Iesaki rakstu:

Saeimā izskatÄ«šanai iesniegti grozÄ«jumi BiedrÄ«bu un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot to Latvijas nevalstisko organizāciju darbÄ«bu, kuras saņemto finansÄ“jumu izlieto aktivitātÄ“m, kas vÄ“rstas pret valsts iekārtu, aicina to vardarbÄ«gā veidā grozÄ«t, sludina komunisma ideoloÄ£iju u.tml. GrozÄ«jumu pamatā ir arÄ« Ä£eopolitiskā situācija pasaulÄ“, ņemot vÄ“rā iespÄ“jamos terorisma draudus, norādÄ«ts likumprojekta anotācijā. Likuma grozÄ«jumus iniciÄ“jušas valsts drošÄ«bas iestādes.

GrozÄ«jumi BiedrÄ«bu un nodibinājumu likumā izstrādāti, ņemot vÄ“rā nacionālās drošÄ«bas intereses un izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamos valsts un sabiedrÄ«bas apdraudÄ“juma riskus. Latvijai nelojālo nevalstisko organizāciju – biedrÄ«bu un nodibinājumu - darbÄ«bas ir šÄ·ietami atbilstošas Latvijas Satversmei, bet patiesÄ«bā tās Ä«steno pretvalstiskus pasākumus un šÄ·eļ sabiedrÄ«bu.

Īpaši lielus riskus šÄ« brīža Ä£eopolitiskajā situācijā rada Latvijā reÄ£istrÄ“tas nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansÄ“jumu no Krievijas. PagājušÄ gada vasaras beigās Baltijas PÄ“tnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" publicÄ“tais pÄ“tÄ«jums parādÄ«ja, ka Latvijā reÄ£istrÄ“tas nevalstiskās organizācijas lielos apmÄ“ros saņem finansÄ“jumu no Krievijas. Kā norādÄ«ts likumprojekta anotācijā, finansÄ“juma apmÄ“ri no kaimiņvalsts strauji pieaug.

No kaimiņvalsts nākušo finansÄ“jumu vietÄ“jās organizācijas izlieto kultÅ«ras pasākumiem un informatÄ«vām kampaņām, ar kuru starpniecÄ«bu cenšas mainÄ«t sabiedrÄ«bas uzskatus par demokrātiskām vÄ“rtÄ«bām, organizÄ“ aktivitātes, kas ir vÄ“rstas pret valsts dalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā un Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijā (NATO), tāpat finansÄ“jumu izlieto dezinformācijas kampaņām un provokatÄ«vām darbÄ«bām, lai pārbaudÄ«tu sabiedrÄ«bas reakciju, skaidro likuma grozÄ«jumu autori.

Tiesības biedroties var ierobežot

Ikvienam ir biedrošanās brÄ«vÄ«bas, tās garantÄ“ Satversmes 102. pants, tomÄ“r saskaņā ar Satversmes 116. pantu šÄ«s tiesÄ«bas var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu.

Ar likuma grozÄ«jumiem noteikto biedrošanās brÄ«vÄ«bu ierobežojumu leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is ir valsts neatkarÄ«bas, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzÄ«ba, kā arÄ« preventÄ«vi novÄ“rst iespÄ“jamos valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas apdraudÄ“jumus, norāda likuma grozÄ«jumu autori.

"Finansējuma apjomi no Krievijas pieaug."

Jau šobrÄ«d spÄ“kā esošais regulÄ“jums paredz, ka biedrošanās brÄ«vÄ«bu var ierobežot biedrÄ«bas vai nodibinājuma veidošanas procesa stadijā. Atbilstoši BiedrÄ«bu un nodibinājumu likuma 17. panta piektās daļas 1. punktam biedrÄ«bu un nodibinājumu nereÄ£istrÄ“, ja statÅ«tos noteiktais mÄ“rÄ·is ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem. Saņemot pieteikumu biedrÄ«bas vai nodibinājuma reÄ£istrÄ“šanai, Uzņēmumu reÄ£istra (UR) valsts notārs pārliecinās par organizācijas mÄ“rÄ·iem un to, vai organizācija ar šÄdiem mÄ“rÄ·iem ir reÄ£istrÄ“jama. PÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā ir bijuši gadÄ«jumi, kad UR valsts notārs atsaka biedrÄ«bas ierakstÄ«šanu biedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā, pamatojoties uz BiedrÄ«bu un nodibinājumu likuma 17. panta piektās daļas 1. punktu, informÄ“ UR sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Baiba Danovska.

"Demokrātiskai valstij nebÅ«t nav jānogaida, kamÄ“r attiecÄ«gās darbÄ«bas, kas vÄ“rstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidÄ“šanu, bÅ«tu sasniegušas tādu lÄ«meni, ka tās jau konkrÄ“ti destabilizÄ“tu un apdraudÄ“tu šo iekārtu. Tad apdraudÄ“juma novÄ“ršana prasÄ«tu no valsts lielākas pÅ«les, sabiedrÄ«bai varÄ“tu bÅ«t jāpacieš lielāki tiesÄ«bu ierobežojumi, un iznākums bÅ«tu nedrošÄks. Tādēļ valsts ir tiesÄ«ga, un tai var bÅ«t pienākums nepieļaut šÄdu apdraudÄ“jumu jau agrā stadijā," norādÄ«ts likumprojekta anotācijā.

Publisko darbību varēs apturēt uz laiku

Likuma grozÄ«jumi paredz papildināt pantu par biedrÄ«bu un nodibinājumu publisko darbÄ«bu, nosakot, ka biedrÄ«bai un nodibinājumam savā darbÄ«bā aizliegts vÄ“rsties pret Latvijas Republikas neatkarÄ«bu, teritoriālo nedalāmÄ«bu, izteikt vai izplatÄ«t priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbÄ«gu grozÄ«šanu, aicināt nepildÄ«t likumus, ja tas apdraud valsts drošÄ«bu, sabiedrisko drošÄ«bu vai kārtÄ«bu, sludināt vardarbÄ«bu, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloÄ£iju, veikt militāru aktivitāšu propagandu, kā arÄ« slavÄ“t vai aicināt izdarÄ«t noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus un citus likumpārkāpumus. Veicot precizÄ“jumus un nosakot publiskās darbÄ«bas mÄ“rÄ·us, kurus aizliegts Ä«stenot, tiks aizsargātas citu personu tiesÄ«bas un intereses, kā arÄ« valsts drošÄ«ba.

ŠÄds papildinājums ir analogs likumā "Par sapulcÄ“m, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā noteiktajiem aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem.

KonstatÄ“jot, ka biedrÄ«bas vai nodibinājuma plānotās publiskās darbÄ«bas vai citas ar to saistÄ«tas darbÄ«bas mÄ“rÄ·is ir kāds no iepriekš minÄ“tajiem pretvalstiskajiem mÄ“rÄ·iem, prokuroram bÅ«s tiesÄ«bas vÄ“rsties tiesā, lai apturÄ“tu šÄdas publiskas darbÄ«bas norisi. Likuma grozÄ«jumu autori skaidro, ka saskaņā ar esošo praksi pamats, lai vÄ“rstos tiesā, bÅ«s valsts drošÄ«bas iestādes atzinums vai arÄ« paša prokurora iniciatÄ«va. Tiesa publisko darbÄ«bu vai citu ar to saistÄ«to darbÄ«bu varÄ“s apturÄ“t uz laiku lÄ«dz diviem mÄ“nešiem. Tas gan nenozÄ«mÄ“, ka vienlaikus apturÄ“s visu biedrÄ«bas vai nodibinājuma publisko darbÄ«bu, bet tikai to darbÄ«bu, kas var izraisÄ«t kāda no likumā minÄ“tā aizlieguma pārkāpumu. Prokurors ar pieteikumu vÄ“rsÄ«sies vispārÄ“jā jurisdikcijas tiesā, to izskatÄ«s, piemÄ“rojot Civilprocesa likuma normas. JāatzÄ«mÄ“, ka biedrÄ«bas vai nodibinājuma publiskās darbÄ«bas vai citas ar to saistÄ«tās darbÄ«bas apturÄ“šana var bÅ«t saistÄ«ta ar to, ka pÄ“c tam biedrÄ«bas vai nodibinājuma darbÄ«bu izbeidz.

"Biedrošanās tiesÄ«bas var ierobežot."

Tālāk tiesa savu lÄ“mumu nosÅ«tÄ«s Uzņēmumu reÄ£istram, kas veiks ierakstu BiedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā, kā arÄ« nodrošinās informācijas par ieraksta izdarÄ«šanu par biedrÄ«bas vai nodibinājuma darbÄ«bas apturÄ“šanu pieejamÄ«bu Uzņēmumu reÄ£istra mājaslapā. Tādā veidā par lÄ“mumu bÅ«s informÄ“tas trešÄs personas un tām bÅ«s zināms, ka konkrÄ“tās biedrÄ«bas vai nodibinājuma publiskā darbÄ«ba vai cita ar to saistÄ«ta darbÄ«ba ir apturÄ“ta. TrešÄs personas varÄ“s paļauties un atsaukties uz šÄdu informāciju, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“t šo informāciju un attiecÄ«gi plānot savu rÄ«cÄ«bu attiecÄ«bā pret konkrÄ“to biedrÄ«bu vai nodibinājumu.

Likuma grozÄ«jumi paredz precizÄ“t pantus par biedrÄ«bas un nodibinājuma darbÄ«bas izbeigšanu, papildinot ar pamatojumu, ka nevalstiskās organizācijas darbÄ«bu var izbeigt arÄ« gadÄ«jumos, ja to darbÄ«ba apdraud valsts drošÄ«bu vai sabiedrisko drošÄ«bu un kārtÄ«bu. AttiecÄ«gie panti papildināti, pamatojot, kāpÄ“c var tikt izbeigta biedrÄ«bas vai nodibinājuma darbÄ«ba, respektÄ«vi, ja biedrÄ«ba vai nodibinājums neievÄ“ro tiesas lÄ“mumu par publiskas darbÄ«bas vai citas ar to saistÄ«tas darbÄ«bas apturÄ“šanu, kā arÄ« ja biedrÄ«ba vai nodibinājums nepilda tam uzliktos papildu pienākumus.

Stingrāk kontrolēs finansējuma izlietojumu

Valsts drošÄ«bas iestādes, pastāvot pamatotām aizdomām, ka biedrÄ«bas vai nodibinājuma rÄ«cÄ«ba ar finanšu lÄ«dzekļiem vai citiem mantiskiem labumiem ir vÄ“rsta uz kāda no likumā minÄ“tā aizlieguma pārkāpumu, lÅ«gs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) veikt papildu darbÄ«bas. BiedrÄ«bai vai nodibinājumam varÄ“s uzlikt par pienākumu četras reizes gadā iesniegt bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatus un ziedojumu un dāvinājuma pārskatus, iesniegt darÄ«jumu apliecinošus dokumentus vai norādÄ«t finansÄ“juma avotus. VID saņemtos dokumentus nosÅ«tÄ«s valsts drošÄ«bas iestādei, uz kuras motivÄ“tā atzinuma pamata ir pieņemts lÄ“mums par papildu pienākumu uzlikšanu biedrÄ«bai vai nodibinājumam un kas veiks šo dokumentu izvÄ“rtÄ“jumu.

Pārpublicēts no lvportals.lv