Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pāris nedēļas pÄ“c tam, kad Kriminālpolicijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldei (ONAP) pÄ“c ilgākas „atfutbolÄ“šanas” izdevās nesaskatÄ«t noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni rÄ«cÄ«bā, ieÄ·Ä«lājot viņam uzticÄ“tās arestÄ“tās uzņēmumu kapitāldaļas, Valsts policijā saņemts jauns, jau daudz detalizÄ“tāks iesniegums par šiem faktiem – faktiski divas plašÄkās mediju publikācijas par šo tÄ“mu. Pietiek šodien publicÄ“ šo iesniegumu, kā arÄ« sekos tam, kā tiesÄ«bsargāšanas iestādes šoreiz centÄ«sies izvairÄ«ties no kriminālprocesa sākšanas šajā lietā, kas valstij draud ar varbÅ«t pat simtiem miljonu vÄ“rtiem zaudÄ“jumiem.

„ŠÄ gada 27. septembrÄ« laikrakstā Diena publicÄ“ta šÄda informācija ar virsrakstu „IeÄ·Ä«lāta arestÄ“tā manta”:

„Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tie uzņēmumi Latvijas Naftas tranzÄ«ts un Ventbunkers savus darbÄ«bas pārskatus par 2016. un 2017. gadu iesniedza tikai nesen, pÄ“c Valsts ieņēmumu dienesta ultimāta, - tie atklāj ne tikai auditoru bažas par „pazudušiem” desmitiem miljonu eiro, bet arÄ«, pÄ“c visa spriežot, nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu ar mantu, ko R. Meroni glabāšanā pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu, nodeva LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra.

Ko valsts uzticēja glabāt Rūdolfam Meroni

Ar Ä¢enerālprokuratÅ«ras 2008. gada lÄ“mumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnÄ“ji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bÄ“rniem piederošajām patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām virknÄ“ uzņēmumu, bet pÄ“c tam arests viņa meitas patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spÄ“kā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dÄ“la Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Kālija parks, un šÄ«s mantas glabāšanu valsts Ä¢enerālprokuratÅ«ras personā ir uzdevusi R. Meroni.

No atklātÄ«bā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrÄ« R. Meroni ir parakstÄ«jies par arestÄ“tās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arÄ« par atbildÄ«bu, kas paredzÄ“ta Krimināllikuma 308. pantā par šÄ«s mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, atsavināšanu vai slÄ“pšanu. R.Meroni ticis arÄ« informÄ“ts par aizliegumu jebkādā veidā izšÄ·Ä“rdÄ“t (apzināti samazināt vÄ“rtÄ«bu), slÄ“pt, mainÄ«t, ieÄ·Ä«lāt vai atsavināt lÄ“mumā norādÄ«to mantu.

Acīmredzami ieķīlāta arī arestētā manta

Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzÄ«ts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šÄ« uzņēmuma lÄ«dzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akciju paketÄ“m notikuši iespaidÄ«gi darÄ«jumi, par kuru likumÄ«gumu jaunas šaubas rada lÄ«dz šim slÄ“ptie, tagad publiskotie gada pārskati.

Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2017. gada pārskata sadaļā „PārÄ“jie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādÄ«ts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtÄ«gi iespaidÄ«gu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šÄ« summa aizdota.

Tāpat Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā ir uzskaitÄ«ti arÄ« uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzÄ«ta aizdoto naudu ir ieÄ·Ä«lāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statÅ«tiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statÅ«tiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzÄ«tā, bet arÄ« Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostā „arestÄ“tās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs – attiecÄ«gi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir ieÄ·Ä«lātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minÄ“tas Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ“mumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticÄ“ta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Ieķīlātās akcijas var tikt zaudētas

Dienas aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestÄ“tās mantas ieÄ·Ä«lāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. LÄ«dzÄ«gi tam, kā manta tiek ieÄ·Ä«lāta lombardā, arÄ« gadÄ«jumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespÄ“s atdot Latvijas Naftas tranzÄ«tam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rÄ«cÄ«bā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieÄ·Ä«lātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akcijas.

VÄ“l vairāk, kā rāda lÄ«dz šim slÄ“ptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskati, 2017. gada beigās no to lÄ«dzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādÄ«ts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespÄ“jama ir to atgÅ«šana.

„Varu apgalvot, ka daudzas tranzÄ«ta uzņēmumu daļas, kas norādÄ«tas Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieÄ·Ä«lātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. TāpÄ“c ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu bÅ«tÄ«ba un ieÄ·Ä«lāto daļu vÄ“rtÄ«ba,” Dienai apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdÄ“ un saistÄ«bā ar aprakstÄ«tajiem faktiem jau ir vÄ“rsusies tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s.

Auditori izsaka nopietnas bažas

ŠÄdas aizdomas, tikai citos vārdos ir izteiktas arÄ« nule publiskotajos Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatos par 2016. un 2017. gadu. „Atteikums sniegt atzinumu” – šÄdu diezgan reti sastopamu dokumentu R. Meroni kontrolÄ“tā Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2016. gada pārskatam ir pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „MÄ“s nevarÄ“jām iegÅ«t pietiekošus un atbilstošus revÄ«zijas pierādÄ«jumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”

Auditori norādÄ«juši uz faktiem, kas bÅ«tÄ«bā liecina par apjomÄ«gām mahinācijām ar uzņēmuma lÄ«dzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrÄ« no visiem sabiedrÄ«bas bilancÄ“ atspoguļotajiem naudas lÄ«dzekļiem attiecÄ«gi 27 686 tÅ«kstoši EUR (2015. gada 31.decembrÄ« 26 665 tÅ«kstoši EUR) sabiedrÄ«bas vārdā pārvaldÄ«ja trešÄ persona”.

RevÄ«zijas laikā nav bijis iespÄ“jams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šÄ«s nenosauktās trešÄs personas rÄ«cÄ«bā patiešÄm ir šÄda naudas summa – gandrÄ«z 28 miljoni eiro. TāpÄ“c auditori secinājuši: „MÄ“s nevarÄ“jām gÅ«t pietiekamu pārliecÄ«bu par iepriekš minÄ“to naudas summu esamÄ«bu un atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru 2016. gada 31.decembrÄ«”.

Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzÄ«ta bilancÄ“ 2016. gada 31. decembrÄ« iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vÄ“rtÄ«bu – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no SabiedrÄ«bas aktÄ«viem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektÄ«vo aizdevumu un Ä·Ä«lu realizāciju”.

Taču uzņēmuma vadÄ«ba, kā norādÄ«juši auditori, nav veikusi atkārtotu komercÄ·Ä«lu vÄ“rtÄ“šanu uz gada pārskata parakstÄ«šanas brÄ«di, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespÄ“jams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru.

VID brīnumainā iecietība beigusies

Šie dati atklātÄ«bā bÅ«tu nonākuši jau pirms diviem gadiem, kad vajadzÄ“ja publiskot Latvijas Naftas tranzÄ«ta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizÄ“jās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadÄ«bas neikdienišÄ·a iecietÄ«ba pret R. Meroni kontrolÄ“tajiem uzņēmumiem.

VID Ä£enerāldirektora pienākumu izpildÄ«tāja Dace PelÄ“kā sabiedrÄ«bu iepriekš „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrÄ«bas un dienesta rÄ«cÄ«bā esošie instrumenti neesot „gana efektÄ«vi rÄ«ki, lai mainÄ«tu atsevišÄ·u uzņēmÄ“ju paradumus un pilnÄ«bā nodrošinātu nodokļu saistÄ«bu izpildes disciplÄ«nu”.

„LÄ«dz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslÄ“gts, ka daudziem pārkāpÄ“jiem tomÄ“r izdodas izvairÄ«ties no soda,” skaidroja D. PelÄ“kā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturÄ“ta saimnieciskā darbÄ«ba, bet 4 306 pievienotās vÄ“rtÄ«bas maksātāji tika izslÄ“gti no pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa maksātāju reÄ£istra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzÄ«tu šÄds liktenis nepiemeklÄ“ja.

Tikai šÄ gada sākumā, jau pÄ“c valdÄ«bas maiņas un jaunas Ä£enerāldirektores apstiprināšanas VID iecietÄ«ba pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās. „2019. pārskata gada sākumā SabiedrÄ«bai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arÄ« transfertcenas atbilstÄ«bu darÄ«juma tirgus cenai (vÄ“rtÄ«bai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra lÄ«dz 2017. gada 31. decembrim.

Visa dokumentācija ir iesniegta VID auditam, kā arÄ« atbildes uz pieprasÄ«jumiem. VID gaida 2016. gada un 2017. gada gada pārskatu iesniegšanu. PÄ“c apstiprināto gada pārskatu iesniegšanas VIDam turpināsies iesāktais uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, un tiks saņemts VID lÄ“mums par audita gaitu un auditā konstatÄ“to,” Latvijas Naftas tranzÄ«ts  apliecinājis pÄ“c VID spiediena iesniegtajā pārskatā.

R. Meroni kontrolÄ“tā uzņēmuma 2017. gada darbÄ«bas pārskats arÄ« pirmoreiz atklāj, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzÄ«tam šÄ gada jÅ«nijā ir uzlikts vÄ“l viens – „ar Valsts ieņēmumu dienesta 11.06.2019. lÄ“mumu Nr.23.16-15/22955 piemÄ“rots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 EUR apmÄ“rā”.

Pirms tam, šÄ gada aprÄ«lÄ« VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reÄ£istrācijai komercreÄ£istrā komercsabiedrÄ«bas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu Ä«pašnieka izslÄ“gšanu, atļaujot reÄ£istrÄ“t papildus dalÄ«bniekus un amatpersonas, kā arÄ« aizliegumu komercÄ·Ä«las reÄ£istrācijai, pārreÄ£istrācijai, pārjaunošanai un grozÄ«šanai Uzņēmumu reÄ£istra KomercÄ·Ä«lu reÄ£istrā.

Lursoft datu bāzÄ“ atrodamais Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskats arÄ« pirmoreiz oficiāli apliecina, ka VID ir izdevis rÄ«kojumu apÄ·Ä«lāt uzņēmuma naudas lÄ«dzekļus Luminor Bank un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmÄ“rā un uzlicis aizliegumu R. Meroni kontrolÄ“tajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredÄ«tiestādÄ“s vai maksājumu pakalpojumu sniedzÄ“jus. Kā zināms, tieši pÄ“c šÄ« rÄ«kojuma uzņēmums pat vÄ“rsās ar sÅ«dzÄ«bu pie VienotÄ«bas pārstāvja Jāņa Reira vadÄ«tās Finanšu ministrijas, panākot dienesta pārbaudes sākšanu.”

ŠÄ gada 10. novembrÄ« televÄ«zijas kanāls TV3 nācis klajā ar šÄdu informāciju:

„Meroni apÄ·Ä«lājis viņam uzticÄ“tos Lemberga Ä«pašumus

Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni, kam prokuratÅ«ra pirms 11 gadiem uzdeva pārraudzÄ«t Ventspils tranzÄ«tuzņēmumu daļas, jau vairākus gadus viens pats kontrolÄ“ šo biznesu un izrāda oligarha ambÄ«cijas.

Viņam jau pārmests izšÄ·Ä“rdÄ«gs dzÄ«vesveids uz uzņēmumu rÄ“Ä·ina, notiek izmeklÄ“šana par nelikumÄ«gu partijas “KPV LV” finansÄ“šanu, bet drošÄ«bas iestāžu iebildumu dēļ neizdevās iegādāties “Radio SWH”.

Kā Meroni pildÄ«jis valsts doto uzdevumu pārvaldÄ«t Lemberga mantu, pārbaudÄ«t lÄ«dz šim nebija iespÄ“jams, jo lielākie viņa kontrolÄ“ esošie uzņēmumi ilgstoši neiesniedza gada pārskatus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sankcijas piespiedušas pārskatus iesniegt. Tie parāda, ka Lemberga lietā arestÄ“tās akcijas apÄ·Ä«lātas, bet nauda no uzņēmumiem aizplÅ«dusi.

Ventspils tranzÄ«tbiznesa lielākais darÄ«jums notika pirms četriem gadiem, kad “Latvijas naftas tranzÄ«ts” par 80 miljoniem eiro pārdeva tam piederošÄs “Ventspils naftas” akcijas. Valsts policija izmeklÄ“, vai darÄ«jumā nopelnÄ«to Meroni nelikumÄ«gi izmantojis, lai atpirktu uzņēmumu daļas, izmantojot pašu uzņēmumu naudu. Uzreiz pÄ“c darÄ«juma ”Latvijas naftas tranzÄ«ta” kontos bija 127 miljoni eiro, “Ventbunkeram” – 44 miljoni. Kas ar šo naudu notika tālāk, lÄ«dz šim nebija zināms, jo neviena no kompānijām nesniedza obligātos gada pārskatus. VID “Latvijas naftas tranzÄ«tā” sāka nodokļu auditu, ko turpinās pÄ“c pārskatu iesniegšanas. Lai uzņēmums dokumentus iesniegtu, VID noteica sankcijas.

“Latvijas naftas tranzÄ«ta” kontos ir astoņi miljoni eiro. VID šo naudu ir iesaldÄ“jis. Uzņēmumam aizliegts arÄ« samazināt pamatkapitālu, atbrÄ«voties no Ä·Ä«lām, nomainÄ«t Ä«pašniekus. Šovasar VID sācis auditu arÄ« “Ventbunkerā”.

Nodokļu inspektoriem ir aizdomas, ka “Ventbunkera” konsultāciju lÄ«gumi ar Meroni un nu jau bijušo Ä«pašnieku firmām ir fiktÄ«vi, un patiesÄ«bā to mÄ“rÄ·is bija izpumpÄ“t naudu no kompānijas. “Nekā personÄ«ga” jau stāstÄ«ja, ka raidÄ«juma rÄ«cÄ«bā nonākušas Meroni sarakstes un dokumenti liecina par Ä«pašumu iegādi KrÄ“tā, ŠveicÄ“, kā arÄ« helikoptera un jahtas pirkšanu, izmantojot no Ventspils kompānijām izshÄ“motu naudu.

Draudi neatgÅ«t iesaldÄ“to naudu, kā arÄ« iespÄ“ja bloÄ·Ä“t “Ventbunkera” darbÄ«bu panākuši to, ka sagatavoti pārskati par abu uzņēmumu finansÄ“m pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados. (“Latvijas naftas tranzÄ«ta”2018. gada pārskats ir sagatavots, bet vÄ“l nav iesniegts Uzņēmumu reÄ£istrā.)

Lai iesniegtu pārskatu, obligāti jāpievieno revidentu ziņojumu. Auditorkompānija “Ernst&Young Baltic” apstiprināt pārskatu atteicās un lauza lÄ«gumu. Nākamos piesaistÄ«ja revidentus no “Grant Thornton Baltic”. Viņi ziņojumu iesniedza, bet ar atteikumu apstiprināt gada pārskatos aprakstÄ«to.

ZvÄ“rināta revidente, “Grant Thornton Baltic” valdes locekle Silvija Gulbe norāda: “Standarts paredz un arÄ« mÅ«su praksÄ“ ir gadÄ«jumi, kad varÄ“tu arÄ« atteikties no lÄ«guma šÄdos gadÄ«jumos, kad nevar iegÅ«t pietiekoši pierādÄ«jumus, vai arÄ« sniegt atzinumu ar atteikumu. LÄ«gumu pārtraukt mÄ“s varÄ“tu, bet diemžēl mÅ«su valstÄ« nav iespÄ“jams iesniegt gada pārskatus bez revidentu ziņojuma.”

No 127 miljoniem eiro, kas “Latvijas naftas tranzÄ«ta” kontos bija pirms četriem gadiem, 104 miljoni it kā ir izsniegti aizdevumos. Ķīla ir uzņēmumu daļas un akcijas, arÄ« Lemberga lietā arestÄ“tās. ArÄ« ”Ventbunkers” aizdevis 28 miljonus eiro. Revidenti norāda, ka nevar noteikt, vai nauda ir atgÅ«stama un ieÄ·Ä«lātās firmas kaut ko vÄ“rtas.

Ieķīlātie uzņēmumi:

AS ”Kālija parks”

SIA ”Ostas flote”

AS ”Baltijas ekspresis”

AS ”Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas”

AS ”Baltic coal terminal”

AS ”Ventbunkers”

”VB Forwarding Limited”

SIA ”Noord Natie Ventspils terminals”

“Vairāki aizdevumi un aktÄ«vi ir nodrošināti ar dažādu uzņēmumu kapitāla daļām un akcijām. VÄ“rtÄ“jums tika veikts, ja nemaldos, 2015. gadā. Ir pagājis tomÄ“r zināms laiks, un mÄ“s šobrÄ«d nevaram pateikt, vai tas nodrošinājums ir pietiekams, lai atgÅ«tu,” skaidro Gulbe.

ArÄ« prokuratÅ«rā aug neapmierinātÄ«ba ar Meroni rÄ«cÄ«bu kā valsts ieceltam arestÄ“tās mantas pārvaldniekam. Pie Lemberga lietas prokurora nonākusi bijušÄ “Ventbunkera” valdes locekļa Edgara Ciniņa sÅ«dzÄ«ba par to, ka šveicietim glabāšanā nodotā manta apÄ·Ä«lāta.

Ä¢enerālprokuratÅ«ras SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Juris Juriss norāda: “ProkuratÅ«ra vairākkārt ir saņēmusi no dažādām personām ziņas par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«šanu, tostarp no tām personu pusÄ“m, kuras pārvalda šo uzņēmumu “Ventbunkers”, un prokuratÅ«ra vairākkārt ir pāradresÄ“jusi, nosÅ«tÄ«jusi izlemšanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas šo jautājumu tām kompetentajām institÅ«cijām, kuru kompetencÄ“ ir skatÄ«t šo jautājumu un izlemt – uzsākt kriminālprocesu vai atteikt uzsākt kriminālprocesu pret attiecÄ«gajām personām jeb pÄ“c attiecÄ«gā fakta esamÄ«bas.”

Juriss uzskata, ka tā sauktajai Lemberga lietas tiesai vai prokuroram jāvÄ“rtÄ“ Meroni darbÄ«ba. Ja Šveices advokāts pārkāpis likumu un ar viņam uzticÄ“to mantu rÄ«kojies pretlikumÄ«gi, tas jākonstatÄ“ jaunā kriminālprocesā. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde nolÄ“musi par ieÄ·Ä«lātajiem uzņēmumiem izmeklÄ“šanu nesākt, taču prokuratÅ«ra vÄ“l var lemt pretÄ“ji un uzdot policijai ierosināt kriminālprocesu.

“Ventbunkers” ik gadu apgrozÄ«ja vidÄ“ji 60 miljonus eiro. Pagājušajā gadā – vairs tikai 14,5 miljonus. “Ventbunkeram” anulÄ“ta viena no licencÄ“m degvielas pārkraušanai un tirdzniecÄ«bai. Gada pārskatā vadÄ«ba brÄ«dina, ka arÄ« šogad lejupslÄ«de turpināsies.

Uz papÄ«ra “Ventbunkera” nesadalÄ«tā peļņa sasniedz 110 miljonus eiro. Ja Lembergu atzÄ«s par vainÄ«gu, noziedzÄ«gi iegÅ«to konfiscÄ“s par labu valstij. Taču tranzÄ«tbiznesa uzņēmumu pārskati liek apšaubÄ«t, vai akcijas un kapitāldaļām bÅ«s kāda vÄ“rtÄ«ba.

Juriss: Tās pāriet valsts rokās, tad valstij tālāk ir jādomā, kādā veidā viņi realizÄ“s. Bet tas jau ir tas noslÄ“dzošais etaps. Sākumā lÄ«dz viņam ir jānonāk ar tiesas spriedumu.

“Nekā personÄ«ga”: Un, ja uzņēmums kļūst par nevÄ“rtÄ«gu, tad faktiski valsts arÄ« neko vairs nevar atgÅ«t, vai ne?

Juriss: Šeit, es domāju, svarÄ«gi ir skatÄ«ties arÄ« tādā perspektÄ«vā, ļoti vienkārši var redzÄ“t pÄ“c finanšu datiem, kāds šobrÄ«d vispār ir kopÄ“jais uzņēmuma stāvoklis. Ja savukārt šis kritums rodas un ir pamatotas aizdomas izvirzÄ«t pieņēmumu, ka kādas personas noziedzÄ«gās darbÄ«bas rezultātā, tad attiecÄ«gi arÄ« jārÄ«kojas. Tostarp, atrisinot mantiskos jautājumus kriminālprocesā, šajā citā kriminālprocesā, liedzot personām rÄ«koties ar šiem aktÄ«viem.

“Nekā personÄ«ga”: Tātad tas bÅ«tu policijas uzdevums.

Juriss: Protams, tiem, kas uzsāk kriminālprocesu, veic šo kriminālprocesu. Procesa virzÄ«tāja uzdevums ir reaģēt savlaicÄ«gi, attiecÄ«gi, lai nodrošinātu mantiskos jautājumus kriminālprocesā, tostarp vienkāršiem vārdiem – aresta uzlikšanu mantai, ja ir tam pamats.

PÄ“c tam, kad “Latvijas naftas tranzÄ«ts” pārdeva savas “Ventspils naftas” akcijas, par vienÄ«go labuma guvÄ“ju uzņēmumā kļuva RÅ«dolfa Meroni uzticamÄ«bas persona Ursula Haranda. AtšÄ·irÄ«bā no BerÄ·a, Skoka un Ševcova divi “Latvijas naftas tranzÄ«ta” mazākuma akcionāri neko no lielā darÄ«juma ienestās peļņas nesaņēma, turklāt tie uzskata, ka akcijas pārdotas par pārāk zemu cenu. Viens no tiem pieder uzņēmÄ“jam Mamertam Vaivadam, kurš Meroni kontrolÄ“to firmu iesÅ«dzÄ“jis tiesā. (Vaivads savā Kurzemes Ä«pašumā nesen piedzÄ«voja bruņotu laupÄ«šanu.)

Tiesā vÄ“rsās arÄ« otrs tukšÄ palikušais mazākuma akcionārs “Escalada Holding Ltd”. Ventspils tranzÄ«tkaros iesaistÄ«tie pārliecināti, ka šis uzņēmums saistÄ«ts ar Aivaru Lembergu. Pirmajā instancÄ“ Kurzemes rajona tiesa šÄ« gada maijā lÄ“musi par labu mazākuma akcionāram, liekot no “Latvijas naftas tranzÄ«ta” piedzÄ«t 200 tÅ«kstošus eiro.

LejupslÄ«di piedzÄ«vo arÄ« citas tranzÄ«tbiznesa kompānijas, tomÄ“r “Ventbunkeram” klājas daudz sliktāk nekā nozarei kopumā. PiemÄ“ram, tam blakus esošajam “Ventspils nafta” terminālim” apgrozÄ«jums pÄ“rn ne tikai nav sarucis, bet to pat izdevies palielināt.”

No publiskotās informācijas izriet, ka minētā Rūdolfa Meroni darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 19.nodaļā un 23.nodaļā ietvertās noziedzīgo nodarījumu pazīmes un R.Meroni būtu saucams pie likumā noteiktās atbildības. Līdz ar to, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo dalu, 370.panta pirmo un otro dalu, kā arī Kriminālprocesa likuma 28.nodalas noteikumiem aicinu uzsākt kriminālprocesu, pārbaudīt manā iesniegumā norādītos apstākļus, pielietojot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, un saukt Rūdolfu Meroni pie likumā noteiktās atbildības.

Novērtē šo rakstu:

0
0