Iesaki rakstu:

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpÅ«šas un priecājas par dzÄ«vi. AtšÄ·irÄ«bā no citiem gadiem šovasar politiÄ·iem nesanāk Ä«sti izbaudÄ«t atvaļinājumu. Papildus kaislÄ«bām RÄ«gas domÄ“, kad tā arÄ« nevar saprast, vai izdosies ievÄ“lÄ“t jaunu RÄ«gas mÄ“ru vai tomÄ“r labāk gatavoties ārkārtas vÄ“lÄ“šanām, negaidÄ«ti radušies arÄ« vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiÄ·iem neizdosies atbrÄ«voties un nāksies kaut ko darÄ«t, lai tos atrisinātu.

Arvien atraktÄ«vāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadÄ«bai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mÄ“Ä£inājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadÄ«bu.

Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācÄ«gu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzÄ“ts. PÄ“c viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varÄ“tu politiski ietekmÄ“t. Radio vadÄ«ba ir iesniegusi prasÄ«bu NEPLP par finansÄ“juma piešÄ·iršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.

Tiek gaidÄ«ts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultÅ«ras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televÄ«zijā, kā arÄ« par priekšlikumiem darbÄ«bai nākamajiem gadiem. Tikai tad KultÅ«ras ministrija virzÄ«šot savus priekšlikumus izskatÄ«šanai valdÄ«bā un Saeimā.

Savu viedokli ir izteicis Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktÄ«vi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšÄ“jā Saeimā un gribÄ“ja likvidÄ“t “Radio 5”, ir interesanti vÄ“rot, kā viņš ir mainÄ«jis savu retoriku.

Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadÄ«bu divu nedēļu laikā rast jÄ“gpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rÄ«cÄ«bu, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pÄ“dÄ“jais brÄ«dis NEPLP apzināties situācijas nopietnÄ«bu. LÄ«dzÄ«gi izteikumi dzirdÄ“ti arÄ« no citiem Saeimas deputātiem.

GribÄ“tos ticÄ“t, ka šÄdām politiÄ·u aktivitātÄ“m bÅ«s arÄ« kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vÄ“rojamā bezdarbÄ«ba šajā jomā liek diezgan skeptiski skatÄ«ties uz iespÄ“jamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasÄ«to divu nedēļu laikā.

Šovu vÄ“l interesantāku padara arÄ« NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. PÄ“dÄ“jās nedēļas laikā Ä«paši ir izcÄ“lusies NEPLP vadÄ«tāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko Ä«sti vÄ“las pateikt sabiedrÄ«bai.

SmieklÄ«ga ir viņas koÄ·etÄ“šana ar iespÄ“jamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrÄ« – neviens neliedz viņai rakstÄ«t atlÅ«gumu arÄ« tagad, ja viņa tiešÄm ir gatava šÄdai rÄ«cÄ«bai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lÅ«gties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadÄ«t NEPLP? VarbÅ«t Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai lÄ«dzÄ«giem saukļiem?

Mazliet šokÄ“joši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejÅ«t valdÄ«bas atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdÄ«bā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. TāpÄ“c arÄ« viņai tiekot veikti uzbrukumi.

TiešÄku atzÄ«šanos par politisko ietekmÄ“jamÄ«bu jau ir grÅ«ti izdomāt, un gribas jautāt, piemÄ“ram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS lÄ«deriem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. ŠÄdi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešÄm nav piemÄ“rota NEPLP vadÄ«šanai un viņai vajadzÄ“tu izvÄ“rtÄ“t, ko runāt dažādās intervijās.

NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.

Par gatavÄ«bu iesaistÄ«ties sabiedrisko mediju problÄ“mu risināšanā uzreiz pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildÄ«s šo solÄ«jumu un iesaistÄ«sies problÄ“mu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rÄ«kos diskusiju par mediju politiku. Tad bÅ«s labāk redzams, vai tā bÅ«s tikai skaista parunāšanās par šo tematu. GribÄ“tos cerÄ“t, ka Levita aktivitātÄ“m bÅ«s arÄ« kāds taustāms rezultāts, kas tiešÄm palÄ«dzÄ“s risināt sen ielaistās problÄ“mas mediju vidÄ“.

Otra problÄ“ma, kas šovasar negaidÄ«ti radās valdÄ«bai, ir Latvijas Universitātes rektora vÄ“lÄ“šanas un plānotā apstiprināšana valdÄ«bā. Pret IndriÄ·a Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vÄ“lÄ“šanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. LÄ“mumu par Muižnieka apstiprināšanu valdÄ«ba izskatÄ«s augustā, un tad arÄ« bÅ«s redzams, cik nopietni patiesÄ«bā ir Šuplinskas minÄ“tie pārkāpumi.

Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.

Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldÄ«bas modeli un izvÄ“las savas augstskolas vadÄ«tājus. TomÄ“r ir arÄ« skaidrs, ka tik noslÄ“gta sistÄ“ma kavÄ“ jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mÄ“rā nodrošina komfortablu dzÄ«vi tagadÄ“jiem vadÄ«tājiem, šÄdā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.

Daudzie skandāli, kas pÄ“dÄ“jā laikā ir saistÄ«ti ar Latvijas Universitāti, kaitÄ“ tās prestižam un darbÄ«bai. ŠÄ·iet, ka šoreiz likmes tiešÄm ir augstas, ja rektora vÄ“lÄ“šanas vairāku mÄ“nešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.

Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radÄ«juši neierastu situāciju Latvijas UniversitātÄ“, ļaujot plaši izvÄ“rsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varÄ“tu bÅ«t plānotā universitātes Ä«pašumu pārdošana un attiecÄ«gi finansÄ“juma plānošana turpmākajiem gadiem.

Papildus skandāliem ar rektora vÄ“lÄ“šanām uzmanÄ«bu Latvijas Universitātei piesaistÄ«ja arÄ« pÄ“kšÅ†Ä Nacionālās apvienÄ«bas politiÄ·es Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pÄ“c KNAB veiktajām aktivitātÄ“m. Kaut arÄ« Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arÄ« šo amatu, tomÄ“r šÄ« situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas Ä«sti notiek Latvijas UniversitātÄ“. Zinot, ka valdÄ«ba vÄ“l nav pieņēmusi lÄ“mumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpÄ“c vajadzÄ“ja radÄ«t vÄ“l vienu ažiotāžu ap universitāti.

NegaidÄ«tie vasaras pārsteigumi neļaus politiÄ·iem ierasti atsākt darbu pÄ“c atvaļinājumiem. PolitiÄ·us sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerÄ«bā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. VajadzÄ“s tomÄ“r darboties aktÄ«vāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas UniversitātÄ“.