Iesaki rakstu:

JanvārÄ« beidzas pilnvaru laiks valsts kontrolierei Elitai KrÅ«miņai. Saeimai vajadzÄ“s izdarÄ«t izvÄ“li – atstāt viņu uz otru termiņu, vai tomÄ“r pamÄ“Ä£ināt izvÄ“rtÄ“t valsts kontroliera un Valsts kontroles paveikto gan kvantitatÄ«vajos, gan kvalitatÄ«vajos radÄ«tājos. Ä»oti šaubos, ka šÄds izvÄ“rtÄ“jums tiks veikts. Bet ar šo valsts kontrolieri bÅ«s jāsagaida gan Latvijas valsts, gan Latvijas Valsts kontroles simtgade…

Latvijas Valsts kontroles vēsture

Pirmā brīvvalsts

1918.gada 2.decembrī tika nodibināta Latvijas Republikas Valsts kontrole (turpmāk arī - VK).

Satversmes tÄ“vi uzskatÄ«ja Valsts kontroli par tik valstiski svarÄ«gu institÅ«ciju, ka tai ir veltÄ«ta atsevišÄ·a Satversmes nodaļa (VII), kas nosaka - Valsts kontrole ir neatkarÄ«ga koleÄ£iāla iestāde.

Valsts kontrolieri

Pauls Mincs (1919-1920) - 1941. gada jÅ«nijā deportÄ“ts. Miris 1941. gada decembrÄ« Krasnojarskas novada koncentrācijas nometnÄ“.

Ernests Ozoliņš (1921-1923) - 1941. gada jÅ«nijā deportÄ“ts. Nošauts 1942. gada maijā Usoļlagas nometnÄ“.

Roberts Ivanovs (1923-1934) - PÄ“c Ulmaņa apvÄ“rsuma iesniedza atlÅ«gumu pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās - nevÄ“lÄ“jās atbalstÄ«t autoritāru režīmu.

Jānis Kaminskis (1934-1939) – 1941.gadā jÅ«nijā deportÄ“ts. Nošauts 1942.gada jÅ«nijā Usoļlagas nometnÄ“.

Kārlis Piegāze (1939-1940) – 1941.gadā jÅ«nijā deportÄ“ts. Miris 1941.gada oktobrÄ« Usoļlaga Surmogas nometnÄ“.

Pirmās brīvvalsts laikā Valsts kontrole ar saviem pienākumiem tika galā spoži. To vadīja valstsvīri, kuri dalīja vienus pienākumus un sadalīja arī vienu likteni. Viņu ieguldījums Latvijas valsts vēsturē vēl nav pietiekami apzināts un novērtēts.

Bet tie, kuri nezina, no kurienes nāk, tie nezina arÄ«, uz kurieni jāiet…

PÄ“c Latvijas valstiskās neatkarÄ«bas atjaunošanas

1991.gadā LR Augstākā Padome pieņēma likumu Par valsts kontroli, pēc gada tika atjaunota pati iestāde.

1993.gada tika atjaunots 1923.gada likums - Valsts kontroles padomes un revÄ«zijas departamentu kolÄ“Ä£iju locekļus pÄ“c valsts kontroliera priekšlikuma apstiprināja Saeima, nodrošinot neatkarÄ«bu un neaizskaramÄ«bu. LÄ«dzÄ«gi kā prokuroriem un tiesnešiem.

Valsts kontrolÄ“ tika atjaunota klasiskā struktÅ«ra, kas noteica trÄ«s pakāpju revÄ«zijas lietu izskatÄ«šanu un saimniecisko uzrÄ“Ä·inu noteikšanu par labu budžetam par nelikumÄ«gu vai nelietderÄ«gu valsts naudas izlietošanu.

Revīzijas lietas izlēma kolēģija, kuras sastāvā ietilpa departamenta direktors un kolēģijas locekļi. Revīzijas departamenta kolēģijas bija tiesības:

1) apstiprināt valsts institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem - gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības;

2) noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem;

Personas, kuru intereses vai tiesības aizskāra revīzijas departamenta kolēģijas lēmums, varēja lēmumu pārsūdzēt VK padomei un tur argumentēt savu viedokli.

VK padomes lÄ“mumu mÄ“neša laikā varÄ“ja pārsÅ«dzÄ“t tiesā. Bet kā nu tiesa lÄ“ma - tā tam bija bÅ«t!

Revidenti zināja, ka uzrÄ“Ä·ini/aprÄ“Ä·inātie zaudÄ“jumi bÅ«s jāpamato Augstākajā Tiesā, kas visos laikos ir bijusi ļoti cienÄ«jama tiesu instance, tāpÄ“c pierādÄ«jumu vākšanai piegāja ar vislielāko atbildÄ«bu. Vispār reāli Ä·Ä“pÄ«gs pasākums, kas tomÄ“r tika praktizÄ“ts.

Valsts kontrolieri

Raits ÄŒernajs (1993.- 2004.) – bijušais Dobeles rajona Statistikas nodaļas vadÄ«tājs.1990. gada martā kā LTF kandidāts ievÄ“lÄ“ts LR Augstākajā PadomÄ“.

ÄŒernaja vadÄ«bā VK iestājās visās nozÄ«mÄ«gākajās starptautiskajās audita organizācijās: 1994.gadā starptautiskajā augstāko kontrolÄ“jošo institÅ«ciju organizācijā INTOSAI,  1995. gadā  kļuva par pilntiesÄ«gu Eiropas valstu augstāko kontrolÄ“jošo institÅ«ciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekli.

Iestāde bija nabadzÄ«ga un ne visai smalka, bet darbinieki apzinājās savu misiju un atbildÄ«bu pret sabiedrÄ«bu. Pirmais termiņš R.ÄŒernajam pagāja rāmi, lai gan bija daži sÄ«ki incidenti, piemÄ“ram, viens no revidentiem iemaisÄ«jās slavenajā podu lietā- pieprasÄ«ja oligarham uzrādÄ«t ekskluzÄ«vo vannas istabu, cits izcÄ“lās ar iniciatÄ«vu Latvenergo vÄ“l slavenākajā 3 miljonu lietā – revidents gāja bojā satiksmes negadÄ«jumā, kā mÄ“dz apzÄ«mÄ“t, neskaidros apstākļos. Laikam Andrim Š. radās noturÄ«ga un spÄ“cÄ«ga nepatika pret Valsts kontroli…

Uz nākamo termiņu (1997.gadā) ÄŒernaju apstiprināja bez iebildumiem. Bet tad sākās problÄ“mas. 1996. gadā Valsts kontrolÄ“ tika izveidots Privatizācijas procesa revÄ«zijas departaments, kur bija salasÄ«jušies ļauži, kas citiem ceļu nemÄ«lÄ“ja griezt - arÄ« ļoti ietekmÄ«gajai Privatizācijas AÄ£entÅ«rai, kuras dēļ tajā laikā valdÄ«bas krita kā lapas rudenÄ«. ArÄ« uz tiesu gāja, ja bija jāiet, un daudzos gadÄ«jumos arÄ« vinnÄ“ja. KrÄ«ze iestājās saistÄ«bā ar dzÄ«vokļu privatizāciju PuÄ·u ielā 7, JÅ«rmalā, kur pÄ“c Valsts kontroles revÄ«zijas prokuratÅ«ra ierosināja krimināllietu un cÄ“la apsÅ«dzÄ«bu. Tiesas priekšÄ nācās stāties Dienas galvenās redaktores tuvam radiniekam. Laikam, arÄ« SarmÄ«tei Ä’. radās noturÄ«ga un spÄ“cÄ«ga nepatika pret Valsts kontroli…

IespÄ“jams tā bija sakritÄ«ba, bet no tā laika Diena sagādāja ÄŒernajam masÄ«vu čornaju kampaņu, piemÄ“ram - Es, Volvo sÄ“dÄ“dams (1999/01/30, Diena, Askolds Rodins). Pret Valsts kontroli masÄ«vi tika veidota negatÄ«va sabiedriskā doma.

ÄŒernajs, palielam, amatu zaudÄ“ja nevis par to, ko Valsts kontrole nebija izdarÄ«jusi, bet gan par to, ko izdarÄ«ja... Un, cik zinu, tad viņam pat nebija iespÄ“jas ietekmÄ“t rezultātu, jo bija iespÄ«tÄ“jušies kolÄ“Ä£ijas locekļi, kuriem neko izdarÄ«t nevarÄ“ja, jo viņus aizsargāja likums. Tā kā valsts kontrolieris cieta pilnÄ«gi bezvainÄ«gs… PatiesÄ«bai par godu, jāatzÄ«st, ka tiešu spiedienu uz kolÄ“Ä£ijas locekļiem un revidentiem Raits ÄŒernajs parasti neizdarÄ«ja. Viņš vispār maz jaucās revÄ«ziju procesā, tas viņu maz interesÄ“ja.

Inguna Sudraba (2004.-2013.) - bijusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Parex bankas viceprezidentes vietniece klientu kreditÄ“šanas jautājumos.

Valsts kontrolieres amatam Sudrabu izvirzÄ«ja  Tautas partija, kas tobrÄ«d vadÄ«ja valdÄ«bu. Gundars BÄ“rziņš pats aiz rokas ieveda Saeimas zālÄ“.

Sudraba apsolÄ«ja, ka pārmaiņas bÅ«s un…bija arÄ«! ÄŒernaja laikā Valsts kontroli varÄ“ja salÄ«dzināt ar drusku aizlaistu angļu parku - bija nātres pie žoga un brikšÅ†i, bet bija arÄ« pa ozoliņam, tad Sudraba bija franču dārzu cienÄ«tāja - viss tika veidots un regulÄ“ts, un cirpts...lÄ«dz saknei...

1) Likumdošanas izmaiņas

Tika grozÄ«ts likums un atcelti uzrÄ“Ä·ini/ zaudÄ“jumu piedziņa. KāpÄ“c iet uz tiesu, kur var arÄ« zaudÄ“t, ja var vienkārši uzrakstÄ«t preses relÄ«zi un pasludināt visus un visu par nelikumÄ«gu un prettiesisku? Miljons uz priekšu, miljons atpakaļ - vai tas tik svarÄ«gi, ja tiesā zaudÄ“jumi nav jāpierāda. Un pÄ“c kā tad tas izskatÄ«tos, ja tiesā zaudÄ“s? UzvarÄ“tāji taču nekad nezaudÄ“, un Sudraba sevi vienmÄ“r ir redzÄ“jusi tikai kā uzvarÄ“tāju, bet...Kas tas par uzvarÄ“tāju, kurš sevi pats par tādu pasludina, izvairoties no kaujas? Krievi teiktu – самозванец…

Milzu ieguldÄ«jumu VK sabiedriskās popularitātes veicināšanā deva sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists, kas ir Nellijas vÄ«rs. Sākumā par viņa spožo taktiku brÄ«nÄ«jās gan revidenti, gan revidÄ“jamie un pat mÄ“Ä£ināja iebilst, ka nekā tāda, kas tiek pasludināts preses ziņā, revÄ«zijas ziņojumos nav! Viņiem paskaidroja - par ko jÅ«s uztraucieties? Viss lieliski - jums nav nepatikšanu, bet mums ir piārs! Un ko tad revidÄ“jamie arÄ« varÄ“ja darÄ«t - uzrÄ“Ä·inu nav, zaudÄ“jumu nav, ziņojumā viss lieliski…Preses relÄ«zi pārsÅ«dzÄ“t? Bet nebija jau arÄ« vairs kur pārsÅ«dzÄ“t…

ArÄ« ar darbinieku neatkarÄ«bu tika galā vienkārši - tika grozÄ«ts likums un kolÄ“Ä£ijas locekļu statuss likvidÄ“ts kā šÄ·ira. Saeima ar vieglu roku iznÄ«cināja SatversmÄ“ nostiprināto Valsts kontroles kā koleÄ£iālas iestādes principu.

Sudraba izveidoja autoritāru iestādi ar striktu varas vertikāli. PÄ“c Krievijā iemīļota parauga. Bet ar komandas, jo Padome tomÄ“r palika, veidošanu pie mums tradicionāli saprot draudzeņu un radu pieņemšanu darbā. Formāli kaut kāda koleÄ£iālitātes šÄ·ietamÄ«ba palika.

Valsts kontrole no koleģiālas revīzijas iestādes tika pārvērsta par klaju propagandas rīku. Bet kā interesēs?

KāpÄ“c tagad sorosiskās aprindas ir tā uzputojušÄs par viltus ziņu portāliem? Baidās no konkurences? Tam kaitÄ“jumam, ko paši ir nodarÄ«juši Latvijas valsts reputācijai, nevieni šaubÄ«gi interneta saitiņi pat tuvu nekad nestāvÄ“s!

Tika mÄ“rÄ·tiecÄ«gi grauta uzticÄ«ba Latvijas valstij, tai pašÄ laikā pilnÄ«gi atstājot savā vaļā konkrÄ“tus prettiesisku darbÄ«bu veicÄ“jus. Tā teikt, Valsts kontrole cÄ«nÄ«jās par tÄ«rÄ«bu, bet slaucÄ«t atteicās kategoriski…

VK paņēma modi katrā revÄ«zijā paziņot, ka ir šaubas un pastāv risks, un nosÅ«tÄ«t prokuratÅ«rai izmeklÄ“t - vai viss ir noticis rātni un pÄ“c likuma, bet prokurori un tiesneši nav grāmatveži pÄ“c definÄ«cijas! Risks un šaubas pastāv vienmÄ“r! Lai to paziņotu nodokļu maksātājiem nav jāuztur revÄ«zijas iestāde – pietiek ar žurnālistu korpusu. Tika lauzta vÄ“sturiskā tradÄ«cija, ka saimnieciskajās lietās, kas saistās ar valsts interesÄ“m un mantu, revÄ«zijas tika veiktas, lai bÅ«tu iespÄ“jams savākt pierādÄ«jumus un celt apsÅ«dzÄ«bu. Lielbritānijā, piemÄ“ram, ir tiesu grāmatvežu institÅ«cija, citur ir citas specializÄ“tās institÅ«cijas vai struktÅ«ras tiesÄ«bsargājošajās organizācijās, bet Latvijā šajā jomā ir pilnÄ«gs institucionālais vakuums - valsts budžeta izlaupÄ«tājiem nav par ko uztraukties.

Tas spilgti pašlaik manifestÄ“jas Lemberga tiesas procesos, kur jau vismaz 10 gadus tiek muļļāts – SodÄ«t apžēlot nedrÄ«kst, - tā arÄ« nespÄ“jot izvÄ“lÄ“ties vietu, kur ielikt komatu. KāpÄ“c prokuratÅ«ra iebilst pret tiesas publiskošanu online, ko lÅ«dza Lembergs? Es ar interesi paskatÄ«tos. Un nÄ“, man nav šaubu par apsÅ«dzÄ“tā vainu vai bezvainÄ«bu, bet man ir lielas šaubas par apsÅ«dzÄ«bas pierādÄ«jumu kvalitāti...Bet bez pierādÄ«jumiem, tiesa pārvÄ“ršas par farsu, par politisko procesu. Tas ir bÄ«stams ceļš jebkurai valstij un sabiedrÄ«bai.

Sudrabas laikā tika devalvēta revīzijas rezultātu vērtība un ticamība - situācijā, kad par negodīgiem tiek pasludināti visi a priori, ērti jūtas tikai zagļi un korumpanti. Pārējie jūtās kā nepelnīti apvainoti, godīgi muļķi.

2) Sadraudzības valstis - vektora maiņa

ÄŒernaja laikā sadarbÄ«bas vektors bija uz rietumiem, bet Sudraba pavÄ“rsa skatu pret austrumiem…Viņas laikā Valsts kontrole noslÄ“dza savstarpÄ“jās sadarbÄ«bas lÄ«gumus ar:

Krievijas Federācijas RevÄ«zijas palātu (2006.)

Baltkrievijas Valsts kontroles komiteju (2009.),

Kazahstānas Republikas RevÄ«zijas komiteju (2009.)

Krievijas Revīzijas palāta

Krievija – tā ir bizantija, bet bizantija – tā ir tradÄ«cija. Lai saprastu Krieviju ir jāsaprot tradÄ«cija.

Staļina laiks

Es nejauši uzdÅ«ros publikācijai par Staļina personÄ«go izlÅ«kdienestu. Autors ir KGB Ä€rÄ“jā izlÅ«kdienesta pulkvedis (atvaļināts), strādājis legālajā rezidentÅ«rā, - Арсен Мартиросян, kurš nāk no ļoti zÄ«mÄ«gas dinastijas. Viņa tÄ“vs bija Staļina palÄ«gs starptautiskajās attiecÄ«bās un darbojās tik specifiskā organizācijā, kā Staļina personiskais izlÅ«kdienests, kas, kā masonu loža, nekad nav bijusi oficiāla struktÅ«ra, bet strādāja PSRS Valsts kontroles aizsegā.

А «Ð»Ð¸Ñ‡Ð½Ð°Ñ контрразведка» Сталина частично держалась под «ÐºÑ€Ñ‹ÑˆÐµÐ¹» Министерства (до войны наркомат) госконтроля, который возглавлял Мехлис. Ð’Ñ‹ знаете, что сотрудники Госконтроля достаточно жестко держали всех под присмотром и имели право проверять кого угодно - хоть военных, хоть гражданских, хоть низового бухгалтера, хоть директора завода или министра.

Lai saprastu, kāpēc tas Staļinam bija vajadzīgs, ir jāsaprot tā laika padomju aktualitātes.

Kādas bija fundamentālās, ideoloÄ£iskās Trocka un Staļina pretrunas? Trockisti bija par vispasaules proletariāta revolÅ«ciju - Permanentā revolÅ«cija, kur Krievija bija tikai malka revolÅ«cijas krāsnÄ«, bet Staļins iestājās par sociālisma celtniecÄ«bu vienā atsevišÄ·Ä valstÄ« – PSRS. PārfrāzÄ“jot, Staļins uzskatÄ«ja, ka labāk impÄ“rija rokā, kā vispasaules revolÅ«cija kokā. Visus 20tos gadus dominÄ“ja Permanentās revolÅ«cijas piekritÄ“ji, tika ieveidota speciāla organizācija - Коммунисти́ческий интернациона́л (Коминте́рн, 3-й Интернациона́л), kas nodarbojas ar revolÅ«cijas organizÄ“šanu un komunistisko partiju veidošanu visā pasaulÄ“. Ir divi gadÄ«jumi, kad ļoti Ä«sā laikā ir izdevies izveidot ārkārtÄ«gi efektÄ«vus un spÄ“cÄ«gus ārÄ“jos izlÅ«kdienestus. Abas reizes tas bija balstÄ«ts ideoloÄ£ijā - Kominterna pārstāvniecÄ«ba praktiski visās pasaules valstÄ«s - kreisā ideoloÄ£ijā, un Mossad – sionisma ideja.

PSRS ar ārÄ“jo izlÅ«košanu nodarbojās vairākas paralÄ“las struktÅ«ras, bet tieši Коминте́рн bija visspÄ“cÄ«gākais tÄ«kls un vÄ“rtÄ«gākie aÄ£enti. ŠÄ« organizācija nopludināja uz ārzemÄ“m kolosālus lÄ«dzekļus - bez jebkādas uzskaites un atskaites. Visu Krievijā izlaupÄ«to un atņemto - vācu revolucionāri ir atstājuši memuārus par sakvojažiem ar briljantiem, kas ir saņemti no krievu biedriem - pat bez paraksta, zeltu neesot ņēmuši, jo smagi stiept… Pastāv versija, ka slavenajā krievu Ieroču palātā izstādÄ«tās dārglietas patiesÄ«bā ir stikliņi, jo Ä«stie briljanti un rubÄ«ni pÄ“c revolÅ«cijas ātri ir aizgājuši tālus un nezināmus ceļus…Nu nebija revolucionāri tādi cilvÄ“ki, kas tādai mantai varÄ“tu mierÄ«gi garām paiet…

Teodors Nette - padomju diplomātiskais kurjers, kurš tika nogalināts 1926.gada februārÄ« laupÄ«šanas uzbrukumā vilcienā starp IkšÄ·iles un Kokneses stacijā. Otrs kurjers tika ievainots, bet spÄ“ja atšaudÄ«ties. LaupÄ«tājus - brāļus Gavrilovičus, Lietuvas pilsoņus, pÄ“c tam atrada nogalinātus. Un laupÄ«šanas mÄ“rÄ·is nebija diplomātiskais pasts, bet gan nauda un vÄ“rtslietas, ko veda kurjeri.

1929.gadā Staļins ar piekritÄ“jiem guva virsroku, Trocki izmeta no Krievijas, un sāka celt sociālismu jeb impÄ“riju vienas valsts robežās - industrializācija, elektrifikācija, piecgades un triecienceltnes, piemÄ“ram Dņeprogress. Bet tam vajadzÄ“ja naudu, kuras nebija…Tajā laikā PSRS eksportÄ“ja visu labÄ«bu, kas izsauca badu pusÄ“ valsts (Голодомор), ārzemÄ“s iepirka tehnoloÄ£ijas, iekārtas industrializācijai un ieročus armijai. Ä€rvalstu kontos apgrozÄ«jās grandiozas summas, kuras neviens nekontrolÄ“ja. Bet Staļins nebija no tiem, kas ticÄ“ja, ka cilvÄ“ki ir iedzimti godÄ«gi…Viņš vispār neticÄ“ja nevienam! TāpÄ“c tika radÄ«ta struktÅ«ra, kas uzraudzÄ«ja uzņēmumu un iestāžu naudas plÅ«smas, un meklÄ“ja padomju ierÄ“dņu ārvalstu kontus - uz ārzemÄ“m tika nosÅ«tÄ«ti speciāli aÄ£enti, kas uzpirka banku klerkus un citus zinošus cilvÄ“kus, un šos kontus arÄ« atrada. VisÄ“rtāk šos cilvÄ“kus bija paslÄ“pt zem Valsts kontroles jumta, jo funkcijas ir analogas-  Ð‘ухгалтерия – она и в ÐÑ„рике бухгалтерия.

Staļins vienmÄ“r bija greizi skatÄ«jies uz Коминте́рн vadÄ«bu, bet 30jos gados sākās represijas. 1934.gadā, pÄ“c Kirova nāves, tika arestÄ“ti Zinovjevs un Kameņevs. Pastāv versijas, ka pirmajās pratināšanās esot piedalÄ«jies pats Staļins un viņu esot interesÄ“jis tikai - где деньги? Apmaiņā pret ārvalstu kontu uzrādÄ«šanu, bija apsolÄ«ti saudzÄ«gāki termiņi. Viņi arÄ« dabÅ«ja - 10 gadus, bet, kad konti bija pārņemti, pÄ“c gada vecos ļeņiniešus atkal arestÄ“ja, šoreiz par dalÄ«bu trockistu sazvÄ“restÄ«bā, un nošÄva. Vispār 30 to gadu Lielā terorā laikā PSRS tika praktiski iznÄ«cināta visa Коминте́рн vadÄ«ba. Un nauda ārvalstu kontos spÄ“lÄ“ja nebÅ«t ne pÄ“dÄ“jo lomu…Visu, kas pa juku laikiem bija izlaupÄ«ts un izzagts, Staļins klusām savāca atpakaļ…

Putina laiks

PÄ“c PSRS sabrukuma atkal iestājās sajukums, kas savu kulmināciju sasniedza 1998.gadā – defolts. Valsts praktiski bija uz teritoriālā sabrukuma robežas, un tad ļoti apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi valsts vadÄ«bā tika izvirzÄ«ti cilvÄ“ki, kas bija saistÄ«ti ar specdienestiem.

2000. gadā par Krievijas prezidentu kļuva V.Putins (KGB/FSB pulkvedis), bet Krievijas RevÄ«zijas palātas (Счётной Палаты) vadÄ«tāju S.Stepašins (KGB/FSB Ä£enerālis), kurš bijušais Krievijas DrošÄ«bas padomes pastāvÄ«gais loceklis, kurš vadÄ«jis Krievijas PretizlÅ«košanas resoru.

RevÄ«zijas palātu S.Stepašins vadÄ«ja no 2000.-2013.gadam. Šajā laikā organizācija ir kļuvusi par sava veida Krievijas specdienestu filiāli, atjaunojot vÄ“sturisko tradÄ«ciju.

KāpÄ“c specdienesti pārņēma RevÄ«zijas palātu? PÄ“c PSRS sabrukuma iestājas mežonÄ«gais kapitālisms un valsts izlaupÄ«šana. Tas pats, kas pie mums, tikai mÄ“rogi citi. MilzÄ«gas bagātÄ«bas tika koncentrÄ“ti dažu Jeļcinam pietuvinātu cilvÄ“ku rokās. Bet kurš labāk par Valsts kontroli var tikt klāt un izčekot budžeta naudas plÅ«smas un privatizācijas papÄ«rus, turklāt revidenti, strādājot objektos, dzird tenkas, baumas un darbinieku pieņēmumus, un tālāk jau speciālajiem dienestiem ir visas iespÄ“jas izsekot Ä·Ä“di lÄ«dz galam…kurā tieši kabatā naudas upe ieplÅ«st…

Krievijā no 90to gadu oligarhiem gandrÄ«z visi ir atstumti no varas, bet daudzi arÄ« zaudÄ“juši kapitālus - par Berezovska un Hodorkovska likteni visi ir dzirdÄ“juši.

Visi činavnieki, gubernatori un mÄ“ri, tiek stingri turÄ“ti rokā, pateicoties RevÄ«zijas palātai un FSB - Putinam ir dosjÄ“ par katru no viņiem, kad kāds sāk lekties pret centrālo varu vai vÄ“l kāda vajadzÄ«ba pÄ“c rokādes, šie savāktie materiāli tiek bez žēlastÄ«bas izmantoti - uz tiesu un bÅ«rÄ«!

Sudrabas laikā par Latvijas VK tuvāko sadraudzÄ«bas partneri kļūva analogā Krievijas institÅ«cija. Bet VK revidÄ“ gan AizsardzÄ«bas ministriju, gan Iekšlietu –ar visām speciālajām struktÅ«rām, un pats valsts kontrolieris revidÄ“ SAB...Mežviets, kurš vienÄ«gais man šÄ·iet atbilstošs vadošam amatam tajās struktÅ«rās, varÄ“tu pameklÄ“t bildes par krievu kolÄ“Ä£u vizÄ«tÄ“m Latvijas Valsts kontrolÄ“, piemÄ“ram, par kopÄ“jo revÄ«ziju par robežas izbÅ«vi... Nopietni vÄ«ri brieduma gados uz mÅ«su eksaltÄ“to revidenšu fona...Kā vilki aitu barā...

PretizlÅ«košana ir vÄ“rsta, lai atrastu nodevÄ“jus starp savÄ“jiem, bet ārÄ“jā izlÅ«košana, lai atrastu nodevÄ“jus starp svešajiem. Pats process ir analogs un Krievijas dienesti to pārzina filigrāni – korumpants vai valsts naudas izzadzÄ“js bÅ«s arÄ« nodevÄ“js.

Un vÄ“l gribÄ“tu atgādināt sabiedrÄ«bas izbrÄ«nu, kad medijos parādÄ«jās ziņas, ka Sudraba apmeklÄ“ dziednieku centru, kas slavina Putinu. Nu arÄ« dziednieku, šarlatānu un pÅ«šÄ¼otāju, kantori ir ļoti iecienÄ«ti speciālo dienestu darbÄ«bā…

Atļaušos atkal citÄ“t atvaļināto KGB pulkvedi un ārÄ“jā izlÅ«kdienesta veterānu Арсен Мартиросян:

Вернемся, однако, к предыстории 22 июня. - Хорошо. Говоря об этом, нужно назвать двух агентов «Ð»Ð¸Ñ‡Ð½Ð¾Ð¹ разведки» - Ольгу Чехову и Сергея Алексеевича Вронскогo.

Знаменитого астролога? Да, именно его. Судя по всему, он был завербован по каналам Коминтерна, на что указывает присутствие рядом с ним в молодые годы знаменитого латышского писателя Вилиса Лациса, который занимался тогда больше коминтерновской деятельностью, нежели литературной. К Вронскому присматривались, проверяли, а потом он был передан на связь в «Ð»Ð¸Ñ‡Ð½ÑƒÑŽ разведку» Сталина. 

Sergejs Vronskis, slavens astrologs, kurš lÄ«dz 1942.gadam esot bijis piesaistÄ«ts pat Hitlera mÄ«tnei, Geringam, Hesam un PSRS izlÅ«kdienestam. Tur ir vesels avantÅ«ras romāns. Kas svarÄ«gi – Vronskis dzimis un jaunÄ«bu pavadÄ«jis RÄ«gā, šeit arÄ« atgriezās 1991.gadā, dzÄ«voja ZolitÅ«dÄ“ lÄ«dz savai nāvei 1998.gadā. Un nodarbojas ar astroloÄ£iju...Bijušo spiegu nemÄ“dz bÅ«t - cik astrologu viņš nesagatavoja un nesavervÄ“ja… bail pat padomāt...

Un, ņemot vērā, mūsu politiķu un ierēdņu paradumu bariem klīst pa visādiem ekstrasensiem, riebējiem un zīlniekiem...Ar to Latvijas speciālajiem dienestiem vajadzētu nodarboties, nevis skolotājus un Lato trenkāt...

3. Valsts kontroles telpu pārvietošana

VK atradās valsts Ä«pašumā Kr.Valdemāra ielā 26, bet drÄ«z pÄ“c Sudrabas stāšanās amatā sakās jaunas mājvietas meklÄ“jumi. 2007.gada rudenÄ« VK tika pārcelta uz telpām, kas tiek nomātas no privāta Ä«pašnieka.

Piedodiet, bet es nesaprotu, kā tik specifisku iestādi, kur tiek savākti visi iespÄ“jamie un neiespÄ“jamie dokumenti un informācija no visām Latvijas valsts un pašvaldÄ«bas iestādÄ“m, varÄ“ja izvietot telpās, kas pieder privātam Ä«pašniekam?...Un kurš ir tas Ä«pašnieks? Es šÄdu informāciju nekur publiskajos avotos neesmu redzÄ“jis. Pastāv taču noteikti riski un drošÄ«bas standarti. Vai kāda nopietnas valsts vÄ“stniecÄ«ba nomā vai Ä«rÄ“ telpas, vai tomÄ“r šo vÄ“stniecÄ«bu vajadzÄ«bām valstis nopÄ“rk nepieciešamos Ä«pašumus, kuras tikai pašas kontrolÄ“?

Skaidrs, ka ārvalstu dienestiem ir apgrÅ«tinoši skraidÄ«t, vācot informāciju, pa visām ministrijām un kantoriem, daudz Ä“rtāk ir strādāt, ja viss ir savākts vienā vietā…tā teikt, dzer kā pie dÄ«Ä·a…

Visa vÄ“trainā darbÄ«ba rezultÄ“jas uz leÄ£endārās privātās lidmašÄ«nas fona… uz Maskavu…Tā neesmu es!...Tas daudz ko liecināja par cilvÄ“ka, kurš 8 gadus vadÄ«jis Valsts kontroli, prātu, drosmi un godÄ«gumu...

Elita Krūmiņa (2013.-...)

Viņas karjera gandrÄ«z precÄ«zi atkārto Sudrabas CV - Finanšu ministrija, Parex , Latvijas Valsts kontrolÄ“s padomes locekle - trešÄ revÄ«zijas departamenta direktore.

Tā teikt, ej, IngÅ«na, tu pa priekšu, es tavās pÄ“diņās...Bet šajā tandÄ“mā tomÄ“r viena bija original, bet otra tikai generic...

2004. gadā (Černaja pēdējā gadā) VK budžets bija 1,9 milj.Ls un 178 darbinieki, bet 2017.gadā VK budžets ir 5,9 milj EUR( 4,1 milj. Ls) un 173 darbinieki.

Budžets ir dubultots, bet kāda ir atdeve? Ja Kučinskis tic, ka VK var dot rekomendācijas valsts pārvaldes sakārtošanai, tad viņš ir naivs. Lai paskatās pašas VK struktÅ«ru - uz 4 RevÄ«zijas departamentiem ir vismaz 10 atbalsta struktÅ«rvienÄ«bas. Tai skaitā, ir piešÄ·irts finansÄ“jums un izveidota speciāla nodaļa funkcijām, kas VK vÄ“l nemaz nav deleģētas, jo iesniegtie likuma projekti ir tikai 2.lasÄ«jumā. Bet kas par brÄ“ku bÅ«tu, ja revidÄ“jamās vienÄ«bas, ko tādu atļautos…

Kur ir revÄ«ziju rezultāti? Nu kaut vai tās plaši anonsÄ“tās lietderÄ«bas revÄ«zijas, kam tika papildus finansÄ“jums piešÄ·irts? Kur?

Par likumdošanas iniciatÄ«vām ir skaidrs - ļoti gribās vÄ“l varu un ietekmi, bet uz tiesu iet, lai par saviem vārdiem atbildÄ“tu – neparko un nemūžam! VK virzÄ«tie likumprojekti ir vÄ“rsti tikai un vienÄ«gi uz iestādes vadÄ«bas ietekmes un ambÄ«ciju apmierināšanu, bet nu nekādi uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu.

Izvirzot KrÅ«miņu valsts kontroliera amatam, viņa tika pieteikta kā Sudrabas iesākto darbu turpinātāja...Tam, ka turpinātaja, var piekrist, bet kuriem darbiem? Propagandas kampaņas Latvija ir neizdevusies valsts Ä«stenošana?

Valsts kontrole pašlaik ne uz ko citu nav spÄ“jÄ«ga – nav misijas, nav vÄ«zijas, nav intelektuālā potenciāla, nav profesionālās kapacitātes.

Rezumējot

Es esmu kritizÄ“jis esošo praksi, bet, lai nekļūtu lÄ«dzÄ«gs VK, man ir jāizvirza arÄ« komnkrÄ“ti priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Un tie bÅ«tu- atpakaļ pie saknÄ“m!

1. Atjaunot Satversmes tÄ“vu doto likumdošanas bāzi Valsts kontroles darbÄ«bai.

Un tikai nevajag, ka tā ir novecojusi vai, ka neatbilst starptautiskajām prasÄ«bām – gan par INTOSAI, gan EUROSAI locekli VK kļuva ar klasisko likumdošanu, tāpat kā iestājās ES. Likuma grozÄ«jumi, kas atcÄ“la uzrÄ“Ä·inus un zaudÄ“jumu piedziņas tiesÄ«bas tiesā un likvidÄ“ja koleÄ£iālas iestādes principu, tika pieņemti pÄ“c tam

CienÄ«sim to mantojumu, ko mums ir atstājuši Satversmes tÄ“vi – viņi bija valstsvÄ«ri!

2. Atdot Valsts kontroles telpas valstij piederošÄ Ä«pašumā.

Es nezinu, vai vÄ“sturiskais nams Kr.Valdemāra ielā 26 – skaista jÅ«gendstila Ä“ka –vÄ“l ir valsts Ä«pašums vai jau veiksmÄ«gi nopārdots, bet jebkurā gadÄ«jumā tik specifiska iestāde kā VK drÄ«kst atrasties tikai valstij piederošÄ Ä«pašumā, kuru ir iespÄ“jams pilnÄ«bā kontrolÄ“t.

3. Valsts kontrolieris

CilvÄ“kam, kurš ieņems šo amatu, ir jābÅ«t izglÄ«totam, ar nosvÄ“rtu raksturu un labu dabu, kas vÄ“rsts uz konstruktÄ«va risinājuma meklÄ“šanu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Un vÄ“l…viņam ir jābÅ«t viedam! Tas nozÄ«mÄ“, ka Latvijas valsts kontroliera amatam ir jābÅ«t karjeras noslÄ“gumam. Lai visu var atdot darbam - bez rÅ«pÄ“m, ar ko maizi pelnÄ«šu pÄ“c tam. Citādi mums visi valsts kontrolieri un Saeimas spÄ«keri gatavojas valsts prezidenta amatam…vispār diezgan smieklÄ«gi…

Valsts kontrolierim ir jānāk ar mīlestību nevis ar naidu, jo citādi mēs nesakārtosim ne mūsu skolu, ne slimnīcu tīklu. Ar mīlestību pret valsti, ar mīlestību pret tautu.

Valsts kontrolierim ir jābÅ«t Latvijas patriotam. Pārāk ilgi ir bijusi tikai Ä·Ä“rkšana un brÄ“kšana, ka viss ir tikai slikti un briesmÄ«g - ko tas ir mainÄ«jis? Mums nevajag naudu tÄ“rÄ“t Valsts kontroles uzturÄ“šanai, lai pateiktu, ka Latvija ir neizdevusies valsts…Mums to Krievija par velti pateiks!

Es ilgi domāju, kuru es izvirzÄ«tu valsts kontroliera amatam - ideāla kandidāta dabā nav. VienÄ«gais BezgrÄ“cÄ«gais nomira pie krusta Golgātā, pārÄ“jie ir tikai cilvÄ“ki – ar savām kļūdām, trÅ«kumiem, vājÄ«bām….

No ZZS

Baiba Rivža – akadÄ“miÄ·e, profesore, ekonomikas doktore, kas lieliski orientÄ“jas reÄ£ionālajā ekonomikā, pašvaldÄ«bu specifikā, perfekti pārzina izglÄ«tÄ«bas un zinātnes problÄ“mas. Izcila diplomāte, kas pat akadÄ“misko aprindu pārstāvjus, kur labāk muguru nepagriezt un kafiju no svešÄm rokām neņemt, spÄ“j dabÅ«t lÄ«dz kopÄ«gam lÄ“mumam. Ä»oti laba organizatore un procesu vadÄ«tāja.

No Vienotības

Laimdota Straujuma – ekonomikas zinātņu doktore, pirmā sieviete - Latvijas ministru prezidente, politiÄ·e. Lieliski pārzina gan ministriju darba, gan politikas aizkulises.

Abas kundzes ir nosvÄ“rta raksturu, ļoti atbildÄ«gi, gaiši un labsirdÄ«gi cilvÄ“ki, kas spÄ“jÄ«gi uz intensÄ«vu intelektuālo darbu un pārzina zinātniskās analÄ«zes metodiku. Abas ir ar lielisku humora sajÅ«tu, nejaukt ar asprātÄ«bu, un pietiekami lepnas, lai atbildÄ“tu par saviem vārdiem un darbiem. Abas izturÄ“jušas pret viņām vÄ“rstas, pietiekami melnas publiskās kampaņas, tas nav viņas salauzis, padarÄ«jis rÅ«gtas, žultainas un ļaunas, bet viņas zina, kā var ievainot vārds, kā sāp nepatiess apvainojums, tāpÄ“c nebradās vieglām kājām pa svešiem likteņiem un reputācijām.

VÄ“l noteikti ir daudzi cilvÄ“ki, kas atbilstu manis nosauktajiem kritÄ“rijiem. ZZS ir arÄ« manis piesauktā privatizācijas procesa revÄ«zijas departamenta direktors – ar izcilām vadÄ«tāja dotÄ«bām, kura lojalitāti Latvijai garantÄ“ no senčiem mantotie rudzu lauki Zemgales lÄ«dzenumā.

Es gribētu ticēt, ka reiz mums būs valsts kontrolieris, kuram pietiks drosmes pacelt karogu, kas izkrita no rokām godavīriem, kuri pieņēma mocekļa nāvi Gulaga lēģeros.

Ar vÄ“sturisko tradÄ«ciju ir kā ar mežu – nocirst var ātri, bet atjaunošana prasÄ«s gadus... Un prasÄ«s arÄ« valsts kontrolieri, kas dara to, ko vajag, to, kas pareizi, nevis to, kas populāri. Jau pārāk ilgi Latvijas Valsts kontrolÄ“ ir valdÄ«jis klajš un skaļš populisms.

Šis man bija ļoti grÅ«ts teksts…vai es ticu, ka tas kādu ietekmÄ“s? Laikam …NÄ“. Deputātus interesÄ“ tikai algas un kvotas…DP un SAB interesÄ“ tikai algas un shÄ“mas…bet man bija nepārvarams iekšÄ“js pienākums to uzrakstÄ«t...

Latvijas Pirmās brīvvalsts valsts kontrolieru piemiņai!

Tā kā es rakstu ar pseidonÄ«mu, tad norādÄ«šu izmantotos informācijas avotus, lai katrs savus secinājumus var izdarÄ«t pats.

Īpaša pateicÄ«ba - Aivaram Borovkovam par viņa projektu Nekropole.

Ziņas par Kārļa Piegāzes likteni es atradu tikai tur. Tas ir ārkārtÄ«gi svarÄ«gs darbs, kam noteikti pienāktos valsts finansÄ“jums- nu kaut vai deportāciju upuru likteņu apzināšanā. VarbÅ«t projekta nozÄ«mÄ«bu nesaprot šÄ« laika varas un naudas turÄ“tāji, bet noteikti novÄ“rtÄ“s nākamās latviešu paaudzes.

Avoti:

http://www.pietiek.com/raksti/skandaloza,_bet_nepareiza_korupcija

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/22859/latvenergo-melnas-lappuses-skandals-pec-skandala (16.jÅ«nijs 2010 )

http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=7832234 JÅ«rmalā PuÄ·u ielā nelikumÄ«gi dzÄ«vokļus ieguvušas 76 personas (LETA 26.marts 2004)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/308922par_nieka_samaksu_jurmala_atdod_dzivoklus_prominentam_personam (Iveta Elksne, TVNET/LNT ziņas 2002. gada 15. aprīlī)

Es, Volvo sÄ“dÄ“dams (1999/01/30, Diena, Askolds Rodins).

http://www.lrvk.gov.lv/uploads//Jaunumi/2016/par-iesnieguma-izskati--s--anu_majas_lapai.pdf (17 lpp-punkti 5.21, 5.25)

http://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/atgriezies-valsts-kontrole-14002357 (Atis Rozentāls 09.04.2013)

Арсен МАРТИРОСЯН: «Ð£ СТАЛИНА БЫЛА СВОЯ РАЗВЕДКА» «ÐšÑ€Ð°ÑÐ½Ð°Ñ звезда». 23.07.2008.

VK: nepietiekami izvÄ“rtÄ“ts investÄ«ciju lietderÄ«gums Latvijas-Krievijas robežas attÄ«stÄ«bai (LETA  2007. gada 28. novembris)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/528592sudraba_apmekle_dziednieku_centru_kas_slavina_putinu

https://www.youtube.com/watch?v=kdcVe49atVI Sergejs Vronskis

https://www.youtube.com/watch?v=Hwa-2iGT4qU Sergejs Vronskis

http://www.irlv.lv/2014/9/22/gulbeniesi-sudrabas-video-atpazist-vinas-brala-bernus (IR 22.09.2014)