Valsts bandÄ«tisms. 1. eseja: Permanentais strupceļš un morÄlÄ filantropija
Arturs PriedÄ«tis · 06.09.2015. · Komentāri (26)Ja uz ielas jÅ«s dzirdat apÄtisku nopÅ«tu „Bez pusstopa te vairs neko nevar saprast”, tad nevajadzÄ“tu brÄ«nÄ«ties par mundro atbildi: „JÄ, mÅ«su valsts ir pÄrvÄ“rtusies par bandu ar saviem bandas likumiem un bandas noslÄ“pumiem!” Uz ielas noteikti atradÄ«sies kÄds, kurš šo mundro atbildi vÄ“l mundrÄk papildinÄs: „Bet tÄ taÄu ir bijis vienmÄ“r! Valsts uzvedas kÄ banda jau no paša sÄkuma pÄ“c padomijas krišanas!”
Tautas vispÄrÄ“jÄ neapmierinÄtÄ«ba sprÄ“gÄ ne tikai dialogos uz ielas. Tautas vispÄrÄ“jÄ neapmierinÄtÄ«ba sprÄ“gÄ arÄ« citos komunikÄcijas variantos. InternetÄ neapmierinÄtie komentÄ“tÄji ar apskaužamu azartu dzÄ“lÄ«gi izsmej valsts visaugstÄkÄs amatpersonas vÄrdus: „Šodien mÄ“s varam bÅ«t lepni ar paveikto. MÄ“s esam sekmÄ«gi atjaunojuši un nostiprinÄjuši savu valsti, pieaug mÅ«su labklÄjÄ«ba un iespÄ“jas, mÄ“s esam atgriezušies starptautiskajÄ sabiedrÄ«bÄ un kļuvuši par pilntiesÄ«gu Eiropas SavienÄ«bas un Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizÄcijas dalÄ«bvalsti."
TÄdai glumai konstatÄcijai neviens netic un tÄdu pašslavinÄšanos uzskata par cinisku ņirgÄšanos. TurklÄt pašslavinÄšanÄs gÄzi ir izlaidis morÄli neuzticams cilvÄ“ks – laulÄ«bas pÄrkÄpÄ“js, miljonu tÄ“rÄ“tÄjs pupuÄ·u pÄ“tniecÄ«bÄ. BÅ«s bijuši arÄ« citi grÄ“ki, jo grÄ“kotÄjs parasti neapstÄjas pusceļÄ, ja pÄ“c pirmÄ grÄ“ka nesaņem sodu. Bet sodu mÅ«su noziegumu brÄ«vÄ«bas priekamÄjÄ saņem vienÄ«gi tas, kurš grÄ“ko bez valdošÄs bandas sankcijas – grÄ“ka projekta apstiprinÄšanas augstÄkajÄ instancÄ“.
Tauta saprot, ka valsts ir novesta nepÄrtrauktÄ (permanentÄ) strupceļÄ. Šo strupceļu var salÄ«dzinÄt ar parka labirintu. Nereti no parka labirinta cilvÄ“ki paši nespÄ“j izkļūt bez sargeņģeļa palÄ«dzÄ«bas. TÄpÄ“c tÅ«ristu iecienÄ«to labirintu centrÄ uz prÄva paaugstinÄjuma speciÄli dežurÄ“ parka darbinieks. Viņu var redzÄ“t no labirinta jebkuras vietas. Tie, kuri labirintÄ nonÄkuši strupceļÄ, var lÅ«gt parka darbinieka palÄ«dzÄ«bu. Saprotams, ja vÄ“las izkļūt brÄ«vÄ«bÄ. Naivi bÅ«tu jautÄt: „Kurš ir mÅ«su labirinta sargeņģelis?” VÄ“l naivÄk ir cerÄ“t, ka mÅ«su sargeņģelis ir ASV, NATO, ES. Bet visnaivÄk ir cerÄ“t, ka latviešu nomÄcošais vairÄkums vispÄr vÄ“las izkļūt brÄ«vÄ«bÄ.
Valsts teorijÄ un praksÄ“ vÄrds „banda” ir sen pazÄ«stams jÄ“dziens. TÄ tas ir gan sadzÄ«vÄ“, gan zinÄtnÄ“. Valsts saistÄ«bai ar kriminÄlajÄm aprindÄm ir daudzi aspekti. Nevar žēloties par eseju tÄ“mu nabadzÄ«bu. Dažas tÄ“mas mÄ“Ä£inÄšu atspoguļot šajÄ eseju ciklÄ.
MÅ«sdienÄs salÄ«dzinÄjumu „valsts kÄ banda” nÄkas papildinÄt ar jaunu salÄ«dzinÄjumu „starptautiskie fenomeni kÄ banda”. Bandas specifiskÄ mentalitÄte, konspirÄcija un infrastruktÅ«ra vairs neattiecas tikai uz atsevišÄ·Äm valstÄ«m. MÅ«sdienÄs kÄ banda funkcionÄ“ transnacionÄlÄs ekonomiskÄs, finansiÄlÄs, militÄrÄs, specdienestu organizÄcijas. Bez bandas mentalitÄtes, konspirÄcijas un infrastruktÅ«ras nav iespÄ“jams tas, kas tiek dÄ“vÄ“ts par „kriminÄlo kapitÄlu”, „melno ekonomiku”, „melno tirgu”. PolitoloÄ£ijÄ bandas mentalitÄte, konspirÄcija un infrastruktÅ«ra tiek saskatÄ«ta politiskajÄs norisÄ“s, jo reÄli vairs nepastÄv nekÄda idejiski konceptuÄlÄ atšÄ·irÄ«ba starp „labÄ“jiem”, „kreisajiem” un „centristiem”. Politisko virzÄ«bu nosaka dažÄdi klani un grupÄ“jumi, kuri attiecÄ«gajÄ zemÄ“ saplÅ«st vienotÄ bandÄ valsts budžeta un citu resursu „apsaimniekošanÄ”.
PlašumÄ vÄ“ršas transnacionÄlais politiskais bandÄ«tisms, kurÄ ietilpst tÄds jauns fenomens kÄ Ä£eokrÄtiskais valstiskums. Par bandÄm-monstriem ir pÄrvÄ“rtušÄs pasaules lielÄko valstu drošÄ«bas iestÄdes (izlÅ«kdienesti, kontrizlÅ«kdienesti), oficiÄli saņemot parlamentÄro atļauju savai darbÄ«bai formÄ“t necaurskatÄmu (neviena nekontrolÄ“tu) budžetu. TransnacionÄlÄs kriminÄlÄs struktÅ«ras piedalÄs pasaules pÄrvaldÄ«šanÄ. TÄm ir prÄtam neaptverami finanšu lÄ«dzekļi. Tik milzÄ«gi, ka summas slÄ“pj no pasaules sabiedrÄ«bas.
KriminÄlÄ ekspansija aptver dzÄ«ves visas sfÄ“ras. Politiski kriminÄlais faktors ir jÄņem vÄ“rÄ, ja kÄdam gaišam politiskajam spÄ“kam ienÄk prÄtÄ reformÄ“t un modernizÄ“t savu valsti. TÄ visa iespaidÄ XX gs. nogalÄ“ globÄlo sociÄlo problÄ“mu analÄ«tikÄ uzplauka valdzinoša intelektuÄlÄ inovÄcija: kriminÄlÄs pasaules renesanse planetÄrÄ mÄ“rogÄ. Renesansi saskata, atceroties bandÄ«tisma Ä«patsvaru senajos laikos. Latvietis teiktu – Anša KaupÄ“na laikos.
TriviÄla ir atziņa par politiskÄs bandas saplÅ«šanu ar kriminÄlÄs buržuÄzijas bandu. Šo procesu dÄ“vÄ“ dažÄdi. Sauc par organizÄ“to noziedzÄ«bu, mafiju, „oligarhÄtu”, „triÄdÄ“m”, „jakudzÄm”, „karteļiem”, „sindikÄtiem”.
VisjaunÄkajÄ vÄ“sturÄ“ šÄ« saplÅ«šana ir guvusi neaptveramus panÄkumus AustrumeiropÄ. BijušajÄs sociÄlisma zemÄ“s liberalizÄcija izvÄ“rtÄs kriminalizÄcijÄ. ArÄ« LatvijÄ liberalizÄcija nav vÄ“rtÄ“jama bez politiski kriminÄlÄ faktora.
TÄ, piemÄ“ram, Latvijas medijos politiski kriminÄlais nervs sabiedrÄ«bu kairina katru dienu. Mediju regulÄrÄs ziņas par amatpersonu zÄdzÄ«bÄm un blÄ“dÄ«bÄm nav informatÄ«vs prologs vai emocionÄls priekšvÄrds tÄlÄk sekojošam patÄ«kamam vÄ“stÄ«jumam par sekmÄ«go cīņu ar amatpersonu reptiļiem. Par sekmÄ«go cīņu nekas netiek ziņots. Iemesls nav detalizÄ“ti jÄprecizÄ“. AizvadÄ«tajos 25 gados nekÄda cīņa ar reptiļiem nav bijusi. VienÄ«gi ir bijusi vulgÄra cīņas imitÄcija. TurklÄt cīņas imitatori paši ir pieÄ·erti zÄdzÄ«bÄs un blÄ“dÄ«bÄs. Tas ir obligÄti jÄņem vÄ“rÄ, runÄjot par to, ko „esam sekmÄ«gi atjaunojuši un nostiprinÄjuši” savÄ valstÄ«.
Nepieciešams ir paskaidrot par terminoloÄ£isko taktiku. Valsts bandÄ«tisms LR (protams, arÄ« citur) nav KaupÄ“na tipa bandÄ«tisms. MÅ«sdienu kriminalitÄte nav lielceļa laupÄ«tÄju banda. Tik prasti nav. Viss ir nesalÄ«dzinÄmi smalkÄk. VÄrdus „banda” un „valsts bandÄ«tisms” mÅ«sdienu analÄ«tikÄ un publicistikÄ drÄ«zÄk lieto kÄ terminoloÄ£iskos ceļvežus zinÄmÄm asociÄcijÄm, apzinÄti ekspluatÄ“jot šo vÄrdu drausmÄ«go semantiku (valodas vienÄ«bu jÄ“gu). Paškritiski jÄsaka, ka tÄdu terminoloÄ£isko taktiku nosaka bezspÄ“cÄ«bas sajÅ«ta saskarsmÄ“ ar kriminalitÄtes ekspansiju. Neparedzot radikÄlas izmaiņas nÄkotnÄ“, tekstu autori izvÄ“lÄs vÄrdus ar drausmÄ«gu semantiku.
Latviešu tautÄ sakramentÄls ir jautÄjums: „Kur skatÄs mÅ«su valdÄ«ba?”. MinÄ“tais jautÄjums ir plaši pazÄ«stams un maÄ£iski svÄ“ts (sakramentÄls) latviešu tautas apziÅ†Ä tÄpÄ“c, ka joprojÄm daudzi cilvÄ“ki naivi uzticas valsts varai. Pie mums noteikti vÄ“l dzÄ«vo tÄdi eksemplÄri, kuri netic valdošÄs amatpersonu bandas totÄlajai zagšanai un blÄ“dÄ«bÄm. Viņi, piemÄ“ram, tic, ka ne visÄs ministrijÄs, iestÄdÄ“s un provinces pašvaldÄ«bÄs zog un blÄ“dÄs. Viņu ieskatÄ sabiedriskÄs organizÄcijas ir godÄ«gas, godÄ«gi ir prokurori, tiesneši, Ärsti, aptiekÄri. GodÄ«gi ir cilvÄ“ki ar uzpleÄiem. IdeÄli godÄ«gs ir tiesÄ«bsargs. GodÄ«gi ir arÄ« mÄcÄ«tÄji un žurnÄlisti. KatrÄ ziÅ†Ä godÄ«gs ir Valsts prezidents. PopulÄrs ir viedoklis, ka visu nebÅ«šanu vaininieki ir vÄ«rieši, it kÄ varas „tantuku” oÄzÄ“ LatvijÄ sievietÄ“m nebÅ«tu nekÄda teikšana. Tiek aizmirsts, ka pie mums valsts drošÄ«bas iestÄdes parlamentÄrÄ lÄ«menÄ« uzrauga sieviete. Katram daudzmaz domÄjošam cilvÄ“kam ir saprotama šÄ« posteņa saistÄ«ba ar kriminÄlo segmentu un valsts bandas aktivitÄtÄ“m. Bet jestrÄkais – grÄ“ka projektu sankcionÄ“šanu. KriminÄlÄs pasaules feminizÄcija ir vÄ“sturiski jauna parÄdÄ«ba. Sieviešu kustÄ«ba par lÄ«dztiesÄ«bu ar vÄ«riešiem ir guvusi jaunu spožu uzvaru. Tiesa, jau KaupÄ“na mÄsa piepalÄ«dzÄ“ja brÄlim.
Daudzu latviešu naivitÄte kavÄ“ atzÄ«t valsti kÄ bandu. Naivie savÄ naivitÄtÄ“ uzdrošinÄs pieļaut biznesmeņu („oligarhu”) bandas eksistenci. TaÄu viņi nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nespÄ“j pieļaut, ka biznesmeņu bandÄ var ietilpt deputÄti, ministri, domes priekšsÄ“dÄ“tÄji, prokurori un virsprokurori, tiesneši un advokÄti, policiju priekšniecÄ«ba un slepenpoliciju priekšniecÄ«ba. Viņi nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nespÄ“j pieļaut domu, ka biznesmeņu bandai uzticami kalpo baznÄ«cÄ“nu dvÄ“seļu gani, Valsts prezidents, premjerministrs, parlamenta vadÄ«tÄjs.
Diemžēl dzÄ«ve ir nonÄkusi lÄ«dz tÄdai stadijai, ka cilvÄ“ku naivo paļÄvÄ«bu nÄkas uzskatÄ«t par sava veida morÄlo filantropiju – garÄ«go labdarÄ«bu bandas locekļiem un bandai kÄ valsts sistÄ“mai. Skaidri un gaiši nesaucot bandÄ«tus par bandÄ«tiem un bandu par bandu, katrÄ ziÅ†Ä tiek sniegts morÄli filantropisks pakalpojums.
Izskaidrojot morÄlÄs filantropijas motÄ«vus, jÄņem vÄ“rÄ ikdienišÄ·Äs apziņas vÄjums kopainas fiksÄ“šanÄ. IkdienišÄ·Ä apziņa spÄ“j fiksÄ“t un tÄtad arÄ« apcerÄ“t vienÄ«gi atsevišÄ·us notikumus. Kopainas, notikumu sakarÄ«bu, procesu loÄ£ikas, konteksta fiksÄ“šana un apcere ikdienišÄ·ai apziņai ir pagrÅ«ts darbs.
NeapšaubÄmi, morÄlo filantropiju veicina cilvÄ“ku iedzimtais un ieaudzinÄtais godÄ«gums. Tas palÄ«dz saglabÄt uzticÄ«gu dzÄ«ves pozÄ«ciju. ŠajÄ gadÄ«jumÄ uzticÄ«bu valsts varai un visdažÄdÄko institÅ«ciju morÄlajam cÄ“lumam.
TaÄu enerÄ£iski morÄlie filantropi ir ne tikai cilvÄ“ki ar iedzimtu un ieaudzinÄtu godÄ«gumu. Lieta ir tÄ, ka cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ enerÄ£isks morÄlais filantrops vienmÄ“r ir bijusi pati valsts, attieksmÄ“ pret saviem pilsoņiem praktizÄ“jot noteiktu garÄ«go labdarÄ«bu. Pie tam šÄ« labdarÄ«ba ir izraisÄ«jusi ļoti dziļas sekas. Valsts labdarÄ«bas sekas ir cilvÄ“ku prÄtÄ un dvÄ“selÄ“. LielÄ mÄ“rÄ šo seku rezultÄtÄ valstiskais bandÄ«tisms šodien nesaņem nekÄdu sabiedrisko pretestÄ«bu. LR kÄ banda 25 gadus izrÄ«kojÄs bez jebkÄdas respektÄ“jamas sabiedriskÄs pretestÄ«bas.
SabiedriskÄs pretestÄ«bas trÅ«kumam ir dažÄdi iemesli. TajÄ skaitÄ tas, ko gribÄ“tos saukt par cilvÄ“ciskÄs aprobežotÄ«bas izauklÄ“to vÄ“sturisko aklumu. TurklÄt vÄ“sturiskais aklums visbiežÄk pÄrvÄ“ršas agresÄ«vÄ primitivitÄtÄ“. AgresÄ«vÄ primitivitÄte realitÄtes skaidrojumos vienmÄ“r sevi reklamÄ“ kÄ bezkompromisa patiesÄ«bas nesÄ“ja. ŠajÄ ziÅ†Ä tipiski ir kÄda jaunekļa vÄrdi internetÄ: „[..] man ir pilnÄ«gi “pie kÄjas” vai PSRS kÄds sagrÄva, vai tÄ sabruka pati - es priecÄjos, ka tÄ notika, un priecÄjos, ka Latvijas Republika atkal varÄ“ja atdzimt.”
AtkÄrtoju, tas ir tipisks cilvÄ“ciskÄs aprobežotÄ«bas izauklÄ“ts vÄ“sturiskais aklums. MÅ«smÄjÄs pÄrÄk daudzi nesaprot, ka faktiski nav notikusi nekÄda Latvijas Republikas atdzimšana. Tas, kas ir noticis, ir noticis izteikti postmodernistiskÄ Å¾anrÄ. Proti, tika radÄ«ts LR simulakrs. TurklÄt šis simulakrs tika radÄ«ts ÄrprÄtÄ«gi nelietÄ«gÄ veidÄ. PSRS elite ÄrprÄtÄ«gi nelietÄ«gÄ veidÄ materiÄli apkrÄpa un garÄ«gi zombÄ“ja daudzas tautas.
Ne gluži pa jokam gribas ironiski piebilst, ka PSRS elite nežēlÄ«gi kompromitÄ“ja postmodernismu. KonkrÄ“ti tÄ Å¾anru simulakru. Postmodernismam var pÄrmest zinÄtnisko bezatbildÄ«bu, sociuma estÄ“tisko kropļošanu, kultÅ«ras mantojuma un kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu nihilismu, vieglprÄtÄ«gu izturÄ“šanos pret tÄdÄm kategorijÄm kÄ „patiesÄ«ba”, „vÄrda brÄ«vÄ«ba”, „uzskatu plurÄlisms”. Noteikti var vÄ“l kaut ko pÄrmest. TaÄu postmodernismam nevar pÄrmest nelietÄ«bu. Postmodernisma simulakri nav nelietÄ«bas produkts. TurpretÄ« LR ir nelietÄ«bas produkts.
CilvÄ“ces gudrÄ«ba mÄca, ka ar nelietÄ«bu nekur tÄlu nevar tikt. Interesanti, ka atsevišÄ·Äs Austrumeiropas valstÄ«s to ir sÄkuši saprast vietÄ“jie liberÄlisma fani (domÄjams, ne bez aizjÅ«ras liberÄlistu iedvesmojuma). Šovasar rÅ«dÄ«tos liberÄlisma medijos parÄdÄ«jÄs negaidÄ«tas publikÄcijas par „prihvatizatoru” sodÄ«šanu. Tautas nav aizmirsušas liberÄlistu (faktiski – pseidoliberÄlistu, bijušo PSKP lÄ«deru un VDK lÄ«deru) pastrÄdÄto noziegumu. Tautas nekad to neaizmirsÄ«s. TÄpÄ“c kaut kas beidzot esot jÄdara noziedznieku sodÄ«šanÄ. Noziegums grauj kapitÄlisma pÄ“dÄ“jÄs cerÄ«bas – liberÄlisma - reputÄciju. Austrumeiropas tautu acÄ«s liberÄlisms vienmÄ“r bÅ«s noziedzÄ«ga sociÄlpolitiskÄ teorija. SituÄcija ir amizanta; Austrumeiropas liberÄļi paši uzprasÄs saņemt sodu par savu vislielÄko grÄ“ku.
TomÄ“r sabiedrisko pretestÄ«bu visbÅ«tiskÄk slÄpÄ“ valsts garÄ«gÄ labdarÄ«ba, ko tÄ vienmÄ“r ir Ä«stenojusi visos laikmetos un visÄs zemÄ“s. Valstij vienmÄ“r ir bijusi tÄ«kama un vajadzÄ«ga ne tikai sociÄli kontrolÄ“jama sabiedrÄ«ba, bet arÄ« psihiski kontrolÄ“jama sabiedrÄ«ba. ŠajÄ jomÄ valsti var paslavÄ“t,- valsts vienmÄ“r ir rÅ«pÄ“jusies par sabiedrÄ«bas psihisko veselÄ«bu.
Praktiski tas izpaužas valsts attieksmÄ“ pret publisko informÄciju. Valsts tradicionÄli ir galvenÄ publiskÄs informÄcijas dozÄ“tÄja. RespektÄ«vi, valsts vienmÄ“r ir stingri atdalÄ«jusi sabiedrÄ«bas psihei kaitÄ«go informÄciju no sabiedrÄ«bas psihei nekaitÄ«gÄs informÄcijas. Valsts vienmÄ“r ir zinÄjusi, ko drÄ«kst teikt sabiedrÄ«bai un ko nedrÄ«kst teikt sabiedrÄ«bai.
Jau minÄ“ju par nevÄ“lÄ“šanos publiski nosaukt transnacionÄlo kriminÄlo struktÅ«ru fantastiskÄs naudas summas. PrincipÄ šÄ«s summas esot zinÄmas. Par to priecÄjÄs lielvalstu specvÄ«ri. TaÄu nebÅ«šot labi, ja summas uzzinÄs pasaules sabiedrÄ«ba. ŠÄ« informÄcija noteikti nelabvÄ“lÄ«gi atsauksies uz cilvÄ“ku psihi. Uz planÄ“tas dzÄ«vo ļoti daudzas politiski temperamentÄ«gas tautas. MinÄ“tÄ šausmÄ«gÄ informÄcija var ievÄ“rojami sakarsÄ“t politisko atmosfÄ“ru. KÄds var zaudÄ“t krÄ“slu, kÄdu varas partiju var izbalsot vÄ“lÄ“šanÄs, var sÄkties nemieri utt., u.tml.
No senseniem laikiem valsts funkcionÄ“šanÄ pastÄv konsekventi Ä«stenota kÄrtÄ«ba. Valsts savÄ teritorijÄ ar saviem varas rÄ«kiem aptver esamÄ«bas visus segmentus. TÄtad aptver arÄ« kriminÄlo segmentu. Bet tas vÄ“l nav galvenais. Galvenais ir tas, ka valstisko uzdevumu risinÄšanÄ valsts ar saviem varas rÄ«kiem aptver ne tikai esamÄ«bas visus segmentus, bet arÄ« katru no tiem konstruktÄ«vi izmanto. Tas ir loÄ£iski. No katra segmenta var bÅ«t savs valstiskais labums. ArÄ« no kriminÄlÄ segmenta. CilvÄ“ces vÄ“sture liecina, ka to lieliski saprata valstu valdnieki.
Saprata arÄ« GorbaÄovs, „perestroikas” vajadzÄ«bÄm pÄrsvarÄ no kriminÄliem elementiem formÄ“jot specvÄ«ru stingri vadÄ«tu un kontrolÄ“tu reketu. GorbaÄovs tÄpat saprata, ka sabiedrÄ«ba par reketa saimniekiem kategoriski neko nedrÄ«kst zinÄt.
No eiropeÄ«diem valsts morÄlo filantropiju visvairÄk ir izbaudÄ«juši Austrumeiropas iedzÄ«votÄji. PÄ“c II Pasaules kara viņi sildÄ«jÄs valsts morÄlÄs filantropijas oranžērijÄ. Pirmskara PSRS iedzÄ«votÄji morÄlÄs filantropijas oranžērijÄ sildÄ«jÄs no 1917. gada. Rietumos (pÄrÄ“jÄ pasaulÄ“) bija savÄdÄk, jo valstu vara netraucÄ“ja informÄcijas plÅ«smu par kriminÄlÄ segmenta lÄ«dzdalÄ«bu visdažÄdÄkajos valstiskajos procesos.
Komunistu vara fanÄtiski rÅ«pÄ“jÄs par sabiedrÄ«bas psihisko veselÄ«bu, nepieļaujot pat visniecÄ«gÄkos morÄlos pÄrdzÄ«vojumus. No sabiedrÄ«bas tika vÄ“rÄ«gi slÄ“pts tas viss, kas attiecÄs uz varas attiecÄ«bÄm ar kriminÄlo segmentu. PSRS vÄ“sturÄ“ bija odiozi ideoloÄ£iskie periodi, - padomju cilvÄ“kiem lika saprast, ka sociÄlismÄ vispÄr neeksitÄ“ kriminÄlais segments. Pat humanitÄro zinÄtņu speciÄlisti nedrÄ«kstÄ“ja zinÄt par padomju varas sistemÄtisko sadarbošanos ar kriminÄlo segmentu jau no Ä»eņina valdÄ«bas posma.
Protams, pÄ“cpadomju gados ir publicÄ“ti fascinÄ“joši darbi. PSRS tajos atklÄjÄs kÄ „melnÄ kriminÄlÄ kapitÄla” Ä£enÄ“zes paraugvalsts. Priekš latviešiem ļoti aktuÄli ir darbi par „perestroikas” kriminÄlajiem noziegumiem, atklÄjot šausminošo patiesÄ«bu par kompartijas spices, specdienestu spices un armijas spices rÄ«cÄ«bu. TÄ ir ļoti vÄ“lama lasÄmviela latviešu sabiedrÄ«bai. ŠÄ« lasÄmviela varÄ“tu ļoti daudzus latviešus pamodinÄt no nacionÄli rožainajiem sapņiem un atklÄt patiesÄ«bu par LR kÄ bandu jau no pirmajÄm minÅ«tÄ“m. PatiesÄ«bÄ no „perestroikas” pirmajÄm minÅ«tÄ“m. „Perestroikas” plÄnÄ bija paredzÄ“ts no LPSR izveidot LR kÄ bandu.
KÄ jau minÄ“ju, Rietumu valstu varas par iedzÄ«votÄju psihisko veselÄ«bu rÅ«pÄ“jÄs ievÄ“rojami mazÄk. Rietumos ir grandioza bibliotÄ“ka par valsts bandÄ«tismu un valsts varas sadarbÄ«bu ar kriminÄlo segmentu. AizvadÄ«tajos apmÄ“ram 30 gados šÄ«s bibliotÄ“kas plaukti raženi papildinÄs ar publikÄcijÄm par transnacionÄlo struktÅ«ru bandÄ«tismu un kriminalitÄtes planetÄro ekspansiju. Rietumos biezas grÄmatas iznÄk par privÄto armiju un privÄto specdienestu bandÄ«tisko darbÄ«bu. Saprotams, itÄļu zinÄtniekiem un publicistiem analÄ«tiski neuzarams lauks ir mafija un „camorra”. SavukÄrt Latīņamerikas drosmÄ«gÄkie speciÄlisti raksta un raksta par saviem „narkokarteļiem”.