Iesaki rakstu:

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mÄ“s esot gatavi, bet vai tiešÄm?!!

Jau ilgāku laiku klepoju, un likās, ka klepus kā jau klepus un pāries. DzÄ“ru zāles un turpinu strādāt. Pa vidu saprotu, ka ir lieliska iespÄ“ja aizbraukt uz āaremā un paskatÄ«ties augstākās klases volejbolu starp Igaunijas un Itālijas klubiem. Protams, izmantoju šo iespÄ“ju un aizbraucu.

ŠobrÄ«d kopš tikšanās ar itāļu sportistiem pagājusi nedēļa, bet man joprojām ir klepus, un situācija sāk pasliktināties, pievienojas arÄ« citas sliktas sajÅ«tas. Ä¢imenes ārsti sazvanÄ«t nevaru, tāpÄ“c dodos uz slimnÄ«cu, kur man nosaka bronhÄ«tu.

Lai Rīgā nebūtu slimam jāsēž dzīvoklī, nolemju paņemt pāris brīvākas dienas un atveseļoties Vecpiebalgā pie mammas, jo jūtu, ka vajag mieru un jūtos gaužām slikti - sauss klepus, deguns ciet, galva sāp, bet it kā temperatūras nav.

Pa ceļam uz laukiem draugi sāk sÅ«tÄ«t informāciju, ka Igaunijā spÄ“les dēļ, kuru apmeklÄ“ju, ir saslimuši cilvÄ“ki, slÄ“gtas skolas un nopietna karantÄ«na. Sāku visā iedziļināties un saprotu, ka esmu riska grupā, rodas pamatotas aizdomas par vÄ«rusu.

Protams, iespÄ“jamÄ«ba ir gaužām maza, bet tomÄ“r vÄ“lā vakarā, kad iebraucu Vecpiebalgā un jāiet pie mammas, saprotu, ka nedrÄ«kstu tā rÄ«koties un apdraudÄ“t Ä£imeni, it sevišÄ·i zinot, ka mammai ir astma.

Izlemju braukt vÄ“lā naktÄ« atpakaļ uz RÄ«gu un pārbaudÄ«ties. Saskaros ar realitāti. Preses konferencÄ“s cilvÄ“kiem tiek stāstÄ«ts, ka esam gatavi situācijai, bet pastāstÄ«šu savu pieredzi pa punktiem.

- VÄ“lā vakarā vienÄ«gais telefons, uz kuru var zvanÄ«t, ir 113. Zvanu, un ilgi nākas pārliecināt, ka vispār ar mani jārunā. Ja neesmu bijis riska valstÄ«, tad analÄ«zes man izmaksās 84 eiro. OK. Stāstu, ka tikos ar itāļiem Igaunijā, un manÄ« sāk klausÄ«ties. Top skaidrs, ka iespÄ“jamÄ«ba ir, taču tuvākais laiks, kad pie manis var ierasties "ātrie", ir nākamās dienas vakars. Iesaka padzÄ«vot kaut kur atsevišÄ·i.

- Zvanu uz Ä£imenes ārstu diennakts tālruni, kur neko plašÄk neinformÄ“, vien iesaka zvanÄ«t uz 113.

- Zvanu uz Stradiņu uzņemšanu, lÅ«dzot paņemt analÄ«zes, mani sÅ«ta uz Gulbja laboratoriju vai infektoloÄ£ijas slimnÄ«cu.

- Infektoloģijas slimnīca naktī nestrādā, esmu tupikā. Dodos uz ofisu gulēt, informējot kolēģus, lai nākamajā dienā nenāk uz darbu.

- No rÄ«ta zvanu uz oficiālo info tālruni, kur laipna sieviete saka, lai zvanu uz Gulbja laboratoriju un par maksu taisu analÄ«zes. OK. Zvanu uz laboratoriju, kur man piedāvā ierakstÄ«t rindā... pÄ“c nedēļas (!). ŠÄ« ir vienÄ«gā vieta, kur var veikt pārbaudes.

Nu sēžu birojā, kasu galvu un domāju, ko darīt tālāk.

Gribu brÄ«dināt jÅ«s visus: saudzÄ“jiet sevi! Un esiet gatavi, ka saslimšanas gadÄ«jumā bÅ«s pašiem jāpacÄ«nās, jo ārsti ir noslogoti un jau šobrÄ«d netiek galā ar situāciju, kaut publiski tiek ziņots, ka esam tai gatavi. Useina Bolta skrÄ“jiens ir sācies!

P.S Esmu visai drošs, ka esmu vÄ“sais, bet noteikti pārbaudÄ«šos, lai neapdraudÄ“tu pārÄ“jos.