Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Anda KrÄ“sliņa (attÄ“lā) vadÄ«tā Valsts meža dienesta iekšÄ“jās kontroles sistÄ“ma strādā lieliski, lÄ«dz ar to nesenajā Pietiek lasÄ«tāja iesÅ«tÄ«tajā publikācijā izteiktie apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti un nav balstÄ«ti uz konkrÄ“tiem faktiem, - šÄds ir dienesta vadÄ«bas oficiālais komentārs.

„Atbildot uz JÅ«su lÅ«gumu sniegt komentārus par publikācijā minÄ“tajiem faktiem, Valsts meža dienests (VMD) uzskata, ka publikācijā minÄ“tie apgalvojumi ir abstrakti un nav balstÄ«ti uz konkrÄ“tiem faktiem,” apgalvo dienesta Kontroles un uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tājs Ä¢irts Ciems.

VMD strikti sekojot, lai tiktu ievÄ“rotas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, tai skaitā VMD amatpersonām netiek pieļauta rÄ«cÄ«ba, kas saistÄ«ta ar korupciju vai interešu konfliktu. Turklāt VMD esot izveidota iekšÄ“jās kontroles sistÄ“ma, kas sekojot lÄ«dz VMD nodarbināto amatpersonu pieņemto lÄ“mumu atbilstÄ«bai normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, norāda dienesta pārstāvis, gan neminot nekādus šÄ«s sistÄ“mas darbÄ«bas rezultātus.

Valsts meža dienests arÄ« uzskatot: ja personu rÄ«cÄ«bā ir nonākusi informācija par VMD amatpersonu pārkāpumiem, tad šÄds jautājums vispār esot „jārisina tiesiskā ceļā, nevis ar publicitātes palÄ«dzÄ«bu”, - „personai  likuma noteiktā kārtÄ«bā jāvÄ“ršas pie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“m tieši vai arÄ«, rakstiski informÄ“jot VMD Ä£enerāldirektoru”.

Valsts meža dienests arÄ« Ä«paši norāda – lai arÄ« publikācijai pievienota tabula, kurā norādÄ«ti „nezināmas izcelsmes un neprecÄ«zi dati par Ä«pašumu piederÄ«bu mežziņiem un viņu radiniekiem”, esot uzsverams, ka normatÄ«vie akti nenosaka VMD amatpersonām aizliegumu vienlaicÄ«gi bÅ«t par meža Ä«pašnieku.

Interesanti, ka Valsts meža dienests atbildes skaidrojumā vispār nav vÄ“lÄ“jies pieminÄ“t šo Pietiek lasÄ«tāja situācijas aprakstu, - noprotams, ka VMD vadÄ«bas ieskatā tie esot „abstrakti apgalvojumi”:

„1) Izmantojot savu dienesta stāvokli mežziņi ļoti viegli iegÅ«st mežu Ä«pašnieku uzticÄ«bu. Iemantot uzticÄ«bu palÄ«dz arÄ« tas, ka mežzinis pÄ“c sava profila ir ļoti lÄ«dzÄ«gs vidusmÄ“ra Latvijas iedzÄ«votājam – alga 500 eur, parasti ģērbti laukos dzÄ«vojoši tādi paši pilsoņi, vienā vārdā sakot, tāds pats parasts cilvÄ“ks!

2) Ap katru šo korumpÄ“to mežzini ir viens vai vairāki grupÄ“jumi – uzņēmumi un starpnieki, kuriem šie mežziņi piegādā visu nepieciešamo informāciju, lai tie pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vāk varÄ“tu apkrāpt cilvÄ“kus – datus par mežu Ä«pašumiem, to Ä«pašniekiem (šie dati ir konfidenciāli), kā arÄ« atklāti iesaka šos krāpniekus mežu Ä«pašniekiem kā labākos uzņēmumus, ar kuriem sadarboties. Protams, tas viss tiek darÄ«ts par godÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.

Papildus šiem grupÄ“jumiem ir virkne bonusu mežniecÄ«bās, kas nav pieejami normāli strādājošiem uzņēmumiem. Tā kā mežzinis ir gan uzraugs, gan soÄ£is, gan pārbauda visu dokumentāciju un arÄ« Ä«pašumus dabā tad šie grupÄ“jumi var izzāģēt mežu, neievÄ“rojot likumdošanu – nāk pretÄ« par caurmÄ“riem, šÄ·Ä“rslaukumiem, tiek atļautas nepamatotas sanitārās cirtes un vÄ“l daudzas un dažādas metodes, kas noved pie tā, ka daudz kur ir kailcirtes, kur tām nekad nevajadzÄ“tu bÅ«t, jo draudzÄ«gais mežzinis pieņem un sakārto visu dokumentāciju, lai nerastos problÄ“mas. 

3) ParalÄ“li lielākā daļa mežziņu taisa haltÅ«ras, un, protams, nabaga meža Ä«pašnieks uzticas šim trÅ«cÄ«gajam valsts pārstāvim un uztic mežziņiem taisÄ«t taksācijas, stigošanas un citus darbus savā Ä«pašumā, protams, norÄ“Ä·ins notiek skaidrā un skaidrs, ka nodokļi jau netiek maksāti. Šis fakts gan nav bÅ«tiskākais, jo pateicoties šÄ«m haltÅ«rām, mežziņi tiek pie vÄ“l viena ļoti izdevÄ«ga instrumenta, lai atkal apkrāptu mežu Ä«pašniekus!

Veicot taksācijas, bieži mežziņi apzināti samazina Ä«pašumā esošÄs koksnes krāju: rodas jautājums - kāpÄ“c lai viņi to darÄ«tu!? Atbilde ir vienkārša – vienÄ«gais, kas zina patieso koksnes krāju, ir mežzinis, kas tālāk šo informāciju nodod sava grupÄ“juma biedriem, kuri, protams, pÄ“c tam uzvar jebkurā cenu aptaujā, kuru veic mežu Ä«pašnieks, jo godÄ«gie uzņēmumi jau nezin patieso krāju!

PiemÄ“ram, ja Ä«pašumā ir 1000m3 cÄ“rtamas koksnes, bet taksācijā ir 800 m3, tad rodas starpÄ«ba, ar kuru negodÄ«gie grupÄ“jumi var operÄ“t: 200m3 x 50 eur (vidÄ“jā koksnes cena) = 10tk EUR.

4) Pārsteidz arÄ« šo mežziņu pārdrošÄ«ba, jo bieži ir situācijas, kad mežu Ä«pašnieks iesniedz iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai un sāk notikt interesantas lietas:

- mežziņi sāk nomelnot kompāniju, ar kuru klients domā sadarboties, stāstot, ka tie ir krāpnieki utml., un iesaka “visgodÄ«gākos” uzņēmumus,

- vai arÄ« jau tajā pašÄ dienā mežu Ä«pašniekam sāk zvanÄ«t šie te “godÄ«gie” uzņēmumi un piedāvāt savus pakalpojumus, protams, izmantojot visu mežziņu iedotu informāciju.”

Pietiek lasÄ«tāja publikācija ir atrodama šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0