Iesaki rakstu:

Auftakt[i]. PÄ“c 2019. gada 3. aprīļa ziņas par spiedienu uz RÄ«gas apgabaltiesu[ii], sākotnÄ“ji vÄ“lÄ“jos atkal aizstāvÄ“t to kā bÅ«tisku elementu[iii] Latvijas tiesu sistÄ“mā, kas jau 1997. gadā piedzÄ«voja spiedienu par atbalstu manis veiktās krimināljustÄ«cijas reformas ietvaros ierosinātajai apcietinājuma tiesiskajai sakārtošanai un tiesu neatkarÄ«bas nostiprināšanai, kad aizstāvÄ“ju[iv] tiesu varu. Taču gan paredzÄ“ti notikumi lÄ«dz tuvojošamies PÄ“teriem, gan pārsteigumi, piemÄ“ram, Ä£enerālprokurora nederÄ«guma pierādÄ«jumi, ko izliekas neredzam nominālais Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs[v], liek tiesÄ«bsargātāju aizstāvÄ«bu izklāstÄ«t plašÄk.

Par procesa dalÄ«bnieku aktivitāti satraukto RÄ«gas apgabaltiesu nomierināšu ar ieteikumu no ilgāk kā piecpadsmit gadu pieredzes tiesneša darbā, kad tiesu ietekmÄ“jošus procesa dalÄ«bnieku lÅ«gumus izskatu procesa ietvaros, bet citu, prettiesisku ietekmÄ“šanu nepieļauju. Par tiesÄ«bu interpretāciju var diskutÄ“t, bet apmelotājus atspÄ“kot. Procesuālie dokumenti jāvÄ“rtÄ“ tiesai, kura vispār pastāv tikai procesa dalÄ«bnieku dēļ. TiesÄ«bas var nerealizÄ“t tiesas prettiesiskas ietekmÄ“šanas gadÄ«jumā, kas ir jānovÄ“rš, bet nenovÄ“rstās problÄ“mas jārisina kriminālprocesuāliem lÄ«dzekļiem. Nav pieļaujama prettiesiska tiesas ietekmÄ“šana ar daudzu tiesÄ«bnieku iesaistÄ«šanos noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos un savu pienākumu nepildÄ«šanu, nepatiesu liecÄ«bu sniegšanu un nelikumÄ«gu nolÄ“mumu taisÄ«šanu.

Juristu dienas šogad pÄ“c Lieldienām atklāja diskusija par cienÄ«gu nāvi[vi]. Mana pieredze liecina, ka svarÄ«gāk ir ikdienā koncentrÄ“ties uz cienÄ«gu, patiesu, sargājošu dzÄ«vi, nesteidzinot nāvi. SākotnÄ“ji, kad bÄ“rnÄ«bā sāku apzināties darbÄ«bas virzienus, veidus un jÄ“gu, aizstāvÄ“ju tautiešus un tiem palÄ«dzÄ“ju, lai gan ne vienmÄ“r rÄ«kojos pareizi no šodienas viedokļa. Citu aizstāvÄ«bas nolÅ«kā nācās teikt nepatiesÄ«bu par sevi, piemÄ“ram, reiz nometnÄ“ kopÄ«gas kokā kāpšanas laikā nokritu un salauzu roku, taču, lai neradÄ«tu kolÄ“Ä£iem problÄ“mas ar iespÄ“jamu sodÄ«šanu, pateicu, ka esmu nokritis pagalmā. Pakāpeniski manas prioritātes noteica mātes skolas gadu „zelta graudu” daiļdarbi par cienÄ«gu ziedošanos Latvijas labā[vii]. Tā ietekmÄ“, atspÄ“kojot melus un pretojoties svešai varai, tostarp stāstÄ«ju sev zināmo patiesÄ«bu. PÄ“c tam, kad 1983. gadā par godu 18. novembrim neaizgāju uz skolu, māte ieteica neatkarÄ«gās Latvijas labā tomÄ“r apmeklÄ“t skolu un mācÄ«ties, kas bija saprātÄ«gi, tādēļ papildus ziedošanās vÄ“lmei apzināju arÄ« darbÄ«bas taktiku. Uzzinot par lÄ«dzÄ«gu patriotisku darboņu izslÄ“gšanu no komjaunatnes radinieku skolā, uzskatÄ«ju to par tobrÄ«d vispiemÄ“rotāko ziedošanās un informÄ“šanas veidu, tāpÄ“c 11.klasÄ“ pÄ“dÄ“jais iestājos komjaunatnÄ“, lai mani izslÄ“gtu. ŠÄ« iestāšanās nevienam nekaitÄ“ja, es gan nestāstÄ«ju visu par saviem nodomiem, taču nemeloju ar atbildi par personālijām un ka iestāšanās iemesls ir vÄ“lÄ“šanās bÅ«t starp citiem jauniešiem. VÄ“lākā izsÅ«tÄ«šana šo informÄ“šanas un pretošanās attÄ«stÄ«bu nepārtrauca, bet gan tai palÄ«dzÄ“ja. No komjaunatnes mani izslÄ“dza, taču pati komjaunatne un padomju vara drÄ«z beidzās.

PÄ“cāk uzzināju, ka par neatkarÄ«bu tai laikā informÄ“jis arÄ« Gunārs Astra, kura 1983. gadā pret režīmu teiktie vārdi „Es ticu, ka šis laiks izgaisÄ«s kā ļauns murgs” tagadÄ“jās RÄ«gas apgabaltiesas telpās ticÄ«bas „laika beigām” dēļ saistāmi ar kristÄ«go pasaules uzskatu, ziedošanos un ticÄ«bu Latvijas „saules mūžam” papildinot arÄ« ar mÄ«lestÄ«bu pret ienaidniekiem. Kad arÄ« pÄ“c 1991. gada janvāra dzÄ«ve turpinājās un daudz izdevās izdarÄ«t, dzÄ«vÄ«bas pieeja, Ä«paši negaidot nāvi, izrādÄ«jās pilnÄ«gāka, bet atklātÄ«ba, patiesÄ«ba, noziegumu novÄ“ršana un taisnÄ«gums nāca par labu cietušajiem, kā arÄ« pārkāpÄ“jiem un visai sabiedrÄ«bai.

TāpÄ“c, atsaucoties uz RÄ«gas apgabaltiesas aicinājumu, paskaidrošu bÅ«tisko par tiesÄ«bsargāšanu, sniedzot konkrÄ“tus ieteikumus tiesÄ«bsargātāju dzÄ«vÄ«bas aizstāvÄ«bai ar piemÄ“riem, no kuriem pirmo atpazÄ«s kristieši, bet otrās un trešÄs grupas piemÄ“rus zinās arÄ« ignostiÄ·i.

Zwischenspiel

1. SvÄ“tajos Rakstos izklāstÄ«tais JÄ“zus sagÅ«stÄ«šanas, tiesāšanas un sodÄ«šanas process

SabiedrÄ«bai saprotama un pieņemama ir tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, bet ne kaitÄ“jums. TiesvedÄ«bas daži aspekti šai ziņā atspoguļoti JÄ“zus tiesāšanas procesā, kura vÄ“rtÄ“jums kristietÄ«bā gan atbilst arÄ« mÅ«sdienu latviskajai dzÄ«vesziņai (jau pÄ“c sirojumu, cilvÄ“ku nolaupÄ«šanas, uz uguns cepināšanas laikiem un bez pieejas „latvietis latvietim latvietis”) – nepareizi ir kaitÄ“t personai tikai par, tostarp, aicināšanu mÄ«lÄ“t, izsalkušo paÄ“dināšanu, slimo dziedināšanu, nelaimÄ“ nokļuvušo glābšanu.

JÄ“zus notiesāšanai, sodÄ«šanai tika izmantota nepatiesa apsÅ«dzÄ«ba, ka JÄ“zus aizliedzis maksāt nodokļus, sevi saucis par „jÅ«du Ä·Ä“niņu”, kÅ«dot tautu[viii]. Šajā procesā ar apsÅ«dzÄ«bu un aizstāvÄ«bu tiesvedÄ«bā saistÄ«ts ir JÅ«das un PÄ“tera rÄ«cÄ«bas vÄ“rtÄ“jums. PÄ“teris fiziski centās JÄ“zu aizstāvÄ“t pret sagÅ«stÄ«šanu[ix], bet, kad JÄ“zus to aizliedza darÄ«t, tad vÄ“lāk PÄ“teris teica, ka nepazÄ«stot un nav bijis kopā ar JÄ“zu[x]. Savukārt pirms tam JÅ«da tieši nemeloja – pÄ“c lÅ«guma uzrādÄ«ja JÄ“zu, profesionāli sniedzot pakalpojumu par samaksu.

Ne tikai kristieši pārsvarā negatÄ«vi uztver JÅ«das „patiesÄ«bu”, bet ne PÄ“tera „melošanu”, kur papildus zināmajai atšÄ·irÄ«gajai vÄ“lākajai JÅ«das izmisuma un PÄ“tera nožēlas reakcijai svarÄ«gi ir tas, ka JÅ«da bija kopā ar apustuļiem, neteica visu patiesÄ«bu par nodomu sodÄ«t, slepeni pretdarbojās un nodeva, lai kaitÄ“tu, tātad bÅ«tiska noklusÄ“šana ar nolÅ«ku kaitÄ“t var deformÄ“t patiesÄ«bu, kā arÄ« JÅ«das „patiesā” rÄ«cÄ«ba bija apzināti vÄ“rsta uz apsÅ«dzÄ«bu, kaitÄ“šanu, taisnā nokaušanu, kamÄ“r PÄ“teris „meloja” aizstāvoties, nekaitÄ“ja un tehniski nepārkāpa pat astoto[xi] bausli, jo pret nevienu nepatiesi neliecināja. IespÄ“jams, ka PÄ“teris, kurš tagad kļuvis par vienu no sarga simboliem, ar visiem tobrÄ«d pieejamiem lÄ«dzekļiem cerÄ“ja pasargāt no vajāšanas sevi, biedrus, varbÅ«t JÄ“zu (ja PÄ“tera patiesÄ«bu kaitÄ“tāji vÄ“lāk izmantotu pret JÄ“zu, tad tā ārÄ“ji bÅ«tu ļoti lÄ«dzÄ«ga JÅ«das patiesÄ«bai). Protams, tas netraucÄ“ja viltus lieciniekiem JÄ“zu apmelot.

ArÄ« mÅ«sdienu tiesvedÄ«bā tieši iespÄ“jamās kaitÄ«gās sekas arÄ« nosaka atšÄ·irÄ«gos pienākumus â€‘ ja apsÅ«dzÄ“tajam vai pusÄ“m nav pienākuma paust visu patiesÄ«bu, tad apsÅ«dzÄ“tājam ir pierādÄ«šanas pienākums, bet tiesai procesā ir pienākums prasÄ«jumu robežās noskaidrot patiesÄ«bu. TāpÄ“c tiesa procesā konstatÄ“ faktiskos apstākļus, ko pakārto (subsumÄ“) attiecÄ«gajai tiesÄ«bu normai. JÄ“zus notiesāšanā notika pretÄ“ji: 1) vÄ“lÄ“jās sodÄ«t konkrÄ“tu personu; 2) atrada sodošu tiesÄ«bu interpretāciju; 3) izdomāja sodÄ«šanai it kā atbilstošus faktiskos apstākļus; 4) noklusÄ“ja attaisnojošos apstākļus; 5) sodÄ«ja.

2. Melu, nodevības un spaidu režīms padomju laikā

MinÄ“to seno sodÄ«šanas tieksmi mÄ“s plaši pieredzÄ“jām padomju laikos[xii], kad pamatoti neuzticÄ“jāmies iestādÄ“m kā kopÄ“jā represÄ«vā mehānisma daļai. Pirms 40 gadiem, dzirdot par padomju dzimtenes nodevÄ“jiem Latvijā, jautāju – kā viņi varÄ“ja nodot savu dzimteni, ja tā nemaz nebija PSRS? ŠÄds jautājums bijis aktuāls arÄ« procesos pret nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bniekiem, kurus taisnÄ«gāk uzskatÄ«t par „belligerentiem” un kuri par tautas sargāšanas darbÄ«bu tika nodoti, sodÄ«ti arÄ« par „dzimtenes nodevÄ«bu”[xiii], apsÅ«dzot ar nepamatotiem un prettiesiskiem apstākļiem[xiv], ar melošanu, noklusÄ“šanu, ārpustiesas spaidiem, papildus nežēlÄ«gu praksi ar tuvinieku atbildÄ«bu. Sodu (arÄ« nošaušanu) apzÄ«mÄ“ja kā „sociālās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli”, sargāšanu apzināti pārvÄ“ršot par sodÄ«šanu[xv].

JÄ“zus darbÄ«ba bija „trešais ceļš”[xvi], kas ir atšÄ·irÄ«gs no kalpošanas vai vardarbÄ«gas pretestÄ«bas ļaunumam. Nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bniekiem[xvii] dažādu iemeslu dēļ bija atšÄ·irÄ«gi uzskati par rÄ«cÄ«bas taktiku: PÄ“tera Supes asums vai saprātÄ«gi Broņislava Slucka argumenti par saudzÄ«gāku attieksmi un saprotama Ludviga Štagara nevardarbÄ«ba. Taču atšÄ·irÄ«bas taktikā nemainÄ«ja patriotu kopÄ«go mÄ“rÄ·i un likteni – tos sodÄ«ja par uzticÄ«bu patiesÄ«bai, tiesÄ«bu aizstāvÄ“šanu, bet to uzrādÄ«tājiem un iznÄ«cinātājiem bija JÅ«das un PÄ“tera dilemma - vai nu savtÄ«gi kaitÄ“t, vai arÄ« nesavtÄ«gi sargāt. NodevÄ“ju Jāņa Klimkāna vai MarÄ£era VÄ«toliņa tÄ“lotais cīņasspars bija maska, lai efektÄ«vāk kaitÄ“tu savÄ“jiem.

3. Netaisnu kaitÄ“šanas procesu piemÄ“ri mÅ«sdienās

MÅ«sdienu JÅ«das un čekistu gara radinieki tiesÄ«bsargājošÄs iestādÄ“s nepilda tiem pienācÄ«go sargāšanas uzdevumu, jo ir mantojuši kaitÄ“jošas sodÄ«šanas praksi, kas krimināltiesÄ«bās atbilst nepatiesas liecÄ«bas sniegšanas, pierādÄ«jumu viltošanas, iejaukšanās iztiesāšanā un nelikumÄ«ga nolÄ“muma taisÄ«šanas nodarÄ«juma sastāvam. Tālāk minÄ“ti daži fakti konkrÄ“tu pārkāpumu pierādÄ«šanai, kur vairāki personas dati ir mainÄ«ti un nav rakstÄ«ti lietu numuri.

3.1. Moriss normatÄ«vi un praktiski veicina tiesÄ«bsargātāju apmācÄ«bu, tiesu varas prestižu un neatkarÄ«bu, bez pretenzijām darbojas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas jomā. Vai nu starpnieki, vai tieši Gintere, Mita, Freimane, V.KrÅ«miņa, J.Briede, Ziemele, Laviņš, Piusa, VÄ«duša, u.c. mÄ“Ä£ina Morisu iesaistÄ«t savtÄ«gās shÄ“mās[xviii], no kā tas atsakās. Tad pÄ“c Guļāna radinieka ofšora uzņēmuma „Himstandart” nodokļu (paralÄ“les ar evaņģēliju) parāda darbÄ«bas neapturÄ“šanas organizÄ“ nodevÄ«gu prettiesisku vÄ“ršanos pret Morisu[xix]. Par Morisu denunciācijas raksta Gintere un Freimane, pirms tam pÄ“c JÅ«das parauga auditorijas priekšÄ norādot uz Morisu, pÄ“c kura lÅ«guma Freimani un Ginteri procesā nomaina, taču Morisam nepamatoti un prettiesiski neļauj pildÄ«t darba pienākumus, bet VÄ«duša, Mita, Osmane, Amona, A.Kovaļevska, Neimanis, u.c. kaitÄ“jot melo, ka Freimane un Gintere neesot nomainÄ«tas, ka Morisam bijusi jāpierāda spÄ“ja korumpÄ“ties un ka nelikumÄ«bas esot normālas, savukārt Guļāns, Skultāne un J.Briede melo, ka Moriss nevar prasÄ«t nesamaksāto algu. Morisu pÄ“c Freimanes norādÄ«juma apzog organizÄ“ta grupa. PÄ“c cietušÄ iesnieguma policija uzsāk kriminālprocesu, taču vÄ“lāk melo, ka kriminālprocess it kā izbeigts, Moriss tajā esot liecinieks un ar lietas materiāliem iepazÄ«ties nevar. Ä¢enerālprokurors Kalnmeiers uz pārsÅ«dzÄ«bu neatbild, bet pašu Morisu apsÅ«dz kriminālprocesā. TiesÄ«bsargs Jansons gļēvi uzdod reaģēt nodevÄ“jai Pīļānei. Tiesu izpildÄ«tāja Baltā Morisam pieprasa samaksāt gandrÄ«z EUR 200, nenorādot pamatu. Moriss tiesā pierāda tostarp, ka prasÄ«tās summas jau samaksātas, nepamatoti pieprasÄ«tas pie lietas nepiederÄ«gām personām divkāršÄ apmÄ“rā, taču prettiesiski notiek piedziņa. SoÄ£es RÄ«gas rajona tiesā Stivriņa, RÄ«gas apgabaltiesā I.Grauda, S.KrÅ«miņa, D.Jansone un Ä£enerālprokurors Kalnmeiers melo kaitÄ“jot, ignorÄ“ lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā rezultātā Moriss tiek apzagts. Advokāts Liepa laiski muld par tiesiskumu, bet praktiski izvairās no tā „kā velns no krusta”.

3.2. Vaceks izdod pilnvaru Marekam pārstāvÄ«bai tiesā. Mareks uzzina, ka šÄ« tiesāšanās RÄ«gas apgabaltiesā ir par Vaceka izkrāptu dzÄ«vokli un pilnvaru uzsaka. PÄ“c tam Strelča soda Mareku par neierašanos uz tiesas sÄ“di un vÄ“lāk neatbrÄ«vo no soda naudas. Ä¢enerālprokurors Kalnmeiers atsakās iesniegt protestu par Strelčas lÄ“mumu. Gan Strelča, gan Kalnmeiers sodÄ«šanu prettiesiski it kā pamato ar faktu, ka pilnvaras uzteikums nav publicÄ“ts, lai gan pÄ“c likuma un loÄ£ikas pilnvaras uzteikums nav jāpublicÄ“, un par neierašanos tiesas sÄ“dÄ“ var sodÄ«t tikai pilnvarotāju vai amatpersonu.

3.3. Policisti, tostarp Vl.Ivanovs brauc vilcienā un nepÄ“rk biļeti par apmÄ“ram vienu euro, bet sniedz koruptÄ«vus pakalpojumus. Policists Šiurna u.c. grupā apzog pasažieri Teteri, noslÄ“pj Tetera iesniegumu un pÄ“c tam to noliedz. Tiesa spriedumā nodibina, ka Teteris vilcienā no Lilastes lÄ«dz RÄ«gai un atpakaļ kā ar biļeti var braukt ar rakstisku aktu, ko Teteris citureiz vilcienā uzrāda kontrolierim Kļaviņam, kurš neko nesaka, taču pa kluso izsauc Latvijas Dzelzceļa apsargus, kas RÄ«gas stacijā no muguras slepeni Teterim uzbrÅ«k, izlauž rokas un uzliek rokudzelžus. PÄ“c piecām minÅ«tÄ“m atnāk policists Kaža, iesmidzina Teterim sejā kodÄ«gu gāzi, iestumj Teteri restotā kamerā, salauž tā datoru. PÄ“c 10 minÅ«tÄ“m atnāk policists Timaks, atņem Teterim naudu u.c. mantas. Tad Kaža, Timaks un Vl.Ivanovs protokolÄ“, ka Teteris nepakļāvies neformulÄ“tām policijas likumÄ«gām prasÄ«bām. RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas soÄ£e D.BÄ“rziņa vienÄ«gi uz šÄ« protokola pamata soda Teteri ar EUR 30, ko pÄ“c pārsÅ«dzÄ«bas negroza RÄ«gas apgabaltiesa L.Šteinertes, Lazdiņas un Loginas sastāvā, izrādot necieņu pret tiesu, pārkāpjot tiesÄ«bas, apsÅ«dzot un atsakoties pārbaudÄ«t videoierakstu. Satversmes tiesa Ziemeles, Laviņa un Kuča sastāvā melo, ka sods neesot pamatots ar protokolu, bet AdministratÄ«vā apgabaltiesa Mihailovas, Kanenbergas, Puriņa sastāvā melo, ka lieta nav izskatāma. Ä¢enerālprokurors Kalnmeiers, policisti Ezis un Ķuzis u.c. nepilda pienākumus noziegumu izmeklÄ“šanā un melo. Kad Teteris iesniedz papildu pierādÄ«jumus, tad Stukāns no RÄ«gas apgabaltiesas nosÅ«ta Teterim personisku, prettiesisku vÄ“stuli par to, ka administratÄ«vā pārkāpuma lietā neesot paredzÄ“ts pārskatÄ«t tiesas nolÄ“mumu. Brigita BÅ«meistere 2019.gada maijā atsakās izskatÄ«t videoierakstu, melojot, ka pieteikums esot izskatÄ«ts 2018.gada 10.oktobrÄ«, lai gan nekāds nolÄ“mums par to nav pasludināts.

3.4. Augstākā tiesa (J.Briede, Guļāns, Neimanis, Kakste, Skultāne un VÄ«duša) vÄ“ršas pret tiesu varu ar meliem, ka lÄ“mums par tiesnesi esot politisks, pretÄ“ji Satversmes tiesas 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 expressis verbisnorādÄ«tajam, ka tas ir administratÄ«vs akts, kā izdošanas procesā iestādes (arÄ« tiesnešu kvalifikācijas kolÄ“Ä£ija, Ä£enerālprokurors, Saeima) darbojas kā izpildvara.

3.5. Civillietā par Ä€rčija diskrimināciju tiesa pretlikumÄ«gi ņem vÄ“rā iepriekš tiesas sÄ“dÄ“ izslÄ“gtos pierādÄ«jumus un neprasa atbildÄ“tājam pierādÄ«t nediskriminÄ“šanu. To var izskaidrot ar „tiesas” neprofesionālismu, taču visās instancÄ“s prasÄ«tājs lÅ«dz izsaukt un nopratināt lieciniekus, ko t.sk. atzÄ«st apelācijas instances tiesa, norādot, ka prasÄ«tāja liecinieki nav jānopratina, jo tie neko nespÄ“s pastāstÄ«t. TomÄ“r Augstākās tiesas Civillietu departaments (Jonikāns, Torgāns, Vernuša) 2012.gada 17.oktobra spriedumā melo, ka „izsaukt minÄ“tās personas par lieciniekiem pats prasÄ«tājs nebija lÅ«dzis”.

Furioso

MinÄ“tajos piemÄ“ros ir savs māksliniecisks skaistums. NodevÄ«bu tagad apzÄ«mÄ“ ne tikai „JÅ«das skÅ«psts”, bet arÄ« „Freimanes skÅ«psts”, un organizÄ“tas grupas koruptÄ«vu noziegumu kopā par vienu euro, izkonkurÄ“jot trÄ«sdesmit sudraba grašus, simbolizÄ“ arÄ« Vl.Ivanovs, Kalnmeiers, Timaks, Kaža, Ezis, D.BÄ“rziņa, Ķuzis, Šteinerte, Lazdiņa, Logina, Laviņš, Kučs, Ziemele, Stukāns, Mihailova, Kanenberga, u.c. Taču noziegumu mākslinieciskums nemaina bÅ«tÄ«bu – procesa dalÄ«bnieku norādÄ“m uz patiesajiem apstākļiem vajadzÄ“ja ietekmÄ“t „tiesu”, kas nenotika, bet nolÄ“mumus motivÄ“ja meli, kurus patiesie procesa dalÄ«bnieki nevarÄ“ja ietekmÄ“t. Netaisni notiesātie un citādi cietušie pārstāv dzÄ«vÄ«bas elementu, ir palÄ«dzÄ“juši cilvÄ“kiem, apsÅ«dzÄ“tājs[xx] to radÄ«tās vÄ“rtÄ«bas ir izmantojis, taču, nespÄ“jot pakļaut savām interesÄ“m, organizÄ“jis nodevÄ«bu, noklusÄ“šanu, melošanu un sodÄ«šanu, tiecoties pÄ“c pašlabuma, bet soÄ£i un to uzraugi mantkārÄ«bas, laiskuma vai citu netikumu dēļ veicina iespÄ“jas izdarÄ«t noziegumus, nevis personu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bu. No šiem piemÄ“riem var secināt, ka patiesÄ«bas neteikšana ir pieļaujama savai un tuvāko aizstāvÄ«bai, kas savukārt nav savienojama ar nodevÄ«bu un noklusÄ“šanu nolÅ«kā nodarÄ«t kaitÄ“jumu. Var nejauši kļūdÄ«ties, taču tikai profesionāli nekompetents tiesÄ«bu piemÄ“rotājs nolÄ“mumā apzināti melo un nepiemÄ“ro tiesÄ«bas. PatiesÄ«bas aizstāvji nemelo, norāda visus bÅ«tiskos un pamatotos apstākļus, bet spriež taisnÄ«gi, turpretÄ« apsÅ«dzÄ“šanai un sodÄ«šanai patiesÄ«ba tikai traucÄ“.

TiesÄ«bsargātāju melus var atpazÄ«t kā ļaunuma režīma mantojumu, tomÄ“r JÄ“zus tiesāšanas procesā, kā arÄ« prāvās pret nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bniekiem un šodienas netaisnajos procesos vÄ“rojams ne tikai neatkarÄ«bas aizstāvju un noliedzÄ“ju pretnostatÄ«jums. ŠobrÄ«d mÅ«su valstÄ« efektÄ«vāk kaitÄ“t palÄ«dz arÄ« Latvijas iestāžu nosaukuma, patriotiskuma un tiesiskuma maska, kad ļaundari savtÄ«gu mÄ“rÄ·u sasniegšanai pielāgo cÄ“lus lozungus, pat nelietÄ«gi (piemÄ“ram, Jonikāns) valkā Dieva vārdu, taču viņu rÄ«cÄ«bu nosaka mantkārÄ«ba un laiskums. TiesÄ«bu aizsardzÄ«bai nepietiek tikai nosaukt „tauta”, „Saeima”, „Tautas Saeima”, „Satversme”, „tiesa”, „Latvijas Republikas”, „Ä£enerālprokurors”, „tiesiskums”, u.c., bet vajadzÄ«ga pienācÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Amats un tÄ“ls var bÅ«t tikai savtÄ«guma maska. Tātad Ķuzis, Bičkovičs, Laviņš, Ziemele, Kalnmeiers, VÄ«duša, Jansons, Liepa&Co nav vienkārši politiski neÄ“rtas padomju režīma paliekas, bet gan nepilda savus pienākumus, nenovÄ“rš un neizmeklÄ“ noziegumus, arÄ« Laukrozes vai Bunkus u.c. slepkavÄ«bas, prettiesisku brÄ«vÄ«bas atņemšanu un spÄ«dzināšanu[xxi], u.tml. Neatbilstoša un liekulÄ«ga nominālo tiesÄ«bsargātāju darbÄ«ba kaitÄ“ ne tikai personām, bet arÄ« diskreditÄ“ mÅ«su valsti un citus cildenus jÄ“dzienus. PirmšÄ·ietama skaistuma avots var arÄ« nebÅ«t dievišÄ·s, tas var bÅ«t arÄ« izlikšanās, taču apzināta ļaunuma avots noteikti nav dievišÄ·s un tā nosaukums nav bÅ«tisks.

TiesÄ«bnieku pārkāpumi ir lÄ«dzÄ«gi dažu klÄ“ra pārstāvju nodarÄ«jumiem, kuri ļaunprātÄ«gi izmanto uzticÄ«bu, lai vieglāk panāktu savtÄ«go iegribu Ä«stenošanu, kad darbÄ«bas mÄ“rÄ·i per se ir cÄ“li un pareizi, bet noziegumi paliek nesodÄ«ti, jo iesaistÄ«tie tos neizmeklÄ“ un slÄ“pj. Pie tam dažāda rakstura uzticÄ«bas pievÄ«lÄ“ji, noziegumu veicinātāji un atbalstÄ«tāji gan laiskuma, gan mantkārÄ«bas dēļ ir vienādi nicināmi[xxii].

Maldinoša mimikrija vÄ“rojama ne tikai tagad noziedzÄ«gu tiesÄ«bsargu, soÄ£u vai klÄ“ra rÄ«cÄ«bā. Kristiešiem ir saprotama lÄ«dzÄ«ba ar koka pazÄ«šanu no augļiem, nesen filmā „Sarkanais mežs” attÄ“lota vÄ“sturiskos notikumos balstÄ«ta izlikšanās par brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tājiem kaitÄ“šanas nolÅ«kā, bet pasaules kinematogrāfijā zināms ir viens no filmas „Metropole” iespaidÄ«gākajiem tÄ“liem Maschinenmensch kā robots ar iedvestu iznÄ«cināšanas dziņu, kas profesionāli pielāgojas auditorijai, valdzinoši dejojot valdošajiem un aicinot uz dumpi strādniekus, vedot uz bojāeju, un kādu laiku gÅ«st sekmes tikai tāpÄ“c, ka izgudrotājs Rotvangs tam piešÄ·Ä«ris cilvÄ“cÄ«gās Marijas izskatu, bet pašu Mariju neitralizÄ“jis. Var diskutÄ“t par šÄ«s filmas māksliniecisko vÄ“rtÄ«bu vai sižeta lÄ«niju iespÄ“jamo piemÄ“rošanu dažādām ideoloÄ£ijām, pÄ“c vÄ“lÄ“šanās salÄ«dzināt ar Latviju un minÄ“t, vai Egils Levits ir „nācijas tÄ“vs” Johs, vai tomÄ“r izcilais faustiskais profesionālis Rotvangs; vai Maschinenmensch vienlaikus attÄ“lotā „lielā Bābele”[xxiii] ir amorāla[xxiv] skaista bÅ«tne augstā amatā, vai arÄ« „4. maija republika” mimikrÄ“ 18. novembra Latviju.

TomÄ“r skaidrs, ka iznÄ«cÄ«bu veicinošÄ „lielā Bābele” ies bojā. Tātad zemiska rÄ«cÄ«ba, uzticÄ«bas pievilšana var kādu apmierināt Ä«stermiņā, taču rezultātā kaitÄ“s tikai pašiem tās veicÄ“jiem un pieļāvÄ“jiem.

TiesÄ«bsargātājs savÄ“jos nenodod un neļauj to citiem, arÄ« pret svešajiem nav agresÄ«vs, mantkārÄ«gs, laisks, nezog, nav melÄ«gs apsÅ«dzÄ“tājs[xxv], ja rÄ«kojas slepeni vai ar spÄ“ku, tad tikai sargājamo, nevis kaitÄ“tāju labā. Lai gan Guļāna profesora Moriartija[xxvi] ambÄ«cijas, Bičkoviča statuss čekā, Neimaņa liekulÄ«ba, VÄ«dušas un Freimanes necieņa pret valsts himnu[xxvii] vai Kusiņa - pret 18.novembri[xxviii] u.c. vienlaikus ar amatu pieņemšanu Latvijā apliecina to personisko zaudÄ“juma rÅ«gtumu un vÄ“lmi atriebties par režīma maiņu (kā „MetropolÄ“” Rotvangam par Helas zaudÄ“šanu), pielāgošanos spÄ“ju jaunajiem apstākļiem, kā arÄ« nepatÄ«kama ir mutÄ“jušo zili-balti-viļņoto dvÄ“seļu kūņošanās sarkanbaltsarkanā apsegā, liekulÄ«gi piesaucot tiesiskumu, eiropeiskas vÄ“rtÄ«bas, cilvÄ“ktiesÄ«bas, pat ticÄ«bu, tomÄ“r pirmkārt izskaužama ir to Ä«stenotā dzÄ«vÄ«bas noliegšana, nodevÄ«ba un meli tiešo pienākumu izpildÄ“. TāpÄ“c pretenzijas pret Kalnmeieru u.tml. neizraisa politiska nepatika, bet gan viņam pierādÄ«tie meli un nekompetence.

No attiecÄ«gajām nostājas un seku atšÄ·irÄ«bām izriet ieteikumi tiesÄ«bsargātāju turpmākai rÄ«cÄ«bai, lai panāktu vislabāko rezultātu â€‘ nostāties dzÄ«vÄ«bas sargāšanas, nevis iznÄ«cÄ«bas pusÄ“. Nav jÄ“gas Ä«paši meklÄ“t laika zÄ«mes[xxix], jo laika beigas nav zināmas, tāpÄ“c no nodevÄ«bas, melošanas, zagšanas, nonāvÄ“šanas ir jāsargājas jau tÅ«lÄ«t un pastāvÄ«gi. Manuprāt, Lieldienu vÄ“sts bÅ«tÄ«ba nav koncentrÄ“ta JÄ“zus kā konkrÄ“tā laika Deivida KoperfÄ«lda vai Harija Hudini veiktajos brÄ«numos, ļaušanā piesist krustā un augšÄmcelšanās gājienu kombinācijā, bet gan dzÄ«vÄ«bas patiesÄ«bā par uzvaru pār iznÄ«cÄ«bu. ArÄ« minÄ“tā Morisa darbÄ«ba radÄ«jusi normatÄ«vus uzlabojumus tiesu sistÄ“mā, Gunārs Astra u.c. nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieki mainÄ«ja valsts iekārtu, taču pirms „laika beigām” patiesÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas uzvara vÄ“l nav galÄ«ga. Pie Kristus otrreizÄ“jās atnākšanas nekādu citu variantu vairs nebÅ«s. TāpÄ“c RÄ«gas apgabaltiesas, citu tiesÄ«bsargu dzÄ«vÄ«bas aizstāvÄ«bai jāiesaka koncentrÄ“ties uz sargāšanu kā PÄ“teri(e)m, nepieļaut kaitÄ«go iznÄ«cinošo melošanu un nodevÄ«bu sodÄ«šanas nolÅ«kā, šo ieteikumu Ä«si formulÄ“jot ar minÄ“tās filmas „Sarkanais mežs” varoņa apstāvÄ“šanas runu iedvesmojušÄs SvÄ“to Rakstu nodaļas noslÄ“guma vārdiem: „Atgriezieties, tad jÅ«s dzÄ«vosit.”[xxx]

---

[i]       Daļu nosaukumi „Auftakt”, „Zwischenspiel” un „Furioso” rakstā izmantoti kā cieņas apliecinājums to ietekmÄ“jušai Friča Langa filmai „Metropole” (1927), kā arÄ« vienkārši dažādÄ«bas dēļ

[ii]      Skat. https://twitter.com/rigastiesa/status/1113383875512819715. SkatÄ«ts 06.05.2019.

[iii]     Tostarp A.BÅ«manis, Aleksejs Lepse, J.Laukroze, tās pašreizÄ“jās telpās tiesātais G.Astra simbolizÄ“ upurus tiesiskuma interesÄ“s pretstatā citiem tās produktiem

[iv]     Tiesu nedrÄ«kst ietekmÄ“t, Diena, 1997.gada 16.oktobris

[v]      Skat. https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bickovics-neredz-pamatu-sakt-izvertesanu-par-kalnmeiera-atbilstibu-amatam-14219758

[vi]     Skat. http://www.tiesibsargs.lv/calendar/70. SkatÄ«ts 06.05.2019.

[vii]    Kārļa Skalbes eseja par Kalpaku 55.lp., Brigadere A. „Varoņa sirds” 58.lp., Jaunsudrabiņš J. “KalÄ“js Kalvis” 59.lp., Virza E. “Pulkveža atgriešanās” 61.p. - grām.: Lejgalietis Ed., “Zelta graudi”, A.Jesens RÄ«gā, 1936

[viii]   Lk 23:2,3

[ix]     Jņ 18:10,11

[x]      Mt 26:69-72; Jņ 18:26, 27; Mk 14:71, 72

[xi]     SvÄ“tā AugustÄ«na sadalÄ«jumā

[xii]    Tad bieži pat nebija vajadzÄ«ga tiesvedÄ«ba un vara no vÄ“lÄ“šanās sodÄ«t uzreiz pārgāja pie soda/ierobežojumiem.

[xiii]   „Kāda dzimtenes nodevÄ“ja, savu dzimteni es nenodevu! A tā jÅ«su dzimtene,” es saku, “tā man ir sveša.” Kaut kāda Krievija man kaimiņos ir, bet kāpÄ“c lai tā bÅ«tu mana dzimtene? Es saku: „Tā bija Latvija, es par Latviju i cÄ«nÄ«jos.” (MihalÄ«na Supe (Kaija). Grām.: Reinsone S., Meža meitas, Dienas Grāmata, RÄ«ga, 2015, 178.-179. lpp.

[xiv]   PiemÄ“ram, Lietuvas varoņa Ä€dolfa Ramanauska-Vanaga lietā tiesiskais vÄ“rtÄ“jums pamatots ar uz konkrÄ“tu lietu neattiecinātiem, nekonkrÄ“tiem apstākļiem, kas vairāk atbilst beletristikai nevis tiesas nolÄ“mumam. Pieejams tÄ«mekļa vietnÄ“: https://docs.google.com/document/d/1qS-RLJgF4aU3TUSbrGcw3ZjTU0ln5V_hkFKJI-6Q6VM/edit?ts=5c58252e#heading=h.gjdgxs/. SkatÄ«ts 06.05.2019.

[xv]    KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantā par kontrrevolucionāriem noziegumiem

[xvi]   Skat. Wink W., Jesus as Trickster Rebel, vietnÄ“: https://thetyee.ca/Citizentoolkit/2004/11/22/JesusTrickster/

[xvii] Kuru vidū arī bija slaveni Pēteri, tostarp Supe un Čevers

[xviii] PiemÄ“ram, V.KrÅ«miņa un J.Briede sarunā ar Morisu pieminÄ“ja „labu konjaku par pareizu lietas izskatÄ«šanu” un vÄ“lāk starpnieki to mÄ“Ä£ināja realizÄ“t

[xix]   A.Guļāns intervijā 2010. gada 14. janvārÄ« atklāja, ka tas ir: „[..] ne tikai signāls tiesnešiem, bet visiem iedzÄ«votājiem: [..] es varu noorganizÄ“t, ka pogas tiks nospiestas tā, kā es vÄ“los, lÄ“mumus mÅ«su valstÄ« pieņem nevis [..] pÄ“c savas pārliecÄ«bas un situācijas izvÄ“rtÄ“juma, bet tā, kā [..] pasaka to izdarÄ«t. [..] attiecÄ«bā pret vienu vai trim personām mÄ“s rÄ«kojamies pÄ“c viena principa, pret citiem citādi.  [..] Viss, kas ierakstÄ«ts SatversmÄ“ vai likumos, nedarbojas, jo darbojas citi principi. [..]”. Skat. arÄ« https://www.apollo.lv/5544526/gulans-satversme-ierakstitais-nedarbojas-jo-ir-citi-principi. SkatÄ«ts 06.05.2019.

[xx]    Zah 3:1

[xxi]   Skat. https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesibsargs-psihoneirologiskaja-slimnica-aizmirsta-berna-lieta-visticamak-nonaks-ect-14219158 . SkatÄ«ts 10.05.2019.

[xxii]  "Nav iespÄ“jams, ka apgrÄ“cÄ«ba nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam bÅ«tu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdÄ“tu jÅ«rā, nekā tas apgrÄ“cinātu vienu no šiem mazajiem!” (Lk.17:1,2)

[xxiii] Atkl 17,18

[xxiv] Skat. arī: https://www.delfi.lv/news/national/politics/ziemele-pazinojumi-par-abortiem-pretruna-ar-likumiem.d?id=6788705. Skatīts 06.05.2019.

[xxv]  Jņ 8:44

[xxvi] NegatÄ«vs tÄ“ls britu rakstnieka Artura Konana Doila romānu un Ä«so stāstu ciklā par Šerloku Holmsu

[xxvii]            Skats LatgalÄ“ 2007.gada pavasarÄ«, kas citos apstākļos atkārtots Letermana šovā, skat. https://www.youtube.com/watch?v=YSqELQz3FVM&fbclid=IwAR3Ze5E0y93xssOqhErWtX0QhOkbVbb00bSsnV9rVlamNZAPcdrL8YpGTok. SkatÄ«ts 07.05.2019.

[xxviii]           Skat. https://www.tvnet.lv/5702656/9-serija-augusta-maciba. SkatÄ«ts 07.05.2019.

[xxix] Skat. http://katolis.lv/zinas/backPid/30/category/latvija/article/arhibiskaps-aicina-priesterus-pieverst-uzmanibu-laika-zimem-un-skaidrot-tas-sabiedribai.html?f . Skatīts 10.05.2019.

[xxx]  Ez. 18:32