Valsts bandÄ«tisms. PÄ“dÄ“jÄ eseja: bandÄ«tisma modernizÄcija un konspirÄcijas Å¡Ä·irbas
Arturs PriedÄ«tis · 01.10.2015. · Komentāri (44)Valsts bandÄ«tisms ir daudzpusÄ«ga parÄdÄ«ba. ŠÄ«s parÄdÄ«bas zinÄtniskajÄ un publicistiskajÄ apskatÄ iespÄ“jami visdažÄdÄkie tematiskie atzari. ŠajÄ piecu eseju ciklÄ tika aplÅ«koti tikai daži tematiskie atzari. UzmanÄ«bas centrÄ bija vietÄ“jais valsts bandÄ«tisms.
TaÄu latviešiem nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav iemesls lepni sanÄ“t pionieru kaklautÄ. Diemžēl bandÄ«tisms nav vienas valsts (Latvijas) un vienas tautas (latviešu) gardums. BandÄ«tisms ir planetÄrs un daudzu tautu gardums.
Pie tam bandÄ«tisms tÄpat kÄ jebkurš kultÅ«ras elements modernizÄ“jÄs, atbilstoši pieskaņojoties sava laika prasÄ«bÄm un kultÅ«ras pÄrÄ“jo elementu novÄcijÄm. ModernizÄcijas procesÄ ietilpst arvien filigrÄnÄka bandÄ«tisko izdarÄ«bu publiskÄ maskÄ“šana un dievinoša pasniegšana kÄ kristÄltÄ«ru un superhumÄnu sociÄlo labdarÄ«bu. Valsts bandÄ«tisms arvien dzelžainÄk saplÅ«st ar policejiskajiem un specdienestu instrumentiem. SavukÄrt „piÄru” (tautu zombÄ“šanu) nodrošina bandÄ«tisma iebarotÄ mediokrÄtija.
NacionÄli neapdomÄ«go latviešu žurnÄlistu kalpošana bandÄ«tismam pašlaik labi redzama migrantu problemÄtikas atspoguļošanÄ. Pret LielÄs Bandas iecerÄ“to migrantu uzņemšanu protestÄ“jošajÄ pasÄkumÄ 2015.gada 22. septembrÄ« tika pieņemta rezolÅ«cija. TajÄ ir iekļauts kompliments arÄ« latviešu žurnÄlistiem: „IzsakÄm sašutumu par: 1) Latvijas sabiedrisko mediju Ä«stenoto imigrantu ievešanas atbalsta kampaņu, nedodot lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu izteikšanÄs iespÄ“ju PRET viedokļa paudÄ“jiem”.
VisjaunÄkajos laikos ir radušies bandÄ«tisma moderni varianti. To analÄ«tiskajam izvÄ“rtÄ“jumam ir nepieciešami tÄdi epiteti kÄ „globÄlais” un „finansiÄlais”. RespektÄ«vi, tagad tiekamies ar globÄlo bandÄ«tismu un finansiÄlo bandÄ«tismu. IespÄ“jams arÄ« tÄds variants kÄ globÄli finansiÄlais bandÄ«tisms. BandÄ«tisms ir ieguvis transnacionÄlo seju un planetÄro mÄ“rogu.
Jaunums ir tas, ka mÅ«sdienÄs bandÄ«tisms vairs neattiecas tikai uz valsti kÄ bandu. Ar bandÄ«tismu nenodarbojas vienÄ«gi valsts kliÄ·e (teiksim, LR LielÄ Banda), apzogot un krÄpjot tautu. Tagad ir radušÄs jauna tipa bandas – transnacionÄlas PlanetÄrÄs Bandas. TÄs aplaupa ļoti daudzas tautas visos kontinentos.
PlanetÄro Bandu vislielÄkÄ laupÄ«šana ir valstÄ«s-fikcijÄs. Uz Zemes prÄvÄ teritorijÄ jau ir izkusušas nacionÄli suverÄ“nÄs valstis. Daudzviet nacionÄli suverÄ“nÄ valsts ir fikcija. ValstÄ«m-fikcijÄm joprojÄm formÄli ir visi valstiskie atribÅ«ti, taÄu vairs nav pats galvenais atribÅ«ts – tautas vara politiskajos un saimnieciskajos jautÄjumos. Tautas varas vietÄ ir stÄjies Ä£eokrÄtiskais valstiskums un visdažÄdÄko transnacionÄlo struktÅ«ru vara. TÄ realizÄ“jas bandÄ«tiski. NelikumÄ«ga tautas varas sagrÄbšana un tautas tiesÄ«bu piesavinÄšanÄs izteikti ciniskÄ, noziedzÄ«gÄ un alkatÄ«gi savtÄ«gÄ talÄrÄ ir kļuvusi mÅ«sdienu pasaules spilgta tendence. TamlÄ«dzÄ«ga varas uzurpÄcija neapšaubÄmi ir pelnÄ«jusi bandÄ«tisma statusu.
KÄ zinÄms, arÄ« LR vara nepieder latviešu tautai, bet pieder transnacionÄlajiem veidojumiem. Tas ir noticis sakarÄ ar latviešu priecÄ«gi brÄ«vprÄtÄ«go iestÄšanos ES. Bet pirms tam bija Ä£eokrÄtiskÄ valstiskuma kaismÄ«gÄ akceptÄ“šana. PÄ“c PSRS sabrukuma latvieši ar entuziasmu atdevÄs amerikÄņiem. Pateicoties latviešu tautas tÄlredzÄ«bai, LR ir nonÄkusi politiskajÄ un saimnieciskajÄ pakļautÄ«bÄ ES konfederÄcijai un tÄdÄm t.s. Bretonvudas sistÄ“mas institÅ«cijÄm kÄ Starptautiskais valÅ«tas fonds, Pasaules banka, Pasaules tirdzniecÄ«bas organizÄcija.
Tik tikko nosaukto institÅ«ciju un citu transnacionÄlo struktÅ«ru bandÄ«tiskÄ laupÄ«šana valstÄ«s-fikcijÄs ir ļoti rÅ«gta patiesÄ«ba kopš XX gs. otrÄs puses. Latvieši ar to saskÄrÄs vÄ“sturiski nesen, izjÅ«tot PlanetÄro Bandu laupÄ«šanas smalko tehnoloÄ£iju tikai XXI gadsimtÄ. TurklÄt laupÄ«šanas tehnoloÄ£ija ir tik pÄrdomÄti nospriegota, ka PlanetÄrÄs Bandas mÅ«s turÄ“s savÄs kaupÄ“niskajÄs Ä·etnÄs vÄ“l daudzus gadu desmitus. Faktiski gals nemaz nav redzams.
Saprotams, runa ir par LR valsts ÄrÄ“jiem parÄdiem un iedzÄ«votÄju vergošanu Ärzemju bankÄm, lai atdotu individuÄlos kredÄ«tus. Tas viss nevarÄ“ja notikt bez latviešu vietÄ“jÄs LielÄs Bandas un Ärzemju PlanetÄro Bandu komerciÄli izdevÄ«gÄs saÄukstÄ“šanÄs. VÄ“l vismaz divas trÄ«s latviešu paaudzes varÄ“s laimÄ«gi jÅ«smot par savu senÄu nacionÄli gÄdÄ«go rÄ«cÄ«bu, LR varas orgÄnos sistemÄtiski izbÄ«dot tikai dažÄda tamborÄ“juma neliešus un nodevÄ“jus, kuri savai kabatai izdevÄ«gi pÄrdevÄs PlanetÄrajÄm BandÄm. Latviešu „politiÄ·u” pastrÄdÄtajam ļaunumam ir tÄla nÄkotne.
Par valsts bandÄ«tismu kÄ konkrÄ“tu vÄ“sturisko faktu mÅ«sdienÄs tiek runÄts visÄ nopietnÄ«bÄ, nelietojot metaforistiski vÄrdus „valsts kÄ banda” un „valsts bandÄ«tisms”. SociÄlo zinÄtņu leksikÄ abus jÄ“dzienus lieto arÄ« bez pÄ“diņÄm.
Rietumu zinÄtnÄ“ no aizvadÄ«tÄ gadsimta 90.gadiem ir sastopama ekonomiskÄ teorija par valstisko bandÄ«tismu. ŠÄ« teorija saka, ka ir iespÄ“jami valstiskÄ bandÄ«tisma divi varianti. Viens variants ir klejotÄju bandÄ«tisms. Otrs variants ir stacionÄrais bandÄ«tisms.
Šo teoriju pamudinÄja formulÄ“t vÄ“sturiskÄ pieredze. Sensenos laikos bija klejojošie bandÄ«ti (rover bandits). Viņi izlaupÄ«ja kÄdu apdzÄ«voto vietu un devÄs tÄlÄk, lai izlaupÄ«tu nÄkamo apdzÄ«voto vietu. Klejojošie bandÄ«ti iedzÄ«votÄjiem neko neatstÄja, pilnÄ«gi nemaz nerÅ«pÄ“joties par viņu turpmÄkÄs eksistences iespÄ“jÄm.
Klejojošie bandÄ«ti bija ekonomiski negudri bandÄ«ti. Viņi nesaprata savas pieejas galveno trÅ«kumu – laupÄ«šanas vietu apsÄ«kumu. SaskaÅ†Ä ar klejojošo bandÄ«tu negudro pieeju ar laiku varÄ“ja izveidoties tÄds stÄvoklis, ka vairs nebÅ«tu kur laupÄ«t. Visu atņemot iedzÄ«votÄjiem un pilnÄ«gi nerÅ«pÄ“joties par viņu turpmÄkÄs eksistences iespÄ“jÄm, klejojošie bandÄ«ti paši ierobežoja savas laupÄ«šanas perspektÄ«vas. Viņu totÄli izlaupÄ«tÄs apdzÄ«votÄs vietas varÄ“ja izmirt. PilnÄ«gÄ trÅ«kumÄ nonÄkušie iedzÄ«votÄji varÄ“ja pÄrcelties uz citu vietu. TÄdÄ“jÄdi pakÄpeniski varÄ“ja rasties lielas un militÄri stipras apdzÄ«votÄs vietas, kuru aplaupÄ«šana klejojošajiem bandÄ«tiem vairs nebija pa spÄ“kam. Latviešu romantiski dievinÄtais KaupÄ“ns arÄ« laupÄ«ja tikai atbilstoši savas bandas resursiem.
MÅ«sdienÄs tipiski klejojošie bandÄ«ti ir PlanetÄrÄs Bandas. TÄs nedomÄ par aplaupÄ«to tautu rÄ«tdienu. MÅ«sdienu klojojošo PlanetÄro Bandu prÄtu ir aptumšojusi iracionÄlÄ alkatÄ«ba. TÄpÄ“c PlanetÄrÄs Bandas ir pašas sevi iedzinušas strupceļÄ. PašreizÄ“jÄ pasaules finansiÄlÄ un ekonomiskÄ krÄ«ze (katastrofa) ir šis strupceļš. Lai sekmÄ«gi turpinÄtu laupÄ«tÄju bezbÄ“dÄ«go dzÄ«vi, PlanetÄrajÄm BandÄm ir jÄdodas laupÄ«t uz citÄm planÄ“tÄm. Uz Zemes vairs nav ko laupÄ«t. TurklÄt uz Zemes jau ir milzÄ«gas valstis (Ķīna, Krievija, BrazÄ«lija, Indija, IrÄna), kuras kopÄ«gi vÄ“las iznÄ«cinÄt PlanetÄrÄs Bandas, atņemot to galveno ieroci - ASV nepÄrtraukti drukÄtos papÄ«ra dolÄrus bez zelta seguma.
SavÄdÄk rÄ«kojas stacionÄrie bandÄ«ti (stationary bandits). StacionÄrie bandÄ«ti ir vietÄ“jie cilvÄ“ki. Viņi ir attiecÄ«gÄs tautas sastÄvdaļa. Viņi pastÄvÄ«gi (stacionÄri) dzÄ«vo savas tautas teritorijÄ.
StacionÄrie bandÄ«ti ir racionÄli cilvÄ“ki. Viņi racionÄli domÄ par savu rÄ«tdienu un ilglaicÄ«gu laupÄ«šanu. Viņi dara visu nepieciešamo, lai varÄ“tu sistemÄtiski turpinÄt laupÄ«šanu lÄ«dz pasaules galam. Bet tas savukÄrt nozÄ«mÄ“, ka viņi tautai neatņem visu. Viņi tautai atstÄj zinÄmu daļu. ŠÄ« atstÄtÄ daļa nodrošina ne tikai tautas elementÄru eksistenci, bet arÄ« zinÄmu attÄ«stÄ«bu. ŠÄ«s attÄ«stÄ«bas rezultÄts ir stacionÄro bandÄ«tu nÄkamais laupÄ«jums. No šÄ« laupÄ«juma atkal kÄda daļa tiek atstÄta tautai, lai tÄ šo daļu varÄ“tu investÄ“t turpmÄkajai attÄ«stÄ«bai. TÄ tas ripo uz priekšu. Tautai ir iespÄ“jams eksistÄ“t. StacionÄrajiem bandÄ«tiem vienmÄ“r ir garantÄ“ts zinÄms laupÄ«jums.
Ekonomisti par stacionÄrajiem bandÄ«tiem dÄ“vÄ“ valsts institÅ«cijas. Valsts stacionÄro bandÄ«tu galvenais laupÄ«šanas formÄts ir nodokļi. Valsts institÅ«cijas cenšas monopolizÄ“t nodokļu ievÄkšanu. Valsts institÅ«cijas nosaka nodokļu veidus un apjomu. Valsts institÅ«cijas to pirmkÄrt un galvenokÄrt dara savÄs interesÄ“s. Tautas interesÄ“m ir otršÄ·irÄ«ga loma valsts institÅ«ciju nodokļu politikÄ. TÄpÄ“c ekonomisti valsts institÅ«cijas pamatoti sauc par stacionÄrajiem bandÄ«tiem.
Valsts institÅ«cijas kļūst stacionÄrie bandÄ«ti destruktÄ«vas metamorfozes apstÄkļos. Praktiski tas izpaužas, ja valsts augstÄkÄs amatpersonas reizÄ“ ir bandas vadoņi, valsts galvenais finansists reizÄ“ ir bandas kasieris, valsts drošÄ«bas galvenais sargs reizÄ“ ir bandas bende, valsts garÄ«guma galvenais sargs reizÄ“ ir bandas lielÄkais izvirtulis utt.
Valsts institÅ«cijas, protams, ir konkrÄ“ti cilvÄ“ki ar savÄm privÄtajÄm un profesionÄlajÄm interesÄ“m, priekšstatiem par valsts darbu, valsts pastÄvÄ“šanas jÄ“gu un valsts darbinieka funkcijÄm. Valsts institÅ«cijas ir dzÄ«vi cilvÄ“ki. Bet kur ir dzÄ«vi cilvÄ“ki, tur ir dzÄ«vo cilvÄ“ku garÄ«gÄs un materiÄlÄs kaislÄ«bas. TÄs var bÅ«t labas kaislÄ«bas, un tÄs var bÅ«t sliktas kaislÄ«bas.
LR stacionÄrais bandÄ«tisms ir uzplaucis ļoti vareni. MÅ«su dÄrgÄ LielÄ Banda ir stacionÄrÄ banda. TÄs nodokļu politika ir stacionÄro bandÄ«tu nodokļu politika. PirmajÄ vietÄ ir savas intereses. To redzam informÄcijÄ par 2016.gada budžetu: „NÄkamajÄ gadÄ 12.Saeimas deputÄtu algÄm plÄnots tÄ“rÄ“t kopumÄ par 708 tÅ«kstošiem eiro vairÄk, nekÄ 2015.gadÄ, sestdien vÄ“sta LNT raidÄ«jums "Ziņas".”
DzÄ«vi cilvÄ“ki ir ne tikai valsts institÅ«cijas un mÅ«su dÄrgÄ LielÄ Banda. DzÄ«vi cilvÄ“ki ir arÄ« PlanetÄrÄs Bandas – klejojošie bandÄ«ti. TaÄu viņi visi nav, tÄ teikt, vienkÄrši dzÄ«vi cilvÄ“ki.
Bandas formÄ“jas no elites. ArÄ« mÅ«su dÄrgÄ LielÄ Banda formÄ“jas no zinÄmas elites – augstÄkÄ cilvÄ“ciskÄ rÅ«guma indivÄ«diem, kurus latviešu tauta ir spÄ“jÄ«ga deleģēt valsts pÄrvaldÄ«šanai. ŠÄ«s cilvÄ“ciskÄs kvalitÄtes indivÄ«di, kÄ tas pieklÄjas patiesi inteliÄ£entiem un aristokrÄtiski kautrÄ«giem cilvÄ“kiem, jau pašÄ sÄkumÄ (pirmajÄ SaeimÄ pÄ“c LR atjaunošanas) sevi pasludinÄja par tautas „100 gudrÄkajÄm galvÄm”.
Diskurss par bandÄ«tismu ir diskurss par eliti. SavukÄrt diskursu par eliti nosaka elites diskursÄ«vÄ specifika. Elite nemÄ«l publisko diskursu par sevi. TÄds uzstÄdÄ«jums ir elites diskursÄ«vÄs specifikas platforma. Elite nemÄ«l, ka par to interesÄ“jÄs zinÄtnieki, publicisti, žurnÄlisti.
Elite savÄ darbÄ«bÄ tiecas ievÄ“rot maksimÄlu konspirÄciju. Rietumu „atvÄ“rtajÄ sabiedrÄ«bÄ”, piemÄ“ram, elitoloÄ£ijai un elites socioloÄ£ijai klÄjÄs grÅ«ti. Lai kompromitÄ“tu elites zinÄtniskos pÄ“tÄ«jumus un sabiedrÄ«bÄ izraisÄ«tu divdomÄ«gas zinÄšanas, elite vÄ“traini atbalsta konspiroloÄ£iju.
VÄrds „konspiroloÄ£ija” neietilpst LatvijÄ izdotajÄ vispilnÄ«gÄkajÄ svešvÄrdu vÄrdnÄ«cÄ Dr.philol. Jura BaldunÄika redakcijÄ. Tas ir jauns svešvÄrds. Ar to apzÄ«mÄ“ šarlatÄniskas informÄcijas sagatavošanu un izplatÄ«šanu. PiemÄ“ram, par ebreju un masonu sazvÄ“restÄ«bÄm pret cilvÄ“ci. KÄdai latviešu daļai konspiroloÄ£ija ir vienÄ«gÄ universitÄte. Pie mums šarlatÄnisms ir akadÄ“miskÄs sfÄ“ras organisks komponents. AtsevišÄ·i LU konspiroloÄ£ijas fani pat ir iekÅ«lušies tiesu darbos, veicinot nacionÄlo naidu pret ebrejiem. MÅ«su oficiÄlo politologu (LielÄs Bandas apÄabinÄtÄju) konspiroloÄ£iskais šarlatÄnisms (principÄ pÄrsteidzoša nekompetence) sakarÄ ar Krievijas un V.Putina sazvÄ“restÄ«bÄm pret nabaga LR un nabaga latviešiem ir RÄ«gas mediju informatÄ«vais deserts katru dienu.
Elites praktizÄ“tÄs slepenÄ«bas sistÄ“mas un metodes var bÅ«t ļoti efektÄ«vas. Elitei izdodas turÄ“t dziÄ¼Ä slepenÄ«bÄ savu darbÄ«bu. Labi tas izdodas PlanetÄrajÄm BandÄm. TurpretÄ« no PlanetÄrajÄm BandÄm vislabÄk tas izdodas FederÄlajai rezervju sistÄ“mai (savdabÄ«gai ASV valsts bankai), kura komandÄ“ papÄ«ra dolÄru planetÄro apriti.
VisgrÅ«tÄk saglabÄt noslÄ“pumus ir vietÄ“jÄm bandÄm. ArÄ« mÅ«su dÄrgÄs LielÄs Bandas konspirÄcijÄ ir palielas šÄ·irbas.
TÄ, piemÄ“ram, aizvadÄ«tajos vairÄkos gados kÄds pÄ“tnieciski kritiskÄs žurnÄlistikas nekauņa (LatvijÄ viņa nepierastais vÄrds un pierastais uzvÄrds ir visiem zinÄms) LielÄs Bandas konspirÄcijas šÄ·irbÄ ieskatÄs katru dienu (pie tam vairÄkas reizes dienÄ) un internetÄ savÄ saitÄ tautai operatÄ«vi izklÄsta bandÄ«tu jaunÄkos bandÄ«tiskos panÄkumus. LielÄs Bandas grandiozÄkos panÄkumus viņš apkopo grÄmatÄs. TurklÄt savÄ saitÄ viņš atļauj kritizÄ“t bandÄ«tismu arÄ« citiem LielÄs Bandas (tÄpat provinces Mini Bandu) pielÅ«dzÄ“jiem. Latvijas bandu pielÅ«dzÄ“ju skaits nemitÄ«gi palielinÄs.
MÅ«sdienu pasaulÄ“ grÄmatas raksta un interneta saitus izveido arÄ« par PlanetÄrajÄm BandÄm. Rietumos tÄ ir samÄ“rÄ populÄra un godÄjama intelektuÄlÄ nodarbošanÄs. GrÄmatu un saitu autori ir sabiedrÄ«bÄ cienÄ«tas personÄ«bas. Rietumu valstÄ«s viņu grÄmatas gandrÄ«z vienmÄ“r ir bestselleri. Rietumos ir speciÄlas prÄ“mijas par transnacionÄlÄ un valsts bandÄ«tisma atmaskošanu. Rietumos par prÄ“miju saņēmÄ“jiem plaši stÄsta prese, TV.
LatvijÄ ir speciÄli atmaskojoši saiti par PlanetÄro Bandu nedarbiem. Pie mums par to daži cilvÄ“ki raksta arÄ« grÄmatas. Ne tikai publicistiskÄs grÄmatas, bet arÄ« zinÄtniskÄs grÄmatas.
TomÄ“r kopumÄ mÅ«su publiskÄ telpa ir ļoti labvÄ“lÄ«ga PlanetÄrajÄm BandÄm. Daudzi latvieši uz amerikÄņu kontrolÄ“tajÄm transnacionÄlajÄm bandÄm lÅ«kojÄs kÄ uz LÄÄplÄ“šiem, dzÄ«vojot šausmÄ«gÄs Krievijas draudÄ«gajÄ Ä“nÄ. PlanetÄro Bandu kritizÄ“tÄjus pie mums apsaukÄ par kangariem un Kremļa kalpiem.
Daudzu latviešu labvÄ“lÄ«gÄ attieksme pret PlanetÄrajÄm BandÄm noteikti ir ne tikai RÄ«gas mediju, bet arÄ« mÄcÄ«bu iestÄžu uzvara, nespÄ“jot zinoši un objektÄ«vi izskaidrot mÅ«sdienu globÄlos sociÄlos procesus un tÄ vietÄ šarlatÄniski iepotÄ“jot kaut kÄdus tendenciozus murgus – konspiroloÄ£ijas produkciju. Pats par sevi ir saprotams, ka mÅ«sdienu globÄlo procesu neizpratne atsaucas uz vietÄ“jÄs LielÄs Bandas pienÄcÄ«go novÄ“rtÄ“jumu un vÄ“lÄ“šanos to uzdurt uz mÄ“slu dakšas.