Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AprÄ«lis ir pienācis, un pirmā nedēļa bÅ«s „nolauzta”, taču ir viena lieta, kas paliek nemainÄ«ga jau gandrÄ«z pÄ“dÄ“jo pusgadu, – sabiedrÄ«bai apzināti tiek „potÄ“ts”, ka jÅ«nijā bÅ«s prezidenta vÄ“lÄ“šanas, un kā vienÄ«gais un piemÄ“rotākais kandidāts tiek piesaukts Egils Levits. Par viņu pÄ“dÄ“jā laikā daudz tiek rakstÄ«ts gan labas, gan sliktas lietas.

Es papÄ“tÄ«ju Latvijas mediju telpas virsrakstus, kaut arÄ« bija brīži, kad par Levitu bija pilnÄ«gs klusums, taču jau kopš 2.aprīļa sabiedrÄ«ba atkal tiek zombÄ“ta ar ziņām par Levitu – cik viņš talantÄ«gs un prasmÄ«gs.

Tiesa, neviens no Levita kandidatÅ«ras stÅ«mÄ“jiem tā arÄ« nav samaksājis Kaktiņa SKDS vai kādam cita kantorim, lai veiktu socioloÄ£isko aptauju par Levita atbalstu sabiedrÄ«bā. Domāju, ka puiši no augstajiem kalniem bÅ«tu dziļi sašutuši, uzzinot par sabiedrÄ«bas Ä«sto attieksmi pret kārtÄ“jo aizdomÄ«go prezidenta kandidātu.

PiemÄ“ram, starp vienkāršÄs tautas pārstāvjiem mājo viedoklis, ka arÄ« VÄ“jonim nav ne vainas, un par Levitu viņi zina tikpat kā neko. Tik to, ka viņš ir jurists un strādā kaut kur Eiropas tiesās. JāatzÄ«st arÄ« tas, ka Latvijā prezidenta amatam vairāk ir reprezentatÄ«vas funkcijas, kaut arÄ« tas ir ietekmÄ«gāks nekā Eiropas demokrātijas citadelÄ“ Vācijā.

Levita iebÄ«dÄ«šana ir naciÄ·u neizsapņots sapnis, jo viņi Levitu jau virzÄ«ja 2015.gadā, taču tolaik kumeļam pie grožiem bija Aivars no Puzes, kuram ir dziļš riebums pret intelektuālākiem cilvÄ“kiem nekā viņš pats. Turklāt amatā bija nepieciešams māls, kuru veidot pa savam, nevis kāds Ä“rglÄ“ns, piemÄ“ram, Zatlers, kas izpleta spārnus un lidoja, kur gribÄ“ja un kā gribÄ“ja.

Toreiz naciÄ·i sekmÄ«gi, bet veltÄ«gi bija izveidojuši domubiedru grupas sociālajos tÄ«klos, lai radÄ«tu priekšstatu, ka sabiedrÄ«bā ir atbalsts tieši Levitam un nevis kādam citam, bet par prezidentu tika ievÄ“lÄ“ts VÄ“jonis.

Lieki piebilst, ka šÄ«s sociālo tÄ«klu grupas kļuva mazaktÄ«vas un tikai pÄ“rnā gada vasarā pirms vÄ“lÄ“šanām uzsāka aktÄ«vu darbÄ«bu, reklamÄ“jot sirmo kungu. Šoreiz naciÄ·i kampaņu izvÄ“rš prasmÄ«gāk, jo aktÄ«vai „pareizo” viedokļu izplatÄ«šanai viņi pieslÄ“guši savus izaudzinātos viltus un Ä«stos sociālo tÄ«klu profilus, kuriem draugu profili mÄ“rāmi vairākos tÅ«kstošos.

Tagad arÄ« Levita atbalstÄ«šanai pieslÄ“jušÄs gandrÄ«z visas valdošÄs koalÄ«cijas partijas, izņemot KPV LV, jo frakcija ir sašÄ·Ä“lusies labajos un ļaunajos spÄ“kos, kur Gobzems ir no tumsas pavalsts (Šlesera rokaspuisis), bet Kaimiņš no gaismas pavalsts (pats par sevi, bet reizÄ“ viegli manipulÄ“jams).

DÄ«vaini, ka neviena cita partija alternatÄ«vas nav piedāvājusi. VÄ“l pagājušajā vasarā „Saskaņa” netaktiski izdarÄ«ja savu šÄvienu uz labu laimi ar PÄ“teri SproÄ£i, kurš tagad noteikti ir aizņemts ar jaunās atvases audzināšanu. VÄ“jonis labprāt arÄ« paliktu uz vÄ“l vienu termiņu, taču viņam nav atbalsta paša partijā un ar veselÄ«bu arÄ« nav Ä«sti labi.

Levitu atbalstÄ«juši arÄ« bijušie Augstākās padomes lÄ«dzgaitnieki - džemperu nÄ“sātājs Īvāns, naudas mijÄ“ji un tautas apzadzÄ“ji Repše un Birkavs, un citi. Tāpat atzinÄ«gi par Levitu ir izteikusies Latvijas Universitātes SZF Politikas nodaļas vadÄ«tāja Reinholde, kas apliecina aksiomu – savÄ“jie savÄ“jo stutÄ“s.

Nevienam nav svešs fakts, ka vietÄ“jā politologu kliÄ·e ir ar ciešÄm saitÄ“m saistÄ«ta jau kopš 21.gadsimta deviņdemitajiem. “Turklāt viņa vārds ir arÄ« pietiekami starptautiski atpazÄ«stams, kas ir svarÄ«gi Latvijai kā mazai valstij,” teica Reinholde. Interesanti, cik mÄ“s katrs varam nosaukt Eiropas SavienÄ«bas tiesas tiesnešus?!

ArÄ« ar Paristu eirodeputātu kandidātu Ivaru Ījabu Levitam ir, lai neteiktu vairāk, ļoti tuvas attiecÄ«bas, un kopÄ«gi viņi ir izdzÄ“ruši ne mazums vÄ«na dažādos saviesÄ«gos pasākumos.

Taču šoreiz jautājums ir par to, kādēļ sabiedrÄ«bai pa visiem informācijas izplatÄ«šanas veidiem tiek apzināti „iepotÄ“ts”, ka Levits nu bÅ«s tas Ä«stais „nācijas tÄ“vs”, kurš visus pamuļķos tautiešus vedÄ«s gaismā.

Pašreiz bÅ«tiskākais jautājums nav arÄ« par Levita piemÄ“rotÄ«bu, bet par to, kādēļ demokrātiskā sabiedrÄ«bā valdošÄ koalÄ«cija unisonā bazÅ«nÄ“ par Levita piemÄ“rotÄ«bu šim augstajam amatam, nevis rada politisko konkurenci/diskusiju par citiem potenciāliem kandidātiem.

P.S. Laikam jau vienÄ«gais pÄ“dÄ“jo 29 gadu sasniegums prezidenta vÄ“lÄ“šanas procesā ir tas, ka bÅ«s atklātais balsojums un sarunas pie LÄ«dakas zoodārzā vairs nebÅ«s tik aktuālas.

Novērtē šo rakstu:

0
0