Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabÄ«gs politisks žanrs. Reti kurš cilvÄ“ks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem hrestomātiskiem izņēmumiem – par bikšu buktÄ“šanu, zobu tÄ«rÄ«šanu vai par pingvÄ«nu solidaritāti), bet visi uztver noskaņu, kādu valsts vadÄ«tāji svÄ“tku vakarā ienes ikvienā mājā. Cits dod cerÄ«bu, cits bārienu, cits referātu par saviem labajiem darbiem, vÄ“l cits ar nenoslÄ“pjamu vienaldzÄ«bu vienkārši atstrādā savu pienākumu.

PÄ“c cilvÄ“ku izteikumiem var nojaust, ka no prezidenta Levita Vecgada uzrunas visvairāk atmiņā palicis tas, ka tā tika teikta, Ä“rti sēžot zvilnÄ« pie kamÄ«na. No visiem TV redzÄ“tajiem valstu vadÄ«tājiem tikai Levits bija izvÄ“lÄ“jies šÄdu pozu. Un vÄ“l Anglijas karaliene. Tiesa, viņai ir labs arguments – ievÄ“rojama gadu nasta un vÄ“sturiska privilÄ“Ä£ija. Bet par Latvijas prezidentu tauta sprieda, ka jutusies pelnÄ«jusi, lai nupat dubultu algu saņemošais Levita kungs vismaz pagodinātu nodokļu maksātājus ar piecelšanos kājās…

VienmÄ“r esmu vairÄ«jies kritizÄ“t valsts prezidentu. NeatkarÄ«gi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, lÄ«dzÄ«gi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzÄ«vojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arÄ« lÄ«deri.

 Kā apliecina vÄ“rtÄ“jumi socioloÄ£iskajās aptaujās, pilsoņu un prezidenta viedokļi nesakrÄ«t daudz bÅ«tiskākās lietās par svÄ“tku anturāžu. Un tas ir ļoti slikti mÅ«su demokrātijas sistÄ“mā, kur tieši prezidentam vajadzÄ“tu bÅ«t lÄ«dzsvarotājam, kad valdošÄ koalÄ«cija sāk piemirst par pienākumiem pret saviem pilsoņiem. Taču Levita personā nevis tauta, bet gan valdošÄ koalÄ«cija ir ieguvusi sev pilnÄ«bā lojālu advokātu.

Kad jaunais omikrona vilnis draud krustoties ar dramatisku cenu lÄ“cienu dzÄ«vei visnepieciešamākajām lietām, valdÄ«ba atkal vÄ“las aizslÄ“pties aiz “ārkārtas situācijas” mÅ«ra. Un politiskajā piedāvājumā atkal ir dažādi ierobežojumi un pienākumi, bet kur atbalsta un palÄ«dzÄ«bas pasākumu grozs?

Kā uzzinājām TV raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?”, valdošie uzskata, ka mÄ“rÄ·Ä“ta palÄ«dzÄ«ba pašlaik nepieciešama ap 4% mājsaimniecÄ«bu. 2022.gadā Latvijā ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas SavienÄ«bā. Šajā jomā mÄ“s par 154 eiro atpaliekam no Igaunijas un par 230 eiro no Lietuvas. NabadzÄ«bas riskam Latvijā ir pakļauta gandrÄ«z ceturtā daļa valsts iedzÄ«votāju. Un šÄ« ir statistika no laika pirms vÄ“l elektrÄ«bas, siltuma, pārtikas cena uzkāpa debesÄ«s…

Starp citu, jau pieminÄ“tajā uzrunā prezidents gluži pareizi pieminÄ“ja, ka ikviens šajā grÅ«tajā laikā, kad “dzÄ«ves pamatu ir saļodzÄ«jusi pandÄ“mija”, ir pelnÄ«jis atbalstu. Vai tikai skaista frāze? Vai arÄ« viņš kā lÄ«deris ir gatavs ar sev dotajām pilnvarām panākt, lai tā arÄ« notiktu?

Nupat kādā autoritārā valstÄ« prezidents vienas nakts laikā iedarbināja visus iedzÄ«votāju sociālās aizstāvÄ«bas mehānismus – dziļu baiļu dēļ. MÅ«su demokrātiskajai varai bÅ«tu jāpieņem šÄdus risinājumus nevis no bailÄ“m, bet no izpratnes par grÅ«tÄ«bām, kādas pašlaik ir vairumam Latvijas iedzÄ«votāju.

Novērtē šo rakstu:

0
0