Iesaki rakstu:

Kā tas ir zināms no plašsaziņas lÄ«dzekļiem, valdÄ«ba ir pieņēmusi lÄ“mumu iegādāties Inčukalna pazemes dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistÄ“mas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (CBG) akcijas. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tā arÄ« nav spÄ“jis sniegt pamatojumu šÄ« darÄ«juma nepieciešamÄ«bai, ņemot vÄ“rā veiktos grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, kas nodrošina Latvijas valstij iespÄ“ju piesaistÄ«t atbilstošu stratÄ“Ä£isko investoru CBG, nevis tÄ“rÄ“t Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Neskatoties uz to, izpildot valdÄ«bas lÄ“mumu, 2017. gada 15. decembrÄ« Latvijas elektroenerÄ£ijas pārvades sistÄ“mas operators AS "Augstsprieguma tÄ«kls" (AST) ir noslÄ“dzis darÄ«jumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmuma „Uniper Ruhrgas International GmbH" par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistÄ“mas operatorā "Conexus".

Savukārt 27.12.2017. AST noslÄ“dza darÄ«jumu ar SIA "Itera Latvija" (Itera) par tai piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistÄ“mas operatorā AS "Conexus Baltic Grid".

Šo valdÄ«bas lÄ“muma rezultātā veikto atsevišÄ·o darÄ«jumu cena tiek slÄ“pta no sabiedrÄ«bas. Ir zināms tikai tas, ka AS "Augstsprieguma tÄ«kls" (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 16,05% akciju no SIA "Itera Latvija" un 18,31% akciju no Vācijas enerģētikas koncerna "Uniper Ruhrgas International GmbH" pÄ“rn kopā ir samaksājis 57,394 miljonus eiro.

ŠÄda valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba rada pamatotas bažas, ka šie darÄ«jumi ar CBG akcijām tiek veikti nevis Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“s, bet gan šauras personu grupas interesÄ“s.

Lai kliedÄ“tu šÄ«s augstākpamatotās bažas, lÅ«dzam Māri Kučinski kā valdÄ«bas vadÄ«tāju sniegt šÄdu informāciju:

1. Cik vietas CBG PadomÄ“ ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas?

2. Kādas tiesÄ«bas attiecÄ«bā uz dalÄ«bu CBG valdÄ“ un lÄ“mumu pieņemšanu tajā ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas?

3. Vai Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas, saglabāja tās pašas tiesÄ«bas CBG, kādas tās bija „Uniper”? Kas tika izmainÄ«ts un kāpÄ“c?

4. Cik daudz Latvijas valsts samaksāja „Uniper”, lai iegādātos tās akcijas CBG?

5. Kāda bija CBG akciju tirgus cena uz šo darÄ«juma brÄ«di?

6. Kā valdÄ«ba noteica šÄ« darÄ«juma cenu? LÅ«dzu pievienot šo pamatojumu, balstoties uz kuru, tika atzÄ«ts, ka darÄ«juma cena ir pamatota un atbilstoša?

7. Kura amatpersona ir atbildÄ«ga par to, ka šie darÄ«juma nosacÄ«jumi ir atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m?

8. No kādiem finanšu resursiem tika finansÄ“ts šis darÄ«jums? Un kā tas ir atspoguļots AST finanšu pārskatos?

9. Cik vietas CBG PadomÄ“ ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Itera” akcijas?

10. Kādas tiesÄ«bas attiecÄ«bā uz dalÄ«bu CBG valdÄ“ un lÄ“mumu pieņemšanu tajā ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Itera” akcijas?

11. Cik daudz Latvijas valsts samaksāja „Itera”, lai iegādātos tās akcijas CBG?

12. Kāda bija CBG akciju tirgus cena uz šo darÄ«juma brÄ«di?

13. Kā valdÄ«ba noteica šÄ« darÄ«juma cenu par atbilstošu? LÅ«dzam pievienot šo pamatojumu, balstoties uz kuru tika atzÄ«ts, ka darÄ«juma cena ir pamatota un atbilstoša?

14. Kura amatpersona ir atbildÄ«ga par to, ka šie darÄ«juma nosacÄ«jumi ir atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m?

15. No kādiem finanšu resursiem tika finansÄ“ts šis darÄ«jums? Un kā tas ir atspoguļots AST finanšu pārskatos?

16. Cik pašlaik ir paredzÄ“tas padomes locekļu vietas CBG?

17. Vai visiem CBG padomes locekļiem ir vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas piedalÄ«ties lÄ“mumu pieņemšanā? Ja visiem padomes locekļiem nav vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas piedalÄ«ties lÄ“mumu pieņemšanā, lÅ«dzam aprakstÄ«t – cik padomes locekļiem un kā tās ir ierobežotas.

18. LÅ«dzam sniegt pamatojumu, kādēļ valdÄ«ba izvÄ“lÄ“jās šÄdu savdabÄ«gu darÄ«juma struktÅ«ru, kas ir pretrunā tiem valdÄ«bas publiski paustajiem stratÄ“Ä£iskajiem mÄ“rÄ·iem, kuru dēļ it kā tiek veikta CBG akciju iegāde – lai atbrÄ«votos no “nevÄ“lamu akcionāru” ietekmes CBG. Proti, vispirms iegādājoties „Uniper” akcijas, tikai pÄ“c tam „Itera” akcijas, bet AS „Gazprom” akcijas atstājot neizpirktas, tādejādi Latvijas valstij kļūstot par CBG akcionāri, vienlaikus paliekot akcionāram arÄ« AS „Gazprom”, Latvijas valsts ir nozÄ«mÄ«gi sasaistÄ«jusi savas iespÄ“jas panākt no CBG, lai tiktu Ä«stenotas Latvijas likumdošanā paredzÄ“tās prasÄ«bas attiecÄ«bā uz CBG, jo mÄ“Ä£inot iespaidot AS „Gazprom” rÄ«cÄ«bu, visvairāk iespaidots tiks AST kā CBG lielākais akcionārs.

19. Kura amatpersona ir atbildÄ«ga par šÄdu darÄ«juma struktÅ«ru un ir pamatojusi tā atbilstÄ«bu Latvijas valsts interesÄ“m? LÅ«dzam iesniegt šo pamatojumu.

20. Ir publiski zināms, ka ir bijuši arÄ« citi investori - atbilstÄ«gi Latvijas likumdošanai paredzÄ“tajām prasÄ«bām, kuri bija gatavi iegādāties CBG akcijas - kāpÄ“c valdÄ«ba nedeva iespÄ“ju iegādāties šiem investoriem CBG akcijas, bet pārsolÄ«ja tos?

21. Par cik lielāku summu Latvijas valsts ir samaksājusi, salīdzinot ar citu investoru piedāvājumiem, lai iegādātos CBG akcijas?

Ä»oti ceram, ka šo pieprasÄ«to informāciju valdÄ«bas vadÄ«tājs Māris Kučinskis bÅ«s spÄ“jÄ«gs nodrošināt deputātu jautājumu procedÅ«ras ietvaros.