Var risinÄt cilvÄ“ku problÄ“mas citu kopdzÄ«ves veidu gadÄ«jumÄ, nepielÄ«dzinot tÄs Ä£imenei un laulÄ«bai
Latvijas BÄ«skapu konference* · 15.12.2020. · Komentāri (0)Latvijas sabiedrÄ«bÄ plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas mudinÄja arÄ« valsts augstÄkÄs amatpersonas izteikties par Ä£imenes definÄ«cijas pÄrskatÄ«šanu un Ä£imenes paplašinÄšanu.
Ä¢imene ir dabiskÄ vide, kurÄ pilnÄ«bÄ Ä«stenojas savstarpÄ«guma un kopÄ«bas attiecÄ«bas starp vÄ«rieti un sievieti, jo tieši Ä£imenÄ“ vÄ«rietis un sieviete, kurus vieno brÄ«va un pilnÄ«bÄ apzinÄta izvÄ“le, noslÄ“dzot laulÄto mÄ«lestÄ«bas derÄ«bu, var Ä«stenot laulÄto mÄ«lestÄ«bu, kas ir veselums, kurÄ iesaistÄ«ti visi cilvÄ“kam raksturÄ«gie elementi – miesas un instinktu prasÄ«bas, jÅ«tu un emociju spÄ“ks, gara un gribas vÄ“lÄ“šanÄs. Ä¢imene ir antropoloÄ£isks fakts un attiecÄ«gi sociÄls, kultÅ«ras fakts. No otras puses, definÄ“t to, izmantojot ideoloÄ£iskus jÄ“dzienus, kas ir spÄ“kÄ tikai kÄdÄ konkrÄ“tÄ vÄ“stures brÄ«dÄ« un pÄ“c tam izzÅ«d, bÅ«tu nodevÄ«ba pret tÄs patieso nozÄ«mi. Ä¢imene, kas tiek uzskatÄ«ta par dabisko sabiedrÄ«bas vienÄ«bu, kur pilnÄ«bÄ tiek Ä«stenots savstarpÄ«gums un komplementaritÄte starp vÄ«rieti un sievieti, stÄv pÄri valsts sociÄlpolitiskai kÄrtÄ«bai. LikumdevÄ“jiem tas jÄņem vÄ“rÄ un pienÄcÄ«gi jÄatzÄ«st.
ŠÄdÄ Ä£imenÄ“ vÄ«riešu un sieviešu dzimumatšÄ·irÄ«bu fizioloÄ£iskÄ komplementaritÄte nodrošina nepieciešamos apstÄkļus pÄ“cnÄcÄ“ju radÄ«šanai. PretstatÄ tam divu viena dzimuma personu attiecÄ«bu gadÄ«jumÄ tikai reproduktÄ«vo tehnoloÄ£iju izmantošana var dot iespÄ“ju vienam no partneriem radÄ«t pÄ“cnÄcÄ“jus, izmantojot “in vitro” apaugļošanu un surogÄtmÄti/surogÄttÄ“vu. TomÄ“r šÄdu tehnoloÄ£iju izmantošana neaizstÄj dabisko ieņemšanu, jo tÄ ietver manipulÄcijas ar cilvÄ“ka embrijiem, vecÄku lomas noplicinÄšanu, cilvÄ“ka Ä·ermeņa instrumentalizÄciju un/vai komercializÄciju, kÄ arÄ« mazuļa pielÄ«dzinÄšanu priekšmetam zinÄtnes un tehnoloÄ£iju ekspertu rokÄs.
Ar prÄtu saprotams tas, ka vienmÄ“r jÄgarantÄ“ un jÄaizsargÄ divas pamattiesÄ«bas, kas izriet no Ä£imenes bÅ«tÄ«bas. PirmkÄrt, Ä£imenes tiesÄ«bas tikt atzÄ«tai par primÄro pedagoÄ£isko vidi bÄ“rnu audzinÄšanÄ. ŠÄ«s pamattiesÄ«bas visprecÄ«zÄk izpaužas vecÄku ÄrkÄrtÄ«gi nopietnajÄ pienÄkumÄ uzņemties atbildÄ«bu par bÄ“rna vispusÄ«gu personisko un sociÄlo audzinÄšanu, tostarp audzinÄšanu attiecÄ«bÄ uz viņa dzimumidentitÄti un emocionÄlo dzÄ«vi uz mÄ«lestÄ«bu un savstarpÄ“ju dÄvÄšanu vÄ“rstas audzinÄšanas ietvaros. Runa ir par audzinÄšanas tiesÄ«bÄm un pienÄkumu, kuri ir bÅ«tiski, jo saistÄ«ti ar cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas tÄlÄknodošanu; tie ir sÄkotnÄ“ji un primÄri, jo attiecas uz pienÄkumu audzinÄt citus cilvÄ“kus, ņemot vÄ“rÄ vecÄku un bÄ“rnu mÄ«lošo attiecÄ«bu unikalitÄti, un kaut kas neaizvietojams un neatņemams, un tÄpÄ“c tos nevar pilnÄ«bÄ deleģēt citiem un citi nevar šos pienÄkumus uzurpÄ“t.
BÄ“rniem ir arÄ« citas tikpat svarÄ«gas tiesÄ«bas – augt Ä£imenÄ“, kurÄ ir tÄ“vs un mÄte, kas spÄ“j radÄ«t piemÄ“rotu vidi bÄ“rna attÄ«stÄ«bai un emocionÄlajai nobriešanai, un turpinÄt pieaugt un nobriest pareizÄs attiecÄ«bÄs, ko pÄrstÄv tÄ“va vÄ«rišÄ·Ä«ba un mÄtes sievišÄ·Ä«ba, un tÄdÄ“jÄdi gatavoties emocionÄlajam briedumam. Tieši Ä£imenes vienÄ«bas kodolÄ bÄ“rni var iemÄcÄ«ties saskatÄ«t to, kÄda vÄ“rtÄ«ba un skaistums piemÄ«t atšÄ·irÄ«bÄm starp dzimumiem, kÄ arÄ« abiem dzimumiem, kÄ arÄ« sievietes un vÄ«rieša vienlÄ«dzÄ«go cieņu un savstarpÄ“jo saikni bioloÄ£iskÄ, funkcionÄlÄ, psiholoÄ£iskÄ un sociÄlÄ lÄ«menÄ«.
Latvijas katoļu BÄ«skapu konference aicina visas valsts atbildÄ«gÄs iestÄdes un amatpersonas nemainÄ«t dabiskÄs Ä£imenes un laulÄ«bas definÄ«ciju. Pirms pieņemt kÄdu likumu, ir svarÄ«gi saprast, vai tas risinÄs problÄ“mu, vai arÄ« to padziļinÄs. PiedÄvÄjam, sadarbojoties ar kristÄ«gajÄm konfesijÄm, nevalstiskajÄm organizÄcijÄm un Ä£imenes lietu speciÄlistiem, rÅ«pÄ“ties un sargÄt dabisko Ä£imeni, kurÄ ir tÄ“tis, mamma un bÄ“rni, kÄ arÄ« laulÄ«bu, kuru veido vÄ«rietis un sieviete. MeklÄ“sim veidus, kÄ jaunos cilvÄ“kus, kas vÄ“las dibinÄt Ä£imeni, audzinÄt emocionÄli nobriedušus laulÄto attiecÄ«bÄm un vecÄku pienÄkumiem.
Latvijas Republikas likumdošanÄ jau ir paredzÄ“ti veidi, kÄ risinÄt cilvÄ“ku problÄ“mas citu kopdzÄ«ves veidu gadÄ«jumÄ, nepielÄ«dzinot tÄs Ä£imenei un laulÄ«bai. AicinÄm meklÄ“t veidus, kÄ ar tÄdÄm likumdošanas izmaiņÄm, kas neskar Ä£imenes un laulÄ«bas institÅ«ciju, radÄ«t iespÄ“ju vienotÄ deklarÄ“tÄ mÄjsaimniecÄ«bÄ dzÄ«vojošajiem iegÅ«t juridisku aizsardzÄ«bu.
* RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts Zbigņevs StankeviÄs, LiepÄjas diecÄ“zes bÄ«skaps Viktors Stulpins, RÄ“zeknes Aglonas diecÄ“zes bÄ«skaps JÄnis Bulis, Jelgavas diecÄ“zes bÄ«skaps Edvards Pavlovskis, RÄ«gas arhidiecÄ“zes palÄ«gbÄ«skaps Andris Kravalis, RÄ«gas arhibÄ«skaps emeritus kardinÄls JÄnis Pujats