Vara un izvēle
Rids Bruners · 27.05.2017. · Komentāri (57)PamazÄm atklÄjas, ka tautai 4.maija LatvijÄ ar varu nav gandrÄ«z nekÄda sakara. Ar to varu, kas izvÄ“las vadÄ«bu un pieņem galvenos saimnieciskos lÄ“mumus. TomÄ“r atbildÄ«bu par sastrÄdÄto prasa tieši no mums.
ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is ir parÄdÄ«t izeju no situÄcijas un dažus ceļus, ko šajÄ virzienÄ iet. PamudinÄjums rakstÄ«t radÄs pÄ“c dažu priekšvÄ“lÄ“šanu interviju noskatÄ«šanÄs portÄlÄ Delfi. Ko tur vÄ“rojam?
Ja kÄds grib startÄ“t vÄ“lÄ“šanÄs, tad jÄiet pabuÄot roka anonÄ«mÄ NezinkÄ pÄrstÄvim JÄnim Domburam. Viņš uzdos labus jautÄjumus, drusku paņirgÄsies, tomÄ“r beigÄs it kÄ teiks, nu, labi, vari iet plÅ«kties ar pÄrÄ“jiem.
VarbÅ«t dzelzs Anniņa tiešÄm izÄ·ers zagļus RÄ«gas DomÄ“. Vai tas ko mainÄ«s? EsošajÄ varas sistÄ“mÄ pieņemtie lÄ“mumi diemžēl nav atkarÄ«gi no deputÄtu izpratnes par godÄ«gumu, kÄ arÄ« no tautÄ«bas, reliÄ£ijas, seksuÄlÄs orientÄcijas, politiskÄs pÄrliecÄ«bas. Tie darÄ«s to, ko tiem liks. PiemÄ“ram, anonÄ«majai varai ir gluži vienalga, vai deputÄts zog vai nezog. Ja nezog, brauc ar sabiedrisko transportu, tad saka, nu, ko, imidžs cilvÄ“kam tÄds.
ReÄlo varu šeit saucu par anonÄ«mu, jo minÄ“tajÄ piemÄ“rÄ ar vÄ“lÄ“šanu intervijÄm tÄ parÄda mums savu seju tikai ar viena šovmeņa starpniecÄ«bu. TomÄ“r attieksme pret mums, ko tÄ demonstrÄ“ pastarpinÄti ar attieksmi pret mÅ«su nÄkamajiem priekšniekiem, ir skaidri redzama. AnonÄ«majai varai ir precÄ«zÄks apzÄ«mÄ“jums, bet par to turpinÄjumÄ.
Ko darīt?
Ir jÄatmet cerÄ«ba, ka pozitÄ«vas pÄrmaiņas sabiedrÄ«bÄ ir sasniedzamas, manipulÄ“jot ar esošajÄm varas struktÅ«rÄm. No mums to vien gaida, lai mÄ“s censtos savÄ“lÄ“t labus cilvÄ“kus, savÄ“jos un tamlÄ«dzÄ«gi. TÄ var turpinÄt bezgalÄ«gi, riņķi pÄ“c riņķa, pumpainie nomaina strÄ«painos, tad atkal citi strÄ«painie saņemas, bet rezultÄts ir viens un tas pats.
Ir jÄsaprot arÄ«, ka piramidÄlajai pÄrvaldes struktÅ«rai, ko mÄ“dz attÄ“lot uz naudaszÄ«mÄ“m un kas mums ir uzspiesta, nav nekÄda sakara ar dabisku un cilvÄ“cisku sabiedrÄ«bu. Patlaban šÄ«s struktÅ«ras pÄrvÄ“ršas par graustiem, un to vietÄ stÄjas skaidra un vienkÄrša organizÄcija, ko vÄ“los šeit Ä«sumÄ aprakstÄ«t.
TÄ ir sabiedrÄ«ba, ko ap sevi veido indivÄ«ds un Ä£imene. Ä¢imenes Ätri atrod kopÄ«gas intereses un veido (Ä«stas) pašvaldÄ«bas. TÄs pamazÄm pÄrņem infrastruktÅ«ru, piemÄ“ram, iesÄkumÄ nomÄjot; atrod vienkÄršu veidu, kÄ sevi aizsargÄt un uzturÄ“t kÄrtÄ«bu. TÄs var izdot savu naudu, ja tÄda noder. PašvaldÄ«bas vÄ“lÄk veido augstÄkas organizÄcijas formas –rajonus, pilsÄ“tas, valstis. Visas attiecÄ«bas veido ar tiešiem lÄ«gumiem, varu deleģē vienam cilvÄ“kam.
ŠajÄ vietÄ sagaidu piezÄ«mi, ka minÄ“tais attiecas uz utopiju, par ko mÄcÄ«jÄmies skolÄ un kas pÄ“c definÄ«cijas nozÄ«mÄ“ naivumu un neveiksmi. TÄ tas nav šÄdu iemeslu dēļ.
- CilvÄ“ku pašpÄrvaldes, ko pazÄ«stam no vÄ“stures, mÄ“dz dÄ“vÄ“t arÄ« par komÅ«nÄm, reliÄ£isku sektantu - vientuļnieku un citu no sabiedrÄ«bas izolÄ“jušos Ä«patņu apvienÄ«bÄm. TÄs patiesÄ«bÄ bija diezgan veiksmÄ«gas, tÄs neizzuda pašas no sevis, bet gan tÄpÄ“c, ka tika brutÄli iznÄ«cinÄtas. Tikai EiropÄ vien slepkavošanas apjomi bijÄ mÄ“rÄmi miljonos, ja var ticÄ“t vÄ“stures liecÄ«bÄm. Interesentiem iesaku šo jautÄjumu papÄ“tÄ«t.
- Jebkurš indivÄ«ds, kurš pieņem lÄ“mumu par personisku brÄ«vÄ«bu, kas pamatojas uz izvÄ“les brÄ«vÄ«bu, un nolemj turpmÄk dzÄ«vot tieši tÄ, kÄ uzskata par pareizu, paliek savÄ vietÄ. Viņam nav jÄbÄ“g meÅ¾Ä vai kaut kur jÄieslÄ“dzas. Viņš turpina dzÄ«vot un strÄdÄt kÄ parasts, bet savas attiecÄ«bas ar tuvÄko apkÄrtni un esošo varu veido pa jaunam. Tas ir, tuvÄkÄ apkÄrtne ir viņa sabiedrotie, bet esošajai varai ir jÄpilda viņa(u) prasÄ«bas.
- PašpÄrvaldÄ“m bÅ«s argumenti, kas atturÄ“s esošo varu no brutalitÄtes un agresijas.
- ŠÄ« raksta autora personiskÄ pieredze, apmÄ“ram 30 gadus (apzinÄti) dzÄ«vojot saskaÅ†Ä ar sevi. 57 gadu vecumÄ jÄatzÄ«st, ka apkÄrtne sakÄrtojas tieši tÄ, kÄ vajag, un pieņemtie lÄ“mumi un nostÄja bijuši pamatÄ pareizi. Visu aprakstÄ«t nav iespÄ“jams, un arÄ« nav vajadzÄ«bas, jo neviens man tÄ uzreiz nenoticÄ“s.
Ä€rprÄtÄ«gie notikumi pasaulÄ“ nav kaut kÄda briesmÄ«ga pasaules gala sÄkums, tie neliecina arÄ« par bezgalÄ«gu briesmu iestÄšanos. VienkÄrši tÄs ir vecÄs formÄcijas konvulsijas un jaunÄs kÄrtÄ«bas veidošanÄs. Tas notiek katrÄ vietÄ citÄdÄk, tÄpÄ“c izskatÄs pÄ“c haosa.
Standarts
PrasÄ«gs lasÄ«tÄjs teiks, labi, parunÄjÄm vispÄrÄ«gi, tomÄ“r tÄ“ma ir pietiekoši nozÄ«mÄ«ga. PrasÄ«tos kÄds precÄ«zs dokuments kÄ koncepts, programma, priekšraksts. JÄbÅ«t skaidriem mÄ“rÄ·iem, pamatojumam rÄ«cÄ«bÄm un atsaucÄ“m tiem, kam rodas jautÄjumi.
Parasti, nosakot prasÄ«bas organizÄcijai, lai tÄ spÄ“tu veikt kÄdu uzdevumu, tÄs nosaka ar standarta palÄ«dzÄ«bu. Standartus lieto ražošanÄ, celtniecÄ«bÄ, armijÄ, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas organizÄ“šanÄ un citur. Standarts, kas apraksta prasÄ«bas sabiedrÄ«bas organizÄcijai, ir atrodams šeit www.societyandnature.org. Standarta uzdevums ir aprakstÄ«t prasÄ«bas sabiedrÄ«bai Ä«si, precÄ«zi, vienkÄrši, vispÄrÄ«gi, bet tÄ, lai bÅ«tu iespÄ“jams to praktiski pielietot konkrÄ“tai situÄcijai.
Standartu papildina termini un skaidrojumi, jo diemžēl esam attÄ«stÄ«jušies tik tÄlu, ka jÄpaskaidro tÄdi jÄ“dzieni kÄ Ä£imene, atšÄ·irÄ«bas starp cilvÄ“ku un necilvÄ“ku u.t.t. Šeit atrodama cilvÄ“ces opozÄ«cijas definÄ«cija, kas aizstÄj tÄdus jÄ“dzienus kÄ anonÄ«mÄ vara un attiecÄ«gos epitetus.
Tur atrodami arÄ« pÄrejas noteikumi, kas bÅ«tu vÄ“l papildinÄmi. LÄ“mumu par pÄreju pieņem katrs individuÄli.
Ar ko sÄkt?
TÄ varÄ“tu jautÄt tie, kuri lÄ“mumu attiecÄ«bÄ uz sevi jau ir pieņēmuši. Viņu starpÄ pastÄv noruna par kopÄ«gu rÄ«cÄ«bu.
PÄ“c bÅ«tÄ«bas un pilnÄ«bÄ uz šo jautÄjumu var atbildÄ“t tikai viņi paši. KonkrÄ“tÄ situÄcija katrÄ gadÄ«jumÄ bÅ«s cita, un arÄ« pašu iespÄ“jas atšÄ·irsies. VarÄ“tu minÄ“t dažas vispÄrÄ«gas pieejas, ko jau lieto praksÄ“.
VislabÄko rezultÄtu sasniedz tie, kuri sÄk ar vienošanos starp Ä£imenÄ“m, kas apdzÄ«vo kÄdu teritoriju, mÄju, ciemu, pagastu. Var, piemÄ“ram, sasaukt iedzÄ«votÄju sapulci, ielÅ«gt deputÄtus, pieņemt lÄ“mumus un nolikt priekšÄ attiecÄ«gajam pagastvecim (vai kas viņš ir), un uz priekšu.
RadikÄlÄka pieeja ir iestÄžu un pÄrstÄvju ignorÄ“šana, kas noved pie paralÄ“lu struktÅ«ru veidošanas. Šeit ir daudz variantu, var, piemÄ“ram uzdot labus jautÄjumus un izvirzÄ«t prasÄ«bas. KÄ tiek izlietoti lÄ«dzekļi darbiem, kurus jau veic citÄdÄ veidÄ? KÄds ir attaisnojums jÅ«su eksistencei? TomÄ“r šÄ«s metodes bÅ«tu piemÄ“rojamas augstÄkajiem lÄ«meņiem, kas pilnÄ«bÄ zaudÄ“juši saiti ar tautu.
Necīnīties un nepadoties
JebkÄda spÄ“ka pielietošana un vardarbÄ«ba nav pieļaujama, ieskaitot apvainojumus un kÄrtÄ«bas traucÄ“šanu. Ir jÄbÅ«t gataviem, ka to visu darÄ«s provokatori. Ja sÄksies vardarbÄ«ba vai arÄ« bÅ«s centieni strauji kaut ko pÄrņemt, opozÄ«cija var sarÄ«kot (lokÄlu) karu, kÄ tas jau parasts. IespÄ“jama arÄ« fašistiska režīma nodibinÄšana ar kÄdu mežmietu galotnÄ“.
MinÄ“tÄs prasÄ«bas nozÄ«mÄ“ pastÄvÄ«gu un neatlaidÄ«gu darbu, nevis cīņu. VienÄ«gie cÄ«niņi, ko nÄksies izcÄ«nÄ«t, bÅ«s tikšana galÄ pašam ar sevi.
NobeigumÄ nedaudz par metodi
Par naudu viss ir skaidri uzrakstÄ«ts standartÄ, bet ienÄca prÄtÄ, ka LatvijÄ ir nauda - venti. Veidojot cilvÄ“ku sabiedrÄ«bu, lokÄlas naudas izdošana nav ne pirmais, ne galvenais pasÄkums. AtsevišÄ·i no cilvÄ“ku sabiedrÄ«bas lokÄlai naudai zÅ«d jÄ“ga. No pašvaldÄ«bas informÄcijas var noprast, ka venti ir tÅ«risma veicinÄšanas un reklÄmas instruments.
Interesants ir jautÄjums, vai cilvÄ“ks, kurš pieņēma lÄ“mumu izdot ventus, prasÄ«ja kÄdam atļauju? Vai viņu par to sodÄ«ja, atbrÄ«voja no amata, ielika cietumÄ? Droši vien nÄcÄs taisnoties, ka venti ir pa jokam. Lai gan no mana viedokļa tÄ gluži neizskatÄs.
ĪstenÄ«bu arÄ« var ieviest pa jokam. PiemÄ“rs ar ventiem ir tikai ilustrÄcija tam, ka viss aprakstÄ«tais ir sasniedzams, nepÄrkÄpjot likumus, noteikumus, demokrÄtijas principus un visu pÄrÄ“jo vezumu. Ir jÄizdara izvÄ“le, un tad lÄ“nÄ garÄ var sÄkt kÄrtot lietas sev apkÄrt. Viegli tas nav.