Iesaki rakstu:

Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisija un Juridiskā komisija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatÄ«šanai likumprojektu “GrozÄ«jumi Krimināllikumā” (Nr.514/Lpl2) (turpmāk - Likumprojekts). Saeima savā 2016.gada 3.marta sÄ“dÄ“ Likumprojektu ir atzinusi par steidzamu un atbalstÄ«jusi pirmajā lasÄ«jumā, kā arÄ« noteikusi Juridisko komisiju par atbildÄ«go komisiju.

Å…emot vÄ“rā, ka Saeima ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu vairākumu ir atzinusi Likumprojektu par steidzamu, daru zināmus savus iebildumus par Likumprojekta saturu, lai Saeimai bÅ«tu iespÄ“ja pilnveidot Likumprojektu pirms tā pieņemšanas galÄ«gajā lasÄ«jumā.

I

AtzinÄ«gi vÄ“rtÄ“ju Saeimas komisiju izrādÄ«to iniciatÄ«vu pilnveidot Krimināllikuma X nodaļas “Noziegumi pret valsti” regulÄ“jumu. PiekrÄ«tu likumprojekta iesniedzÄ“ju paustajam viedoklim par nepieciešamÄ«bu nodrošināt iespÄ“ju vÄ“rsties pret hibrÄ«dkara radÄ«tiem apdraudÄ“jumiem Latvijas Republikas drošÄ«bai un ar krimināltiesiskiem lÄ«dzekļiem savlaicÄ«gi reaģēt uz iespÄ“jamo apdraudÄ“jumu, kas vÄ“rsts pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu, suverenitāti, teritoriālo vienotÄ«bu un demokrātisko valsts iekārtu (sk. likumprojekta “GrozÄ«jumi Krimināllikumā” anotācijasIsadaļas 2.punktu).

Valstij pašai jāveic mÄ“rÄ·tiecÄ«gi pasākumi, lai aizsargātu savas intereses un drošÄ«bu, tostarp arÄ« pilnveidojot Krimināllikuma regulÄ“jumu. TomÄ“r likumdevÄ“jam arÄ« šajā gadÄ«jumā ir pienākums ievÄ“rot augstāka juridiskā spÄ“ka tiesÄ«bu normas un respektÄ“t tajās nostiprinātās konstitucionālās vÄ“rtÄ«bas. Kā norādÄ«jusi Satversmes tiesa, neviena konstitucionālā institÅ«cija, Ä«stenojot tai piešÄ·irtās tiesÄ«bas, nav tiesÄ«ga pārkāpt Satversmi (sk. Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 18.3.punktu).

II

Satversmes 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, kā arÄ« paust savu viedokli. Savukārt Satversmes 102. un 103.pants garantÄ“ ikvienas personas biedrošanās un pulcÄ“šanās brÄ«vÄ«bas.

Saskaņā ar Satversmes 89.pantu Latvijas Republika ir apņēmusies aizsargāt cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaņā ar tai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem. Latvijas Republikai ir saistoša Eiropas Padomes CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija, kuras 10. un 11.pants garantÄ“ vārda, biedrošanās un pulcÄ“šanās brÄ«vÄ«bu. Tāpat šÄdas tiesÄ«bas paredz Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām 19., 21. un 22.pants.

CilvÄ“ktiesÄ«bas nav absolÅ«tas, un tās likumdošanas ceļā var ierobežot, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un valsts drošÄ«bu. TomÄ“r šÄdiem ierobežojumiem jābÅ«t atbilstošiem Satversmei (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 22.punktu).

Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošÄ«bas aizsardzÄ«ba ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, un valstij ir jābÅ«t spÄ“jÄ«gai aizsargāt šÄ«s konstitucionālās vÄ“rtÄ«bas. Tajā pašÄ laikā nedrÄ«kst aizmirst, ka mÅ«su konstitucionālās iekārtas kodolā ietilpst tiesiskas valsts principi un cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošÄ«bas aizsardzÄ«ba pieļauj tikai tādus personas pamattiesÄ«bu ierobežojumus, kuri ir saskaņoti ar Satversmi un cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām.

III

Satversmes tiesa norādÄ«jusi, ka tiesÄ«bu normai, kas noteic kādu personas pamattiesÄ«bu ierobežojumus, jābÅ«t skaidrai un precÄ«zai (sk. Satversmes tiesas 2006.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.2005-17-01 10.punktu). Tāpat ir atzÄ«ts: jo smagāks ir iespÄ“jamais sods, jo skaidrākiem jābÅ«t likumdevÄ“ja noteiktajiem priekšnoteikumiem personas sodÄ«šanai (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2008- 09-0106 7.2.punktu).

VÄ“ršu Saeimas Juridiskās komisijas uzmanÄ«bu uz vairākiem Likumprojekta formulÄ“jumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precÄ«zākas redakcijas, lai neradÄ«tu bažas par piedāvātā risinājuma atbilstÄ«bu Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistÄ«bām.

Pirmkārt, Likumprojektā piedāvāto Krimināllikuma 80., 80.1 un 81.panta jauno redakciju tekstā nepārprotami jānorāda, ka šajos pantos paredzÄ“tā kriminālatbildÄ«ba iestājas tikai par antikonstitucionālu rÄ«cÄ«bu. NebÅ«tu pieļaujama piedāvāto normu redakcija, kuru interpretācijas rezultātā kriminālatbildÄ«ba varÄ“tu iestāties arÄ« gadÄ«jumos, kad persona Ä«steno SatversmÄ“ paredzÄ“tās tiesÄ«bas.

Otrkārt, Likumprojektā piedāvātās Krimināllikuma 81.1 un 85.panta redakcijas ir jāpadara skaidrākas, lai no normu teksta vien personas varÄ“tu saprast, kādas darbÄ«bas turpmāk bÅ«s krimināli sodāmas. Jo Ä«paši aicinu ļoti rÅ«pÄ«gi apsvÄ“rt piedāvātā Krimināllikuma 81.’panta tvÄ“rumu, nepieciešamÄ«bu un formulÄ“juma skaidrÄ«bu.

Treškārt, aicinu Saeimas Juridisko komisiju rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t Likumprojekta atbilstÄ«bu Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistÄ«bām, lai rastos pilna pārliecÄ«ba, ka piedāvātais risinājums paredz Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistÄ«bām atbilstošu demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošÄ«bas aizsardzÄ«bu.