Iesaki rakstu:

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrÄ«tot Valsts prezidentam, saglabāja strÄ«dÄ«go normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona varÄ“s bÅ«t apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājs un rajona (pilsÄ“tas) tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs ne vairāk kā divus termiņus pÄ“c kārtas. Par to, kā ir labāk, ierobežots vai neierobežots amata ieņemšanas laiks, plaši tiek diskutÄ“ts ne tikai tiesu sistÄ“mā, bet arÄ« izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas un valsts pārvaldes jomā kopumā. Vieni iestājas pret mākslÄ«gi noteiktiem termiņiem, citi meklÄ“ veidus, kā garantÄ“t jaunu cilvÄ“ku ieplÅ«šanu pārvaldÄ“, vÄ“l citi - uzsver, ka mums jādara tā, kā tiek darÄ«ts citviet Eiropā.

Vai valsts jāvada kā liels uzņēmums?

Patiesībā uz labās prakses piemēriem Vācijā, Francijā u.c. Eiropā mēs atsaucamies ļoti bieži, gan runājot par valsts ekonomikas attīstību, gan tiesu sistēmu un sociālajām garantijām. Tiecoties salīdzināt Latviju ar Franciju vai Vāciju, mēs neņemam vērā faktu, ka, piemēram, Francijā daudziem valstu un valdības vadītājiem ir augstākā izglītība valsts administrācijas jomā, absolvēta Nacionālā administrācijas skola (Ecole nationale administration), kurā gatavo politiķus un ierēdņus, lai viņi kļūtu par spēcīgiem administratoriem.

LÄ«dzÄ«ga augstākās izglÄ«tÄ«bas iestāde visu lÄ«meņu ierÄ“dņiem ir arÄ« Vācijā. Latvijā mÅ«s savulaik aicināja vadÄ«ties pÄ“c principa “valsts jāvada kā liels uzņēmums” - tā tika teicis gan viens no Latvijas premjeriem Andris ŠÄ·Ä“le, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs.

Pilnveidot savu sistēmu

Ir labi, ka mÄ“s salÄ«dzinām labos piemÄ“rus, meklÄ“jam, ko uzlabot Latvijā, taču jāsaprot, ka mÄ“s nevaram „automātiski” izmantot to, kas ir labs un darbojas citas valsts sistÄ“mā. MÄ“s varam tikai pilnveidot savu sistÄ“mu. Taču šeit nepieciešami nevis no konteksta izrauti ārvalstu piemÄ“ri, bet gan ārkārtÄ«gi dziļa izpÄ“te par to, kā vÄ“sturiski ir bijis pie mums. IzpÄ“tÄ“ ir bÅ«tiski analizÄ“t ne tikai periodu pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, bet arÄ« padomju okupācijas laikā un pirms tās.

Ä»oti daudzos gadÄ«jumos mÄ“s automātiski izsvÄ«trojam okupācijas periodu, taču jāņem vÄ“rā, ka arÄ« tajā laikā funkcionÄ“ja gan centralizÄ“tā, gan vietÄ“jā pašvaldÄ«bas pārvalde. Ir nepieciešams izvÄ“rtÄ“t, vai tajā periodā bija tādi piemÄ“ri, kurus varÄ“tu ņemt vÄ“rā kā pieredzi mÅ«sdienās.

Ir jābeidz rīkoties pēc principa copy - paste

Ir jāizpÄ“ta, kādi valsts pārvaldes instrumenti darbojās visos mÅ«su vÄ“stures posmos un kurā brÄ«dÄ« notika izšÄ·irošais pagrieziens, pÄ“c kura mÄ“s sākām „buksÄ“t”. Ir jāsaprot, vai mÄ“s kādā brÄ«dÄ« esam pagriezuši valsts stÅ«ri par daudz, vai arÄ« neesam pagriezuši pietiekami. Jebkurā gadÄ«jumā sekas ir jÅ«tamas dažādās nozarÄ“s, tostarp tiesu sistÄ“mā, par kuru pÄ“dÄ“jā laikā tiek plaši diskutÄ“ts.

MÄ“s nevaram cerÄ“t, ka ar vienādām metodÄ“m var administrÄ“t valsti kopumā un arÄ« katru nozari: izglÄ«tÄ«bu, medicÄ«nu, tieslietas u.c. Divi termiņi rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam, tāpat arÄ« Valsts prezidentam un augstskolas rektoram, bet, vai tie visi ir vienāda lÄ«meņa vadÄ«tāji? Ir jābeidz rÄ«koties pÄ“c principa copy - paste.

Aizgūtās metodes rūpīgi jāanalizē

PievÄ“ršoties jau pieminÄ“tajam ieteikumam, ka valsts ir jāvada kā liels uzņēmums, gribÄ“tos uzsvÄ“rt, ka mums ir jāiemācās sabalansÄ“t - paņemt labākās metodes no privātā sektora un iemācÄ«ties tās piemÄ“rot valsts pārvaldÄ“. MÄ“s nevaram gaidÄ«t, ka privātā sektora labākās metodes automātiski strādās arÄ« valsts pārvaldÄ“, tāpat kā nevaram gaidÄ«t, ka citu valstu labās prakses piemÄ“ri automātiski strādās pie mums. Ir ļoti detalizÄ“ti un rÅ«pÄ«gi jāpÄ“ta kā pielāgot aizgÅ«tās metodes.

Optimāls valsts pārvaldes veids ir iespējams

Es iestājos par to, lai dažādās metodes tiktu sabalansÄ“tas tā, lai tās darbotos saliedÄ“ti, kopÄ“jā mÄ“rÄ·a vārdā. IespÄ“jams, esmu naivs, bet ticu, ka šÄda kombinācija ir iespÄ“jama - labākais no valsts pārvaldes un no privātā sektora. Tie, kas padziļināti ir pÄ“tÄ«juši abas jomas, jau atzÄ«st, ka ir iespÄ“jama abpusÄ“ja simbioze.

Ir iespÄ“jams optimāls veids valsts, tieslietu, izglÄ«tÄ«bas iestāžu pārvaldei, turklāt tāds, kas nav ierobežojošs jau pašos pirmsākumos, paredzot, ka, lai cik labs vadÄ«tājs un arÄ« kā cilvÄ“ks nebÅ«tu, ilgāk par diviem vai četriem gadiem viņš nevarÄ“s turpināt savu darbu. Tad var rasties jautājums, kāpÄ“c spÄ“jÄ«gam cilvÄ“kam vispār stāties šÄdā amatā?

Diskusijas par to, kā piesaistÄ«t jaunus profesionāļus dažādās nozarÄ“s, mijas ar aktÄ«vām diskusijām par to, vai tiešÄm vajag mainÄ«t tiesu vadÄ«tājus vai citus profesionāļus mainÄ«šanas pÄ“c un kādu ietekmi tas radÄ«s uz dažādu iestāžu kompetenci. Vai rotācija patiešÄm automātiski nodrošina arÄ« profesionālo izaugsmi, un vai šÄds mehānisms vienlÄ«dz labi darbojas visās nozarÄ“s un visos varas un pārvaldes lÄ«meņos?

MeklÄ“jot atbildes uz šiem jautājumiem, jāņem vÄ“rā, ka ļoti daudz izšÄ·ir tieši paša cilvÄ“ka personÄ«ba - ir gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ks var sākt stagnÄ“t jau pirmajā gadā, un gadÄ«jumi, kad profesionāli ir svarÄ«gi saglabāt neatkarÄ«gi no nostrādātā gadu skaita.