Valsts bandītisms. 3.eseja: sarkano caru noziegums
Arturs PriedÄ«tis · 18.09.2015. · Komentāri (46)SakarÄ ar mÅ«su valsts bandÄ«tisko likteni aktuÄli ir vairÄki jautÄjumi. TaÄu prioritÄri ir divi jautÄjumi. Pirmais jautÄjums ir šÄds. Vai Latvijas liktenis pÄ“c PSRS sabrukuma varÄ“ja bÅ«t gaišÄks, lai šodien nevajadzÄ“tu izmantot kriminÄlÄs metaforas „valsts bandÄ«tisms”, „banda”, „bandÄ«ti”, „valsts kÄ banda”? Otrais jautÄjums ir šÄds. KÄdÄ veidÄ iespÄ“jams pÄrvarÄ“t LR valsts bandÄ«tismu?
Uz pirmo jautÄjumu tÅ«lÄ«t drÄ«kst atbildÄ“t vienÄ vÄrdÄ. NÄ“! Latvijas liktenis nevarÄ“ja bÅ«t gaišÄks. Uz otro jautÄjumu nevar bÅ«t lakoniskas atbildes (atbilde bÅ«s 4.esejÄ).
XX gadsimta beigÄs Latvijas (LPSR) liktenis izšÄ·Ä«rÄs PSRS likteņa ietvarÄ. PrimÄrÄ bija Maskavas iniciatÄ«va. VietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va bija pakÄrtota PSRS centrÄlo institÅ«tu (sarkano caru - PSKP Politbiroja un PSRS VDK) iniciatÄ«vai. TurklÄt vietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va varÄ“ja izpausties vienÄ«gi taktiskajos sÄ«kumos atbilstoši lokÄlajai specifikai.
VietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va nebija saistÄ«ta ar stratÄ“Ä£iskajiem risinÄjumiem. TÄpÄ“c nepieciešams strikti ņemt vÄ“rÄ, ka Latvijas ļoti drÅ«mo likteni diktÄ“ja Maskava. TÄtad Maskavai ir jÄuzņemas vÄ“sturiskÄ atbildÄ«ba par latviešu tautas un citu t.s. padomju tautu valstisko likteni mÅ«sdienÄs.
Sarkanajiem cariem ir jÄuzņemas vÄ“sturiskÄ atbildÄ«ba arÄ« par krievu tautas likteni. Tas nebÅ«t nav gaišÄks un daudzos aspektos ir pat vÄ“l drÅ«mÄks nekÄ pÄrÄ“jo tÄ dÄ“vÄ“to padomju tautu liktenis. PiemÄ“ram, KrievijÄ ir ļoti spÄ“cÄ«ga „piektÄ kolonna”, kas ienÄ«st krievu tautu. Pie tam krievu tautas liktenis šodien tÄpat kÄ padomju laikÄ dažÄdÄ veidÄ ietekmÄ“ kaimiņtautu likteni. Skaidrs, ka drÅ«ms liktenis var vienÄ«gi drÅ«mi ietekmÄ“t citu likteni.
Un vÄ“l kas ir ļoti svarÄ«gi. Ä»oti svarÄ«gi ir zinÄt un nekad neaizmirst minÄ“tÄs vÄ“sturiskÄs atbildÄ«bas pakÄpi. TÄ ir maksimÄlÄ pakÄpe. TÄ ir pieļaujami lielÄkÄ pakÄpe. TÄ iestÄjÄs tad, ja vÄ“sturiskÄ atbildÄ«ba ir jÄuzņemas par pasaules kara izraisÄ«šanu, civilizÄcijas un tautas bojÄeju. Maskavai ir jÄuzņemas maksimÄlÄ vÄ“sturiskÄ atbildÄ«ba.
Nav nekÄdu šaubu, ka Maskavas rÄ«cÄ«ba ir sekmÄ“jusi latviešu tautas bojÄeju. ŠÄ«s bojÄejas nÄvÄ“jošais satelÄ«ts ir LR valsts bandÄ«tisms. Tas, protams, tagad turpinÄs saskaÅ†Ä ar pašu latviešu - izmirstošÄs un pirmsnÄves agonijÄ destruktÄ«vÄs tautas - iniciatÄ«vu. KonkrÄ“tÄk – idiotiskÄm un iracionÄlÄm konvulsijÄm politikÄ (reÄli – visÄ kultÅ«rÄ).
CilvÄ“ka rÄ«cÄ«bÄ ne reti var saskatÄ«t divus psiholoÄ£iskos slÄņus. Pirmais slÄnis ir visdziļÄkÄ psiholoÄ£iskÄ motivÄcija. Šis slÄnis aptver cilvÄ“ka rÄ«cÄ«bas intÄ«mos dzenuļus.
Otrais psiholoÄ£iskais slÄnis ir adresÄ“ts ÄrÄ“jai videi. Šis slÄnis slÄ“pj pirmo slÄni – intÄ«mos dzenuļus. ZinÄmi apsvÄ“rumi cilvÄ“kam pavÄ“l neizpaust intÄ«mos dzenuļus. Viņš cenšas tos slÄ“pt, tÄ“lojot krÄpnieciski piemÄ“rotu psihisko stÄvokli. Saprotams, otrais slÄnis eksistÄ“ tad, ja no pÄrÄ“jiem cilvÄ“kiem nÄkas slÄ“pt kaut ko sliktu. Labus nodomus cilvÄ“ks parasti Ä«paši neslÄ“pj.
PSRS sagraušanas specoperÄcijÄ „perestroika” eksistÄ“ja abi psiholoÄ£iskie slÄņi. Tie bija izteikti pretÄ“ji slÄņi. Tie viens no otra atšÄ·Ä«rÄs kÄ nakts no dienas. Otrais slÄnis neredzÄ“ti prasmÄ«gi noslÄ“pa pirmo slÄni. TurklÄt noslÄ“pa tik pamatÄ«gi, ka apkrÄpa visu cilvÄ“ci. ApkrÄpa tik ietekmÄ«gi, ka, piemÄ“ram, daudzi latvieši joprojÄm atrodas krÄpnieciskuma varÄ.
Par ietekmÄ«go krÄpnieciskumu vÄ“lÄk savÄs grÄmatÄs un intervijÄs nekaunÄ“jÄs lielÄ«ties Aleksandrs Jakovļevs - viens no „perestroikas” gudrÄkajiem arhitektiem. Viņš vÄ“lÄk atklÄti paskaidroja, ka notika „cīņa pret sociÄlismu, visu laiku tÄ“lojot sociÄlistus”. Viņš atzina: „MÄ“s izmantojÄm PSKP, lai likvidÄ“tu PSKP”. Jakovļevs ciniski stÄsta par viltÄ«gajÄm rotaļÄm ar tÄdiem jÄ“dzieniem kÄ „brÄ«vÄ«ba”, „atklÄtÄ«ba”. Ar tiem apmuļķoja inteliÄ£enci, kÄ arÄ« ļaužu masas.
„Perestroikas” izraisÄ«tÄs katastrofas (tajÄ ietilpst valsts bandÄ«tisma izprovocÄ“šana) epigrÄfÄ var citÄ“t kÄdu sensenu atziņu par cilvÄ“ka slikto dabu. PiemÄ“ram, var citÄ“t Aristoteļa vÄrdus „CilvÄ“ki ir politiskie dzÄ«vnieki”. Iederas citÄts no KÄrļa Marksa teksta: „Zemiska alkatÄ«ba bija civilizÄcijas dzinÄ“jspÄ“ks no tÄs pirmÄs dienas lÄ«dz šodienai." Var atsaukties uz cilvÄ“ku instinktu pulcÄ“ties baros (bandÄs) un cÄ«nÄ«ties ar citiem bariem. Jo primitÄ«vÄka sabiedrÄ«ba, jo lielÄka tieksme apvienoties baros. Noteikti nÄkas atcerÄ“ties par cilvÄ“ka egoismu, mantkÄrÄ«bu, privÄtÄ«pašuma mÄniju. KatrÄ ziÅ†Ä nedrÄ«kst aizmirst par oportÅ«nisma noslieksmÄ“m – cilvÄ“ka pielÄgošanos, izlÄ«guma tendenci, gļēvu izvairÄ«šanos no konfrontÄcijas ar ļauniem spÄ“kiem.
VÄrdu sakot, „perestroikas” analÄ«tikÄ iederas viss no cilvÄ“ka negatÄ«vo Ä«pašÄ«bu repertuÄra. PÄrspÄ«lÄ“jumu šajÄ ziÅ†Ä nevar bÅ«t. Sarkano caru intÄ«mie dzenuļi bija vissliktÄkie dzenuļi, kÄdi ir iespÄ“jami cilvÄ“ka morÄlajÄ pasaulÄ“. Sarkanie cari vÄ“lÄ“jÄs sÄkt jaunu dzÄ«vi, balstoties uz netÄ«rÄm idejÄm, primitÄ«vi vulgÄrÄm vÄ“rtÄ«bÄm un pilnÄ«gi bez jebkÄdiem sirdsapziņas pÄrmetumiem par savu antihumÄno un antisociÄlo rÄ«cÄ«bu.
Sarkano caru šausmÄ«go idejisko orientÄciju ļoti trÄpÄ«gi raksturojis viens no lielÄs kaimiņzemes ebreju izcelsmes „liberÄļiem”: „Nepieciešams izlemt, kas aizstÄs ideoloÄ£iju. AizstÄs nauda! NacionÄlÄs ideoloÄ£ijas vietÄ ir jÄbÅ«t naudai”.
Šajos ÄrprÄtÄ«gajos vÄrdos apskaužami precÄ«zi ir raksturots „perestroikas” izraisÄ«tÄs katastrofas izejas punkts un reizÄ“ arÄ« rezultÄts. TÄtad tas, kas valstiskuma ziÅ†Ä radÄs PSRS (LPSR) vietÄ.
RezultÄts varÄ“ja bÅ«t tikai viens. Nauda var bÅ«t vienÄ«gi kriminÄlas valsts pamats. Nevis kriminalizÄ“tas valsts, bet kriminÄlas valsts pamats. AtšÄ·irÄ«ba starp kriminalizÄ“tu valsti un kriminÄlu valsti ir bÅ«tiska. KriminalizÄ“tÄ valstÄ« nav totÄls pagrimums, jo tajÄ saglabÄjušies nekriminalizÄ“ti segmenti. KriminÄlÄ valstÄ« ir totÄls pagrimums, jo tajÄ visi segmenti ir kriminalizÄ“ti. KriminÄlu valsti var salÄ«dzinÄt (to dara atsevišÄ·i zinÄtnieki) ar Dantes apdzejotÄs elles pÄ“dÄ“jo apli, no kura nav izejas. LPSR bija kriminalizÄ“ta republika; LR ir kriminÄla republika.
Sarkanie cari cilvÄ“kos masveidÄ atmodinÄja dzÄ«vnieku. Sarkanie cari to izdarÄ«ja apzinÄti. Viņi to izdarÄ«ja apzinÄti, jo bez cilvÄ“ku masveidÄ«gÄ dzÄ«vnieciskuma nevarÄ“ja apmierinÄt savus intÄ«mos dzenuļus. Sarkanie cari vÄ“lÄk savos memuÄros plÄtÄ«jÄs, ka vispirms dzÄ«vnieciskumu sekmÄ«gi atmodinÄja inteliÄ£encÄ“, bet pÄ“c tam arÄ« pÄrÄ“jÄ sabiedrÄ«bÄ. LPSR dzÄ«vnieciskuma modinÄšanu iezvanÄ«ja radošÄs inteliÄ£ences saieti. PSKP un VDK jau padomju laikÄ bija panÄkusi, ka tauta akli uzticas radošajai inteliÄ£encei. Sarkanie cari to prasmÄ«gi izmantoja.
Sarkano caru pirmÄ (intÄ«mÄ) psiholoÄ£iskÄ slÄņa saturs bija primitÄ«vi vulgÄrs. ŠÄ« satura centrÄ bija „nauda” kÄ simbols visam materiÄlistiskajam, pÄ“c kÄ alkatÄ«gi tiecÄs sarkanie cari un visai drÄ«z arÄ« viņu atmodinÄtÄ inteliÄ£ence un pÄrÄ“jie. ŠajÄ simbolÄ apvienojÄs gan nauda tiešÄ formÄ, gan iespÄ“ja „prihvatizÄ“t” sabiedrisko Ä«pašÄ«bu, kÄdÄ rÄ«tÄ atmosties kÄ miljonÄram, bet pÄ“c dažÄm dienÄm atmosties jau kÄ miljardierim. SimbolÄ „nauda” ietilpa pat tik piedauzÄ«gs dzenulis kÄ sapirkties Rietumu preces, nobaudÄ«t 100 siera, alus, vÄ«na šÄ·irnes utt., u.tml.
Pats vilinošÄkais mÄ“rÄ·is bija privÄtÄ«pašumÄ iegÅ«t dabas bagÄtÄ«bas, enerģētiskos resursus, rÅ«pnieciskos resursus. Padomju iekÄrtÄ sarkanie cari netraucÄ“ti apsaimniekoja visas valsts bagÄtÄ«bas. Padomju iekÄrtÄ sarkanie cari jutÄs kÄ cari. Viņiem bija neierobežota vara. TomÄ“r viņi apsaimniekoja sabiedrisko Ä«pašumu. Tas, ko viņi apsaimniekoja, nebija sarkano caru privÄtÄ«pašums. Tas viņus kaitinÄja. Tika izdomÄta hiperviltÄ«gÄ „perestroika”, lai sabiedriskais Ä«pašums kļūtu sarkano caru privÄtÄ«pašums. KÄ zinÄms, projekts noslÄ“dzÄs apburoši. Sarkano caru privÄtÄ«pašumÄ nonÄca viss, ko viņi tiecÄs iegÅ«t savÄ privÄtÄ«pašumÄ. BijušÄ sabiedriskÄ Ä«pašuma privÄtÄ«pašnieki kļuva, kÄ tauta saka, komunistu barveži un Äekistu barveži.
Latvijas valsts un latviešu dzÄ«ves centrÄ jau 25 gadus (vienas paaudzes mūžÄ) ir nauda vistiešÄkajÄ nozÄ«mÄ“. Citu vÄ“rtÄ«bu nav. Ä»oti, ļoti daudzi ar to vÄ«zdegunÄ«gi lepojÄs un sÄ«vi pretojÄs naudas vairošanas apdraudÄ“jumam.
VisjaunÄkais apdraudÄ“jums (2015.gada vasaras beigÄs) ir migrantu uzņemšana. Pašlaik lieliski ir redzams, cik enerÄ£iski pretojÄs indivÄ«di, kuriem no migrantu uzņemšanas jau ir bijis savs labums naudas izteiksmÄ“ un turpmÄk varÄ“tu bÅ«t vÄ“l lielÄks labums naudas izteiksmÄ“. EnerÄ£iski pretojÄs ne tikai valdošÄ banda, bet arÄ« inteliÄ£ence. TÄs kolektÄ«vÄs rÄ«cÄ«bas (piem., atklÄtÄs vÄ“stules uzcÅ«košanas) loÄ£iku diktÄ“ nauda un naudas velna uzkurbulÄ“tais stulbums.
Saprotams, nauda ir valsts bandÄ«tisma galvenais Ä£enerators. Sarkanajiem cariem pilnÄ mÄ“rÄ (tÄ tas ir LatvijÄ) izdevÄs likvidÄ“t valstisko patriotismu un masveidÄ cilvÄ“kus ievilinÄt fanÄtiskÄ materiÄlismÄ. CilvÄ“ku izturÄ“šanÄs pret Ä«stenÄ«bu tikai no izdevÄ«guma un labuma viedokļa kļuva masveidÄ«ga. Ja vÄ“l nesen cilvÄ“ki kaunÄ“jÄs, slÄ“pa un atklÄti neizrÄdÄ«ja materiÄlistiskos instinktus, tad aizvadÄ«tajos pÄ“cpadomju gados viss izmainÄ«jÄs uz pretÄ“jo pusi. Norma kļuva ideÄlistu un altruistu augstprÄtÄ«ga apsmiešana un gÄnÄ«šana ar sociÄldarvinistiskiem lamuvÄrdiem.
Patriotisms ir pasionÄrais spÄ“ks tÄdam cilvÄ“ku pašorganizÄcijas formÄtam kÄ nacionÄlÄ valsts. Ja nav patriotisma, tad ar valsti var darÄ«t visu kaut ko un tajÄ skaitÄ to pÄrvÄ“rst par vienas bandas vai vairÄku bandu spÄ“li. Sarkanie cari to zinÄja.
To zinÄja arÄ« Rietumu politiskÄ elite, kura nemaz nevÄ“lÄ“jÄs PSRS sabrukumu. Rietumu politiskajai elitei nebija grÅ«ti Ä£eopolitiski saprast, ka PSRS (Austrumeiropas sociÄlisma sistÄ“mas) sabrukums izraisÄ«s milzÄ«gas planetÄrÄs kolÄ«zijas. Ikdienas valodÄ runÄjot, izraisÄ«s nevajadzÄ«gas Ä·ildas un sabojÄs ierasti tÄ«kamo dzÄ«ves ritmu. Tikai vÄ“lÄk, kad izprata sarkano caru patieso nolÅ«ku (pirmo psiholoÄ£isko slÄni), Rietumi sÄka atbalstÄ«t GorbaÄova fantasmagorisko afÄ“ru. TurklÄt Rietumi aptvÄ“ra fantastiski vieglo iespÄ“ju savÄs rokÄs pÄrņemt PSRS gÄzi, naftu, iekšÄ“jo tirgu, finanšu sistÄ“mu. Tas KrievijÄ reÄli notika pirmajos desmit gados pÄ“c PSRS sabrukuma.
No Rietumu politiskÄs elites Ä«paši priecÄ«gi bija amerikÄņi. Viņiem Ätri atļÄva pa telefonu komandÄ“t Maskavas politiskos procesus. TaÄu acÄ«mredzot amerikÄņiem vislielÄko prieku sagÄdÄja Maskavas slimÄ«gi jÅ«smÄ«gÄ atsacÄ«šanÄs no Austrumeiropas sociÄlisma republikÄm, tÄs eksaltÄ“ti nododot ASV Ä£eopolitiskajÄ valdÄ«jumÄ. TÄ iznÄkumÄ ASV dažÄs stundÄs kļuva planÄ“tas vienÄ«gais saimnieks. Uz Zemes sÄkÄs vienpolÄrÄs pasaules Ä“ra. TÄ sÄkÄs bez pasaules kara un šaušanas vispÄr. TÄ sÄkÄs, pateicoties sarkano caru morÄlajai degradÄcijai.
Patriotisma iznÄ«cinÄšana bija aktuÄls uzdevums. Pirmie patriotismu sÄka iznÄ«cinÄt sarkanie cari. PÄ“cÄk viņu misiju pÄrņēma amerikÄņi. Viņiem šajÄ svÄ“tajÄ pasÄkumÄ bija metodoloÄ£iskÄs tradÄ«cijas un praktiskÄ pieredze globÄlÄ mÄ“rogÄ.
Kas attiecÄs uz metodoloÄ£iju, tad tÄ nav komplicÄ“ta. Konsekventi jÄņem vÄ“rÄ tikai viena nostÄdne. RespektÄ«vi, cilvÄ“ka patriotisma likvidÄ“šanai efektÄ«vÄkÄ inde ir cilvÄ“ka materiÄlistiskie instinkti. Patriotisms nobÄl un bez kaujas atkÄpjas naudas, privÄtÄ«pašuma, peļņas, dividenžu, investÄ«ciju, privÄtÄ mantojuma, bankas konta priekšÄ.
Patriotisma indÄ“šanas esplanÄde ir valsts ekonomika. Tai ir jÄbÅ«t tÄdai, kura cilvÄ“kam liek aizmirst patriotisma blēņas un liek enerÄ£iski pievÄ“rsties savu materiÄlistisko instinktu sÄtÄ«gai barošanai.
MetodoloÄ£ija nav komplicÄ“ta. KomplicÄ“ta nav arÄ« esplanÄdes iekÄrtošana. ArÄ« šajÄ jomÄ jÄņem vÄ“rÄ tikai viena nostÄdne. RespektÄ«vi, nepieciešamÄ«ba ieviest ekonomisko brÄ«vÄ«bu. ŠÄ« nostÄdne balstÄs uz klasisku likumsakarÄ«bu. Kad valsts rÅ«pÄ“jÄs par visiem iedzÄ«votÄjiem, tad valsts ierobežo ekonomisko brÄ«vÄ«bu. Valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu plÄno un vada pati ar saviem valstiskajiem institÅ«tiem. Kad valsts rÅ«pÄ“jÄs tikai par kÄdu šÄ·iru, klanu, grupu, bandu, tad valsts neierobežo ekonomisko brÄ«vÄ«bu un izsludina bÄ“dÄ«gi slaveno „tirgus brÄ«vÄ«bu”. ŠÄ« bÄ“dÄ«gi slavenÄ „tirgus brÄ«vÄ«ba” savukÄrt cilvÄ“ka apziÅ†Ä uzkurbulÄ“ materiÄlistiskos instinktus. UzkurbulÄ“ tÄdÄ mÄ“rÄ, ka „tirgus brÄ«vÄ«bu” savÄ retoriskajÄ un praktiskajÄ arsenÄlÄ pÄ“cpadomju LatvijÄ operatÄ«vi pÄrņēma pat jaunie mÄkslinieki, literÄti, Ärsti, skolotÄji, pasniedzÄ“ji, vÄ“loties no savas profesionÄlÄs darbÄ«bas gÅ«t peļņu. MÅ«su mediji ziņo, ka LatvijÄ pÄ“c peļņas tvÄ«kst pat kapu uzraugi, krematorijas kurinÄtÄji, apbedÄ«šanas firmas. TÄpÄ“c nav jÄbrÄ«nÄs, ka valsts funkcionÄ“ kÄ banda.
Nav grÅ«ti saprast, ka liberÄlÄs demokrÄtijas („tirgus brÄ«vÄ«bas”) valsts ir tikai buržuÄzijas izpildkomiteja, aizstÄvot nelielas grupas šÄ·iriskÄs intereses. CilvÄ“ces vÄ“sture liecina, ka šÄ·iriskÄs intereses faktiski ir tas pats, kas šÄ·iriskais egoisms. LiberÄlÄs demokrÄtijas vÄ“rtÄ«bu hierarhijÄ šÄ·iriskais egoisms stÄv augstÄk nekÄ tÄda vÄ“rtÄ«ba kÄ nacionÄlÄ valsts. Par sabiedrÄ«bas interesÄ“m šÄ·iriskÄ egoisma kontekstÄ vispÄr nav vÄ“rts runÄt.
TomÄ“r attieksme pret šÄ·irisko egoismu (klanu, grupu, bandu pastÄvÄ“šanu) mÄ“dz bÅ«t dažÄda. DažÄdÄ«bu nosaka tautas/nÄcijas veidošanÄs vÄ“sture, etniskÄ mentalitÄte, pasaules uzskats, kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas lÄ«menis.
TÄ, piemÄ“ram, ASV inteliÄ£ence ciena ietekmÄ«gas grupas. ASV inteliÄ£ence nemÄ«l žurnÄlistus, publicistus un zinÄtniekus, kuri tiecÄs mazinÄt ietekmÄ«go grupu lomu savÄ valstÄ« un pasaulÄ“. ASV inteliÄ£ences (tautas) politiskÄs apÄtijas iegansts nav ietekmÄ«go grupu (mÄ“s teiktu – valdošÄs bandas) klÄtbÅ«tne. AmerikÄņu ieskatÄ ir normÄli un pat apsveicami, ka valsts dzÄ«vi pÄrrauga ietekmÄ«gas grupas.
TÄ tas tagad vÄ“rojams arÄ« pÄ“cpadomju LatvijÄ. Latviešiem nav bÅ«tisku iebildumu pret valdošo bandu, ja RÄ«gas pils tornÄ« turpina plÄ«vot vendu karogs.
ŠÄ·iru, grupu, klanu, bandu apziņu vienmÄ“r nosaka savtÄ«gas ekonomiskÄs (naudas) intereses. Skaisti par to savÄ laikÄ pateica K.Markss. ViņaprÄt tik tikko nosauktÄs sociÄlÄs struktÅ«ras egoistiskÄ aprÄ“Ä·ina ledainajÄ Å«denÄ« noslÄ«cinÄja reliÄ£iskÄs ekstÄzes svÄ“tÄs trÄ«sas, bruņiniecisko entuziasmu, cilvÄ“ku emocionÄli maigo un tÄ«kami sentimentÄlo jÅ«tÄ«gumu.
Sarkanie cari un pÄ“c tam Latvijas „jaunburžuÄzijas” reptiļi ledainajÄ Å«denÄ« ir noslÄ«cinÄjuši latviešu nacionÄlo patriotismu. TÄ spilgtÄkie piemÄ“ri pagaidÄm ir atsacÄ«šanÄs no valstiskÄs neatkarÄ«bas 2004.gadÄ un migrantu uzņemšanas akceptÄ“šana 2015.gadÄ. LR Valsts prezidents, pazÄ«stamais laulÄ«bas pÄrkÄpÄ“js un miljonÄru pupuÄ·u pÄ“tnieks, 2015.gada 16.septembrÄ« ar savu parakstu apstiprinÄja šÄdu slÄ“dzienu: „[..] katra no partijÄm, pÄrstÄvot savu vÄ“lÄ“tÄju, ir par kara bÄ“gļu glÄbšanu. TÄtad mÄ“s apzinÄmies, ka palÄ«dzÄ«ba šiem cilvÄ“kiem ir mÅ«su kopÄ“js pienÄkums”. VÄ“l tikai atliek uzsaukt tostu „Lai dzÄ«vo latviešu tauta - pasaules migrantu glÄbÄ“ja!”. BandÄ«tiskÄs valsts lÄ«deris nebaidÄs runÄt visas tautas vÄrdÄ. TÄtad viņa galviÅ†Ä ir nobriedusi pÄrliecÄ«ba, ka tauta pilnÄ mÄ“rÄ ir valdošÄs bandas pusÄ“. Bet valdošajai bandai ir izdevÄ«ga migrantu uzņemšana. Bet, kas ir izdevÄ«gs valdošajai bandai, tas ir izdevÄ«gs arÄ« tautai. TÄda ir izmirstošÄs tautas loÄ£ika.