Iesaki rakstu:

It kā Latvijas Republikas Krimināllikuma 93. pants „Valsts simbolu zaimošana” visu nosaka precÄ«zi: „Par Latvijas valsts Ä£erboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplÄ“šanu, salaušanu, iznÄ«cināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arÄ« par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz trim gadiem vai ar naudas sodu lÄ«dz piecdesmit minimālajām mÄ“nešalgām.”

Taču diemžēl šis ir viens no neskaitāmajiem mÅ«su valsts normatÄ«vo aktu pantiem un punktiem, kuros tiesÄ«bsargāšanas iestādes raugās nevis uz likuma garu, bet tikai uz burtu. Ä»oti bieži pat arÄ« ne uz to.

Oficiālā izdevuma „Latvijas VÄ“stnesis” publikācijās par valsts simbolu zaimošanu pÄ“dÄ“jos desmit gados ir precÄ«zi salikti visi punkti uz „i”.

Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbÄ«ba ar mÄ“rÄ·i ignorÄ“t sabiedrÄ«bā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu. Necieņa ir arÄ« bezdarbÄ«ba, kas izpaužas kā pietiekamas rÅ«pÄ«bas trÅ«kums pret valsts simbolu.

Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arÄ« tās iedzÄ«votāji, tādēļ ir svarÄ«ga to izpratne un aizsardzÄ«ba. Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vÄ“sture, iekārta un valsts filozofija.

Latvijas valstij ir trÄ«s valsts simboli: karogs, himna un Ä£erbonis. Valsts karogs ir nacionālās piederÄ«bas zÄ«me. Valsts Ä£erbonis simbolizÄ“ valsts varu. Valsts himna ir tautas svinÄ«gā lÅ«gšana.

Pirms dažiem mÄ“nešiem mÄ“s visi uzzinājām par absurdo situāciju – mÅ«su tiesÄ«bsargāšanas iestāžu skatÄ«jumā ne tikai izrādÄ«t necieņu, bet pat klaji ņirgāties un zaimot nedrÄ«kst valsts karogu, bet drÄ«kst… valsts karoga attÄ“lu.

Manā – un, domāju, arÄ« ikviena Latvijas pilsoņa un patriota – apziņā ņirgāšanās nav pieļaujama attiecÄ«bā uz karogu, bet arÄ« uz tā jebkāda veida attÄ“lojumiem, un ne tikai uz visu Ä£erboni „taustāmā formā”, bet arÄ« uz tā attÄ“liem un tā sastāvdaļām.

Likuma „Par Latvijas valsts Ä£erboni”, ko pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents, ir ļoti skaidri aprakstÄ«ts, kas ietilpst lielajā un mazajā valsts Ä£erbonÄ«. Cita starpā minÄ“ts – lielajā Latvijas valsts Ä£erbonÄ« „virs vairoga puslokā trÄ«s zelta zvaigznes”, bet mazais valsts Ä£erbonis ir „lielā valsts Ä£erboņa vairogs, virs kura puslokā trÄ«s zelta zvaigznes”.

Tieši saistÄ«bā ar šÄ«m zvaigznÄ“m tad arÄ« saistÄ«ta šÄ« mana vÄ“ršanās pie Jums un sabiedrÄ«bas.

MÄ“s visi labi zinām, ko šÄ«s trÄ«s zelta zvaigznes nozÄ«mÄ“. Tās ir neatņemama valsts Ä£erboņa sastāvdaļa, un tāpÄ“c uz tām bez kādām atrunām attiecināms manis citÄ“tais Krimināllikuma pants.

Bet vai tas tā tiešÄm notiek? Šajās dienās tiek plaši reklamÄ“ta grāmata, uz kuras vāka veselas divas reizes šÄ« Latvijas valsts Ä£erboņa sastāvdaļa tiek zaimota un izņirgāta.

Uz tā attÄ“lotas Latvijas valsts visaugstākā, visnovÄ“rtÄ“tākā un vissvÄ“tākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu Ordeņa pirmās šÄ·iras sastāvdaļas, taču zelta zvaigžņu vietā ir eiro un dolāra grafiskie apzÄ«mÄ“jumi.

Nav šaubu, ka šÄdā veidā ir veikts noziedzÄ«gais nodarÄ«jums, kas aprakstÄ«ts manis jau citÄ“tajā Krimināllikuma pantā – valsts simbola zaimošana. Turklāt acÄ«mredzami runa nav par kādu nejaušÄ«bu – viss ir noticis apdomāti, ar nodomu un skaidru apziņu, kas tiek darÄ«ts.

Šajā situācijā es lÅ«dzu JÅ«s gan kā likumdevÄ“jus un valsts varas pārstāvjus, gan kā Latvijas valsts patriotus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šis konkrÄ“tais gadÄ«jums nepaliktu nesodÄ«ts un lai turpmāk Latvijas normatÄ«vie akti neļautu tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvjiem ignorÄ“t valstiskas nozÄ«mes noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus.

* JÅ«rmalas attÄ«stÄ«bas biedrÄ«bas dibinātāja, Majoru muižas biedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāja; vÄ“stule adresÄ“ta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam Andrim Skridem, Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam Artusam Kaimiņam, Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Andrejam Judinam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tājai Jutai StrÄ«Ä·ei, tieslietu ministram Jānim Bordānam