Iesaki rakstu:

Valsts kontroles kritiskā vÄ“stule premjerei Laimdotai Straujumai (VienotÄ«ba), ko šodien publicÄ“jam, nobremzÄ“jusi koalÄ«cijas padomÄ“ jau atbalstÄ«to, pretrunÄ«go Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri noteikt tās pārziņā esošo Privatizācijas aÄ£entÅ«ru par visu valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas koordinÄ“jošo institÅ«ciju. Tas dotu zaļo zemnieku pašlaik vadÄ«tajai EM ietekmi pār citu ministriju pārvaldÄ«tajām kapitālsabiedrÄ«bām.

AtsevišÄ·os koalÄ«cijas politiÄ·os satraukumu bija radÄ«jis fakts, ka šis jauninājums nozÄ«mÄ“tu ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kā Privatizācijas aÄ£entÅ«ras politiskā pārrauga ietekmi uz kapitālsabiedrÄ«bām, kas atrodas citu partiju deleģēto ministru pārraudzÄ«bā. Tas nozÄ«mÄ“tu arÄ« zaļo zemnieku saimniecisko ietekmi, piemÄ“ram, uz VienotÄ«bas vadÄ«tās Satiksmes ministrijas naudÄ«gajām kapitālsabiedrÄ«bām.

TomÄ“r 23. februāra koalÄ«cijas padomes sÄ“dÄ“ šis EM virzÄ«tais ziņojums tika virzÄ«ts apstiprināšanai valdÄ«bā, un vismaz daļēji to varÄ“ja skaidrot ar faktu, ka divu koalÄ«cijas partneru – ZZS un Nacionālās apvienÄ«bas – spices bija vienojušÄs par nacionāļu cilvÄ“ka virzÄ«šanu Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdÄ“. Ministre Reizniece-Ozola pÄ“c publiskas kritikas par Baibas Brokas bijušÄs biroja vadÄ«tājas Annijas Freimanes neatbilstÄ«bu šÄda lÄ«meņa amatam tomÄ“r no vienošanās atkāpās. Bet jautājuma nevirzÄ«šana ne uz 24. februāra, ne 3. marta valdÄ«bas sÄ“di skaidrojama ar Valsts kontroles negatÄ«vo atzinumu. 

Lai gan formāli Privatizācijas aÄ£entÅ«rai kā koordinācijas institÅ«cijai nebija paredzÄ“ts nodot turÄ“jumā valsts kapitāla daļas un mainÄ«t esošos valsts kapitāla daļu turÄ“tājus kapitālsabiedrÄ«bās, realitātÄ“ EM sagatavotie un virzÄ«bai uz apstiprināšanu valdÄ«bās sÄ“dÄ“ akceptÄ“tie priekšlikumi paredzÄ“ja tai piešÄ·irt bÅ«tisku ietekmi uz visu valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bu.

Tādēļ Valsts kontrole 23. februārÄ« premjerei Straujumai nosÅ«tÄ«tajā vÄ“stulÄ“ brÄ«dina, ka, ieviešot šÄdu modeli, "uz valsts kapitāla pārvaldÄ«bu citās kapitālsabiedrÄ«bās un lÄ“mumu pieņemšanā ir iespÄ“jama nepamatota ietekme no Valsts akciju sabiedrÄ«bas Privatizācijas aÄ£entÅ«ra valsts kapitāla daļu turÄ“tāja [Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministra kā kapitāla daļu turÄ“tāja pārstāvja] puses, piemÄ“ram, uzticÄ«bas neizteikšana izpildinstitÅ«cijai". 

Saskaņā ar EM piedāvāto modeli koordinācijas institÅ«cijas, šai gadÄ«jumā – Privatizācijas aÄ£entÅ«ras – izvirzÄ«tajiem pārstāvjiem bÅ«tu pastāvÄ«gas tiesÄ«bas piedalÄ«ties citu kapitālsabiedrÄ«bu valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās. Kā zināms, pÄ“c likuma valsts kapitālsabiedrÄ«bās padomes var tikt atjaunotas no 2016. gada 1. janvāra. Tāpat Privatizācijas aÄ£entÅ«rai tiktu dotas tiesÄ«bas noteikt valsts kapitālsabiedrÄ«bu valžu un padomju locekļu atlases kritÄ“rijus un atalgojuma apmÄ“ru.

Valsts kontrole norāda, ka arÄ« pati Privatizācijas aÄ£entÅ«ra, kurai iecerÄ“ts uzticÄ“t kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas koordinÄ“šanu, ir kapitālsabiedrÄ«ba, tādēļ izveidotos situācija, kad "viena kapitālsabiedrÄ«ba pārvalda citas".

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju

Ä».cien. L.Straujumas kundze!

Valsts kontrole ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto InformatÄ«vo ziņojumu „Par valsts kapitālsabiedrÄ«bu un valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koordinācijas institÅ«ciju" (turpmāk - Ziņojums).

Ziņojumā ir sniegts priekšlikums konceptuāli atbalstÄ«t, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma (turpmāk - KapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likums) 22.panta otrajā daļā noteikto koordinācijas institÅ«cijas uzdevumu izpildi nodrošinās VAS "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra ".

Ņemot vērā valsts kapitāla pārvaldības konceptuālos jautājumus un Valsts kontroles pēdējo gadu laikā veiktajās revīzijās par valsts kapitālsabiedrību darbību konstatēto, vēlamies vērst uzmanību uz apsvērumiem, kas Valsts kontroles ieskatā norāda uz to, ka nav pieļaujama situācija, ka VAS "Privatizācijas aģentūra" pilda Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajā daļā noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus.

[1] OECD vadlÄ«nijas nepārprotami paredz, ka ir jānodrošina visu kapitāldaļu Ä«pašnieku vienlÄ«dzÄ«ba un mazākuma dalÄ«bnieku interešu aizsardzÄ«ba [..]', Uzticot koordinācijas uzdevumus valsts kapitālsabiedrÄ«bai - VAS "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra", tiek veidota situācija, ka viena valsts kapitālsabiedrÄ«ba pārvalda citas. Turklāt VAS "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra" darbÄ«bas procesā attiecÄ«bā uz valsts kapitāla pārvaldÄ«bu citās kapitālsabiedrÄ«bās un lÄ“mumu pieņemšanā ir iespÄ“jama nepamatota ietekme no VAS "Privatizācijas aÄ£entÅ«ra" valsts kapitāla daļu turÄ“tāja puses, piemeram, uzticÄ«bas neizteikšana izpildinstitÅ«cijai.

[2] Vienlaikus vÄ“lamies vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka Valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koncepcijā (apstiprināta ar Ministru kabineta rÄ«kojumu „Par Valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koncepciju" Nr.246, turpmāk - Koncepcija) ir vÄ“rtÄ“ts jautājums par CentralizÄ“tās pārvaldÄ«bas institÅ«cijas izveidošanu un tās statusu. Ministru kabinets ir atbalstÄ«jis daļēji centralizÄ“tā modeļa ieviešanu, valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bu sadalot starp nozares ministriju un CentralizÄ“to pārvaldÄ«bas institÅ«ciju (Koordinācijas institÅ«ciju), kuru paredzÄ“ts veidot kā valsts pārvaldes iestādi ar valsts budžeta finansÄ“jumu.

[3] Turklāt, veicot likumā noteiktās funkcijas VAS "Privatizācijas aģentūra" pildīs privātpersonai, t.i, kapitālsabiedrībai neraksturīgus uzdevumus, piemēram:

- atbilstoši KapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 22.panta otrajai daļai - izstrādās kapitālsabiedrÄ«bu un kapitāla daļu efektÄ«vas pārvaldÄ«bas vadlÄ«nijas, sniegs valsts kapitāla daļu turÄ“tājiem atzinumus, konsultÄ“s Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turÄ“tājus un kapitālsabiedrÄ«bas par korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas ieviešanas aspektiem, atbilstoši kompetencei izstrādās un normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesÄ«bu aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arÄ« pÄ“c atvasinātas publiskas personas pieprasÄ«juma sniegs viedokli par attiecÄ«gās atvasinātās publiskās personas lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrÄ«bā;

- atbilstoši KapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 23.panta pirmajai daļai - pieprasÄ«s un saņems no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turÄ“tājiem vai valsts kapitālsabiedrÄ«bām attiecÄ«go uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, sniegs atzinumus par citu valsts institÅ«ciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesÄ«bu aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi, sagatavos un noteiktā kārtÄ«bā iesniegs Ministru kabinetam izskatÄ«šanai ar koordinācijas institÅ«cijas funkciju izpildes nodrošināšanu saistÄ«tos tiesÄ«bu aktus un politikas plānošanas dokumentus.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu uz iespÄ“jamu pretrunu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta otro daļu, kas nosaka uzdevumus, kurus pat ar likumu nedrÄ«kst deleģēt privātpersonai, proti, politikas veidošanu un attÄ«stÄ«bas plānošanu, darbÄ«bas koordināciju, pārraudzÄ«bas funkcijas. PÄ“c bÅ«tÄ«bas šo funkciju bÅ«tu jāveic iestādei, nevis citai kapitālsabiedrÄ«bai, kura pati bÅ«tu koordinÄ“jošÄs institÅ«cijas subjekts.

[4]  Ziņojumam nav pievienota aplÄ“se par ziņojuma II.sadaļā noteikto uzdevumu izpildes plānoto budžetu, tomÄ“r Valsts kontroles ieskatā plānoto uzdevumu izpildei varÄ“tu tikt pieprasÄ«ts pietiekami bÅ«tisks finansÄ“juma apjoms.

[5]  Piedāvātie koordinÄ“jošÄs institÅ«cijas uzdevumi ir konsultatÄ«va rakstura, un bÅ«tu nepieciešamas atkārtoti izvÄ“rtÄ“t šÄdu konsultatÄ«vu pasākumu nepieciešamÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā, ka koordinācijas institÅ«cijas pilnvaras, kas noteiktas KapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma bÅ«tiski atšÄ·iras no sākotnÄ“jās pieejas ŠÄdas institÅ«cijas izveidei, kas paredzÄ“ja valsts kapitāldaļu pārvaldÄ«bas centralizāciju, Valsts kontroles ieskatā minÄ“tās institÅ«cijas uzdevumi šobrÄ«d bÅ«tu rÅ«pÄ«gi jāvÄ“rtÄ“ saistÄ«bā ar valsts budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu izmantošanu.

Piemēram, kapitālsabiedrību efektīvas pārvaldības vadlīnijas ir izstrādātas un arī piemērotas Baltijas kontekstam. Valsts kontroles revīzijās konstatētais norāda, ka

ministrijas - kapitāldaļu turÄ“tāji un kapitālsabiedrÄ«bu vadÄ«tāji, kuri ir vÄ“lÄ“jušies minÄ“tās vadlÄ«nijas piemÄ“rot, to ir spÄ“juši izdarÄ«t, savukārt vÄ“l papildu vadlÄ«niju izstrāde Valsts kontroles ieskatā neuzlabos situāciju ministrijās un kapitālsabiedrÄ«bās, kuru vadÄ«ba nav vÄ“lÄ“jusies un joprojām nav motivÄ“ta izmantot ne OECD, ne Baltijas vadlÄ«nijas.

Koordinācijas institÅ«cijai paredzÄ“ts uzticÄ“t atzinumu sniegšanu par kapitālsabiedrÄ«bu stratÄ“Ä£ijām un Ministru kabinetam - par lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanu/izbeigšanu kapitālsabiedrÄ«bā, nenorādot, vai šie atzinumi to saņēmÄ“jiem bÅ«s saistoši. Valsts kontroles revÄ«ziju rezultāti norāda, ka nesaistošu atzinumu gadÄ«jumā to izstrādei nepieciešamo finanšu lÄ«dzekļu izlietojuma lietderÄ«ba ir apšaubāma, jo pastāv tendence šÄda veida atzinumus neņemt vÄ“rā.

TādÄ“jādi koordinācijas institÅ«cijas ieguldÄ«jums vienā no bÅ«tiskāko OECD vadlÄ«nijās labākai valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«šanai noteikto principu - valstij ir jābÅ«t aktÄ«vam un informÄ“tam Ä«pašniekam, nosakot skaidru un konsekventu Ä«pašumtiesÄ«bu politiku, nodrošinot caurskatāmu un atbildÄ«gu valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bu ar nepieciešamo profesionalitāti un efektivitāti, ieviešanu praksÄ“ - Ä«stenošanā faktiski nav sagaidāms.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to un Valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas koncepcijā izvÄ“rtÄ“to un Ministru kabineta atbalstÄ«to Latvijā ieviešamā valsts kapitāla daļu pārvaldÄ«bas modeli, svarÄ«gi, lai koordinācijas institÅ«cija bÅ«tu valsts pārvaldes iestāde (vai tās struktÅ«rvienÄ«ba) un tai nebÅ«tu tieša finansiāla un institucionālā rakstura saistÄ«bu ar tās pārvaldÄ«bā esošajām kapitālsabiedrÄ«bām.

Ar cieņu

E.Krūmiņa, valsts kontroliere