«dzÄ«bu par kaitÄ“jumu šaubÄ«gu aktÄ«vistu grupai, kam ir visai nosacÄ«ta saikne ar Latviju gan šodien, gan vÄ“sturiski, šobrÄ«d spiesti arÄ« mÅ«su tautas represÄ“tie, kas izgājuši Gulaga šausmas, zaudÄ“juši Ä£imenes, mājas, Ä«pašumus.

VÄ“l netaisnÄ«gāku šo lÄ“mumu padara fakts, ka aicinājumi izmaksāt zināmu pabalstu visiem Latvijas iedzÄ«votājiem – latviešiem, čigāniem, poļiem, krieviem, kas cietuši represijās, nesastapa ne mazāko atbalstu un netika uzklausÄ«ti.

Man ir kauns par šÄdu valsts vadÄ«bas rÄ«cÄ«bu! Tā ir nožēlojama! Īpaši, ja skatāmies kontekstā ar citu, latviešiem un Latvijas valstij nozÄ«mÄ«gu vÄ“sturiskā taisnÄ«guma precedentu – mÅ«su izcilā lidotāja H.Cukura lietu. Nevienam no varas elites nav pieticis ne drosmes, ne pašapziņas, lai šo bez pamata, bez vainas noslepkavoto cilvÄ“ku reabilitÄ“tu un viņa portretu noliktu blakus citiem mÅ«su tautas spÄ“jÄ«gākajiem dÄ“liem!

Kā labā, un kā vārdā darbojas pašreiz Latvijas valsts virzienu nosakošie – partijas, politiÄ·i, amatpersonas –, lai paliek uz viņu sirdsapziņas un tautas vÄ“rtÄ“šanā! Paliksim uzticÄ«gi saviem ideāliem un vÄ“rtÄ«bām!