Iesaki rakstu:

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšÄ“jām robežām. No šodienas mÄ“s visi, seši miljoni baltiešu, ievÄ“rojot epidemioloÄ£iskos noteikumus, varam brÄ«vi doties pāri mÅ«su valstu savstarpÄ“jām robežām. Tas Latvijai ir jo Ä«paši svarÄ«gi arÄ« tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mÅ«su lielākie ekonomiskie partneri.

TrÄ«s Baltijas valstis veido Ä«pašu reÄ£ionu Eiropā, ko pandÄ“mija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas. To izdevās panākt tāpÄ“c, ka Latvijā un pārÄ“jās Baltijas valstÄ«s ierobežojumus ieviesa savlaicÄ«gi. CilvÄ“ku izpratne un disciplÄ«na un valdÄ«bu saprātÄ«gā politika ļāva pandÄ“mijas izplatÄ«bu noturÄ“t samÄ“rā zemā lÄ«menÄ«.

Tagad Eiropā un citur pasaulÄ“ valstis sāk domāt par ekonomikas sekmÄ“šanu, samazinot ierobežojumus. TomÄ“r izejas pozÄ«cijas starp valstÄ«m šai jaunajai politikai ir krasi atšÄ·irÄ«gas – kamÄ“r lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandÄ“mija vÄ“l izplatās pilnā sparā, katru dienu tÅ«kstošiem cilvÄ“ku inficÄ“jas un mirst, tikmÄ“r dažās valstÄ«s, it sevišÄ·i Latvijā, infekcijas izplatÄ«bu spÄ“jam kontrolÄ“t.

Tas ļāva valdÄ«bai pirms dažām dienām piesardzÄ«gi samazināt ierobežojumus. Dažreiz, norādot uz samÄ“ro labo epidemioloÄ£isko situāciju valstÄ«, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzÄ«gi. Taču cÄ“loņsakarÄ«ba ir tieši otrāda – mÅ«su situācija ar samÄ“rā zemo vÄ«rusa izplatÄ«bu ir salÄ«dzinoši tik laba tieši tādēļ, ka mums pastāv ierobežojumi un tie visumā tiek ievÄ“roti.

TāpÄ“c arÄ« turpmāk visu laiku bÅ«s jāpatur prātā, ka vÄ«russ nekur nav pazudis. Ierobežojumu atvieglojumi nozÄ«mÄ“s vairāk kontaktu starp cilvÄ“kiem, un tas savukārt samÄ“rā droši nozÄ«mÄ“s arÄ« infekcijas izplatÄ«bas pastiprināšanos.

Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerÄ«bas tiek liktas uz lÄ«dzcilvÄ“ku atbildÄ«bu un striktu noteikumu ievÄ“rošanu – it sevišÄ·i ir jāievÄ“ro divu metru distance. Turklāt ne tikai pašam jāievÄ“ro, bet arÄ« jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievÄ“ro. Ar vÄ«rusu bÅ«s jāsadzÄ«vo lÄ«dz laikam, kad bÅ«s pieejama vakcÄ«na.

Tātad šie jaunākie atvieglojumi nozÄ«mÄ“, ka mÄ“s uzticamies sabiedrÄ«bas pašdisciplÄ«nai un paškontrolei. Tas ir uzticÄ«bas kredÄ«ts. Ja tas nedarbosies un infekcijas lÄ«kne atkal strauji pieaugs, bÅ«s jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem. Tādēļ atcerÄ“simies – pārgalvÄ«ba un vieglprātÄ«ba var mÅ«s smagi atsist atpakaļ. Likt uz spÄ“les dzÄ«vÄ«bas mÄ“s nedrÄ«kstam.

Taču lÄ«dzšinÄ“jā pieredze rāda, ka mums kopumā ir pamats šai uzticÄ«bai pašiem sev kā atbildÄ«giem sabiedrÄ«bas locekļiem. MÅ«su atbildÄ«gā rÄ«cÄ«ba savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai.

Un te Latvijas valdÄ«bas pienākums ir rÄ«koties gudri un tālredzÄ«gi – papildu lÄ«dzekļi, kas ir valsts rÄ«cÄ«bā, lai pārvarÄ“tu ekonomikas krÄ«zi, ir nevis vienkārši jānoÄ“d un jānotÄ“rÄ“, bet jāinvestÄ“ tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrÄ«ba kopumā pÄ“c krÄ«zes paceltos krietni augstākā lÄ«menÄ« nekā pirms krÄ«zes. Šos lÄ«dzekļus nedrÄ«kstÄ“tu ieguldÄ«t tur, kur nebÅ«s pietiekamas atdeves. AtbrÄ«votie resursi ir jāpārorientÄ“ uz perspektÄ«vām nozarÄ“m, profesijām, uzņēmumiem. CilvÄ“kiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglÄ«tÄ«bas un pārkvalifikācijas iespÄ“jas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams.

Tātad krÄ«zes pārvarÄ“šanas politikai ir jābÅ«t vÄ“rstai nevis vienkārši uz pirmskrÄ«zes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišÄ·i uz strukturālām reformām mÅ«su ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistÄ“mā, izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. PienācÄ«ga uzmanÄ«ba šajā izaugsmes lÄ“cienā bÅ«s jāpievÄ“rš, protams, veselÄ«bas nozarei, kā arÄ« kultÅ«rai kā nozÄ«mÄ«giem dzÄ«ves kvalitātes faktoriem.

Ekonomikas atlabšanas politikai ir jābÅ«t mÄ“rÄ·tiecÄ«gu, strukturālu reformu politikai. CilvÄ“ki sagaida, ka valdÄ«ba iespÄ“jami drÄ«zā laikā nāks klajā ar šÄdas politikas piedāvājumu.

MÄ“s, baltieši, izveidojot brÄ«vās kustÄ«bas zonu – "mazo Šengenu", esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mÄ“nešiem slÄ“gtās robežas un spÄ“j rādÄ«t efektÄ«vas Eiropas valstu sadarbÄ«bas priekšrocÄ«bas. MÄ“s ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mÅ«su piemÄ“ram sekos citi Eiropas reÄ£ioni.

Mums ir labas starta priekšrocÄ«bas ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpÄ“c, ka mÅ«su valstis lÄ«dz šim ir priekšzÄ«mÄ«gi ierobežojušas pandÄ“mijas izplatÄ«bu. Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mÅ«su konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšanā.

Veiksmi mums visiem!