Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Andris BÄ“rziņš apliecinājis savu Latvijas vislielākās pensijas saņēmÄ“ja statusu, - kā rāda viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, pÄ“rn viņš kopā pensijā saņēmis 54 995 latus. Tātad prezidenta vidÄ“jā mÄ“neša pensija pÄ“rn ir bijusi aptuveni 4583 lati.

To, ka bijušais baņķieris BÄ“rziņš, visticamākais, ir vislielākās pensijas saņēmÄ“js Latvijā, Pietiek informÄ“ja jau laikā, kad viņš tika nosaukts kā pretendents uz Valsts prezidenta posteni.

LÄ«dzÄ«ga pensija BÄ“rziņam bijusi arÄ« iepriekšÄ“jos gados. 2007. gadā BÄ“rziņa gada pensija bijusi 58 352 lati (4862 lati mÄ“nesÄ«), bet 2008. gadā tās kopapjoms bijis 54 718 lati (4559 lati mÄ“nesÄ«).

Kā zināms, BÄ“rziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušÄ Pensiju likuma pretrunÄ«gās normas. Lielāko daļu no šÄ«s pensijas viņam ir nodrošinājis darbs uzņēmumos ar Latvijas valsts kapitāla daļu, galvenokārt – bijušajā Unibankā, tagadÄ“jā SEB bankā.

1997. gadā, kad BÄ“rziņa vadÄ«tā Unibanka neapdomÄ«gi ieguldÄ«ja milzÄ«gus lÄ«dzekļus Krievijas valsts vÄ“rtspapÄ«ros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudÄ“jumus (vismaz 15 miljonus latu) un Latvijas valsts šo banku bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopÄ“jais triju valdes locekļu – tostarp BÄ“rziņa - gada atalgojums bija 652 tÅ«kstoši latu. Tas nozÄ«mÄ“, ka tolaik BÄ“rziņa mÄ“nešalga bija vismaz 18 tÅ«kstoši latu mÄ“nesÄ«.

Savukārt 2003. gadā, kad BÄ“rziņš paziņoja par aiziešanu no bankas, tās jaunie saimnieki skandināvi jau bija pamatÄ«gi apcirpuši viņa atalgojumu: tad pieci valdes un pieci padomes locekļi kopā bankā atalgojumā saņēma summu, kas uz desmit cilvÄ“kiem bija tikai nedaudz lielāka kā pirms sešiem gadiem tikai trÄ«s valdes locekļu kopā saņemtā summa.

PagājušÄ gada martā NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze ar atsauci uz Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ru ziņoja, ka Latvijā lielākā pensija esot aptuveni 4500 latu. Tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprÄ“Ä·ināšanu esot noteikuši vairāki faktori - Ä«paši jau tas, ka, tā kā liela daļa pensijas saņēmÄ“ja darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rÄ“Ä·ināts pÄ“c darba algas apmÄ“ra no 1996. gada lÄ«dz 1999. gadam - tātad tieši laikā, kad BÄ“rziņš saņēma Ä«paši iespaidÄ«gos ienākumus daļēji Latvijas valstij piederošajā Unibankā.

"Kā zināms, 1996. gadā stājās spÄ“kā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprÄ“Ä·inot pensiju, tiek ņemtas vÄ“rā cilvÄ“ka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. TomÄ“r pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadÄ«jumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas bÅ«tiski ietekmÄ“ja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšÄ“jo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vÄ“l nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varÄ“ja maksāt no visas algas, kas nozÄ«mÄ“ja, ka arÄ« sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varÄ“ja saņemt pilnā apmÄ“rā. KonkrÄ“tais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vÄ“rā, aprÄ“Ä·inot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pÄ“dÄ“jos gados), pašlaik pÄ“dÄ“jos divus gadus indekss ir sarucis zem 1," rakstÄ«ja NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze.