Iesaki rakstu:

Jau kopš pašiem Egila Levita prezidentÅ«ras pirmsākumiem viņa kanceleju ir vadÄ«jis un faktiskos valsts galvas labās rokas pienākumus ir pildÄ«jis visÄ«stākais padomju okupācijas varas kolaborants, kurš tieši tāpat kā Latvijas visslavenākais komunistu kolaborants Romualds Vonsovičs ir aktÄ«vi sadarbojies ar okupācijas varu un tai izkalpojies padomju tautas tiesneša amatā, piespriežot sodus par varai nepatÄ«kamām aktivitātÄ“m un jau pÄ“c padomju okupācijas varas sabrukuma nekad šo sadarbÄ«bu skaļi un publiski nenožēlojot. Šodien pietiek.com publicÄ“ fragmentu no jaunās grāmatas „Valstsgribis”, kas veltÄ«ts Egila Levita izvÄ“lÄ“tajam prezidenta kancelejas vadÄ«tājam Andrim Teikmanim un viņa kalpÄ«bai padomju okupācijas varai.

Nav Ä«paši rÅ«pÄ«gi jāmeklÄ“, lai “YouTube” krājumos atrastu jau pasenu – ar 2014. gada augustu datÄ“tu gandrÄ«z divas stundas ilgu toreizÄ“jā Eiropas SavienÄ«bas tiesas tiesneša Egila Levita videouzstāšanos ar nosaukumu “LaikmetÄ«gās mākslas institÅ«ts piedāvā “Virtuves sarunas” par kolaboracionismu padomju varas periodā”.

Divas stundas ir kārtÄ«gas kinofilmas ilgums, un reti kuram pietiktu pacietÄ«bas noskatÄ«ties visu uzstāšanos, kurā nākamais Latvijas valsts prezidents sÄ«ki un smalki izklāsta savu viedokli par kolaboracionismu ar padomju okupācijas varu.

Ja pavisam Ä«si, tad Egils Levits šajās divās stundās skaidri un nepārprotami pasaka: kolaboranti bija tikai neliela daļa Latvijas iedzÄ«votāju, un viņu atšÄ·irÄ«bas zÄ«me – pirmām kārtām dalÄ«ba komunistiskajā partijā, bet tāpat arÄ« vÄ“lme darboties represÄ«vajās iestādÄ“s un ieņemt valsts amatus. Bija gan arÄ« tādi, kas stājās kompartijā astoņdesmito gadu beigās, bet arÄ« viņiem tāpat kā pārÄ“jiem ir publiski jāskaidro sava rÄ«cÄ«ba – tikai pÄ“c patiesÄ«bas noskaidrošanas, pÄ“c atzÄ«šanas un nožēlošanas var sekot piedošana…

PÄ“c šÄ«s uzstāšanās paiet nebÅ«t ne ilgs laiks – nepilni pieci gadi, un 2019. gada jÅ«lijā Egils Levits stājas pie valsts prezidenta pienākumu pildÄ«šanas. Jaunā valsts galvas rokās ir visi nepieciešamie instrumenti, lai savu stingro un precÄ«zo nostāju attiecÄ«bā uz padomju okupācijas varas kolaborantiem Ä«stenotu, valsts morālās attÄ«rÄ«šanās vārdā panākot vai vismaz veicinot visas viņa uzskaitÄ«tās darbÄ«bas – patiesÄ«bas noskaidrošanu, atzÄ«šanu, nožēlošanu, piedošanu un izlÄ«gumu.

Taču… paiet pusgads, gads, pusotrs, un vienam no šÄ«s grāmatas autoriem nākas rakstÄ«t Valsts prezidenta kancelejai kārtÄ“jo informācijas pieprasÄ«jumu, uz kuru tiek saņemta šÄda kancelejas vadÄ«tāja Andra Teikmaņa parakstÄ«ta, ar 2021. gada 9. aprÄ«li datÄ“ta atbilde:

“Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) ir saņemts JÅ«su iesniegums, kurā informÄ“jat, ka gatavojat virkni publikāciju par padomju okupācijas varas kolaboracionistiem, citÄ“jat valsts prezidenta Egila Levita 2014. gadā publiski pausto viedokli kolaboracionisma jautājumā, kā arÄ« informÄ“jat, ka vÄ“laties saņemt no Kancelejas šÄdu informāciju:

1) Cik padomju okupācijas varas kolaboracionisti/kolaboranti – atbilstoši valsts prezidenta izteiktajam raksturojumam un aprakstam – pašlaik ir pieņemti darbā Valsts prezidenta kancelejā. Nosauciet šo personu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus pašlaik, Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas (PSKP) biedra stāžu un amatus, ko šÄ«s personas ir ieņēmušas padomju okupācijas varas struktÅ«rās.

2) Kurus no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem darbā ir uzaicinājis valsts prezidents Egils Levits.

3) Par kuriem no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem ir veikta valsts prezidenta aprakstÄ«tā darbÄ«ba: “Pati pirmā pakāpe ir patiesÄ«bas noskaidrošana. Un tāpÄ“c es jau teicu, ka patiesÄ«bas noskaidrošana ir galvenais mÄ“rÄ·is pagātnes pārvarÄ“šanai. Bez tā, ka tiek noskaidrota patiesÄ«ba, izlÄ«gums nav iespÄ“jams. Un tie cilvÄ“ki, kuri bija tuvu režīmam, tiem aktÄ«vi jāpalÄ«dz noskaidrot šo patiesÄ«bu. Nevis jāslÄ“pj, bet tieši otrādi – aktÄ«vi jāpalÄ«dz. Tātad patiesÄ«bas noskaidrošana.”

4) Kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši valsts prezidenta aprakstÄ«to darbÄ«bu: “Otrais ir tas, ka tiem, kas tiek uzskatÄ«ti par kolaboracionistiem, tiem ir šis nodarÄ«jums jāatzÄ«st. Viņiem ir skaidri jāsaka – jā, es kolaborÄ“ju ar šo netaisnÄ«bas režīmu. Nevis izlocÄ«ties. Tātad – ir jāatzÄ«st.”

5) Kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši šo valsts prezidenta aprakstÄ«to darbÄ«bu: “Trešais ir šÄ« nodarÄ«juma nožēlošana. Viņiem ne tikai jāatzÄ«st. Tā neitrāli atzÄ«t, jā, es kolaborÄ“ju. Bet arÄ« viņam tas ir jānožēlo. Nožēlošana, ka tas bija slikti.”

6) Kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši šo pašreizÄ“jā valsts prezidenta aprakstÄ«to darbÄ«bu: “Ceturtais ir nodarÄ«juma izpirkšana ar kādu konkrÄ“tu rÄ«cÄ«bu. Tātad ir jāizpÄ“rk šis nodarÄ«jums. Tas nozÄ«mÄ“, ka nevar tikai vārdiski nožēlot, bet arÄ« ar savu politisko rÄ«cÄ«bu, aktÄ«vi iestājoties par okupācijas seku likvidÄ“šanu vai citādā veidā stiprinot šo valsti, ir jāizpÄ“rk šis nodarÄ«jums. Un šie punkti ir jāizpilda tiem, kurus var uzskatÄ«t par kolaboracionistiem.”

Pateicos par JÅ«su dziļo interesi par valsts prezidenta Egila Levita pausto viedokli ar Latvijas vÄ“sturi saistÄ«tā jautājumā un tā detalizÄ“tu atspoguļošanu savā vÄ“stulÄ“. Zinātnisko darbu studÄ“šana paplašina gan profesionālo, gan personÄ«go redzesloku un sniedz izpratni par sarežģītiem, daudznozÄ«mÄ«giem pÄ“tāmās zinātniskās disciplÄ«nas jautājumiem. Ceru, ka šÄ«s studijas Jums palÄ«dzÄ“s arÄ« pilnveidot izpratni par tiesiskumu.

Atbildot uz JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumā uzdotajiem jautājumiem, vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka atbilstoši Senāta judikatÅ«rā atzÄ«tajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vÄ“las kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatÄ«t, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam.

ŠÄds personas prasÄ«jums sniegt konkrÄ“tas ziņas ir aplÅ«kojams kā informācijas pieprasÄ«jums vienÄ«gi tad, ja no pieprasÄ«juma izriet, ka personas mÄ“rÄ·is ir saņemt konkrÄ“tus iestādes rÄ«cÄ«bā esošus datus, kuriem pieprasÄ«tāja ieskatā bÅ«tu jābÅ«t dokumentÄ“tiem.

Savukārt, izlemjot šÄdu pieprasÄ«jumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešÄm prasÄ«tā informācija ir tāda, kas iestādÄ“ ir vai kurai bÅ«tu jābÅ«t dokumentÄ“tai. Ja konstatÄ“jams, ka pieprasÄ«tā informācija dokumentÄ“tā veidā nav iestādes rÄ«cÄ«bā un tā arÄ« nav informācija, ko iestādei bÅ«tu vajadzÄ“jis dokumentÄ“t, iestādei jāatsaka pieprasÄ«tās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rÄ«cÄ«bā šÄdas dokumentÄ“tas informācijas nav (tas, protams, neizslÄ“dz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnÄ“) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).

IzvÄ“rtÄ“jot JÅ«su uzdoto jautājumu bÅ«tÄ«bu, atzÄ«stams, ka pieprasÄ«tās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei bÅ«tu jārada, tādēļ Kanceleja šÄdu informāciju Jums izsniegt nevar. AttiecÄ«gi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju Informācijas atklātÄ«bas likuma izpratnÄ“.

Å…emot vÄ“rā JÅ«su izrādÄ«to interesi par valsts prezidenta aicinātajiem darbiniekiem, paskaidrojam, ka personāla izvÄ“les kritÄ“riji ir balstÄ«ti uz profesionalitāti un kvalifikāciju attiecÄ«gajā jomā, nozÄ«mÄ«ga ir personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar valsts prezidentu. ArÄ« citu Kancelejas darbinieku atlase tiek veikta, ņemot vÄ“rā Ä«pašos drošÄ«bas un savstarpÄ“jās uzticÄ«bas apsvÄ“rumus.

Atvainojamies par novÄ“loto atbildes sniegšanu un informÄ“jam, ka atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasÄ«tajā apmÄ“rā JÅ«s varat pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā rajona tiesā viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas.”

Īsi sakot, Egila Levita kancelejas vadÄ«tājs – un ne jau nu vienkārši uz savu galvu, bet, acÄ«mredzot saskaņojot ar “priekšnieku”, – paskaidro: lieciet mÅ«s mierā, šÄdas lietas mÄ“s neiegrāmatojam, un tās mums arÄ« nav neko svarÄ«gas. Kolaborants vai ne, galvenais ir personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar viņa ekselenci valsts prezidentu.

ŠÄ« vÄ“stule un šÄ« nostāja ir jo Ä«paši zÄ«mÄ«ga ar to, ka dokumenta parakstÄ«tājs… pats lieliski atbilst tagadÄ“jā valsts prezidenta piecus gadus iepriekš uzskaitÄ«tajām padomju okupācijas varas kolaboranta pazÄ«mÄ“m.

Tiesa, vismaz arhīvu ziņas neuzrāda, ka Andris Teikmanis būtu bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs. Vai nu arhīvi ir laikus patīrīti, vai ir kāds cits izskaidrojums, bet Nacionālā arhīva izziņa vēsta:

“Ziņas par Andra Teikmaņa uzņemšanu Padomju SavienÄ«bas Komunistiskajā partijā un izstāšanos no tās LKP pilsÄ“tu partijas komiteju kartotÄ“kā, Latvijas Valsts arhÄ«vu fondu “LKP RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona komiteja” dokumentos – 1979.–1991. gada PSKP uzņemto biedru sarakstos, Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas LKP RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona 1989.–1991. gada biroja sēžu protokolos un 1989.–1991. gada no PSKP izstājušos biedru kartÄ“s un uzskaites kartÄ«tÄ“s, [fondu] “Latvijas PSR ProkuratÅ«ras LKP pirmorganizācija” dokumentos – 1988. un 1989. gada Latvijas PSR ProkuratÅ«ras LKP pirmorganizācijas sēžu protokolos –, [fondu] “Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes LKP pirmorganizācija” dokumentos – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes LKP pirmorganizācijas 1978.–1983. gada sēžu protokolos un ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes LKP pirmorganizācijas 1978.–1981. gada protokolos – un [fondu] “LKP RÄ«gas pilsÄ“tas komiteja” dokumentos – 1983.–1991. gadā PSKP uzņemto biedru sarakstos – nav atrastas.”

Nu, ja reiz nav, tad nav – ar kādu pamatojumu gan kāds var uzdrÄ«kstÄ“ties apsaukāt godājamu patriotu, Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāju par padomju kolaborantu? Jo vairāk tāpÄ“c, ka arÄ« Andra Teikmaņa biogrāfijā, kas publicÄ“ta prezidenta un viņa kancelejas mājaslapā president.lv, nav pieminÄ“ts neviens no Egila Levita 2014. gadā uzskaitÄ«tajiem atslÄ“gas vārdiem – ne valsts drošÄ«bas dienesti, ne prokuratÅ«ra, ne milicija. Jā, cilvÄ“ks padomju laikā strādājis tautas tiesneša amatā un vÄ“l arÄ« par izmeklÄ“tāju “RÄ«gas pilsÄ“tas Policijas pārvaldÄ“” – bet tas taču ir kaut kas cits, vai ne?

PatiesÄ«bā nav gan. ŠÄ·iet neiedomājami un vienkārši smieklÄ«gi, bet Valsts prezidenta kanceleja sava vadÄ«tāja pirmo darbavietu – “nepareizo” padomju miliciju ir ņēmusi un pārdÄ“vÄ“jusi par daudz mÅ«sdienÄ«gāk un “pareizāk” skanošo policiju.

Padomju okupācijas laikā nebija nekādas policijas un attiecÄ«gi arÄ« policijas pārvaldes ne: padomju likumu pārkāpÄ“jus pie atbildÄ«bas sauca padomju milicija un šajā gadÄ«jumā tās “orgāns” – RÄ«gas pilsÄ“tas Iekšlietu pārvalde ar krievisko saÄ«sinājumu GUVD. Savukārt “VikipÄ“dijā” minÄ“tais – ka Andris Teikmanis okupācijas laikā strādājis par tiesu izmeklÄ“tāju Latvijas PSR prokuratÅ«rā – te vispār nav pieminÄ“ts.

Kāda jÄ“ga nodarboties ar šÄdu sÄ«ku un patiesÄ«bā muļķīgu maldināšanu? Vai tiešÄm tik nožēlojamā veidā tiek “piefrizÄ“ts” valsts augstākās amatpersonas – tā paša Egila Levita, kurš piecus gadus agrāk runāja par patiesÄ«bas noskaidrošanu, – darbā pieņemts padomju okupācijas varas kolaborants? Tam taču vajadzÄ“tu bÅ«t kādam labam izskaidrojumam, un tā nu nākas aizrakstÄ«t Valsts prezidenta kancelejai kārtÄ“jo informācijas pieprasÄ«jumu ar trim jautājumiem:

“Vai JÅ«su iestādes darbinieks A. Teikmanis bija tas, kurš sniedza JÅ«su iestādei tās mājaslapā publicÄ“jamo melÄ«go informāciju, ka viņš no 1983. lÄ«dz 1988. gadam esot bijis RÄ«gas pilsÄ“tas Policijas pārvaldes izmeklÄ“tājs? Ja nÄ“, kas bija persona, kas sniedza šo melÄ«go informāciju? Kas un kādā veidā šo informāciju pārbaudÄ«ja pirms tās publicÄ“šanas JÅ«su iestādes mājas lapā?”

Paša Andra Teikmaņa parakstÄ«tā atbilde ir… jāteic, ka tomÄ“r pārsteidzoša, pat ņemot vÄ“rā Egila Levita kancelejas tradicionāli demonstrÄ“to nekaunÄ«bas lÄ«meni:

“2022. gada 19. decembrÄ« ir saņemts JÅ«su iesniegums, kuru esat sagatavojis, izmantojot Kancelejas veidlapu. Iesniegumā esat sniedzis subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ pieejamu informāciju un atsaucoties uz subjektÄ«vā faktu novÄ“rtÄ“jumā balstÄ«ta izdevuma sagatavošanu, uzdodat jautājumus.

IzvÄ“rtÄ“jot JÅ«su iesnieguma saturu, secinu, ka esat sniedzis vÄ“rtÄ“jumu par Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ publicÄ“tu informāciju un vÄ“laties saņemt apstiprinājumu paustajam viedoklim. Daru zināmu, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem JÅ«su paustais viedoklis šajā jautājumā ir pieņemts zināšanai.”

Un… kas varbÅ«t vÄ“l pārsteidzošÄk, prezidenta kancelejas mājaslapā joprojām tiek saglabāta melÄ«gā informācija par Andra Teikmaņa darbÄ«bu “RÄ«gas pilsÄ“tas Policijas pārvaldÄ“”…

Bet ko gan tādu okupācijas varas kolaborants Andris Teikmanis darÄ«ja padomju milicijas izmeklÄ“tāja un pÄ“c tam padomju tautas tiesneša amatā, vispirms tvarstot padomju likumu pārkāpÄ“jus un pÄ“c tam piespriežot viņiem sodus atbilstoši okupācijas varas likumiem? LÅ«k, neliels ieskats padomju tautas tiesneša Andra Teikmaņa taisÄ«tajos spriedumos – ne par matu labākos vai humānākos kā tajos, ko taisÄ«jis, iespÄ“jams, slavenākais padomju kolaborants, vispirms rajona tautas tiesnesis un tad visas Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis Romualds Vonsovičs. CilvÄ“kam vajadzÄ“ja kalpot okupācijas varai – un viņš to arÄ« cÄ«tÄ«gi darÄ«ja.

1989. gada septembrÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona tiesnesis Andris Teikmanis nolasa spriedumu 1956. gadā RÄ«gā dzimušam PSRS pilsonim pÄ“c diviem Kriminālkodeksa pantiem – par spekulÄ“šanu un darba grāmatiņas viltošanu.

Tiesā noskaidrots, ka 1988. gadā laikā no marta lÄ«dz maijam “noziedznieks” ar mÄ“rÄ·i iedzÄ«voties un realizÄ“t par paaugstinātu cenu čeku veikalā “Dzintars” nopircis 63 Itālijā ražotus autosignālus, kuri maksājuši 38 Äekus katrs. Pirms tam viņš nopircis čekus par diviem rubļiem gabalā, kas ļāvis autosignālus nopirkt par summu, kura nepārsniedz 4788 rubļus jeb 76 rubļus gabalā.

Sešus autosignālus viņš pārdevis par 80 rubļiem gabalā, tādÄ“jādi, kā konstatÄ“ja padomju tiesnesis Andris Teikmanis, iedzÄ«vojoties četros rubļos no katra pārdotā autosignāla. PārÄ“jos autosignālus “noziedzniekam” pārdot neizdevās, jo viņu aizturÄ“ja milicijas darbinieki.

VÄ“l viņš veicis arÄ« otru padomju tiesneša Andra Teikmaņa ieskatā krimināli sodāmu noziegumu – vairākkārt viltojis ierakstus savā darba grāmatiņā. Kā norādÄ«ts spriedumā, viņš darba grāmatiņu iedevis izmeklÄ“šanā nenoskaidrotām personām, kas viltojušas gan ierakstus, gan zÄ«mogus.

Par šiem noziegumiem Andris Teikmanis padomju valsts vārdā “noziedzniekam” piespriež divus gadus un trÄ«s mÄ“nešus stingra režīma labošanas darbu kolonijā un mantas konfiskāciju…

***

1988. gada aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona tiesnesis Andris Teikmanis padomju valsts vārdā nolasa spriedumu 1959. gadā dzimušam PSRS pilsonim par spirtoto dzÄ“rienu un dzÄ“riena “Fanta” nelikumÄ«gu uzpirkšanu un tālākpārdošanu.

“Noziedznieks” veikalos RÄ«gā, Ä»eņina ielā, Jeremenko ielā un Salnas ielā nopircis degvÄ«nu, konjaku, šampanieti un dzÄ“rienu “Fanta”. Kopumā viņš nopircis piecas pudeles “Stoļičnaja” degvÄ«na par 10 rubļiem gabalā un kopÄ“jo summu 50 rubļi, 5 pudeles armēņu konjaka par 13,80 rubļiem gabalā un kopÄ“jo summu 69 rubļi, desmit pudeles “Sovetskoje šampanskoje” par 6,50 rubļiem gabalā un kopÄ“jo summu 65 rubļi un 13 “Fantas” pudeles par 45 kapeikām gabalā un kopÄ“jo summu 5,85 rubļi. Kopā pirkums viņam izmaksājis 189,85 rubļus.

PÄ“c tam “noziedznieks” šos dzÄ“rienus vakaros pārdevis taksometru autostāvvietā Stučkas ielā pie Kirova parka. DegvÄ«nu viņš pārdevis par 12 rubļiem gabalā, konjaku – par 25 rubļiem, šampanieti – par 5,50 rubļiem, bet “Fantu” – par vienu rubli gabalā. LÄ«dz ar to viņš, kā konstatÄ“ja padomju tiesnesis Andris Teikmanis, guvis nelikumÄ«gus ienākumus 168,85 rubļu apmÄ“rā.

ApsÅ«dzÄ“tais savu vainu neatzÄ«st un paskaidro, ka alkoholu nopircis paša lietošanai un draugam, kurš lÅ«dzis to iegādāties dzimšanas dienas svinÄ«bām. Alkoholu glabājis paziņas automašÄ«nā, jo tā viņam aizdota. Kad viņš atradies auto stāvvietā, divi paziņas viņam lÅ«guši pārdot alkoholu un paši devuši naudu, viņš neesot prasÄ«jis. Turklāt gribÄ“jis izdot atlikumu, bet nav paguvis, jo viņu aizturÄ“juši milicijas darbinieki.

Tiesā pret viņu liecinājis kāds alkohola pircÄ“js, kurš gan pÄ“c tam sācis šaubÄ«ties, ka, iespÄ“jams, apsÅ«dzÄ“to redzÄ“jis kaut kur citur. Citi liecinieki nav sākuši šaubÄ«ties, vai apsÅ«dzÄ“tais ir tieši tas, kurš viņiem pārdevis alkoholu.

Rezultātā uzcÄ«tÄ«gais padomju tautas tiesnesis Andris Teikmanis konstatÄ“, ka apsÅ«dzÄ“tā alga neesot bijusi pietiekama, lai par tik lielu summu pirktu alkoholu, kā arÄ« importa cigaretes, jo viņa alga piena kombinātā bijusi tikai 117 rubļi mÄ“nesÄ«. Tiesnesis atzÄ«st apsÅ«dzÄ“to par vainÄ«gu un piespriež viņam brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz vienu gadu darba labošanas kolonijā un mantas konfiskāciju…

***

1988. gada 22. jÅ«nijā RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona tiesas tiesnesis Andris Teikmanis nolasa spriedumu 1942. gadā Tukumā dzimušam čigānu tautÄ«bas PSRS pilsonim ar astoņu klašu izglÄ«tÄ«bu. Viņš tiek tiesāts par spekulÄ“šanu.

Kā norādÄ«ts spriedumā, 1987. gada sākumā tiesājamais ÄŒiekurkalna tirgÅ« iepazinies ar kādu sievieti, kurai ir bijis patents un kura nodarbojusies ar apģērbu – kreklu un bikšu – šÅ«šanu un pārdošanu. Viņš no šÄ«s sievietes nopircis piecus kokvilnas kreklus par desmit rubļiem gabalā.

Viņš arÄ« piedāvājis gadÄ«jumā, ja viņa nepārdos visus kreklus, tos atvest uz viņa māju, kur viņš tos nopirks sev un saviem radiniekiem. VÄ“lāk sieviete, kas nebija pārdevusi visus kreklus, tā arÄ« izdarÄ«jusi un atvedusi “noziedzniekam” vÄ“l piecus kreklus, ko viņš nopircis par 10 rubļiem gabalā.

PÄ“c tam apsÅ«dzÄ“tais divus kreklus pārdevis RÄ«gas Centrālajā universālveikalā AudÄ“ju ielā. Vienu par 30 rubļiem, bet otru – par 35 rubļiem. VÄ“lāk viņš vÄ“l vienu kreklu pārdevis “BÄ“rnu pasaulÄ“” RevolÅ«cijas ielā par 20 rubļiem. PÄ“c kāda laika apsÅ«dzÄ“tais vÄ“l trÄ«s kreklus pārdevis Doma laukumā RÄ«gā. Vienu par 20 rubļiem, bet divus – par 25 rubļiem.

VÄ“l kādā dienā, kad šuvÄ“jai nav izdevies pārdot visus kreklus, viņa piecus atvedusi tiesājamajam uz mājām un pārdevusi par 10 rubļiem gabalā – arÄ« tos apsÅ«dzÄ“tais mÄ“Ä£inājis pārdot Doma laukumā.

PÄ“c kāda laika apsÅ«dzÄ“tais nopircis komisijas veikalā RevolÅ«cijas ielā vÄ«riešu virsjaku par 150 rubļiem, kuru pÄ“c tam pārdevis universālveikalā par 220 rubļiem. No šuvÄ“jas nopirktos kreklus viņš pārdevis arÄ« vÄ«riešu apģērbu veikalā Kr. Barona un LāčplÄ“ša ielas stÅ«rÄ«.

ApsÅ«dzÄ“tais vÄ“lreiz nopircis vÄ«riešu virsjaku komisijas veikalā par 86 rubļiem, bet pārdevis tālāk par 200 rubļiem. Kopumā tiesājamais, kā saskaitÄ«jis cÄ«tÄ«gais padomju tiesnesis Andris Teikmanis, no šiem darÄ«jumiem guvis 392 rubļu peļņu jeb nelikumÄ«gus ienākumus.

Savu vainu tiesājamais neatzÄ«st, norādot, ka šuvÄ“ju nekad nav pazinis un visus apģērbus pircis sev un saviem radiniekiem. Savukārt šuvÄ“ja tiesā liecina, ka vairākkārt pārdevusi apsÅ«dzÄ“tajam kreklus. Pret tiesājamo liecina arÄ« vairāki kreklu un virsjaku pircÄ“ji.

Prāva beidzas ar to, ka padomju tiesnesis Andris Teikmanis “noziedzniekam” piespriež brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz trim gadiem ar mantas konfiskāciju. Kreklus un virsjakas konfiscÄ“ valsts labā…

***

1988. gada 28. aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona tautas tiesnesis Andris Teikmanis nolasa spriedumu 1944. gadā dzimušai PSRS pilsonei par alkoholisko dzÄ“rienu uzpirkšanu un tālākpārdošanu iedzÄ«vošanās nolÅ«kā, spekulāciju.

IzmeklÄ“šanā noskaidrots, ka kopš 1987. gada jÅ«nija lÄ«dz tā paša gada decembrim apsÅ«dzÄ“tā vairākkārt iegādājusies degvÄ«na pudeles un glabājusi tās savā dzÄ«vesvietā ar mÄ“rÄ·i tālākpārdot un iedzÄ«voties.

Laika posmā no 1987. gada jÅ«nija lÄ«dz novembrim apsÅ«dzÄ“tā vienu reizi iegādājusies alkoholisko dzÄ“rienu specializÄ“tajā veikalā par 10,20 rubļiem gabalā, bet tirgojusi par 15 rubļiem. Šajos mÄ“nešos apsÅ«dzÄ“tā vÄ“l trÄ«s reizes atkārtojusi šo rÄ«cÄ«bu, iegādājoties degvÄ«nu par 10 rubļiem, bet pārdodot par 15 rubļiem. KopÄ“jā iedzÄ«vošanās summa bijusi 19,80 rubļi.

RudenÄ« noticis lÄ«dzÄ«gs noziegums, kad par 10 rubļiem iegādātā degvÄ«na pudele tikusi tirgota par 17 rubļiem, tādÄ“jādi iedzÄ«vojoties par veseliem 7 rubļiem.

1987. gada decembrÄ« apsÅ«dzÄ“tā iegādājusies četrpadsmit pudeles alkoholisko dzÄ“rienu par kopÄ“jo summu 140 rubļi, paspÄ“jusi notirgot tikai divas par 18 rubļiem, bet pārÄ“jās 12 pudeles pārdot un iedzÄ«voties par 96 rubļiem nepaspÄ“ja, jo pudeles izņēma milicijas darbinieki.

ApsÅ«dzÄ“tā pilnÄ«bā savu vainu atzÄ«st un apstiprina visu minÄ“to, piebilstot, ka 1987. gada decembrÄ« kopsummā iegādājusies 24 pudeles degvÄ«na, no kurām 10 izmantojusi savām vajadzÄ«bām, bet pārÄ“jās 14 gribÄ“jusi pārdot.

Liecinieki apstiprinājuši, ka iegādājušies degvÄ«nu pie apsÅ«dzÄ“tās par šo summu. Viens liecinieks arÄ« apstiprinājis, ka palÄ«dzÄ“jis iegādāties 10 pudeles degvÄ«na, bet nav zinājis, kādam nolÅ«kam tās tiek pirktas.

PÄ“tot tiesājamās personÄ«bu, konstatÄ“ts, ka iepriekš nav sodÄ«ta, no iepriekšÄ“jās darba vietas tiek raksturota negatÄ«vi, bijuši neattaisnoti darba kavÄ“jumi. No pašreizÄ“jās darba vietas raksturota pozitÄ«vi, labi un kārtÄ«gi veic savu darbu kā psihoneiroloÄ£iskās slimnÄ«cas sanitāre. Ar medicÄ«nas slÄ“dzienu atzÄ«ts, ka tiesājamā ir 2. pakāpes alkoholiÄ·e un viņai nepieciešama piespiedu ārstÄ“šana.

Šajā reizÄ“ padomju tiesnesis Andris Teikmanis ir noskaņots humāni un lemj tiesājamajai piespriest gadu un sešus mÄ“nešus ilgu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, sodu izciešot nosacÄ«ti, izņemtos 33 rubļus, kuri tika atsavināti notikuma vietā, konfiscÄ“t valsts labā kā nepamatoti iegÅ«tus lÄ«dzekļus un tāpat piedzÄ«t 9,80 rubļus, kuri tika nelikumÄ«gi iegÅ«ti iepriekš. UzcÄ«tÄ«gais padomju tiesnesis Andris Teikmanis nepiemirst arÄ« lietiskos pierādÄ«jumus – 12 pudeles degvÄ«na konfiscÄ“t valsts labā…

***

Šo okupācijas varas kolaboranta Andra Teikmaņa taisÄ«to spriedumu uzskaitÄ«jumu varÄ“tu turpināt un turpināt, bet nav jÄ“gas – tāpat ir skaidri redzams, ka padomju tiesnesis ir bijis kārtÄ«gs okupācijas varas kalps, centÄ«gi pildÄ«jis tās norādÄ«jumus un padomju likumus, piespriežot sodus un mantas konfiskācijas par tādiem “noziegumiem” kā spekulācija un nelikumÄ«ga iedzÄ«vošanās tik grandiozās summās kā desmiti, reizÄ“m pat simti rubļu.

Turklāt, kas zÄ«mÄ«gi, vismaz publiski informācijas avoti rāda, ka pretÄ“ji Egila Levita 2014. deklarÄ“tajam Andris Teikmanis pat nedomā par savu okupācijas laika kolaboracionismu jebkādā veidā atzÄ«t vainu vai lÅ«gt kādam piedošanu. VienÄ«gā “piedošanas lÅ«gšana” ir –savu darbošanos milicijā blÄ“dÄ«gi uzrādÄ«t kā darbu “policijas pārvaldÄ“”.