Valsts amatpersona piedÄvÄ primitÄ«vu "melnÄs naudas" shÄ“mu
Lato Lapsa · 05.01.2016. · Komentāri (14)"Tu man samaksÄ 500 000 EUR, un es tev atdodu atpakaļ skaidrÄ naudÄ 250 000," - šÄdu primitÄ«vu "melnÄs naudas" shÄ“mu nekustamÄ Ä«pašuma darÄ«jumÄ interesentiem piedÄvÄ jurists MÄrtiņš Smilga. Šo piedÄvÄjumu Ä«pašu padara apstÄklis, ka M. Smilga ir valsts amatpersonas statusÄ un shÄ“ma tiek piedÄvÄta kÄ "labs darÄ«jums uzturÄ“šanÄs atļauju iegÅ«šanai".
"PÄrdodu brÄ«nišÄ·Ä«gu guļbaļķu dzÄ«vojamo mÄju RÄ«gÄ, TrÄ«sciema 4. lÄ«nijÄ. Laba satiksme, tuvu skolas, bÄ“rnudÄrzi un veikali. LÄ«cis 3 km, pilsÄ“tas centrs 15 min., uz zemesgabala var veikt papildus apbÅ«vi. DÄ«Ä·is, atsevišÄ·a pirts. Robežojas ar pilsÄ“tas mežu. Ķīnas vÄ“stniecÄ«ba 10 min pa ceļam uz centru. Zemes gabalu var dalÄ«t. Labs darÄ«jums uzturÄ“šanÄs atļauju iegÅ«šanai," - šÄds piedÄvÄjums atrodams sludinÄjumu portÄla ss.lv nekustamo Ä«pašumu sadaļÄ.
SludinÄjumÄ norÄdÄ«ta zemes un Ä“kas platÄ«ba (attiecÄ«gi 5325 un 300 kvadrÄtmetru), kÄ arÄ« plašs Ä«pašuma labo Ä«pašÄ«bu uzskaitÄ«jums: "Karstais Å«dens, CentrÄlÄ apkure, Boileris, GÄzes katls, KrÄsns apkure, Koplietojama gÄze, GarÄža, Pirts, DÄ«Ä·is, DÄrzs, Blakus upei, Blakus ezeram, Blakus jÅ«rai, ŠÄ·Å«nis."
SludinÄjums, kurÄ kÄ Ä«pašuma cena norÄdÄ«ti 265 tÅ«kstoši eiro, publicÄ“ts ne tikai latviski, bet arÄ« krievu un angļu valodÄs, turklÄt abos pÄ“dÄ“jos variantos to papildina norÄde "cash back option", kas latviski tulkojama kÄ "skaidrÄs naudas atpakaļatmaksas iespÄ“ja".
"PotenciÄlajam pircÄ“jam" pÄrdevÄ“js šo iespÄ“ju elektroniskÄ pasta vÄ“stulÄ“ skaidro bez aplinkiem un nepÄrprotami: "Cash back ir tÄ, ka Tu man samaksÄ 500 000 EUR un es tev atdodu atpakaļ, skaidrÄ naudÄ 250 000 par ko neviens nezin'." PÄrdevÄ“js vÄ“l piebilst, ka "cena ir runÄjama apm. 5% robežÄs", un aicina aplÅ«kot Ä«pašumu klÄtienÄ“: "Zvani un sarunÄjam, tagad ir tik jauki aizsalis dÄ«Ä·is, var paslidot."
Faktiski šis piedÄvÄjums nozÄ«mÄ“, ka Ä«pašuma pÄrdevÄ“js piedÄvÄ jebkuram uzticamam un naudÄ«gam interesentam, kuram ir nepieciešama "melna nauda", finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanai pretÄ“ju pakalpojumu - ceturtdaļmiljona eiro padarÄ«šanu par tÄdu naudu, kuras pircÄ“ja rÄ«cÄ«bÄ oficiÄli nemaz nav.
"Tikpat ticami gan var izteikt arÄ« pieņēmumu, ka šÄdÄ veidÄ Ä«pašuma pÄrdevÄ“js mÄ“Ä£ina legalizÄ“t viņa paša rÄ«cÄ«bÄ esošu ievÄ“rojamu skaidras naudas summu ar netÄ«ru izcelsmi, - Ä«stenojot savu cash back shÄ“miņu, viņam šÄ«s "melnÄs naudas" vietÄ nu bÅ«s pilnÄ«gi likumÄ«gi finanšu lÄ«dzekļi," skaidro kÄda Finanšu policijas amatpersona, kas nevÄ“las, lai tÄs vÄrds tiktu nosaukt publiski.
Publiski pieejamo datu kopums rÄda, ka nekustamÄ Ä«pašuma pÄrdevÄ“js un attiecÄ«gi arÄ« cash back shÄ“mas piedÄvÄtÄjs ir 1972. gadÄ dzimušais jurists MÄrtiņš Smilga. KÄ rÄda Valsts vienotÄ datorizÄ“tÄ zemesgrÄmata, piedÄvÄtais zemesgabals viņam pieder jau kopš 1998. gada. kad M. Smilgam to oficiÄli "uzdÄvinÄjis" 1937. gadÄ dzimušais AlfrÄ“ds Indrins.
Pašlaik zemesgabala un uz tÄ esošÄs jaunbÅ«ves vienÄ«gais Ä«pašnieks ir M. Smilga, tiesa, uz Ä«pašumu saskaÅ†Ä ar zemesgrÄmatas datiem 2006. un 2009. gadÄ nostiprinÄtas divas hipotÄ“kas 184,4 tÅ«kstošu latu un 95,5 tÅ«kstošu latu (262,7 tÅ«kstošu eiro un 136,1 tÅ«kstoša eiro) vÄ“rtÄ«bÄ par labu DNB bankai.
Lursoft datu bÄze rÄda, ka M. Smilgam pieder mazkapitÄla SIA Lex Nodum, kura piedÄvÄ "augsta lÄ«meņa profesionÄlos pakalpojumus" un "risinÄjumus vissarežģītÄkajÄm problÄ“mÄm". ŠÄ« uzņēmuma juridiskÄ adrese ir tieši pÄrdodamajÄ Ä«pašumÄ TrÄ«sciema 4. lÄ«nijÄ 15, un tÄ uzrÄdÄ«tais domÄ“ns nodum.lv sakrÄ«t ar elektroniskÄ pasta adresi, no kuras "potenciÄlais pircÄ“js" saņēma cash back piedÄvÄjuma skaidrojumu.
Šo "melnÄs naudas" shÄ“mu Ä«pašu padara fakts, ka M. Smilga vienlaikus ir arÄ« valsts amatpersona, - kÄ rÄda 2014. gada deklarÄcija Valsts ieņēmumu dienesta publiskajÄ datu bÄzÄ“, viņš ieņem iepirkumu komisijas locekļa posteni valsts SIA Latvijas VÄ“stnesis.
M. Smilgas amatpersonas deklarÄcija rÄda, ka tieši šajÄ valsts darbÄ viņš 2014. gadÄ saņēmis lielÄkos oficiÄlos ienÄkumus - algu 20 006 eiro apmÄ“rÄ. DeklarÄcijÄ cash back piedÄvÄtÄjs arÄ« apgalvojis, ka viņam neesot naudas uzkrÄjumu, kuru summa pÄrsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktÄs minimÄlÄs mÄ“nešalgas.
Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstÄ Dienas bizness.