Iesaki rakstu:

„Sabiedrisko mediju uzraugs vÄ“ršas pret Latvijas Radio žurnālisti,” – ar šÄdu skaļu paziņojumu jÅ«lija beigās nāca klajā abu Latvijas sabiedrisko mediju pārstāvji. Tagad, kad saistÄ«bā ar ziņu noplÅ«di par cilvÄ“kiem, kuri šopavasar bija pieteikušies konkursā uz vakantajām vietām Latvijas TelevÄ«zijas valdÄ“, ir sākts kriminālprocess, sabiedriskie mediji klusÄ“ – un ne bez iemesla.

Sabiedrisko mediju „ietekmÄ“šanas spÄ“les”

ŠÄ gada 29. martā Latvijas Radio nāca klajā ar apjomÄ«gu sižetu par to, ka „pastāv bažas” par negodprātÄ«gu Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) valdes locekļu atlases procedÅ«ru. Atsaucoties konkrÄ“ti uz LTV Ziņu dienesta vadÄ«tāju Ivetu Elksni, sabiedriskais radio ziņoja, ka esot „bažas, ka notiek dažādas spÄ“les”, lai konkurss „nebÅ«tu godÄ«gs”.

Tiesa, arÄ« pats Latvijas Radio sižets atgādināja tieši šÄdu „spÄ“li”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (NEPLP) izšÄ·irÄ«gā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio ar atsauci uz I. Elksni saistÄ«bā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attÄ«stÄ«bas jautājumos paziņoja: „Neoficiāli zināms, ka NEPLP varÄ“tu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiÄ·iem un sev tÄ«kamu cilvÄ“ku.”

Latvijas Radio nosauca divus šÄdus „bažas radošos” pretendentus – bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Ä€boliņu, par kuru „izskan versijas, ka Ä€boliņš ir Nacionālajai apvienÄ«bai simpātisks kandidāts”, un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistÄ«bā ar kuru esot „bažas par iespÄ“jamu interešu konfliktu”: viņa dzÄ«vesbiedre strādā televÄ«zijas kanālā LNT, un tiesa skata strÄ«du, kurā LNT apsÅ«dz LTV par rÄ«ta ziņu raidÄ«juma formāta autortiesÄ«bu pārkāpumiem.

Šim un acÄ«mredzami saskaņotajam sižetam LTV raidÄ«jumā Panorāma, kuru veido I. Elksnes vadÄ«tais Ziņu dienests, bija „spÄ“les” autoriem vÄ“lamais efekts uz lÄ“muma pieņēmÄ“jiem, - ne I. Ä€boliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu tā arÄ« neieņēma, un sižetu ietekmÄ“tajā balsojumā ar minimālu – vienas balss pārsvaru uzvarÄ“ja Sergejs Å…esterovs.

Mediju uzraugs pret radio žurnālisti?

Taču četrus mÄ“nešus vÄ“lāk izrādÄ«jās, ka efektam ir bijis arÄ« blakusefekts – tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par LTV valdes locekļa pretendentiem, kuru konfidencialitāti oficiāli aizsargāja likums, ir „noplÅ«dušas”.

Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopÄ«gi gatavotā materiālā ar norādi, ka „jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzÄ«bas padomes locekļi tikuši saistÄ«ti ar politiskajām partijām”, tika pavÄ“stÄ«ts, ka NEPLP esot vÄ“rsusies Valsts policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumÄ«gu izplatÄ«šanu 29. marta Latvijas Radio sižetā.

Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar „aicinājumiem, var teikt, pat pavÄ“les formā atklāt informācijas avotus”, un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā – „Sabiedrisko mediju uzraugs vÄ“ršas pret Latvijas Radio žurnālisti”.

Taču, kā liecina Dienas rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti, patiesÄ«bā notikumi ir risinājušies citādi – policijas pārbaude un nu arÄ« kriminālprocess ir sākti pÄ“c pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām, nevis Latvijas Radio žurnālistei, ir jāuztraucas par šÄ« kriminālprocesa iznākumu.

Ir sākts kriminālprocess

I. Ä€boliņš tagad Dienai stāsta, ka nekavÄ“joties pÄ“c Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumÄ«gi noplÅ«dināti, ir vÄ“rsies ar iesniegumiem gan pie iekšlietu ministra un DrošÄ«bas policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arÄ« NEPLP.

PrasÄ«ba visos iesniegumos bijusi viena – nevis kādā veidā vÄ“rsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvÄ“rtÄ“šanā oficiāli iesaistÄ«tajām personām ir pārkāpusi likumu, noplÅ«dinot tās rÄ«cÄ«bā nonākušÄs ziņas par „bažas radošajiem” pretendentiem.

LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms uzsākusi administratÄ«vā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Ä€boliņu par cietušo, gan arÄ« DrošÄ«bas policija, kas veiktās resoriskās pārbaudes rezultātus pÄ“c piekritÄ«bas nosÅ«tÄ«jusi Valsts policijai.

Tieši pamatojoties uz I. Ä€boliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldÄ“ sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma 200. panta, kas paredz kriminālatbildÄ«bu par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslÄ“pums, izpaušanu, komercnoslÄ“pumu saturošu ziņu neatļautu iegÅ«šanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšÄ“jās informācijas nelikumÄ«gu izpaušanu.

TrÄ«s „pretendenti” uz kriminālsodu

Kriminālprocess šajā lietā sākts pÄ“c šÄ« panta 1. daļas – tieši par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslÄ“pums, izpaušanu, ja to izdarÄ«jusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildÄ«ga par ziņu glabāšanu. Tas savukārt nozÄ«mÄ“ – tiesÄ«bsargāšanas iestādes nevis vÄ“ršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistÄ«tas ar konkursa rÄ«košanu un bija parakstÄ«jušÄs par informācijas neizpaušanu.

ŠÄdu personu savukārt, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja NEPLP priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece Dace Ķezbere (komisijas vadÄ«tāja), NEPLP priekšsÄ“dÄ“tāja Aija Dulevska, Sabiedriskās konsultatÄ«vās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane un Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Komisijā bija iekļauta arÄ« neatkarÄ«gā eksperte ar padomdevÄ“ja tiesÄ«bām – LTV arodbiedrÄ«bu pārstāve Agita Cāne, taču pÄ“c konkursantu pieteikumu atvÄ“ršanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam interešu konflikta ierobežojumam LTV arodbiedrÄ«bas pārstāve tālākajā komisijas darbā piedalÄ«ties nevarÄ“ja.

Tas nozÄ«mÄ“, ka atbilstoši Krimināllikuma pantam, pÄ“c kura sākts kriminālprocess, „pretendenti” uz brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz vienam gadam, Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu paliek tikai tie, kam nav valsts amatpersonas statusa, - A. Vaiders, A. Cāne un kādreizÄ“jā žurnāliste B. Strautmane.

Aizdomu Ä“na pār piesaistÄ«to „eksperti”

Ä»oti tumša aizdomu Ä“na krÄ«t tieši pār kandidātu vÄ“rtÄ“šanai piesaistÄ«to „eksperti” B. Strautmani – un ne tikai tāpÄ“c, ka sociālo tÄ«klu vidÄ“ ir plaši zināmas viņas vÄ“lu vakara stundu publiskās atklāsmes, kas liek domāt par to rašanos reibinošu vielu ietekmÄ“.

„Jā, man ir konkrÄ“tas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslÄ“pa atklātu, agresÄ«vu nepatiku pret mani un nekaunÄ“jās pat intervÄ“šanas laikā par mani izplatÄ«t klajus melus,” Dienai saka I. Ä€boliņš.

Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varÄ“tu bÅ«t noplÅ«dinātās informācijas pirmavots. Dienas rÄ«cÄ«bā ir viņas parakstÄ«ts, ar šÄ gada 1. jÅ«niju datÄ“ts „iesniegums”, kurā kādreizÄ“jā žurnāliste apgalvo: „Neesmu nodevusi informāciju par valsts SIA Latvijas TelevÄ«zija valdes locekļu amata kandidātiem trešajām pusÄ“m, tai skaitā neesmu to nodevusi valsts SIA Latvijas Radio, kā arÄ« neesmu veikusi citas darbÄ«bas saistÄ«bā ar šo personu datiem, kuras bÅ«tu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzÄ«bas likumu un citiem spÄ“kā esošiem tiesÄ«bu aktiem personu datu aizsardzÄ«bas jomā.”

Tiesa, aizdomas saistÄ«bā ar šo oficiālo apliecinājumu rada fakts, ka precÄ«zi – lÄ«dz pat burtu šriftam un pÄ“dÄ“jam burtam un komatam – tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datÄ“ts ar 1. jÅ«niju, ir parakstÄ«jusi arÄ« NEPLP priekšsÄ“dÄ“tājas vietniece, Nominācijas komisijas vadÄ«tāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šÄdi „copy-paste” paskaidrojumi, sniegtā B. Strautmanes atbilde šaubu Ä“nu vÄ“l tikai sabiezina – šÄda sagatave viņai vienkārši esot iedota parakstÄ«t NEPLP.

Baiba Strautmane: „Ä€, pareizi, tagad atceros...”

- Vai taisnība, ka jūs esat rakstiski apliecinājusi, ka neesat bijusi tā, kas nopludināja informāciju par valdes locekļa kandidātiem?

- Kā mÄ“s labi zinām, policija veic izmeklÄ“šanu, pamatojoties uz padomes iesniegumu. TaisnÄ«ba ir tā, ka es esmu bijusi policijā, sniegusi liecÄ«bas un apstiprinājusi, ka es neesmu nopludinājusi šo informāciju.

- Un rakstiski?

- Nu, es esmu parakstījusi policijas protokolu.

- Bet pati rakstījusi neesat?

- Mums visiem nominācijas komisijas locekļiem pirms procesa uzsākšanas bija jāparaksta dokuments, ka mÄ“s apņemamies neizpaust informāciju. Tas ir tas, ko mÄ“s visi esam izdarÄ«juši, ieskaitot mani.

- Un kam jūs to rakstisko apliecinājumu nodevāt?

- Padomei tas viss palika. Padome to bija sagatavojusi, padomē tas viss arī palika.

- Jūs pati nerakstījāt, tikai parakstījāt?

- Protams... Ä€, pareizi, tagad atceros. Tad, kad tas skandāls sākās un... Jo vispirms Ä€boliņš uzrakstÄ«ja iesniegumu policijai. Es Ä«sti nezinu to secÄ«bu, kurā brÄ«dÄ« padome uzskatÄ«ja, ka viņiem arÄ« ir jāraksta iesniegums. Bet bija viens brÄ«dis vasarā, kad mÄ“s, visi Nominācijas komisijas locekļi, tikām aicināti uz padomi parakstÄ«t atkal jau sagatavotus tekstiņus, ka mÄ“s neesam izpauduši. To es arÄ« esmu parakstÄ«jusi. Tādā ziņā var teikt, ka es esmu rakstiski apliecinājusi. Bet tādu standarta papÄ«ru, kas visiem bija sagatavots.

- Un to papīru iedeva padome?

- Jā.

- Un kas konkrēti?

- Es domāju, ka Gita, es neatceros uzvārdu. Man šÄ·iet, ka viņa vada to lietvedÄ«bu...

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.