Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar mÅ«su valsts bandÄ«tisko likteni aktuāli ir vairāki jautājumi. Taču prioritāri ir divi jautājumi. Pirmais jautājums ir šÄds. Vai Latvijas liktenis pÄ“c PSRS sabrukuma varÄ“ja bÅ«t gaišÄks, lai šodien nevajadzÄ“tu izmantot kriminālās metaforas „valsts bandÄ«tisms”, „banda”, „bandÄ«ti”, „valsts kā banda”? Otrais jautājums ir šÄds. Kādā veidā iespÄ“jams pārvarÄ“t LR valsts bandÄ«tismu?

Uz pirmo jautājumu tÅ«lÄ«t drÄ«kst atbildÄ“t vienā vārdā. NÄ“! Latvijas liktenis nevarÄ“ja bÅ«t gaišÄks. Uz otro jautājumu nevar bÅ«t lakoniskas atbildes (atbilde bÅ«s 4.esejā).

XX gadsimta beigās Latvijas (LPSR) liktenis izšÄ·Ä«rās PSRS likteņa ietvarā. Primārā bija Maskavas iniciatÄ«va. VietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va bija pakārtota PSRS centrālo institÅ«tu (sarkano caru - PSKP Politbiroja un PSRS VDK) iniciatÄ«vai. Turklāt vietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va varÄ“ja izpausties vienÄ«gi taktiskajos sÄ«kumos atbilstoši lokālajai specifikai.

VietÄ“jo latviešu iniciatÄ«va nebija saistÄ«ta ar stratÄ“Ä£iskajiem risinājumiem. TāpÄ“c nepieciešams strikti ņemt vÄ“rā, ka Latvijas ļoti drÅ«mo likteni diktÄ“ja Maskava. Tātad Maskavai ir jāuzņemas vÄ“sturiskā atbildÄ«ba par latviešu tautas un citu t.s. padomju tautu valstisko likteni mÅ«sdienās.

Sarkanajiem cariem ir jāuzņemas vÄ“sturiskā atbildÄ«ba arÄ« par krievu tautas likteni. Tas nebÅ«t nav gaišÄks un daudzos aspektos ir pat vÄ“l drÅ«māks nekā pārÄ“jo tā dÄ“vÄ“to padomju tautu liktenis. PiemÄ“ram, Krievijā ir ļoti spÄ“cÄ«ga „piektā kolonna”, kas ienÄ«st krievu tautu. Pie tam krievu tautas liktenis šodien tāpat kā padomju laikā dažādā veidā ietekmÄ“ kaimiņtautu likteni. Skaidrs, ka drÅ«ms liktenis var vienÄ«gi drÅ«mi ietekmÄ“t citu likteni.

Un vÄ“l kas ir ļoti svarÄ«gi. Ä»oti svarÄ«gi ir zināt un nekad neaizmirst minÄ“tās vÄ“sturiskās atbildÄ«bas pakāpi. Tā ir maksimālā pakāpe. Tā ir pieļaujami lielākā pakāpe. Tā iestājās tad, ja vÄ“sturiskā atbildÄ«ba ir jāuzņemas par pasaules kara izraisÄ«šanu, civilizācijas un tautas bojāeju. Maskavai ir jāuzņemas maksimālā vÄ“sturiskā atbildÄ«ba.

Nav nekādu šaubu, ka Maskavas rÄ«cÄ«ba ir sekmÄ“jusi latviešu tautas bojāeju. ŠÄ«s bojāejas nāvÄ“jošais satelÄ«ts ir LR valsts bandÄ«tisms. Tas, protams, tagad turpinās saskaņā ar pašu latviešu - izmirstošÄs un pirmsnāves agonijā destruktÄ«vās tautas - iniciatÄ«vu. KonkrÄ“tāk – idiotiskām un iracionālām konvulsijām politikā (reāli – visā kultÅ«rā).

CilvÄ“ka rÄ«cÄ«bā ne reti var saskatÄ«t divus psiholoÄ£iskos slāņus. Pirmais slānis ir visdziļākā psiholoÄ£iskā motivācija. Šis slānis aptver cilvÄ“ka rÄ«cÄ«bas intÄ«mos dzenuļus.

Otrais psiholoÄ£iskais slānis ir adresÄ“ts ārÄ“jai videi. Šis slānis slÄ“pj pirmo slāni – intÄ«mos dzenuļus. Zināmi apsvÄ“rumi cilvÄ“kam pavÄ“l neizpaust intÄ«mos dzenuļus. Viņš cenšas tos slÄ“pt, tÄ“lojot krāpnieciski piemÄ“rotu psihisko stāvokli. Saprotams, otrais slānis eksistÄ“ tad, ja no pārÄ“jiem cilvÄ“kiem nākas slÄ“pt kaut ko sliktu. Labus nodomus cilvÄ“ks parasti Ä«paši neslÄ“pj.

PSRS sagraušanas specoperācijā „perestroika” eksistÄ“ja abi psiholoÄ£iskie slāņi. Tie bija izteikti pretÄ“ji slāņi. Tie viens no otra atšÄ·Ä«rās kā nakts no dienas. Otrais slānis neredzÄ“ti prasmÄ«gi noslÄ“pa pirmo slāni. Turklāt noslÄ“pa tik pamatÄ«gi, ka apkrāpa visu cilvÄ“ci. Apkrāpa tik ietekmÄ«gi, ka, piemÄ“ram, daudzi latvieši joprojām atrodas krāpnieciskuma varā.

Par ietekmÄ«go krāpnieciskumu vÄ“lāk savās grāmatās un intervijās nekaunÄ“jās lielÄ«ties Aleksandrs Jakovļevs - viens no „perestroikas” gudrākajiem arhitektiem. Viņš vÄ“lāk atklāti paskaidroja, ka notika „cīņa pret sociālismu, visu laiku tÄ“lojot sociālistus”. Viņš atzina: „MÄ“s izmantojām PSKP, lai likvidÄ“tu PSKP”. Jakovļevs ciniski stāsta par viltÄ«gajām rotaļām ar tādiem jÄ“dzieniem kā „brÄ«vÄ«ba”, „atklātÄ«ba”. Ar tiem apmuļķoja inteliÄ£enci, kā arÄ« ļaužu masas.

„Perestroikas” izraisÄ«tās katastrofas (tajā ietilpst valsts bandÄ«tisma izprovocÄ“šana) epigrāfā var citÄ“t kādu sensenu atziņu par cilvÄ“ka slikto dabu. PiemÄ“ram, var citÄ“t Aristoteļa vārdus „CilvÄ“ki ir politiskie dzÄ«vnieki”. Iederas citāts no Kārļa Marksa teksta: „Zemiska alkatÄ«ba bija civilizācijas dzinÄ“jspÄ“ks no tās pirmās dienas lÄ«dz šodienai." Var atsaukties uz cilvÄ“ku instinktu pulcÄ“ties baros (bandās) un cÄ«nÄ«ties ar citiem bariem. Jo primitÄ«vāka sabiedrÄ«ba, jo lielāka tieksme apvienoties baros. Noteikti nākas atcerÄ“ties par cilvÄ“ka egoismu, mantkārÄ«bu, privātÄ«pašuma māniju. Katrā ziņā nedrÄ«kst aizmirst par oportÅ«nisma noslieksmÄ“m – cilvÄ“ka pielāgošanos, izlÄ«guma tendenci, gļēvu izvairÄ«šanos no konfrontācijas ar ļauniem spÄ“kiem.

Vārdu sakot, „perestroikas” analÄ«tikā iederas viss no cilvÄ“ka negatÄ«vo Ä«pašÄ«bu repertuāra. PārspÄ«lÄ“jumu šajā ziņā nevar bÅ«t. Sarkano caru intÄ«mie dzenuļi bija vissliktākie dzenuļi, kādi ir iespÄ“jami cilvÄ“ka morālajā pasaulÄ“. Sarkanie cari vÄ“lÄ“jās sākt jaunu dzÄ«vi, balstoties uz netÄ«rām idejām, primitÄ«vi vulgārām vÄ“rtÄ«bām un pilnÄ«gi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem par savu antihumāno un antisociālo rÄ«cÄ«bu.

Sarkano caru šausmÄ«go idejisko orientāciju ļoti trāpÄ«gi raksturojis viens no lielās kaimiņzemes ebreju izcelsmes „liberāļiem”: „Nepieciešams izlemt, kas aizstās ideoloÄ£iju. Aizstās nauda! Nacionālās ideoloÄ£ijas vietā ir jābÅ«t naudai”.

Šajos ārprātÄ«gajos vārdos apskaužami precÄ«zi ir raksturots „perestroikas” izraisÄ«tās katastrofas izejas punkts un reizÄ“ arÄ« rezultāts. Tātad tas, kas valstiskuma ziņā radās PSRS (LPSR) vietā.

Rezultāts varÄ“ja bÅ«t tikai viens. Nauda var bÅ«t vienÄ«gi kriminālas valsts pamats. Nevis kriminalizÄ“tas valsts, bet kriminālas valsts pamats. AtšÄ·irÄ«ba starp kriminalizÄ“tu valsti un kriminālu valsti ir bÅ«tiska. KriminalizÄ“tā valstÄ« nav totāls pagrimums, jo tajā saglabājušies nekriminalizÄ“ti segmenti. Kriminālā valstÄ« ir totāls pagrimums, jo tajā visi segmenti ir kriminalizÄ“ti. Kriminālu valsti var salÄ«dzināt (to dara atsevišÄ·i zinātnieki) ar Dantes apdzejotās elles pÄ“dÄ“jo apli, no kura nav izejas. LPSR bija kriminalizÄ“ta republika; LR ir krimināla republika.

Sarkanie cari cilvÄ“kos masveidā atmodināja dzÄ«vnieku. Sarkanie cari to izdarÄ«ja apzināti. Viņi to izdarÄ«ja apzināti, jo bez cilvÄ“ku masveidÄ«gā dzÄ«vnieciskuma nevarÄ“ja apmierināt savus intÄ«mos dzenuļus. Sarkanie cari vÄ“lāk savos memuāros plātÄ«jās, ka vispirms dzÄ«vnieciskumu sekmÄ«gi atmodināja inteliÄ£encÄ“, bet pÄ“c tam arÄ« pārÄ“jā sabiedrÄ«bā. LPSR dzÄ«vnieciskuma modināšanu iezvanÄ«ja radošÄs inteliÄ£ences saieti. PSKP un VDK jau padomju laikā bija panākusi, ka tauta akli uzticas radošajai inteliÄ£encei. Sarkanie cari to prasmÄ«gi izmantoja.

Sarkano caru pirmā (intÄ«mā) psiholoÄ£iskā slāņa saturs bija primitÄ«vi vulgārs. ŠÄ« satura centrā bija „nauda” kā simbols visam materiālistiskajam, pÄ“c kā alkatÄ«gi tiecās sarkanie cari un visai drÄ«z arÄ« viņu atmodinātā inteliÄ£ence un pārÄ“jie. Šajā simbolā apvienojās gan nauda tiešÄ formā, gan iespÄ“ja „prihvatizÄ“t” sabiedrisko Ä«pašÄ«bu, kādā rÄ«tā atmosties kā miljonāram, bet pÄ“c dažām dienām atmosties jau kā miljardierim. Simbolā „nauda” ietilpa pat tik piedauzÄ«gs dzenulis kā sapirkties Rietumu preces, nobaudÄ«t 100 siera, alus, vÄ«na šÄ·irnes utt., u.tml.

Pats vilinošÄkais mÄ“rÄ·is bija privātÄ«pašumā iegÅ«t dabas bagātÄ«bas, enerģētiskos resursus, rÅ«pnieciskos resursus. Padomju iekārtā sarkanie cari netraucÄ“ti apsaimniekoja visas valsts bagātÄ«bas. Padomju iekārtā sarkanie cari jutās kā cari. Viņiem bija neierobežota vara. TomÄ“r viņi apsaimniekoja sabiedrisko Ä«pašumu. Tas, ko viņi apsaimniekoja, nebija sarkano caru privātÄ«pašums. Tas viņus kaitināja. Tika izdomāta hiperviltÄ«gā „perestroika”, lai sabiedriskais Ä«pašums kļūtu sarkano caru privātÄ«pašums. Kā zināms, projekts noslÄ“dzās apburoši. Sarkano caru privātÄ«pašumā nonāca viss, ko viņi tiecās iegÅ«t savā privātÄ«pašumā. BijušÄ sabiedriskā Ä«pašuma privātÄ«pašnieki kļuva, kā tauta saka, komunistu barveži un čekistu barveži.

Latvijas valsts un latviešu dzÄ«ves centrā jau 25 gadus (vienas paaudzes mūžā) ir nauda vistiešÄkajā nozÄ«mÄ“. Citu vÄ“rtÄ«bu nav. Ä»oti, ļoti daudzi ar to vÄ«zdegunÄ«gi lepojās un sÄ«vi pretojās naudas vairošanas apdraudÄ“jumam.

Visjaunākais apdraudÄ“jums (2015.gada vasaras beigās) ir migrantu uzņemšana. Pašlaik lieliski ir redzams, cik enerÄ£iski pretojās indivÄ«di, kuriem no migrantu uzņemšanas jau ir bijis savs labums naudas izteiksmÄ“ un turpmāk varÄ“tu bÅ«t vÄ“l lielāks labums naudas izteiksmÄ“. EnerÄ£iski pretojās ne tikai valdošÄ banda, bet arÄ« inteliÄ£ence. Tās kolektÄ«vās rÄ«cÄ«bas (piem., atklātās vÄ“stules uzcÅ«košanas) loÄ£iku diktÄ“ nauda un naudas velna uzkurbulÄ“tais stulbums.

Saprotams, nauda ir valsts bandÄ«tisma galvenais Ä£enerators. Sarkanajiem cariem pilnā mÄ“rā (tā tas ir Latvijā) izdevās likvidÄ“t valstisko patriotismu un masveidā cilvÄ“kus ievilināt fanātiskā materiālismā. CilvÄ“ku izturÄ“šanās pret Ä«stenÄ«bu tikai no izdevÄ«guma un labuma viedokļa kļuva masveidÄ«ga. Ja vÄ“l nesen cilvÄ“ki kaunÄ“jās, slÄ“pa un atklāti neizrādÄ«ja materiālistiskos instinktus, tad aizvadÄ«tajos pÄ“cpadomju gados viss izmainÄ«jās uz pretÄ“jo pusi. Norma kļuva ideālistu un altruistu augstprātÄ«ga apsmiešana un gānÄ«šana ar sociāldarvinistiskiem lamuvārdiem.

Patriotisms ir pasionārais spÄ“ks tādam cilvÄ“ku pašorganizācijas formātam kā nacionālā valsts. Ja nav patriotisma, tad ar valsti var darÄ«t visu kaut ko un tajā skaitā to pārvÄ“rst par vienas bandas vai vairāku bandu spÄ“li. Sarkanie cari to zināja.

To zināja arÄ« Rietumu politiskā elite, kura nemaz nevÄ“lÄ“jās PSRS sabrukumu. Rietumu politiskajai elitei nebija grÅ«ti Ä£eopolitiski saprast, ka PSRS (Austrumeiropas sociālisma sistÄ“mas) sabrukums izraisÄ«s milzÄ«gas planetārās kolÄ«zijas. Ikdienas valodā runājot, izraisÄ«s nevajadzÄ«gas Ä·ildas un sabojās ierasti tÄ«kamo dzÄ«ves ritmu. Tikai vÄ“lāk, kad izprata sarkano caru patieso nolÅ«ku (pirmo psiholoÄ£isko slāni), Rietumi sāka atbalstÄ«t Gorbačova fantasmagorisko afÄ“ru. Turklāt Rietumi aptvÄ“ra fantastiski vieglo iespÄ“ju savās rokās pārņemt PSRS gāzi, naftu, iekšÄ“jo tirgu, finanšu sistÄ“mu. Tas Krievijā reāli notika pirmajos desmit gados pÄ“c PSRS sabrukuma.

No Rietumu politiskās elites Ä«paši priecÄ«gi bija amerikāņi. Viņiem ātri atļāva pa telefonu komandÄ“t Maskavas politiskos procesus. Taču acÄ«mredzot amerikāņiem vislielāko prieku sagādāja Maskavas slimÄ«gi jÅ«smÄ«gā atsacÄ«šanās no Austrumeiropas sociālisma republikām, tās eksaltÄ“ti nododot ASV Ä£eopolitiskajā valdÄ«jumā. Tā iznākumā ASV dažās stundās kļuva planÄ“tas vienÄ«gais saimnieks. Uz Zemes sākās vienpolārās pasaules Ä“ra. Tā sākās bez pasaules kara un šaušanas vispār. Tā sākās, pateicoties sarkano caru morālajai degradācijai.

Patriotisma iznÄ«cināšana bija aktuāls uzdevums. Pirmie patriotismu sāka iznÄ«cināt sarkanie cari. PÄ“cāk viņu misiju pārņēma amerikāņi. Viņiem šajā svÄ“tajā pasākumā bija metodoloÄ£iskās tradÄ«cijas un praktiskā pieredze globālā mÄ“rogā.

Kas attiecās uz metodoloÄ£iju, tad tā nav komplicÄ“ta. Konsekventi jāņem vÄ“rā tikai viena nostādne. RespektÄ«vi, cilvÄ“ka patriotisma likvidÄ“šanai efektÄ«vākā inde ir cilvÄ“ka materiālistiskie instinkti. Patriotisms nobāl un bez kaujas atkāpjas naudas, privātÄ«pašuma, peļņas, dividenžu, investÄ«ciju, privātā mantojuma, bankas konta priekšÄ.

Patriotisma indÄ“šanas esplanāde ir valsts ekonomika. Tai ir jābÅ«t tādai, kura cilvÄ“kam liek aizmirst patriotisma blēņas un liek enerÄ£iski pievÄ“rsties savu materiālistisko instinktu sātÄ«gai barošanai.

MetodoloÄ£ija nav komplicÄ“ta. KomplicÄ“ta nav arÄ« esplanādes iekārtošana. ArÄ« šajā jomā jāņem vÄ“rā tikai viena nostādne. RespektÄ«vi, nepieciešamÄ«ba ieviest ekonomisko brÄ«vÄ«bu. ŠÄ« nostādne balstās uz klasisku likumsakarÄ«bu. Kad valsts rÅ«pÄ“jās par visiem iedzÄ«votājiem, tad valsts ierobežo ekonomisko brÄ«vÄ«bu. Valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu plāno un vada pati ar saviem valstiskajiem institÅ«tiem. Kad valsts rÅ«pÄ“jās tikai par kādu šÄ·iru, klanu, grupu, bandu, tad valsts neierobežo ekonomisko brÄ«vÄ«bu un izsludina bÄ“dÄ«gi slaveno „tirgus brÄ«vÄ«bu”. ŠÄ« bÄ“dÄ«gi slavenā „tirgus brÄ«vÄ«ba” savukārt cilvÄ“ka apziņā uzkurbulÄ“ materiālistiskos instinktus. UzkurbulÄ“ tādā mÄ“rā, ka „tirgus brÄ«vÄ«bu” savā retoriskajā un praktiskajā arsenālā pÄ“cpadomju Latvijā operatÄ«vi pārņēma pat jaunie mākslinieki, literāti, ārsti, skolotāji, pasniedzÄ“ji, vÄ“loties no savas profesionālās darbÄ«bas gÅ«t peļņu. MÅ«su mediji ziņo, ka Latvijā pÄ“c peļņas tvÄ«kst pat kapu uzraugi, krematorijas kurinātāji, apbedÄ«šanas firmas. TāpÄ“c nav jābrÄ«nās, ka valsts funkcionÄ“ kā banda.

Nav grÅ«ti saprast, ka liberālās demokrātijas („tirgus brÄ«vÄ«bas”) valsts ir tikai buržuāzijas izpildkomiteja, aizstāvot nelielas grupas šÄ·iriskās intereses. CilvÄ“ces vÄ“sture liecina, ka šÄ·iriskās intereses faktiski ir tas pats, kas šÄ·iriskais egoisms. Liberālās demokrātijas vÄ“rtÄ«bu hierarhijā šÄ·iriskais egoisms stāv augstāk nekā tāda vÄ“rtÄ«ba kā nacionālā valsts. Par sabiedrÄ«bas interesÄ“m šÄ·iriskā egoisma kontekstā vispār nav vÄ“rts runāt.

TomÄ“r attieksme pret šÄ·irisko egoismu (klanu, grupu, bandu pastāvÄ“šanu) mÄ“dz bÅ«t dažāda. DažādÄ«bu nosaka tautas/nācijas veidošanās vÄ“sture, etniskā mentalitāte, pasaules uzskats, kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas lÄ«menis.

Tā, piemÄ“ram, ASV inteliÄ£ence ciena ietekmÄ«gas grupas. ASV inteliÄ£ence nemÄ«l žurnālistus, publicistus un zinātniekus, kuri tiecās mazināt ietekmÄ«go grupu lomu savā valstÄ« un pasaulÄ“. ASV inteliÄ£ences (tautas) politiskās apātijas iegansts nav ietekmÄ«go grupu (mÄ“s teiktu – valdošÄs bandas) klātbÅ«tne. Amerikāņu ieskatā ir normāli un pat apsveicami, ka valsts dzÄ«vi pārrauga ietekmÄ«gas grupas.

Tā tas tagad vÄ“rojams arÄ« pÄ“cpadomju Latvijā. Latviešiem nav bÅ«tisku iebildumu pret valdošo bandu, ja RÄ«gas pils tornÄ« turpina plÄ«vot vendu karogs.

ŠÄ·iru, grupu, klanu, bandu apziņu vienmÄ“r nosaka savtÄ«gas ekonomiskās (naudas) intereses. Skaisti par to savā laikā pateica K.Markss. Viņaprāt tik tikko nosauktās sociālās struktÅ«ras egoistiskā aprÄ“Ä·ina ledainajā Å«denÄ« noslÄ«cināja reliÄ£iskās ekstāzes svÄ“tās trÄ«sas, bruņiniecisko entuziasmu, cilvÄ“ku emocionāli maigo un tÄ«kami sentimentālo jÅ«tÄ«gumu.

Sarkanie cari un pÄ“c tam Latvijas „jaunburžuāzijas” reptiļi ledainajā Å«denÄ« ir noslÄ«cinājuši latviešu nacionālo patriotismu. Tā spilgtākie piemÄ“ri pagaidām ir atsacÄ«šanās no valstiskās neatkarÄ«bas 2004.gadā un migrantu uzņemšanas akceptÄ“šana 2015.gadā. LR Valsts prezidents, pazÄ«stamais laulÄ«bas pārkāpÄ“js un miljonāru pupuÄ·u pÄ“tnieks, 2015.gada 16.septembrÄ« ar savu parakstu apstiprināja šÄdu slÄ“dzienu: „[..] katra no partijām, pārstāvot savu vÄ“lÄ“tāju, ir par kara bÄ“gļu glābšanu. Tātad mÄ“s apzināmies, ka palÄ«dzÄ«ba šiem cilvÄ“kiem ir mÅ«su kopÄ“js pienākums”. VÄ“l tikai atliek uzsaukt tostu „Lai dzÄ«vo latviešu tauta - pasaules migrantu glābÄ“ja!”. BandÄ«tiskās valsts lÄ«deris nebaidās runāt visas tautas vārdā. Tātad viņa galviņā ir nobriedusi pārliecÄ«ba, ka tauta pilnā mÄ“rā ir valdošÄs bandas pusÄ“. Bet valdošajai bandai ir izdevÄ«ga migrantu uzņemšana. Bet, kas ir izdevÄ«gs valdošajai bandai, tas ir izdevÄ«gs arÄ« tautai. Tāda ir izmirstošÄs tautas loÄ£ika.

Novērtē šo rakstu:

0
0